Pēc neatkarības atgūšanas politiskais romantisms Latvijā ātri pārvērtās politiskajā cinismā. Uzstādījums, kāds bija kādu brīdi pēc 4. maija – «ko mēs varam dot savai valstij?», pārvērtās par uzstādījumu – «ko tas dod manai partijai?», bet ap 2000. gadu – «kas man par to visu būs?», uzskata bijušais Ministru prezidents Valdis Birkavs.

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes viņš sacīja, ka Latvijas politiskais process ir kaut kas līdzīgs saduļķotam ūdenim - sākotnēji spēcīga, tīra, strauja mutuļojuša straume pārvērtusies par gļēvu, plūstošu, duļķainu straumi, kurā ir daudz politisko līķu. V. Birkavs norādīja, ka to saduļķojis ne tikai laiks, bet arī kļūdas.

«Var teikt, ka Zatlera mēģinājums atlaist Saeimu bija mēģinājums uzlikt aizsprostu un ražot jaunu enerģiju. Tas neizdevās. Bērziņš, ar asiem vārdiem kritizējot procesu, arī mēģina celt šādu aizsprostu,» sacīja V. Birkavs.

Viņš norādīja, ka Latvijas politiskajiem spēkiem nav mantiskas vai mantkārīgas, bet gan situācijas saglabāšanas intereses. Savukārt politiskais profesionālisms nav pietiekams, lai procesu vadītu.

Papildus jau esošajām bijušā ekspremjera Valda Birkava vairāk nekā divu miljonu latu lielajām parādsaistībām pret Hipotēku un zemes banku pievienojušās vēl vienas – 1.144 miljoni latu pret Danske Bank.

Par to raksta Diena. Otrdien Rīgas apgabaltiesa apstiprināja izsoles rezultātus, kuri paredz nekustamā īpašuma Rīgā, Buļļu ielā 35, pāriešanu bankas īpašumā. Tā kā izsoles cena nesedza visa kredīta summu, bet V.Birkavs bijis viens no kredīta galvotājiem, trūkstošā starpība daļēji gulstas uz viņu.

Db.lv jau rakstīja, ka pēc četru īpašumu izsolīšanas Latgalē Čornajas pagastā pagājušajā nedēļā V.Birkavs palika parādā vairāk nekā divus miljonus latu Hipotēku un zemes bankai. Pats V.Birkavs ar medijiem nerunā, savukārt viņa draugs un vienlaikus arī Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis Kārlis Leiškalns (TP) norādīja: «Es nesaskatu šajā darījumā neko kriminālu. Birkavs ņēmis kredītu uz sava vārda, galvojot ar savu īpašumu un uzņemoties visas saistības. Tur nav starpniecības.»

Latvijas rallija čempionāta piektais posms-rallijs Latgale 2010 savā debijas gadā pulcējis prāvu Latvijas un ārvalstu braucēju pulku. Kopumā rallijam Latgale 2010 pieteikušās 64 rallija ekipāžas. Rallijam Latgale 2010 starts tiks dots 10. jūlijā Daugavpils Pilsētas laukumā plkst. 16.

Īpaši pārstāvēta rallijā Latgale 2010 būs Lietuva, jo šis rallijs ir iekļauts arī Lietuvas čempionātā. Rallijs Latgale 2010 lielāku skaidrību ienesīs Latvijas čempionāta N4 grupas kopvērtējumā. Šobrīd, pēc Latvijas čempionātā aizvadītiem četriem rallijiem 28 punkti ir pieckārtējam Latvijas čempionam Aivim Eglem un Mārim Neikšānam, bet viņiem ar iekrātiem 27 punktiem uz pēdām min Andis Neikšāns. Tādēļ patiesībā var teikt, ka cīņa par 2010. gada čempiona titulu sāksies tikai Latgalē.

Māris Neikšāns, patlaban atrodas dalītā 1. vietā Latvijas čempionāta kopvērtējumā: «Nevienu no ātrumposmiem neesmu braucis. Būs interesanti. Lielā mērā visiem tie būs nezināmi ceļi un es uzskatu, ka tas rallijam piedos zināmu odziņu. Šeit ļoti no svara būs stenogramma un katra rallista spēja pēc tās trasi veikt maksimāli ātri ar sporta mašīnu.»

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Pēc četru zemesgabalu iegādes Latgalē, kuru dēļ Hipotēku un zemes bankā paņemts vairāk nekā 2 miljonus latu liels kredīts, bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Birkavs nonācis parādos, kuru dēļ tagad arestēti viņa bankas konti, ziņo Diena.

Par aizņēmumu iegādātie īpašumi lielā vērtībā izrādījušies tikai to iegādes brīdī, jo pagājušajā nedēļā notikušajā izsolē tie pārdoti par 15 reižu zemāku cenu, proti, 160 tūkst. latu.

V. Birkavs patlaban ir apķīlāts, kā arestēti viņa bankas konti, taču par to, vai valstij piederošā banka kādreiz atgūs iztrūkstošo summu, pastāv nopietnas bažas, raksta laikraksts.

