TAVA jau ceturto gadu organizēja konkursu Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts. Konkursa mērķis ir izcelt un apbalvot veiksmīgākos jaunos tūrisma produktus, kas savus pakalpojumus sākuši piedāvāt 2008.gada laikā un guvuši ievērību tūrisma profesionāļu vidū.

TAVA saņēma 64 dažādus un interesantus pieteikumus konkursam Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts. Mājas lapā - tava.gov.lv bija iespēja veikt balsojumu par visiem pretendentiem, kas pieteikušies konkursā.

Apkopojot balsojuma rezultātus un pēc vērtēšanas komisijas karstām diskusijām un pārrunām tika nolemts, ka:

- Kategorijā - Veiksmīgākais jaunais aktīvā tūrisma produkts 2008 uzvarēja Siguldas piedzīvojumu parks;

- Kategorijā - Veiksmīgākais jaunais darījumu tūrisma produkts 2008 uzvarēja Hotel Vecgulbenes muiža;

- Kategorijā - Veiksmīgākais jaunais gastronomiskā tūrisma produkts 2008 – uzvarēja restorāns Hospitālis;

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Protestētāji ceturtdienas rītā atspieduši milicijas spēkus no Kijevas Neatkarības laukuma un ieņēmuši pozīcijas, kādās tie atradās otrdien pirms drošības spēku uzbrukuma.

Saņemtas ziņas, ka Neatkarības laukumā ceturtdien daudzi cilvēki ievainoti, bet vismaz viens gājis bojā.

Aģentūra Reuters publicējusi upura fotogrāfiju, kas uzņemta Neatkarības laukumā.

Kijevas Neatkarības laukumā atrodas vairāk nekā 30 000 cilvēku, un tiek nostiprinātas barikādes.

Protestētājiem ceturtdienas rītā izdevās atspiest milicijas spēkus no Neatkarības laukuma, un viņi virzījās organizētās kolonnās, savukārt specvienības Berkut kaujinieki atkāpās, raidot asaru gāzes granātas. Protestētāji drošībniekus aktīvi apmētāja ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem.

Protestētāji atgriezušies pozīcijās Gruševska ielā, tagad viņus un drošības spēkus nodala betona bloku siena, kuru drošībnieki uzstādīja naktī uz trešdienu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Latvijas Televīzijā 31.decembrī:

"Labvakar, Latvija!

Labvakar, mana dārgā Latvijas tauta!

Līdz gadu mijai ir atlikušas pāris minūtes. Šajos mirkļos katrs no mums pārdomā, kāds tad ir bijis aizvadītais gads; kas no tā, ko pagājušajā gadā apņēmos izdarīt, ir paveikts, kas nē; kurš sapnis piepildījies, un kurš nē. Tāpat šajās minūtēs katrs no mums sev un saviem tuvākajiem kaut ko apsola. Apņemas dzīvot labāk, pareizāk, draudzīgāk un atbildīgāk.

Bet vispirms par to, kāds tad bijis aizvadītais 2007.gads. Latvijā tas ir bijis lielu pārmaiņu un uzdrīkstēšanās gads. Gads, kurā mēs visi kopā savas valsts vēsturē ierakstījām kādu būtisku lappusi. Gads, kurā atkal bijām gatavi runāt un domāt par mūsu nācijas kopīgajām vērtībām.

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Ceturtdien, 25.oktobrī, laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2006. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Latvijas uzņēmēju eliti uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Oskars Spurdziņa rokām saņēma SIA Latvijas Statoil izpilddirektore Baiba Rubess.

Kā liecina tieši šodien klajā nākušais ikgadējais izdevums TOP 500, iepriekšējais gads komercdarbībai ir bijis pats veiksmīgākais kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, to apstiprina visu uzņēmumu kopējā tīrā peļņas bilance, kas bija rekordliela un pārsniedza 1,6 miljardus latu, ievērojamā jauno komercsabiedrību «dzimstība» — nodibināts lielākais uzņēmumu skaits pēdējo 12 gadu laikā un citi rādītāji, secina Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Eiropa nav dārzenis. To, ka vecā un šķietami gurdā kontinenta dzīves līmeņa izlutinātie asinsvadi spēj turēt jauneklīgu tonusu, apliecina arī katalāņu pašnoteikšanās alkas. Diemžēl pavadošie notikumi nevar mēroties ar to jūsmu, kas sākotnēji pildījusi brīvības cīnītāju sirdis.

Brutāla policijas iejaukšanās, neatkarības atbalstītāju līderu aizturēšana, Madrides augstprātīgie draudi valstsvīru izteikumos, banku īstenotā cepures pacelšana, starptautiska kolektīva novēršanās un visbeidzot pašu brīvības kaldinātāju nespēja izšķirties spert soli uz priekšu vai atpakaļ Katalonijas neatkarības leģendu pārvērtuši drīzāk par krimiķi. Eiropas sabiedrības nostāju šajā jautājumā labi raksturo kāda ārvalstu medijos manīta frāze – Katalonijas neatkarības centieni ir atbalstāmi, tomēr jācer, ka tā paliks Spānijas sastāvā. No otras puses – Katalonijas atdalīšanās nebūtu nekas «nesagremojams» pasaulē, kurā ASV vada Donalds Tramps, briti nobalso par Brexit un kā augoņi sprāgst teroristu bumbas Rietumu kultūras kvintesences bastionos u.c.

