Jaunākais izdevums

Šovasar ir palielinājies vasarnīcu piedāvājums. Pašlaik tas ir lielāks par pieprasījumu, tomēr vasaras mītņu īpašnieki vēl nesteidz būtiski pazemināt cenu.

Vasarnīcu piedāvājums Jūrmalā ir diezgan plašs — ir iespējams noīrēt gan istabu, gan dzīvokli, gan māju vai mājas daļu. Piedāvāto vasaras mītņu cenas svārstās amplitūdā no 300 līdz 2000 latiem mēnesī.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosīgāks vasarnīcu tirgus arī Saulkrastos

Ingrīda Drazdovska, 11.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties vasarai, palielinājusies interese par vasarnīcu īri arī Saulkrastos, informē Arco Real Estate.

Īres tirgus vairāk aktivizējies Pabažos un Saulkrastu centrā, kā arī Carnikavā un Garciemā. Pēc kompānijas sniegtajiem datiem, pieprasījums pēc labām vasarnīcām un dzīvokļiem tiešā jūras tuvumā pārsniedzot piedāvājumu.

Maijā labiekārtotu vasarnīcu (80 – 100m²) īres cenas svārstījusies no 500 līdz 600 eiro mēnesī, bet kvalitatīvu privātmāju īres cena var sasniegt 800 – 1000 eiro mēnesī. Tas gan attiecas uz īpašumiem, kas atrodas viena kilometra attālumā no jūras. Tālākajos dārzkopības kooperatīvos cenas ir daudz zemākas.

Dzīvokļu īres piedāvājums Saulkrastos ir visai neliels. 2 istabu dzīvokļa īre tipveida projektos vasaras mēnešos ir 200 – 300 lati, bet jaunajā projektā Liepas Nams tā izmaksās 400 lati mēnesī. Pārējos gada laikos – attiecīgi 100 – 150 lati un 200 lati, ziņo Arco Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vasaras māju pārveidošana par dzīvojamo māju atmaksājas

Oskars Prikulis, Db, 03.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd rūpīgi izvērtējot vasarnīcu iegādi, atmaksājoties tās pārveide par dzīvojamo māju.

To pavēstījis Igaunijā zināmais mākleris Olavs Leoks. Viņš uzsver, ka vasarnīcu cenas šobrīd ir ļoti zemas, raksta dv.ee. Savukārt dzīvojamo māju tirgū neesot tāda piedāvājuma, kas paredzēts, piemēram, 2 cilvēku izmitināšanai: dzīvojamā māja ar 60 kvadrātmetriem. Vasarnīcu pārbūve varētu aizpildīt šo nišu, uzskata O. Leoks. Tieši šāds iemesls varētu šobrīd būt galvenais vasarnīcu iegādei – perspektīvā to pārbūvēt par nelielu dzīvojamo māju.

Mākleris atgādina, ka parasti iegādājoties vasarnīcu, nav būtiska tās atrašanās vieta un būvniecības nianses. Galvenais esot nodrošināt privātumu.

Savukārt ja vasarnīca iegādāta , lai to pārbūvētu par dzīvojamo māju, tad vērā jāņem tādi faktori, kā sabiedriskais transports, ar kuru aizbraukt līdz pilsētas centram, veikalu atrašanās vieta, bērnudārzs, skola u.c. Tāpat jāizpēta mājas tehniskā uzbūve: iespējas to nosiltināt, pārbūvēt, pieejamība ziemas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs stāvam pie arhitektūras pērles kapa, rādot uz būvlaukumu Lielupē, Tērvetes ielā 10A, kur kādreiz atradās valsts aizsargājams kultūras piemineklis, saka Baltijas arhitektūras centra (BAC) vadītāja Aivija Bārda. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būvniecību objektā ir apturējusi, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

