Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas Nami valūtas spekulācijās ieguldījis divas reizes vairāk nekā ziņots sākumā, proti, 1,2 miljonus latu, turklāt puse no summas, iespējams, pazudusi, liecina policijas izmeklēšana.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas nami vairāk kā 1,2 miljonus latu ieguldīja uzņēmuma Zeus valūtas maiņas punktu apgrozībā. Policijai pagaidām izdevies atrast vien pusi naudas. Vairāk kā 600 tūkstoši slatu ir pazuduši, vēsta raidījums nekā personīga.

Pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami vadītājs Kārlis Kavacs pie sava priekšnieka Rīgas vicemēra Andra Amerika ar ziņām par iztrūkumu Rīgas namu kontā ieradās jau septembra sākumā - informēja viņu, ka nauda aizskaitīta valūtas maiņas operācijām, bet valūtas mijējs naudu neatdod. Kavacs atzinās pilnvaru pārsniegšanā, par ko pienākas kriminālsods.

Tomēr Ameriks ar iesniegumu policijai nesteidzās. Kavacam deva nedēļu laika paskaidrojuma sniegšanai, pēc tam viņu atlaida un papīrus nodeva domes Audita un revīzijas pārvaldei. Tikai trīs nedēļas pēc Kavaca grēksūdzes policija saņēma jaunās Rīgas namu vadītājas Ilzes Spūles iesniegumu. Vēl pēc nedēļas policija Kavacu apcietināja. Tikmēr nekādi operatīvie pasākumi vairs nebija iespējami un policijai bija jāiztiek tikai ar domes papīros sagatavoto informāciju.

47% uzņēmēju, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi, jo vēl nav pieteikušies eiro priekšpiegādei, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā Latvijā 53% uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, ir pieteikušies vai plāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Eiro priekšpiegāde nozīmē, ka banka laikā no 10. līdz 31. decembrim piegādās uzņēmējam nepieciešamo eiro daudzumu uz uzņēmuma norādītājām adresēm. Saņemt eiro šā gada decembrī uzņēmumiem ir nepieciešams, lai no 1. janvāra būtu eiro, ko izdot klientiem pirkumu atlikumos.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka 10% no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, plāno pieteikties eiro priekšpiegādei novembrī vai decembrī, kad priekšpiegādes pieteikšanās termiņi jau būs beigušies.

Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.

Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.

Par eiro un ietaupījumu vērtību

Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Pēc eiro ieviešanas pieredzējušās valūtas maiņas kompānijas izdzīvos, vienlaikus mazie uzņēmumi varētu bankrotēt, norāda valūtas maiņas tīkla AS Marika valdes priekšsēdētājs Jurijs Žuravļovs.

Viņš skaidro, ka kopumā valūtas maiņas punktu skaits samazināsies. «Pēc pieredzes, kas bijusi Igaunijā, apgrozījums maiņas punktiem samazinās par 10% līdz 20% atkarībā no tā, kurā vietā tas atrodas,» uzsver Marika īpašnieks.

Viņš gan uzskata, ka papildu darījumu skaits palielināsies uz aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju rēķina. Latvijas cilvēki strādājot visā pasaulē un vedīšot uz Latviju gan Krievijas rubļus, gan ASV dolārus un zviedru kronas, līdz ar to valūtas maiņas kompānijā "daļēji samazināsies apjomi, taču ne tik būtiski".

«Varētu būt, ka pēc 1.janvāra kāda valūtas maiņas kompānija bankrotē, bet tas attieksies uz mazajiem maiņas kantoriem, jo tie jau tagad nereti strādā ar zaudējumiem. Komunālie pakalpojumi, nomas maksa, nodokļi, algas, tās ir izmaksas. Lai nopelnītu 20 latus, tādam uzņēmumam ir jānopērk 10 000 ASV dolāru un tikpat jāpārdod, jo starpība ir tikai 0,2 punkti,» uzsver eksperts.

Labie laikapstākļi maijā veicinājuši alus noietu un daži alus ražotāji jau raizējas, ka alus uz Jāņiem var pietrūkt.

