Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane iesniegusi atlūgumu, atsakoties no premjera Valda Dombrovska (JL) piedāvājuma ieņemt direktora amatu vēl trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.

G.Veismane savā atteikumā norādījusi, ka šajā amatā godprātīgi nostrādājusi vairāk nekā desmit gadus, izveidojot Eiropas valstīm atbilstošu valdības centru, sakārtojot valdības dokumentu aprites procedūras un stiprinot sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesā.

Taču, vadoties pēc labas pārvaldības un menedžmenta principiem, uzskata, ka divi pilnvaru termiņi ir pietiekams laiks vienas iestādes vadībai.

Tāpat G.Veismane pateicas V.Dombrovskim par atbalstu un iespēju strādāt vienā komandā.

G.Veismanes otrais pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31.decembrī. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.pantu, Valsts kancelejas direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu. G.Veismane Valsts kancelejas direktores amatu ieņem kopš 2000.gada 25.aprīļa.

Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

Latvijas zāļu ražotājas a/s Olainfarm padomē iecelta Gunta Veismane, kas stājusies līdzšinējā padomes locekļa Tāļa Talenta vietā, liecina Lursoft dati.

T. Talents padomes locekļa amatu ieņēma kopš 2012. gada 18. maija. Patlaban a/s Olainfarm padomē darbojas G. Veismane, Volodimirs Krivozubovs, Aleksandrs Raicis, kā arī padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva un padomes priekšsēdētāja vietniece Elena Dudko.

G. Veismane papildus darbam a/s Olainfarm darbojas arī vairākās organizācijās, tostarp Eiropas Kustībā Latvijā, Jūrmalas un Tukuma Rotari klubā, Ekonomikas un kultūras augstskolas fondā. Laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam G. Veismane bija SIA Valodu mācību centrs valdes priekšsēdētāja.

A/s Olainfarm pērn nopelnīja desmit milj. Ls, bet uzņēmuma apgrozījums veidoja 46,3 milj. Ls. Kompānijas darbinieku skaits ir aptuveni 950.

Lasot projekta Biznesa eskalators nosacījumus, Amber Sisters Design (SIA Dzintara māsas) īpašniecei Vinetai Veismanei likās, ka ikviens teikums būtu rakstīts tieši viņas uzņēmumam un piemērots šī brīža attīstības stadijai

«Tieši tagad mums vajag tādu «eskalatoru». Tas ļāva plašākai sabiedrībai mūs pamanīt,» saka V. Veismane. Šis maijs izrādījies finansiāli veiksmīgākais, kāds vien uzņēmumam esot bijis. Īpaši labs rādītājs esot mājaslapas unikālo apmeklētāju skaits. «Tas ir tāpēc, ka esam šeit,» spriež V. Veismane. Lai iegūtu tādu popularitāti bez šī projekta, būtu jāiegulda lieli līdzekļi.

Sev un dāvanām

«Pircējs Alfā ir demokrātiskais latvietis, mēs esam šai auditorijai piemērots uzņēmums, mūsu cenas ir pieņemamas,» saka V. Veismane. Sākumā Amber Sisters Design piedāvāja kuplu preču buķeti, bet ar laiku to samazināja; šobrīd aksesuāru klāstā ir brošas, krelles, matu stīpiņas un rotas, filca istabas kurpes un uzņēmuma meistarstiķis – apkaklītes–kaklasaišu mezgli. «Vieta ir ierobežota. Apkopojām datus par labāk pārdotajām precēm, tās akcentējam,» viņa stāsta.

Līdz 2013.gadam vispārējā valdības sektorā (ieskaitot pašvaldības) pamatdarbā nodarbināto īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita būtu jāsamazina līdz 8 %.

Tā konferencē Rītausmas stratēģija Latvijai – kādā valstī vēlamies dzīvot rīt? norādīja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. 2009.gada pirmajā pusgadā nodarbināto skaits vispārējās valdības sektorā, valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, tai skaitā ārstniecības iestādēs, skolās un to kapitālsabiedrībās, piemēram, Latvenergo, vidēji bija vairāk nekā 205 tūkstoši jeb aptuveni 9.3 % no iedzīvotāju skaita. Līdz ar to nodarbināto skaits jāsamazina līdz apmēram 180 tūkstošiem, kas nozīmētu apmēram 25 tūkstošu cilvēku atlaišanu. Tiešā valsts pārvaldībā strādājot 66 tūkst. cilvēku, precizēja G. Veismane.

Šobrīd valsts pārvaldē nav palicis īpaši daudz motivācijas. Lai cik ļoti cienītu iestādes vadītājus un darbu, ko viņi dara, neviens no viņiem pats brīvprātīgi neķersies pie sava administratīvā aparāta samazināšanas, intervijā Dienai norāda Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane (attēlā).