«Grezni veidotas verandas, kokgriezumi, gleznieciskas apjomu kompozīcijas,» ― tā vasarnīcu komplekss Lielupē, Oskara Kalpaka prospektā 30 un Tērvetes ielā 10A, raksturots pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā Jūrmala. Daba un kultūras mantojums, kas veltīta Jūrmalas kultūrvēsturiskajam mantojumam ― arhitektūrai, tās īpatnībām, stilu un uzdevumu maiņām laika griežos, dabai, kultūrvidei un iedzīvotājiem. Kad ierodamies būvlaukumā, no pagājušā gadsimta 20.gados celtā koka vasarnīcu kompleksa atlicis vien Tērvetes ielas 10A nama, valsts nozīmes pieminekļa, verandas fragments. Karkass ir sašķiebies, un šķiet, ka spēcīgākā vējā sagāzīsies. Pagalmā rosās būvnieki. Mums tuvojas būvobjekta uzraugs, īpašnieka pārstāvis Aleksandrs Udaļcovs un smaidot mierina: «Izmēri ir paņemti, ēkas detaļas precīzi nokopētas. Jaunā ēka būs tāda pati ― vēl labāka, skaistāka. Jūs redzēsiet! Cilvēki nāks, priecāsies.» Uz Bārdas iebildumiem, ka ēkas vērtība ir autentiskumā, oriģinālās substancēs, vīrs tikai noplāta rokas: «Tur bija padomju laikos no finiera izgriezta virsbūve. Turklāt viss bija sapuvis.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par īpašumu īri Jūrmalā šovasar tiek prasīti pat desmiti tūkstoši eiro mēnesī. Nenoliedzami daļa īpašnieku sacerējušies uz naudīgo ārvalstu klientu, vismaz tā šķiet, aplūkojot sludinājumus vairākos portālos.

Jūrmalu un citos piejūras reģionos Rīgas tuvumā privātmāju īpašnieki galvenokārt orientējas uz ārzemniekiem (pārsvarā no austrumiem), piekrīt kompānijas Rent in Riga speciālists Jānis Lipša. Arī vietējie dažkārt ir gatavi maksāt tūkstošus par vasarnīcu, tomēr viņi pārsvarā tad skatoties īpašumu prom no lielām ļaužu masām, kas ir Bulduros, Dzintaros, Majoros.

Taču vasarnīcu īres tirgu veido arī māju daļas, dzīvokļi, istabas. Pēc viņa teiktā, pieprasītākās vietas bez Jūrmalas ir arī Saulkrasti, Vecāķi, Garciems un Carnikava (tieši pēdējos trīs vairāk izvēloties vietējie vasarnieki un mazāk turīgie ārzemnieki).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Rīgas meži izsolē pārdod astoņus hektārus Vārnukroga vasarnīcu zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā

LETA, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības uzņēmums «Rīgas meži» šodien izsolē pārdevis astoņus hektārus vasarnīcu īpašnieku biedrībai «Vārnukrogs» iznomātās zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā, aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā.

«Rīgas mežu» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA paskaidroja, ka izsoles sākumcena bija noteikta 298 000 eiro apmērā un vienīgais pretendents - vasarnīcu īpašnieku biedrība «Vārnukrogs» - to arī iegādājies par cenu, kas tuva sākumcenai.

Pēc izsoles tika sasaukta «Rīgas mežu» valdes sēde, kurā izsoles rezultāts tika apstiprināts.

Vaikulis norādīja, ka zemesgabals tika izsolīts, jo attiecīgajā teritorijā ir ierobežota saimnieciskā darbība un «Rīgas meži» no tās apsaimniekošanas nevar gūt ieņēmumus, piemēram, no mežizstrādes.

Tāpat zemesgabals ir apgrūtināts ar citām personām piederošām būvēm, bet «Rīgas mežiem» tikmēr kā zemes īpašniekam bija jāmaksā visai ievērojams nekustamā īpašuma nodoklis, teica Vaikulis. Summu gan viņš neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vasarnīcas īre Saulkrastos šogad par trešdaļu dārgāka

Ingrīda Drazdovska, 24.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, šogad īres cena Saulkrastos ir palielinājusies par 20 – 30%, rēķina Arco Real Estate.

Atšķirībā no pagājušā gada, šogad, lai rezervētu vasarnīcu, cilvēki bijuši gatavi maksāt pat par piecu – sešu mēnešu īres periodu, lai gan īpašumā varētu uzturēties īsāku laiku. Pašlaik vidējā īres maksa mēnesī 150m² labiekārtotai mājai jūras tuvumā ir 800 – 1000 latu mēnesī, šāda informācija ir kompānijas rīcībā.

