Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Latvijas Banka 9.martā rīkoja pirmās ilgtspējas brokastis, kuras pulcēja vairāk nekā 70 finanšu tirgus dalībnieku vadītāju un ilgtspējas ekspertu, tiem pārstāvot gandrīz visus finanšu tirgus segmentus.

Šīs dienas tikšanās mērķis bija iepazīstināt finanšu tirgus dalībniekus ar ilgtspējas apsvērumu nozīmīgākajiem aspektiem uzraudzības prioritātēs, kas iegūst aizvien būtiskāku lomu Eiropas finanšu sektora uzraudzības iestāžu darbā.

Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale akcentē: "Ilgtspējas temats finanšu tirgus dalībnieku un uzraugu dienaskārtībā ir uz ilgu laiku – tas ir jāpieņem un visiem šai jaunajai situācijai jāpielāgojas. Gan Eiropas, gan pasaules līmenī turpinās reformas ilgtspējīgu finanšu veicināšanai, ticot, ka tieši finanšu sektorā ir jauda un iespējas plašākā mērogā iedzīvināt ilgtspējīgu uzvedību."

Pasākuma laikā Latvijas Banka iepazīstināja finanšu tirgus dalībniekus ar ilgtspējas aspektiem, kas iekļauti gan Eiropas uzraudzības institūciju, gan Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēs, kā arī ar 2023. gadā plānotajiem pasākumiem ilgtspējas jomā. Tāpat tika pārrunāta Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarte un citi ar ilgtspēju saistīti jautājumi.

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Būt zaļam ir modē. Uzņēmumu mārketinga komunikācijā redzam saukļus, kuros ņirb tādi jēdzieni, kā “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimata neitrāls”, “videi draudzīgs” un tamlīdzīgi.

Līdz šim par šādu korporatīvās reputācijas un produktu mārketinga stiprināšanu mēdzām līdzjūtīgi pasmaidīt, bet šobrīd uzņēmējiem būtu jāapzinās, – par maldinošām darbībām ilgtspējas jomā būs jāatbild. Pasaulē pieaug t.s. zaļmaldināšanas (no angļu greenwashing) gadījumu skaits, kad uzņēmējiem jāpiedzīvo finansiāli un reputācijas zaudējumi dēļ piemelošanas savā publiskajā komunikācijā. Ņemot vērā ilgtspējas pieaugošo nozīmi, Eiropas Savienība ir izvirzījusi kā prioritāti stingrāku zaļmaldināšanas kontroli, paredzot lielākus sodus par patērētāju maldināšanu un manipulācijām.

Ko tas nozīmē?

Zaļmaldināšana ir jauns jēdziens Latvijā, kas apzīmē manipulatīvus, nepatiesus apgalvojumus un rīcību saistībā ar uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā (vides, korporatīvās pārvaldības un sociālie jautājumi), šādi gūstot konkurences priekšrocības vai radot sev labvēlīgākus apstākļus. Īsi sakot, – runa ir par uzņēmumiem, kuri sabiedrībā aktuālo ilgtspējas tēmu iekļauj savā mārketinga stratēģijā, taču realitātē nekādas iniciatīvas vai darbības, lai kļūtu ilgtspējīgāki, tie faktiski neveic vai veic jau šķietami nepietiekoši.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Uzņēmumu skaits, kas ir pieteikušies aizpildīt Ilgtspējas indeksa pašvērtējuma anketas, arī šogad ir priekšā kaimiņiem igauņiem.

Šogad sava uzņēmuma korporatīvās darbības novērtējumu Ilgtspējas indeksam ir aizpildījuši 73 Latvijas uzņēmumi. Pārsvarā indeksa noteikšanai ir pieteikušies lieli un starptautiski uzņēmumi, tomēr šogad būtiski ir pieaugusi arī nacionālā kapitāla uzņēmumu vēlme noteikt savu ilgtspējas līmeni, pavēstīja Liena Muraškina, Ilgtspējas indeksa komunikācijas konsultante.

Visplašāk Ilgtspējas indeksā pārstāvētās nozares ir tirdzniecība (18%), apstrādes rūpniecība (11%) un pakalpojumu sniedzēji (8%).