Ja marts pēc akcīzes palielināšanas, aukstā laika dēļ un pieaugušo komunālo rēķinu dēļ izskatījās ļoti drūms, tad pusgada rezultāti būs optimistiskāki, tieši pateicoties maija mēnesim, skaidro alus darītavas Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Lielākajai daļai mazo alus darītavu jūnijā un, iespējams, uz Jāņiem alus var pietrūkt, jo jaudas ir ierobežotas un mazās alus darītavas jau tā strādā uz pilnu jaudu, viņš piebilda. Valmiermuižas alus restorānus pilnībā nodrošinās ar savu produkciju, taču var gadīties, ka kādam veikalam alus var pietrūkt. Taču tad tirdzniecības vietām tiek skaidrota situācija un izskan aicinājums to izprast.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Pēc eiro ieviešanas Latvijā lielākās bankas Swedbank negūtie ieņēmumi no eiro un lata konvertācijas vidēji gadā varētu sasniegt pat 10 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.

Kopējā banku sektora negūtā peļņa lata izzušanas dēļ gaidāma ap 70 miljoniem eiro jeb ap 49 miljoni latu gadā, aplēsusi Latvijas Banka. Tādējādi bankām, izzūdod ieņēmumiem no lata un eiro konvertācijas un ar to saistītām komisijas maksām, tas varētu nozīmēt zaudēt aptuveni 5-10% no banku kopējās finansiālās darbības peļņas, var aplēst pēc banku 2012.gada operatīvajiem datiem, ko apkopojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tiesa, šāds samazinājums bankām, ko Latvijas Banka norādījusi kā vienu no eiro ieviešanas finansiāliem ieguvumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu būt vien tad, ja bankas necentīsies šo starpību kompensēt uz citu maksu rēķina.

Ņemot vērā lielās rubļa kursa izmaiņas, bankas rūpīgi tām seko līdzi, ierobežojot darījumus vai palielinot maržas, norāda aptaujāto banku pārstāvji.

Šobrīd lielāka daļa pasaules banku ir atslēgušas Krievijas rubli no elektroniskās kotāciju sistēmas un visi darījumi notiek tikai pēc pieprasījuma, situāciju tirgū raksturo Swedbank vecākais finanšu produktu pārdošanas speciālists Arturs Stimbāns. Ņemot vērā ievērojamās rubļa svārstības finanšu tirgos, visa veida darījumi ar šo valūtu, līdz situācija būs stabilizējusies, Swedbank ir pieejami darba dienās no plkst.9-17, Viņš norāda, ka pieprasījums pēc darījumiem ar rubli palicis nemainīgs, jo tie uzņēmumi, kuri ar rubli strādāja līdz šim, ir spiesti to turpināt konvertēt arī pēc šobrīd esošā kursa.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Rīgas reģiona Kriminālpolicija aizvakar, 10. novembrī, aizdomās par viltotu ASV dolāru banknošu izplatīšanu Rīgā aizturējusi 1968. gadā dzimušu vīrieti. Kopumā policija ir izņēmusi jau vairāk nekā 150 viltotas 100 ASV dolāru banknotes, kuras aizturētais vīrietis izplatīja, veicot naudas maiņu valūtas apmaiņas punktos. Par notikušo uzsākts kriminālprocess un lietā turpinās izmeklēšana.

Vasarā Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija pēc saņemtas operatīvās informācijas par iespējamu viltotu ASV dolāru naudaszīmju izplatīšanu Rīgas teritorijā uzsāka izmeklēšanu. Tās laikā policija noskaidroja, ka naudas izplatīšanu veic kāds 1968. gadā dzimis vīrietis, kurš, saņemot viltotās banknotes, valūtas maiņas punktos tās apmaina pret citu valūtu. Vīrietis aizvakar Rīgā tika aizturēts.

Patlaban turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu viltotās naudas izcelsmi, kopējo izplatītās viltotās naudas daudzumu un to, vai aizturētajam vīrietim ir kādi līdzdalībnieki naudas izplatīšanā. Šobrīd policija jau izņēmusi lielāko daļu no viltotajām banknotēm, taču, visticamāk, daļa viltoto ASV dolāru banknošu joprojām atrodas apgrozībā.

Baltkrievijā valūtu maiņas punktos aptrūkušās ārvalstu naudas vienības pēc tam, kad Baltkrievijas rubeļa devalvācija par vairāk nekā 50% lika iedzīvotājiem iemainīt savas rubeļa rezerves par labu kādai ārvalstu valūtai, vēsta RIA Novosti.