Pavasarī allaž palielinoties interese arī par vasarnīcu iegādi netālu no jūras. Lētākās vasarnīcas Saulkrastu dārzkopības sabiedrībās maksā no 20 līdz 40 tūkstošiem eiro. Kvalitatīvu vasarnīcu piedāvājums ir neliels, to cenas ir salīdzinoši augstas – 50 līdz 70 tūkstoši eiro. Siltinātas vasarnīcas (piemērotas dzīvošanai ziemā) maksā 65 – 100 tūkst. eiro, šādu informāciju sniedz Arco Real Estate. Lielākā daļa darījumu notiek skaidrā naudā, vien aptuveni 10% klientu izmantojot banku aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor: Esam kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā Luminor Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir izsniegusi mājokļu kredītus 438,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par pusotru reizi vairāk nekā gadu iepriekš – 2020. gada pirmajā pusgadā, kad mājsaimniecībām Baltijā tika izsniegti 171,7 miljoni eiro mājokļu iegādei.

Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos Luminor klientiem izsniegto mājokļu kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn – ja 2020. gada pirmajā pusgadā tie bija 37,3 miljoni eiro, tad šogad jau 102,6 miljoni eiro. Savukārt otrajā ceturksnī Luminor klienti Latvijā mājokļu iegādei aizņēmās par 10 % vairāk nekā šī gada pirmajos trīs mēnešos.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

"Pirmā pandēmijas viļņa laikā pagājušā gada pavasarī novērojām piesardzību attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem visās Baltijas valstīs. Savukārt jau pērn jūnijā tirgus kļuva aktīvāks, un jau rudenī hipotekārās kreditēšanas apjoms sasniedza rekordaugstu līmeni. Pēc mūsu datiem šogad hipotekāro aizdevumu rekordi Latvijā un Igaunijā tika reģistrēti martā, bet Lietuvā – maijā. Vidējā summa, ko mājokļa iegādei aizņemas Luminor klienti, ir 100 tūkstoši eiro, ieskaitot pirmo iemaksu," informē Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma 

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu...

Klienti aktīvi interesējas par dažādu īpašumu finansēšanas iespējām un šogad Luminor sniegusi konsultācijas par mājokļu kredītiem jau vairāk nekā 35 000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Vislielākā interese ir par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos, kam seko sērijveida dzīvokļi. Visbiežāk klienti vēlas iegādāties divistabu vai trīsistabu dzīvokli Rīgā ar platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem.

Pandēmija un darbs no mājām ir veicinājis interesi arī par nekustamajiem īpašumiem reģionos, tāpēc daudzi apsver iespēju iegādāties vasarnīcu vai lauku māju ārpus galvaspilsētas. "Mēs esam ņēmuši vērā šīs tendences un kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos. Tāpat mēs izsniedzam daudz aizdevumus ideju realizēšanai – mājokļa remontam, lauku īpašuma vai vasarnīcu iegādei, kam par nodrošinājumu der klientam jau piederošs īpašums, kas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas izvēlēties nestandarta nekustamo īpašumu. Piemēram, tā var iegādāties senāku vasarnīcu, kuras likviditāte būtu nepietiekama mājokļa kredīta saņemšanai," norāda K. Lukačovs.

Neskatoties uz straujo kredītu apjoma pieaugumu, Luminor klienti kopumā ir noguldījuši ievērojami vairāk, nekā aizņēmušies, kas, savukārt, jauniem darījumiem veicinājis arī likmju samazinājumu. Pēc Luminor aplēsēm Latvijā pēdējā gada laikā izsniegtiem hipotekāriem kredītiem vidējās procentu likmes samazinājušās par vairāk nekā 12 %.

Luminor bankas kopējais kredītu portfelis Baltijā šī gada jūnija beigās bija 9,641 miljards eiro, bet noguldījumu portfelis 10,632 miljardi eiro.