Šogad indeksam ir pieteikušies un izglītības programmā piedalījās 116 uzņēmumi, no kuriem 73 brīvprātīgi veica savas korporatīvās darbības novērtējumu, lai iegūtu atzinību par līdzšinējo veikumu, kā arī saņemtu ieteikumus turpmākajai uzņēmuma darbībai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarti, lai skaidrotu finanšu sektora uzrauga ekspektācijas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku nostāju un rīcību ilgtspējas risku identificēšanas un pārvaldības jomā, informē FKTK pārstāvji.

FKTK īsteno finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību, pamatojoties uz riskos balstīto pieeju, lai nodrošinātu finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to ilgtspējas riski ir kļuvuši par svarīgu aspektu FKTK uzraudzības aktivitātēs. Daudzi tirgus dalībnieki jau ir sākuši darbu pie ilgtspējas risku novērtēšanas un ieviešanas risku pārvaldības ietvarā, tomēr vēl ir daudz mājasdarbu, kas visiem ir jāpaveic, lai virzītos tuvāk Eiropas un globālajiem ilgtspējas mērķiem, uzsver FKTK padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

2021.gada sākumā FKTK iepazīstināja ar FKTK ilgtspējas stratēģiju, kurā viens no stratēģiskajiem virzieniem ir finanšu sektora ilgtspējas uzraudzība. 2021.gadā FKTK aktīvi piedalījās dialogos ar tirgus dalībniekiem par ilgtspējas veicināšanu Latvijas finanšu un kapitāla tirgū, iedrošinot tirgus dalībniekus ieviest ilgtspējas principus gan to biznesa modeļos, gan ikdienā.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Jau trešo gadu oficiāli atklāts Ilgtspējas indekss, kurā piedaloties, uzņēmumi var saņemt ekspertu vērtējumu un rekomendācijas par prioritāri uzlabojamiem procesiem kompānijā.

Ilgtspējas indekss izvērtē uzņēmuma darbību piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrību.

Uzņēmumi Ilgtspējas indeksā tiek sarindoti alfabēta secībā četrās grupās atbilstoši kopējam indeksa rezultātam. Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90%, zelta – no 80 līdz 89,9%, sudraba – no 60 līdz 79,9%, bronzas – no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%, netiek publicēti, tomēr tie, tāpat kā pārējie uzņēmumi, saņem ekspertu rekomendācijas savas ilgtspējas uzlabošanai. Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks saņem Ekspertu padomes sagatavotu individuālu vērējumu ar komentāriem un ieteikumiem, skaidrots Ilgtspējas indeksa mājas lapā.

Noslēgusies reģistrēšanās Latvijas ilgtspējas indeksam, kurā tiks izvērtēta uzņēmumu darbības ilgtspēja un korporatīvās atbildības līmenis piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un sabiedrībā.

Kā norāda Ilgtspējas indeksa organizētāji, indeksa dalībniekiem tādējādi ir iespēja savu sniegumu novērtēt atbilstoši starptautiski atzītiem kritērijiem un iegūt individuālas ekspertu rekomendācijas.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un Ilgtspējas indeksa koordinatore Dace Helmane pauž , ka uzņēmumi, kuriem būtu ieteicams izvērtēt savu ilgtspēju, projektā piedalās kūtri.

«Lai gan pagājušajā gadā Ilgtspējas indeksā piedalījās vairāki būvniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi, šogad neviens no nozares uzņēmumiem vēl nav pieteicies atklāti novērtēt vietējā tirgū īstenoto uzņēmējdarbības praksi. Arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kurām būtu jārāda piemērs privātajiem uzņēmumiem, Ilgtspējas indeksā piedalās kūtri,» norādīja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un Ilgtspējas indeksa koordinatore Dace Helmane.

Pilnveidojot korporatīvās pārvaldības modeli, AS "CleanR Grupa" aktualizē arī savus līdzšinējos centienus ilgtspējas jomā, aizsākot jaunu pieeju ilgtspējas ziņošanai, informē uzņēmums.

Līdz gada beigām Grupa plāno iepazīstināt ar tuvāko gadu ilgtspējas stratēģiju, kas ilgtermiņā sniegs iespēju precīzāk mērīt Grupas vides, ekonomisko un sociālo ietekmi saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tostarp šogad tiek turpinātas stratēģiskas finanšu investīcijas videi draudzīgu risinājumu ieviešanā un attīstībā.