Skotijas referenduma iznākums nav liels pārsteigums, taču tas nenozīmē, ka separātistu centieniem daudzviet pasaulē tāpēc būtu pielikts punkts

Skotijas neatkarības balsojumam pagājušajā nedēļā daudzi sekoja ar aizturētu elpu. Jau tas vien, ka šāds referendums vispār notika vienā valodā runājošā Eiropas valstī, kuras sastāvdaļa Skotija ir bijusi vairāk nekā 300 gadus, ir ievērības cienīgs fakts. Arī tas, ka 45% tomēr nobalsoja par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes, ir tik augsts rādītājs, kam vēl pirms dažiem gadiem neviens nebūtu ticējis. Jautājums tagad ir tāds, vai šī referenduma rezultāts, no kura izriet Skotijas palikšana Lielbritānijas sastāvā, Eiropā un citviet pasaulē tiks uztverts kā separātisma un neatkarības idejas pilnīga sakāve? Ņemot vērā kopējās valdošās tendences, visticamāk, ka nē. Nav pat teikts, ka arī pašā Skotijā pēc kāda laika nevarētu notikt atkārtots neatkarības referendums. Tāds piemērs ir – par Kvebekas neatkarību no Kanādas balsojums notika divreiz – 1980. un 1995. gadā, lai arī abās reizēs separātisma idejas piekritēji nesavāca pietiekamu balsu skaitu. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins, referenduma iznākums par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā uzskatāms tikai par pirmā puslaika rezultātu, jo jau pats šis referendums faktiski ir Londonas politiskās elites sakāve. Lai nu kā, Lielbritānijas valdībai tagad nāksies turēt Skotijai pirms referenduma dotos solījumus par lielāku pašnoteikšanos un citiem labumiem. Redzēsim, kā viņiem ar to veiksies, jo briti jau kopš seniem laikiem ir bijuši dāsni labas dzīves solītāji, taču nebūt ne tik čakli savu solījumu pildītāji.

Lielākie pasaules akciju tirgi ātri vien atguvušies pēc šā gada trešā ceturkšņa otrās puses visai spējās izpārdošanas, un oktobris tiem turklāt izrādījies veiksmīgākais mēnesis četru gadu laikā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Piemēram, MSCI All Country World indeksa vērtība pagājušajā mēnesī iespēja palielināties par 8%. Akciju cenas stutējušas ziņas no centrālo banku puses, jo nostiprinājies pieņēmums, ka pasaules galvenie baņķieri ilgāk turpinās ar rekordzemām likmēm un dažādiem nestandarta pasākumiem balstīt tautsaimniecības. Tāpat akciju mijēju optimismam palīdzēja ziņas no Ķīnas – aktīvi rosās šīs valsts centrālā banka (samazina procentlikmes un rezervju prasības finanšu iestādēm) un politiķi. Ķīna oktobra beigās atklāja savus plānus par viena bērna politikas izbeigšanu, lai stutētu nākotnes tautsaimniecības aktivitāti. To ar sajūsmu uzņēma dažādu bērnu preču ražotāju vērtspapīru investori.

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

Pētījumu centra SKDS 2007.gada decembra aptaujas dati liecina, ka gada laikā ir ievērojami samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka 2007. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo – 2006.gadu. Turklāt iedzīvotāji, domājot par 2008. gadu, ir pesimistiski.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, to, ka aizejošais 2007.gads Latvijai bijis labāks nekā 2006.gads, norādīja 19% iedzīvotāju, bet vērtējumu, ka tas ir bijis sliktāks, pauduši 33% aptaujāto. Savukārt 42% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

2006.gada decembrī 34% aptaujāto uzskatīja, ka aizejošais gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, tikai 17% to vērtēja kā sliktāku, bet 44% uzskatīja, ka tas ir bijis tās pats kā 2005.gads.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju vērtējums 2007.gadā ir bijis viskritiskākais, kopš 1999.gada, kad tika uzsākti šāda veida sabiedriskās domas mērījumi.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa uzruna Latvijas Televīzijā 2007.gada 31.decembrī

Godātie Latvijas ļaudis!

Atļaujiet man Jūs uzrunāt šajās pēdējās aizejošā, 2007.gada minūtēs.

Vairums no Jums Jauno gadu sagaida tuvu un mīļu cilvēku lokā. Tie ir ļaudis, ar kuriem Jūs esat dalījuši priekus un bēdas, veiksmes un neveiksmes, cerības un vilšanās. Tie bijuši Jums līdzās gan baltās, gan ne tik baltās dienās. Tieši tāpat, kā Latvijas valsts.