"Ir svarīgi atzīmēt, ka sākotnēji sagaidījām negatīvu pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz klientu spēju segt savas līdzšinējās saistības un gatavību aizņemties. Tomēr tas izrādījās maldīgi, jo lielākā daļa esošo un jauno klientu ne tikai veic ikmēneša kredīta maksājumus saskaņā ar grafiku, bet arī pirms termiņa sedz savas saistības. Mēs īpašu uzmanību pievēršam klientu spējai atmaksāt savas saistības vēl pirms finansējuma piešķiršanas – gada pirmajā pusē ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars mūsu kopējā kredītu portfelī bija tikai 2,6 %, kas ir zemākais rādītājs bankas pastāvēšanas vēsturē," uzsver K. Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rucavas novada Dunikas pagastā starp Nīcu un Sikšņiem atrodas vasarnīcu ciems Ječi, kur pavasarī un vasarā ierodas atpūtnieki. Taču rudenī un ziemā tur paliek dzīvot tikai retais.

Pirmā ēka, iebraucot Ječos, ir SIA Kentaurs veikals. Tas darbojas visu gadu, vēlā rudenī un ziemā pārejot uz dažu stundu darbalaiku, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Veikala saimnieks ir Ječu pastāvīgais iedzīvotājs Oļegs Sukovs. «Jau kādu mēnesi šeit palikuši tikai tie, kuriem šajā vietā ir kaut kas vairāk par vasarnīcu. Vasarā, protams, te iedzīvotāju ir daudz. Tad te ir otra Liepāja,» atšķirības stāsta O. Sukovs un papildina: «No tā, ko nopelnām vasarā, dzīvojam ziemā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastu novada pašvaldība neplāno atsevišķi izdalīt vasaras mājokļus, lai par tiem būtu jāmaksā mazāks nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), aģentūrai LETA pauda Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (VL-TB/LNNK).

Pat tas, ka persona vasarnīcu izmanto tikai vasarās, nenozīmē, ka pašvaldības infrastruktūra nav jāuztur visu gadu, bilda Grāvītis,norādīdams, ka, ja persona var atļauties vasarnīcu, jāspēj arī par to nomaksāt NĪN.

Grāvītis nenoliedza, ka no iedzīvotāju puses ir neizpratne par pašvaldības piekopto taktiku, taču atzīmēja, ka vietvarās, kur arī par mājokļiem, kuros neviens nav deklarējies, tiek prasīts augstāks NĪN, piemēram, Rīgā vai Carnikavas novadā, šī rīcība nav raisījusi tādas emocijas.

Arī Limbažu novada pašvaldība tuvākajā laikā neplāno pārskatīt NĪN attiecinājumā uz vasarnīcām, aģentūrai LETA pavēstīja pašvaldības vadītājs Didzis Zemmers (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mančinskis: Liela daļa izņemtās naudas jau atgriezusies Swedbank

LETA, 19.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa ažiotāžas laikā izņemtās naudas jau atgriezusies Swedbank, norāda Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Viņš norāda, ka bankas «mīnusi», ņemot vērā naudas izņemšanu un vēlāku atkal iemaksāšanu, ir 100 miljoni latu, tomēr katru dienu šī summa samazinās. «Nauda pamazām atgriežas,» akcentē baņķieris.

Mančinskis ir pārliecināts, ka ilgtermiņa perspektīvā - gada laikā - bankai izdosies atgūt visus ažiotāžas laikā zaudētos noguldījumus.

«Jebkurā gadījumā, 100 miljonu latu īstermiņa zaudējums - tā nav nopietna summa. Swedbank kopējie aktīvi ir 3,8 miljardi latu. Saprotams, ka 100 miljoni latu uz kopējo aktīvu fona ir sīkums,» intervijā laikraksta Vesti Segodna pielikumam Delovije Vesti akcentē Swedbank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nodrošina ziemotni velosipēdiem, kuriem nav vietas saimnieku mājās

Linda Zalāne, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums (RS) klienti šajā apkures sezonā nav norēķinājušies par patērēto siltumenerģiju 5,5 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS komercdirektore Tatjana Kuļešova.

2014./ 2015. gada apkures sezonā RS kopumā izrakstījis rēķinus 158 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

RS klienti par saņemto siltumu norēķinājušies 96,2% apmērā. T. Kuļešova atzina, ka nomaksas procents esot nedaudz sliktāks kā 2013./ 2014. gada apkures sezonā, atzīmējot, ka «parāds ir dinamisks, tas mainās katru dienu. Kopumā nomaksas disciplīnu mēs novērtējam pozitīvi,».