Jaunā ilgtspējas stratēģija sekmēs ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu visos Grupas uzņēmumos un palīdzēs integrēt ilgtspējas aspektus to iekšējos un ārējos procesos. AS "CleanR Grupa" ilgtspējas stratēģija būs saistoša visiem Grupas uzņēmumiem — sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR", industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR Verso", kas specializējas būvniecības atkritumu un otrreizēji pārstrādājamu resursu nozarē, telpu uzkopšanas uzņēmumam SIA "Vizii" un pilsētvides apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Vizii Urban".

Ar AS “CleanR Grupa” padomes lēmumu no 3. jūlija par grupas valdes locekli iecelta Agita Baltbārde, kam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze ilgtspējas jomā, strādājot vadošajos Latvijas uzņēmumos, kā arī valsts pārvaldē. Baltbārdes pārziņā būs ilgtspējas, korporatīvās pārvaldības un vides izglītības jomas.

Jau 2021. gadā CleanR Grupā tika uzsāktas strukturālas pārmaiņas, kas noslēgušās pērn, īpašu vērību pievēršot korporatīvās pārvaldības modeļa stiprināšanai un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai Grupas ikdienas pārvaldībā. Sākot ar 2023. gadu, CleanR Grupas pamatdarbība tiek īstenota divos biznesa virzienos – atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomās.

“Līdz ar Agitas Baltbārdes pievienošanos Grupas valdei, mēs Grupas līmenī piešķiram augstākā līmeņa prioritāti ilgtspējīgai korporatīvai pārvaldībai. Grupa jau šobrīd ir vides pakalpojumu nozares līderis, uzsākot stratēģisku nefinanšu ziņošanu un sasniedzot platīna statusu Latvijā vienīgajā ilgbūtības reitingā – Ilgtspējas indekss, taču atbildīga biznesa gadījumā darbs pie ilgtspējīgas pārvaldības uzlabošanas nekad neapstājas”, pauž CleanR Grupas dibinātājs un Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Šā gada Ilgtspējas indeksā augstāko apbalvojumu - atbilstību platīna kategorijai - saņēmuši divi uzņēmumi - a/s Aldaris, kas platīna kategorijā iekļuvis jau otro gadu pēc kārtas, un valsts a/s Latvenergo.

Kopumā apliecinājumu par atbilstību bronzas kategorijai saņēma 13 uzņēmumi, sudraba kategorijai - 24, zelta kategorijā iekļuvuši 12 uzņēmumi. Minimālo indeksa slieksni sasniedza 51 no 72 novērtējuma dalībniekiem.

Latvijas uzņēmumu vidējais sniegums šogad ir 66,4%, bet gada laikā ilgtspējas indeksa dalībuzņēmumu vidējais sniegums ir uzlabojies par 4,4%. Šogad augstākais rezultāts ir uzrādīts sabiedrības sadaļā - 70,4%, bet zemākais rezultāts, līdzīgi, kā iepriekšojos gadus, bijis darba vides sadaļā - 63,8%.

Kopumā novērtējumā šogad piedalījās sešas valsts kapitālsabiedrības. Visi šie uzņēmumi ir kvalificējušies kādam no Ilgtspējas indeksa apbalvojumiem: bronzas kategorijā iekļuva viens uzņēmums – valsts a/s Latvijas gaisa satiksme, bet sudraba kategorijā iekļuva četri uzņēmumi – valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga, valsts a/s Rīgas Siltums, valsts a/s Latvijas Loto un valsts a/s Ceļu un satiksmes drošības direkcija.

Jau sesto gadu Latvijā reģistrēti uzņēmumi tiek aicināti piedalīties Ilgtspējas indeksā, izmantojot iespēju bez maksas izvērtēt savas darbības ilgtspēju un atbildības līmeni.

Lai pieteiktos novērtējumam, līdz 13.martam vietnē pieteikties.ilgtspeja.lv jāaizpilda anketa, sniedzot pamatinformāciju par uzņēmumu.