Teju visos valūtu maiņas punktos noteikts vienāds kurss – viens ASV dolārs maksa 5 000 rubeļus, viens eiro – 7 000 rubeļus, bet viena Krievijas rubļa cena noteikta 175 rubeļu apmērā.

Baltkrievijas Centrālā banka norādījusi, ka tā regulēs rubeļa kursu, aizliedzot citu finanšu iestāžu valūtu maiņas punktiem pirkt vai pārdot valsts nacionālo valūtu par kursu, kas par 2% pārsniedz Centrālās bankas noteikto kursu.

Šā gada pirmajā ceturksnī, pastāvot baumām par Baltkrievijas rubeļa iespējamo devalvāciju, saruka valsts zelta un valūtu rezerves, kas jau tad veicināja akūtu pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas.

Jau ziņots, ka devalvēts Baltkrievijas rubelis, kā rezultātā valsts nacionālās valūtas vērtība samazinājusies par vairāk nekā 50%.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Novērtējot dažādu valūtas kursu režīmus Latvijas kā mazas atvērtas tautsaimniecības modelim, rezultāti apstiprina esošās valūtas kursa politikas pareizību, proti, fiksētu lata piesaistes kursu pret eiro ar ±1% svārstību koridoru.

Turklāt jebkādas šīs politikas pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmēs makroekonomiskos rādītājus un mazinās uzticību monetārajai iestādei, pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas bankas speciālisti Viktors Ajevskis un Kristīne Vītola savā pētījumā Fiksēta valūtas kursa režīma priekšrocības vispārējā līdzsvara apstākļos, kurā novērtēts mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modelis Latvijai saskaņā ar T. A. Labika un F. Šorfheides pētījumu, izmantojot Beijesa metodoloģiju.

Lai gan valūtas kursa svārstības attiecībā pret eiro būtu pieļaujamas 15 % robežās, Latvija

vienpusēji apņēmās ierobežot nominālā valūtas kursa svārstības attiecībā pret eiro ±1% ap centrālās paritātes kursu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja SIA Rīgas nami riskantajos finanšu darījumos iesaistītā valūtas maiņas uzņēmuma SIA Zeus maksātnespēju, informēja tiesā.

Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Savukārt par maksātnespējas procesa administratoru ir iecelts Andris Daugaviņš.

Ar maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā vērsās Rīgas nami, vēloties no Zeus piedzīt 1,2 miljonu latu parādu.

11. septembrī tika atstādināta Rīgas namu valde - tās priekšsēdētājs Kārlis Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks -, jo uzņēmumā veikti augsta riska finanšu darījumi ar brīvajiem līdzekļiem kopumā 1,2 miljonu latu apmērā. Tomēr K. Kavacu 2. oktobrī aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizturēja policija, taču viņš tika atbrīvots pret 15 tūkst. latu drošības naudu. Pret viņu sākts kriminālprocess par pilnvaru pārsniegšanu, iesaistoties augsta riska finanšu darījumos.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija, turpinot darbu viltotas naudas izplatības apkarošanā, pagājušās nedēļas beigās un šonedēļ aizturējusi trīs personas aizdomās par viltotu 100 dolāru banknošu izplatīšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka visi aizturētie ir darbojušies kopīgi, organizētā grupā, ar 1968. gadā dzimušo vīrieti, kurš aizdomās par analoģisku noziegumu tika aizturēts šā gada 10. novembrī.

20. novembrī Rīgas 23. Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā aizturēja 1980. gadā dzimušu sievieti, savukārt 23. novembrī tika aizturēti 1985. un 1988. gadā dzimuši vīrieši. Aizturētās personas izplatīja viltotas 100 ASV dolāru banknotes, veicot to apmaiņu pret eiro banknotēm valūtas maiņas punktā, kā arī lūdzot šādu apmaiņu veikt kādas spēļu zāles darbiniekiem. Kopumā policija izņēmusi vairākas viltotas 100 ASV dolāru banknotes.

Pastāv aizdomas, ka aizturētie izplatījuši viltotās banknotes ne tikai Latvijā, bet arī citu Eiropas valstu teritorijā. Šobrīd lietā turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu minētos faktus, kā arī viltotās naudas izcelsmi un iespējamo citu personu saistību ar šo noziegumu. Pret aizturētajiem uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 192. panta otrās daļas – par viltotas naudas izplatīšanu, ja tā izdarīta organizētā grupā.