Vairāk nekā puse no RS klientiem tomēr spējot savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju. Atslēgšanu no siltumapgādes T. Kuļešova minēja kā galējo variantu. Kopumā pašlaik no centralizētās siltumapgādes atslēgti 30 objekti, tostarp - trīs dzīvojamā ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Talcis: parādnieku skaits aug – jāķeras pie radikālākām metodēm

Līva Melbārzde, 18.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā apkures sezona bez siltuma varētu aizsākties vairākos namos. Lai siltumu atjaunotu, namu apsaimniekotājiem būs jāvēršas bankās vai citur, lai saņemtu īstermiņa kredītus un varētu norēķināties ar A/s Rīgas siltums par patērēto siltumenerģiju, inttervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Vai šī apkures sezona, kas vēl laikam nav beigusies, ir ar kaut ko izcēlusies starp citiem gadiem?

Apkures sezona kopumā bija tāda pati kā parasti, bez sevišķiem starpgadījumiem. Vienīgais, ko var minēt, ir laika apstākļi. Lai arī pagājušo ziemu ārā bija diezgan pavēss, šajā apkures sezonā bija divi periodi decembrī un februārī, kad ilgstoši ārgaisa temperatūra bija zem 0 grādiem. Siltumtīkliem, protams, ir laba vienmērīga noslodze, taču aukstie laika apstākļi tieši atsaucās uz patērētāju rēķiniem, īpaši decembrī, kad rēķini bija gan augstāki nekā iepriekšējos mēnešos, arī nekā iepriekšējos gados šajā periodā. Līdz ar to iedzīvotājiem janvārī bija liels pārsteigums, saņemot decembra rēķinu, kas nebija tik daudz saistīts ar tarifu kāpumu, cik ar siltumenerģijas patēriņu, kas bija decembrim neraksturīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām Krievijā, kā arī festivāla Jaunais vilnis slēgšanu, interese par vasarnīcu īri no Krievijas un bijušajām Padomju Savienības republikām joprojām ir gana liela, šajā tirgū aktivitāte nav noplakusi. Tomēr, salīdzinot ar citiem gadiem, gan pieprasījums, gan cenas ir mazākas, atzīst aptaujātie nekustamo īpašumu speciālisti.

Vienlaikus tiek prognozēts, ka Jūrmalā cenas varētu vēl samazināties, kam par iemeslu būs piedāvājuma palielināšanās, ko radīs daudzo nekustamo īpašumu projektu būvniecības noslēgšana, un pārdot īpašumus Jūrmalā šobrīd nav vienkārši. Cita situācija vērojama otrpus Rīgas līcim. Lai arī vasarnīcu un vasaras namiņu īres cenas Saulkrastos nav piedzīvojušas īpašas svārstības, piedāvājums šogad ir teju divas reizes pieticīgāks.

Aplūkojot portālos izvietotos sludinājumus par iespējām īrēt vasarnīcas, neviļus rodas jautājums, vai tiešām iedzīvotāji ir tik maksātspējīgi, lai varētu atļauties maksāt iespaidīgās summas, kādas prasa nekustamo īpašumu izīrētāji. Portālā ss.lv redzami sludinājumi, kuros par 900 eiro mēnesī tiek piedāvāti 30–40 m2 lieli apartamenti, kurus drīzāk varētu dēvēt par vasaras būdiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Slēpošanas kalniem dīkstāve


Linda Zalāne, 09.01.2014

«Decembrī uzpūtām sniegu, bet trasi neatvērām. Domājām, ka tūlīt būs ziema. Tagad tikai nelielas sniega saliņas palikušas. Jādomā, ka otrreiz šāda situācija sezonā nebūs,» cer Riekstukalna īpašnieks Ervīns Kišuro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm

Lāsma Vaivare, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Siltumenerģijas tarifi sarukuši visās lielājās pilsētās, izņemot Ventspili

LETA, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts ar foto - Piecu gadu laikā lielākajā daļā Dārziņu apkaimes plāno izbūvēt apgaismojumu

Žanete Hāka, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāko piecu gadu laikā plānots izbūvēt apgaismojumu lielākajā daļā Dārziņu apkaimes, informē Rīgas domes pārstāvji.