Līdz ar Ilgtspējas indeksa izveidi 2009. gadā, korporatīvā atbildība Latvijā tiek skatīta kā uzņēmuma pieeja risku un procesu vadībai ar mērķi nodrošināt ne tikai savas organizācijas, bet arī sabiedrības un vides ilgtspēju. Šāda atbildīga un uz ilgtspēju orientēta biznesa pieeja ir domāšanas veids jeb uzņēmuma DNS, ko veido ne tikai uzņēmuma vadītāji, bet ikviens tā darbinieks.

«Plaisa starp uzņēmumiem, kas rūpējas par darbiniekiem un tiem, kuri darbiniekus uztver, kā instrumentu īstermiņa mērķu sasniegšanā un labākajā gadījumā ievēro tiesību aktu minimālās prasības, Latvijā ar katru gadu palielinās. Pozitīvi, ka Ilgtspējas indeksa dalībnieki ar katru gadu kļūst arvien atvērtāki un atbildīgāki, ne tikai pret darbiniekiem, bet arī vietējo kopienu un apkārtējo vidi. Šī iemesla dēļ būtu svarīgi atbildīga biznesa kustībā iesaistīt arvien vairāk Latvijas lielo uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību,» norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Par Baltijas Ilgtspējas balvas uzvarētājiem atzīti tostarp Latvijas uzņēmumi SIA "Aerones" un SIA "Eco bus", informē Baltijas Ilgtspējas un inovāciju foruma pārstāvji.

No vairāk nekā 240 saņemtajiem pieteikumiem un 29 atlasītajiem finālistiem starptautiska žūrija izvēlējās astoņus uzvarētājus, kas Baltijā uzrādījuši īpaši augstus sasniegumus ilgtspējas inovāciju jomā.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir apbalvojums, ko saņem Baltijas ilgtspējas inovāciju līderi - uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi un privātpersonas, kas ar saviem sasniegumiem ilgtspējas jomā iedvesmo citus.

Šogad balvai bija iespējams pieteikties astoņās kategorijās - "Ietekme uz vidi" apakškategorijās "Atjaunojamā enerģija", "Resursu atkārtota izmantošana", "Mobilitāte", "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" un "Sociālās iniciatīvas", kategorijā "Zaļās inovācijas" uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī kategorijā "Pārmaiņu vēstneši", kurā tika vērtēti individuālie sasniegumi. Iesniegtos pieteikumus izvērtēja starptautiska žūrija balstoties uz stratēģiskā partnera EY Baltic izstrādāto metodoloģiju.

Demonstrējot augstāko sniegumu ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomā Latvijā, Ilgtspējas indeksā, kas šogad norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi.

Nemainīgi augstu sniegumu, salīdzinot ar aizvadīto gadu, saglabāja – Latvenergo, Ventspils nafta termināls, CEMEX un RIMI Latvia, savukārt jaunpienācēji ir Latvijas Mobilais Telefons, SEB banka un Cēsu alus.

«Sakārtoti iekšējie procesi ļauj uzņēmumam būt daudz efektīvākam, produktīvākam un līdz ar to arī konkurētspējīgākam, kas šodienas apstākļos ir būtiski. Novērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksa piecās kategorijās - stratēģija, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība, uzņēmumu vadības komandas var viegli identificēt tās jomas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība,» uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka vislielākais izaicinājums uzņēmumiem joprojām ir sniegums darba vides sadaļā.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Šobrīd pasaulē palielinās atvērto inovāciju loma, aprites ekonomika, kā arī aizvien būtiskāki ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības un ekoloģiskās domāšanas virzieni, kas aizvien vairāk iekļaujas uzņēmumu un organizāciju vadītāju dienas kārtībā.