Es teikšu tā: Latvijai šis ir bijis kontrastu gads. Ne jau balts no abiem galiem... un ne zaļš pa vidu. Drīzāk raibs. Latvijai tas nozīmējis gan strauju izaugsmi ekonomikā, gan skaļus skandālus politikā. Mēs esam pieredzējuši kā kredītu un līzingu eiforiju, tā arī ilūziju sabrukumu. Šis gads mūs visus ir mētājis no laimes uz nelaimi un atpakaļ. Un tomēr, ja man vajadzētu to raksturot ar vienu vienīgu frāzi, es teiktu: šis ir bijis vērtīgu mācību gads. Realitātes apjausmas gads.

Nozares līderu konsolidētie apgrozījumi pērn pārsnieguši 100 miljonu eiro apgrozījuma slieksni, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī farmācijas nozares līderiem – Olainfarm un Grindeks – pērn ir izdevies palielināt konsolidētos apgrozījumus, neapšaubāmi gads nozarē ir bijis izaicinājumiem bagāts. Zāļu ražotāju eksporta apjoms pērn sasniedzis 161,5 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Jāatzīmē, ka 2015. gadā nozare piedzīvoja eksporta apjomu kritumu – par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai arī pērn zāļu ražotājiem ir izdevies palielināt eksporta apjomus, gada sākums nebūt nebija tik cerīgs – eksporta apjomi bija mazāki nekā iepriekšējos gados – un tikai 2016. gada pēdējā ceturksnī piedzīvots izrāviens, kas arī ļāva sasniegt labus gada kopējos rezultātus. «Latvijas zāļu ražošanas nozare pēc būtības sastāv no diviem uzņēmumiem: Olainfarm un Grindeks, un 2016. gads lielākajiem Latvijas zāļu ražotājiem bija ļoti labs. Abiem auga apgrozījums un saglabājās stabili finanšu rādītāji,» teic SEB bankas korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs Deniss Podļeskis.

Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers pārsteidzis lietuviešus, visu savu uzrunu Lietuvas neatkarības dienas svētkos sakot lietuviešu valodā, mūs informē kolēģi no Lietuvas biznesa portāla Verslo Zinios.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur notika neatkarības dienas atzīmēšana, bija ieradušies Latvijas, Igaunijas un Polijas prezidenti, kas svētku laikā uzrunāja Lietuvas iedzīvotājus un valdības pārstāvjus. Igaunijas prezidents runu teica angļu valodā, Polijas - poļu valodā, savukārt Latvijas prezidents Valdis Zatlers visu savu runu norunāja lietuviešu valodā.

Visi klātesošie esot bijuši ļoti pārsteigti, taču vispārsteigtākā bija tulkotāja, kura V. Zatlera runu sāka tulkot no lietuviešu valodas uz lietuviešu valodu. Vēlāk gan viņa attapās un ļāva V. Zatleram brīvi runāt.

RTU EEF Vides zinātnes bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas studenti ir sagatavojuši dažādus priekšlikumus Latvijas enerģētiskās neatkarības problēmas risināšanai, kuri balstās uz inženiertehniskiem, ekonomiskiem un ekoloģiskiem aprēķiniem un ekspertīzi, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Lai sniegtu priekšlikumus par šobrīd aktuālās un samilzušās Latvijas enerģētiskās neatkarības problēmas risināšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) Vides zinātnes studiju programmas studenti uz improvizētu Ministru kabineta (MK) ēnu kabineta atklāto sēdi ir aicinājuši premjeru Ivaru Godmani, vides ministru Raimondu Vējoni un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu. Ēnu kabineta sēde notiks vienlaikus ar semināru Laiks ieklausīties jaunajos speciālistos – 2008. gada 25. aprīlī no plkst. 12 līdz plkst. 16 Olimpiskajā Skonto hallē E. Melngaiļa ielā 1a.

RTU EEF Vides zinātnes bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas studenti ir sagatavojuši dažādus priekšlikumus Latvijas enerģētiskās neatkarības problēmas risināšanai, kuri balstās uz inženiertehniskiem, ekonomiskiem un ekoloģiskiem aprēķiniem un ekspertīzi.

Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

Neliels Katalonijas ciemats Galifia (Gallifa) atteicies maksāt nodokļus centrālajai Spānijas valdībai. Tā vietā ciemats nodokļus maksās Katalonijas nodokļu aģentūrai (ATC).

Ciemats, kuru pārvalda Katalonijas neatkarību atbalstoša partija Solidaritat, 16. oktobrī pasludināja, ka ir «finansiāli nepakļāvīgs» un šā gada trešā ceturkšņa nodokļus maksājis ATC, nevis Spānijas Nodokļu aģentūrai (ATE), vēsta eitb.com.

«Patlaban [lēmuma par nodokļu nemaksāšanu Spānijas centrālajai valdībai] efekts būs nepamanāms, jo Katalonijas valdība mūsu naudu nosūtīs viņiem Madridē,» sacīja Galifas pašvaldības vadītājs Jordi Fornas. «Tomēr, ja citas pašvaldības, organizācijas un uzņēmēji izlems darīt to pašu, Katalonijas kase būs pilna, lai tajā brīdī, kad mēs neatkarības virzienā spersim izšķirošo soli, mums būtu pietiekami daudz resursu,» uzsvēra J. Fornas.