Šogad uzņēmums Rīgas gaisma turpina apgaismojuma tīklu izbūvi apkaimes Dārziņu, Cidoniju, Sakņu, Jāņogu ielās. Kopumā 2014. gadā Dārziņu apkaimē paredzēts izbūvēt 108 jaunus gaismas punktus, kas būs pieslēgti kopējai pilsētas ielu apgaismojuma sistēmai.

Šogad plānots uzsākt arī gaismekļu uzstādīšanas projektēšanu Dārziņu ielas posmam no Cidoniju ielas līdz 1. līnijai, 1. līnijas posmam no Dārziņu ielas līdz Jāņogu ielai, Jāņogu ielas posmam no 1. līnijas līdz 14. līnijai, Dārziņu 7. 7īnijai un Sakņu ielas posmam no 7. Līnijas līdz Cidoniju ielai. Šo objektu izbūve ieplānota 2015. gadā, kad plānots sākt projektēšanas darbus rajonam starp Mārsila ielu, 1. līniju, Cidoniju ielu un Jāņogu ielu. Turpmāko piecu gadu laikā plānots izbūvēt apgaismojumu lielākajā daļā apkaimes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Anglijā sajūsminās par vairāk nekā 70 gadus vecu, funkcionējošu ledusskapi

Lelde Petrāne, 27.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglis Džims Viliamsons no Dērbijšīras vēl joprojām savā vasarnīcā izmanto vairāk nekā 70 gadus vecu ledusskapi, kas izgatavots īsi pirms Otrā pasaules kara vai tā laikā.

Senlaicīgā iekārta bijusi pastāvīgā lietošanā kopš tās iegādes brīža un vēl joprojām darbojas, uzglabājot pārtikas produktus svaigus. Kā novērtējuši eksperti, šis ledusskapis ir vecākais funkcionējošais ledusskapis Anglijā.

Salīdzinot seno ledusskapi ar mūsdienu iekārtām, tas patērē ievērojami vairāk elektroenerģijas un tā ietilpība ir tikai 109 litri.

Stāsts, kā antīkais ledusskapis nonācis pie Viliamsona, vijas cauri vairākiem gadu desmitiem. «Mana tante pirms vairākiem gadiem pierakstījās garā gaidīšanas sarakstā, lai saņemtu divus ledusskapjus: vienu sev pašai, otru savai māsai - manai mammai. Pēc ledusskapja iegādes līdz 60-to gadu sākumam tas atradās manu vecāku mājās, pēc tam viņi pārvācās uz vasarnīcu Dērbijšīrā, paņemot līdzi arī ledusskapi. Savukārt, es šo vasarnīcu ieguvu mantojumā, tomēr tagad ar sievu esam iecerējuši to pārdot,» stāsta vecākā ledusskapja īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinās apgaismojuma rekonstrukciju Dārziņu apkaimē

Dienas Bizness, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas lūgumu no pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 146 081 eiro ielu apgaismojuma rekonstrukcijai Dārziņu apkaimē, informē Rīgas dome.

Par šo summu veicot elektriskā tīkla rekonstrukcijas ceturto kārtu, plānots sakārtot apgaismojumu Dārziņu ielas posmā no 55.līnijas līdz 61.līnijai, Jāņogu ielas posmā no 1.līnijas līdz Ragatu ielai, Sakņu ielas posmā no 1.līnijas līdz Cidoniju ielai, 16-20 līnijā no Daugavmalas ielas līdz Jāņogu ielai, kā arī ierīkot papildu apgaismojumu bērnu rotaļu laukumam Dārziņu parkā. Paredzēts, ka ceturtās kārtas remontdarbi tiks pabeigti šogad.

«Rīgas pašvaldība jau vairākus gadus nopietni strādā pie drošības situācijas uzlabošanas Dārziņos, un Pilsētas attīstības komiteja regulāri piešķir līdzekļus no infrastruktūras fonda Rīgas Austrumu izpilddirekcijai kvalitatīva apgaismojuma izveidošanai šajā apkaimē,» norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aicina apspriest Saulkrastu novada teritorijas plānojumu

Ingrīda Drazdovska, 27.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies Saulkrastu novada teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz šā gada 9.maijam.