Ekspremjers Valdis Birkavs (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

1. oktobrī beidzot stājas spēkā jaunais Būvniecības likums, nozarē strādājošie par to izsakās piesardzīgi, jo normatīvā akta stiprās un vājās puses izkristalizēšoties tuvāko mēnešu laikā

«Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām vairāku gadu garumā ir radījusi jaunu auto ar spēcīgu motoru – likumu, tomēr visu pārējo detaļu – attiecīgo Ministru kabineta noteikumu, lai auto varētu braukt, joprojām nav,» situāciju vērtē Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Ne viņam, ne citiem celtniekiem nav īsti skaidrs, kā jaunais auto darbosies. «Trūkst ne tikai detaļu, bet arī šī auto vadītāja sertifikācijas,» uzsver V. Birkavs. Viņš norāda, ka nav paredzēts jaunā likuma normu aprobācijas laiks, tāpēc uzņēmēji valdības vadītājai piedāvājuši, lai ik mēnesi tiktu uzklausīts informatīvais ziņojums par šī likuma un atbilstošu Ministru kabineta noteikumu piemērošanu praksē.

Visticamāk, ka tieši rallijs Latgale 2010 ieviesīs lielāku skaidrību Latvijas rallija čempionāta (LRČ) kopvērtējumā N4 grupas ieskaitē.

Rallijs Latgale 2010 šogad notiks 10. un 11. jūlijā. Rallija starts 10. jūlijā tiks dots Daugavpilī, bet otrajā dienā tas pārcelsies uz Rēzekni.

Pēc aizvadītiem četriem rallijiem 28 punkti ir pieckārtējam Latvijas čempionam Aivim Eglem un Mārim Neikšānam, bet viņiem ar iekrātiem 27 punktiem uz pēdām min Andis Neikšāns. Tādēļ patiesībā var teikt, ka cīņa par 2010. gada čempiona titulu sāksies tikai Latgalē.

Aivis Egle: «Šis un atlikušie divi LRČ posmi ir ļoti nozīmīgi gan mums, gan citām ekipāžām, šobrīd esmu vadībā, bet tas vēl nenozīmē ka esmu uzvarējis čempionātā, Latgalē mēs iesim uz visu banku.» Māris Neikšāns: «Mēs esam ļoti stabili startējuši visas sezonas garumā, mums ir daudz ieskaites punktu, bet nav nevienas uzvaras. Uz Latgali mēs dodamies ar vienu mērķi, pēc uzvaras!»

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Viens no telšu pilsētiņas protestētājiem pieprasa Rīgā uzcelt Disnejlendu un aizliegt uz ielām un klubos strādāt prostitūtām.

Par to liecina Aigara Trenmara iesniegums premjeram Valdim Dombrovskim (JL) ar vairākām prasībām, kas līdz ar citu telšu pilsētiņas iemītnieku iesniegumiem publiskots valdības mājas lapā, nodrošinot iespēju sekot protestētāju korespondencei ar valdību.

Telšu pilsētiņas iemītnieks A. Tenmars pieprasa uztaisīt Rīgā Disnejlendu, kas veicinātu tūrisma nozares uzplaukumu, slēgt visas spēļu zāles, kas rada problēmas ģimenēm, gan valsts tautsaimniecībai kopumā, kā arī saražot latus, lai paaugstinātu pensijas un bezdarbnieku pabalstus.

Drīzumā Kaļiņingradas apgabalā varētu izveidot «medību trofeju muzeju» un arī Disnejlendu, uzskata apgabala gubernators Nikolajs Cukanovs, kurš šos jautājumus esot apspriedis ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, vēsta Kaļiņingradas pilsētas portāls Novij Kaliņingrad.

Lai attīstītu reģiona tūrisma nozari, šeit ir nepieciešams kāds «enkurprojekts». «Teorētiski, piemēra dēļ, es norādīju, ka tā varētu būt Disnejlenda. Prezidents to atbalstīja un jautāja, ko nepieciešams darīt, lai atbalstītu šo projektu,» stāsta N. Cukanovs uzsverot, ka ja Kaļiņingradā tiktu izveidota Disnejlenda, apvidus tad spētu piesaistīt daudz vairāk ārvalstu tūristu.

Pašlaik Eiropā ir tikai viena Disnejlenda, kas atrodas netālu no Parīzes. Ārpus ASV Disnejlendas vēl atrodas Tokijā un Honkongā. Paredzēts, ka 2016. gadā šāds atrakciju parks tiks pabeigts arī Šanhajā.

Baumas par to, ka Krievija varētu celt Disnejlendu, parādījās jau 2008. gadā, kad kā pirmās Krievijas Disnejlendas vieta tika minēta Jekaterinburga. Arī Maskava ir plānojusi uzcelt ASV atrakciju parka līdzinieku.

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Rīgas apgabaltiesa pirmdien pilnībā apmierināja VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) prasību par vairāk nekā trīs miljonu latu piedziņu no kādreizējā politiķa, tagadējā Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētāja Valda Birkava.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, ar šodien pasludināto spriedumu no Birkava par labu minētajai kredītiestādei nolemts piedzīt 3 010 029 latus par zaudējumiem, kas prasītājam radušies. Sīkāku informāciju par prasības būtību tiesā neizdevās iegūt.