Pozitīvas pārmaiņas nav iespējams panākt bez inovatīvām tehnoloģijām, risinājumiem un idejām, lai spētu samazināt neatjaunojamās enerģijas un ūdens patēriņu, CO2 apjomu, kā arī veicinātu zero waste (nulles atkritumu) principu ieviešanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

Arī biznesa vidē ir redzami vairāki piemēri. Bentley paziņojis plānus luksus klases automašīnu jomā, ka līdz 2026. gadam uzņēmuma ražotie spēkrakti būs elektroauto vai hibrīdi. Savukārt Ralfs Lorēns pārveido modi personīgā pieredzē. Izmantojot digitālo pielāgošanas platformu, klients var izveidot unikālu jakas stilu, kas pēc tam tiek izgatavots tieši atbilstoši izmēram un specifikācijai. Tādējādi ir iespējams samazināt atkritumu daudzumu, un labāk apmierināt klienta vēlmes. Uzņēmums ir ieviesis digitālo ID programmu – apģērbi tiek ražoti ar unikālu identifikatoru, tādējādi klients var skenēt QR kodu, kas garantē produkta autentiskumu un sniedz lielāku un labāku pārredzamību piegādes ķēdē.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) balvu par Rīgas reģiona labāko darba devēju Rīgas reģionā šogad ieguvis elektroenerģijas piegādātājs a/s Latvenergo, otrajā vietā ierindojies dzērienu ražotājs a/s Aldaris, bet trešajā vietā atrodas mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Statoil Fuel & Retail Latvia.

Labākie darba devēji Rīgas reģionā tika noteikti, balstoties uz Ilgtspējas indeksa darba vides sadaļas rezultātiem, kas no indeksa kopvērtējuma veido 25% un ir būtisks uzņēmuma ilgtspējas rādītājs, norāda LDDK pārstāve Agnese Alksne.

Darba devējs, kas Ilgtspējas indeksā uzrādījis augstākos ilgtspējas rādītājus darba vides sadaļā, ir a/s Latvenergo. Tas ir arī pirmais uzņēmums, kas par savu ilgtspēju, pēc investoru pieprasījuma, ziņojis Globālajai ziņošanas iniciatīvai (GRI). LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda: «Nefinanšu ziņojumus arvien biežāk pieprasa investori un piegādātāji, lai pārliecinātos, ka sadarbība būs balstīta uz godīgas uzņēmējdarbības prakses un ilgtspējas principiem. Tikmēr stratēģiska pieeja personāla vadībai un vienots vadības skats uz ilgtermiņa attīstību uzņēmumam ļāvuši sniegt augstākos darba vides rādītājus Ilgtspējas indeksā.»

Augstākos rādītājus Ilgtspējas indeksā šogad uzrādījusi AS Latvenergo, sasniedzot un noturot 100% kritēriju izpildi trijās kategorijās.

Latvenergo šajā novērtējumā piedalās kopš tā izveides un jau deviņus gadus saglabā platīna kategoriju. Šogad uzņēmums demonstrējis izcilību stratēģiskās plānošanas un tirgus attiecību jomā, kā arī rūpēs par sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Lai gan dalībnieku vidū ir vairāki uzņēmumi, kuri gadiem demonstrē lieliskus rezultātus un turpina izaugsmi, eksperti tomēr lēmuši šogad nevienam nepiešķirt augstāko – dimanta kategoriju.

Kāpj augstāk

Dimanta kategorija Ilgtspējas indeksā šogad ieviesta pirmo gadu, stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) valdes locekle Dace Helmane. “Lai izvērtētu pretendentu atbilstību augstākajai kategorijai, eksperti tikās ar četriem ilggadējiem indeksa dalībniekiem, kas spējuši vismaz piecus gadus noturēt platīna līmeni, arī šogad visos kritērijos demonstrējot vismaz 90% atbilstību. Tika izvērtēts ne tikai paveiktais attiecībā uz darba vidi, apkārtējo vidi, savu piegādes ķēdi un publiski pieejamā informācija par attieksmi pret klientiem un darbiniekiem, bet arī ieguldījums nozares un valsts attīstībā, kā arī uzņēmuma nākotnes plāni. Eksperti pārliecinājās, ka Latvijā ir izcili uzņēmumi, kuri, paši tuvojoties virsotnei, iedvesmo un atbalsta citus, sekmējot ne tikai savas nozares, bet arī valsts ilgtspējīgu attīstību. Tomēr dažkārt, pirms kāpt nākamajā virsotnē, ir nedaudz jāatkāpjas, lai iegūtu jaunu skatījumu uz savu sniegumu, tāpēc eksperti pieņēma lēmumu dot iespēju izcilākajiem noslīpēt visas savas ilgtspējas šķautnes, lai nākamgad godam varētu nest dimanta novērtējumu,” pauž D. Helmane.