To izstrādā mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum, sadarbojoties ar Saulkrastu novada domi un Saulkrastu teritorijas plānojuma darba grupu. Plānojuma izstrādes termiņš paredzēts līdz 2012.gada augustam.

2011.gadā izstrādāta un publiski apspriesta Saulkrastu novada attīstības koncepcija, kas kļuva par pamatu teritorijas plānojuma pirmās redakcijas izstrādei, informē Metrum plānošanas projektu vadītāja, arhitekte Māra Kalvāne.

Atbilstoši darba uzdevumam ir izstrādāta vienota teritorijas atļautās izmantošanas veidu klasifikācija visā Saulkrastu novada teritorijā, ņemot vērā valstī sagatavotās vienotās klasifikācijas projektu. Īpaša uzmanība veltīta apdzīvojuma struktūras attīstībai novadā un izvērtējuma rezultātā ir precizētas Saulkrastu pilsētas un Zvejniekciema robežas. Pārējās apdzīvotās vietas – vasarnīcu apbūves teritorijas – tiek saglabātas kā atsevišķi vasarnīcu apbūves ciemi, saglabājot to sezonālo raksturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Šogad turpinās apgaismojuma rekonstrukciju Dārziņu apkaimē

Lelde Petrāne, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas lūgumu no pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 188 725 eiro ielu apgaismojuma rekonstrukcijai Dārziņu apkaimē, liecina domes sniegtā informācija.

Par šo summu veicot elektriskā tīkla rekonstrukcijas trešo kārtu, plānots sakārtot Dārziņu ielas posmu no Cidoniju ielas līdz 1.līnijai, 1.līnijas posmu no Jāņogu ielas līdz Dārziņu ielai un Jāņogu ielas posmu no 1.līnijas līdz 14.līnijai. Paredzēts, ka trešās kārtas remontdarbi tiks pabeigti šogad.

Pilsētas attīstības komiteja pērn piešķīra 170 000 eiro no infrastruktūras fonda elektriskā tīkla rekonstrukcijas otrajai kārtai Dārziņu apkaimē. Par šo summu tika sakārtots ielu apgaismojums Dārziņu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Cidoniju ielai, Cidoniju ielas posmā no Mārsila ielas līdz Jāņogu ielai, Sakņu ielas posmā no Cidoniju ielas līdz Taisnajai ielai, 14.līnijas posmā no Cidoniju ielas līdz Daugavmalas ielai un Jāņogu ielas posmā no 14.līnijas līdz Taisnajai ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piešķirs 170 000 eiro apgaismojuma izbūvei Dārziņu apkaimē

Lelde Petrāne, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas lūgumu no pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt aptuveni 170 000 eiro ielu apgaismojuma elektriskā tīkla rekonstrukcijai Dārziņu apkaimē, informēja domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka Dārziņos iedzīvotāju skaits ar katru gadu pieaug.

Veicot elektriskā tīkla rekonstrukcijas otro kārtu, Dārziņu apkaimē tiks sakārtots ielu apgaismojums Dārziņu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Cidoniju ielai, Cidoniju ielas posmā no Mārsila ielas līdz Jāņogu ielai, Sakņu ielas posmā no Cidoniju ielas līdz Taisnajai ielai, 14.līnijas posmā no Cidoniju ielas līdz Daugavmalas ielai un Jāņogu ielas posmā no 14.līnijas līdz Taisnajai ielai.

2012.gada nogalē ielu apgaismojuma rekonstrukcijai Dārziņos komiteja no pilsētas infrastruktūras fonda piešķīra aptuveni 210 000 eiro. Par šiem līdzekļiem 2013.gadā Rīgas Austrumu izpilddirekcija veica esošā ielu apgaismojuma atjaunošanas darbus un projektēšanu Dārziņu apkaimes teritorijā pa Sakņu, Jāņogu, Daugavmalas ielu un to savienojošām šķērslīnijām.

Komentāri

Pievienot komentāru