Pilns tiesas spriedums šajā lietā būs pieejams no 23.maija, bet pēc tam to likumā noteiktajā kārtībā varēs pārsūdzēt.

Birkavs pirmdienas pēcpusdienā norādīja, ka ar tiesas spriedumu vēl neesot iepazinies, tāpēc arī nevarot to komentēt. Lūgts īsumā izskaidrot prasības būtību, ekspolitiķis atbildēja, ka pagaidām viņam neesot laika.

Kā biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte, šī lieta saistīta ar parāda piedziņu par četriem īpašumiem Rēzeknes apkaimē. Iepriekš īpašumi pārdoti izsolē, un tagad tiesa par labu bankai piedzinusi starpību.

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Rīgas apgabaltiesai atkal nav izdevies ķerties pie ar Gati Saknīti iepriekš saistītā uzņēmuma SIA Aģentūra GS prasības, kas iesniegta pret kādreizējo politiķi, tagadējo Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētāju Valdi Birkavu un viņa dēļu Gati Birkavu.

Lietas noņemta no izskatīšanas, jo mainījusies viena lietas dalībnieka adrese, līdz ar to jānosūta pavēste uz jauno adresi, DB uzzināja tiesā. Jāatgādina, ka G.Birkava dzīves vieta ir Venecuēla. Nākamā tiesas sēde nozīmētā 2012.gada 13.jūnijā.

Arī iepriekšējā tiesas sēde, kas bija paredzēta 12.janvārī, nenotika, jo nebija ieradies neviens no atbildētāju puses. Tiesa V.Birkava ierašanos toreiz atzina par neattaisnotu, kā arī noskaidroja, ka G.Birkava dzīves vietu Venecuēlā.

Bijušais premjers V.Birkavs nav samaksājis 170,9 tūkst. Ls, kurus tiesa piedzinusi par labu uzņēmumam SIA Aģentūra GS, DB iepriekš pastāstīja uzņēmuma maksātnespējas administrators Alfs Buķelis.

Bijušais premjers Valdis Birkavs, kurš patlaban ieņem Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētāja amatu vēl nav samaksājis 170,9 tūkst. Ls, kurus tiesa piedzina par labu ar Gati Saknīti saistītajam uzņēmuma SIA Aģentūra GS, DB pastāstīja uzņēmuma maksātnespējas administrators Alfs Buķelis.

Viņš skaidroja, ka V.Birkavam nekādas mantas un īpašumi Latvijā nepiederot, tāpēc no viņa neko īsti piedzīt nevarot, bet neliela daļa tiekot atskaitīta no V.Birkava pensijas.

A.Buķelis arī piebilda, ka V.Birkavs savam dēlam Gatim Birkavam ir atdāvinājis sev piederošu zemes gabalu Jūrkalnē. Tā kā likums atļauj anulēt dāvinājumu, administrators ir vērsies tiesā ar prasību to attiesāt.

Šodien, 12.janvārī, paredzētā tiesas sēde Rīgas apgabaltiesā gan nenotika, jo nebija ieradies neviens no atbildētāju puses. Tiesa V.Birkava ierašanos atzinusi par neattaisnotu. Tiesa arī noskaidrojusi G. Birkava dzīves vietu Venecuēlā. Nākamā tiesas sēde paredzēta 24.augustā.

«Sankcijas un embargo sagrauj brīvā tirgus principus. Vienlaikus brīvais tirgus ir vienīgais spēks, kas ļautu izkļūt no tādas situācijas,» intervijā laikrakstam Diena saka viens no pirmajiem Latvijas valdības vadītājiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas Valdis Birkavs, kurš uzskata - pašlaik valdības rīcība krīzes risināšanā ir pārāk lēna.

Saistībā ar šābrīža krīzi pasaulē un tās ietekmi uz Latviju nesen kopā ar citiem bijušajiem premjeriem bijāt uz tikšanos pie Valsts prezidenta. Bija doma reāli piedāvāt palīdzību vai tikai par sevi atgādināt?

Kāpēc gan mums būtu jāatgādina par sevi? Es jau daudzus gadus darbojos divos starptautiskajos klubos, manu pieredzi izmanto citas valstis, nevis Latvija, man darba pietiek. Mums, bijušajiem premjeriem, jau kopš 1998. vai 1999.gada ir bijušas regulāras tikšanās, kurās piedalījušies arī bijušie prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis. Parasti šīs tikšanās organizējām kopā ar Māri Gaili, šoreiz iniciatīva nāca no Ivara Godmaņa un Aigara Kalvīša. Ņemot vērā, ka situācija kļūst arvien draudīgāka, sabiedrība polarizējas, ekonomika ir apdraudēta (un trausla ekonomika prasa ļoti spēcīgu vadību), tad nospriedām, ka mums jāpiedāvā tas, ko zinām, kāda ir mūsu iepriekšējā pieredze krīzes apstākļos.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā - 6,6%.

Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.