Viņa skaidro, ka algas samazinājums ierēdņiem par 30% esot viens no demotivējošiem faktoriem. Interesants darbs viss, kas palicis. Valsts pārvaldē esot ļoti plašs darbalauks, un zināšanām ir jābūt ļoti kvalitatīvām, diemžēl iespēja atrast cilvēkus, kas būtu profesionāli ļoti daudzās jomās, nemaz neesot tik liela.

Viņa arī piebilst, ka šobrīd redz, kādā veidā samazināt birokrātisko slogu uzņēmējiem un administratīvos aparātus. «Mēs gan nevaram sagaidīt, ka funkciju audita rezultāti tiks ieviesti uzreiz. Tie parāda starp nozarēm ir iespējams samazināt nevajadzīgās funkcijas vai pat nodot tās privātajam sektoram, kas to varēs darīt labāk un lētāk. Ir funkcijas, kuras vispār var likvidēt,» norāda Valsts kancelejas vadītāja.

Sabiedrības un uzņēmēju pieņēmums, ka mums ir vissliktākā valsts pārvalde neatbilst patiesībai. Ja runājam par to, cik pavisam cilvēku strādā valsts pārvaldē, tad šobrīd statistikā ir tāds jēdziens «valdības sektors».

Tas ietver visus, kuru darbs pilnīgi vai daļēji tiek apmaksāts no valsts budžeta. Tie patiešām ir vairāk nekā 205 tūkstoši strādājošo, kas ir 9.08% no iedzīvotāju skaita. Esam uzstādījuši mērķi, ka 2013. gadā šim rādītājam ir jābūt 8% — tātad budžeta apmaksātajās iestādēs darbinieku skaits jāsamazina vēl par 29 221.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Ilggadējā Valsts kancelejas (VK) vadītāja Gunta Veismane arī šoreiz pēc pret viņu ierosinātās dienesta pārbaudes pabeigšanas no draudiem zaudēt krēslu būs tikusi vaļā sveikā un augstākā valsts ierēdņa amatu drīzumā nezaudēs, sestdien vēsta laikraksts Diena.

Taču no amata viņai varot nākties šķirties gada beigās.

Kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, premjers Valdis Dombrovskis (JL) G. Veismani nesodīs ne ar pārcelšanu citā amatā, ne ar atbrīvošanu. Darbu G. Veismane varēšot turpināt, taču jūnijā viņa tiks brīdināta par darba attiecību izbeigšanu no 1. janvāra. Šāds risinājums izvēlēts kā kompromiss, lai patlaban nevajadzētu lemt par G. Veismanes atbrīvošanu vai pārcelšanu citā amatā, ko viņa varētu apstrīdēt, jo savā rīcībā pārkāpumus nesaskata, informē laikraksts.

Bijusī Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane pagājušajā gadā atalgojumā saņēmusi gandrīz 26 tūkst. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā ienākumu deklarācija par pērno gadu.

VK G.Veismane algā saņēmusi 25,81 tūkst. Ls, bet par lektores darbu Latvijas Universitātē un Ekonomikas un kultūras augstskolā viņa saņēmusi 1,07 tūkst. Ls.

Bijusī kancelejas vadītāja deklarējusi 42,42 tūkst. eiro un 9,38 tūkst. Ls lielus uzkrājumus. Parādsaistību G.Veismanei nav.

Jāatgādina, ka viņa amatu Valsts kancelejā atstāja pērnā gada beigās un tagad darbojas kā eksperte Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas programmā pārvaldības uzlabošanai Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai.

Tas teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

EM norāda, ka stiprināt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globālās tendences, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un klimata pārmaiņas.

Bez strukturālām izmaiņām nav iespējams palielināt produktivitāti un mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Lai arī publiskās diskusijās aizvien vairāk tiek runāts par ekonomikas transformāciju, tomēr bieži vien nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem, vēsta EM.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Pārskatot ministriju bāzes izdevumus, «atrasti» papildu 64 miljoni eiro, tādējādi paplašinot nākamā gada budžeta fiskālo telpu, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Iepriekš ministriju bāzes izdevumos atrastā summa tika lēsta 50 miljonu eiro apmērā.

Ministre stāstīja, ka ministriju vēlmes un vajadzības ir lielākas nekā nākamā gada budžeta iespējas, taču ministriju bāzes izdevumos atrastie 64 miljoni eiro ļaus īstenot nākamā gada budžetā paredzētās svarīgās lietas.

Ministriju ietaupījumu veido dažādi faktori, tostarp enerģijas cenu samazinājums, taču katrā ministrijā ir atšķirīgi pasākumi, kas ļāvis tām ietaupīt.

Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola uzsvēra, ka ministriju aptuveni 400 miljonu eiro lielais papildu budžeta pieprasījums neliecina par trekno gadu atgriešanos, jo ministri neprasa finansējumu «savām vasaras mājām vai kādiem saviem izdevumiem».

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

IUB apmierina tikai divas no deviņām RVR pretenzijām par 144 milj. Ls vērto vilcienu konkursa nolikumu.

Pasažieru vilciens (PV) veiks izmaiņas 144 milj. Ls vērtā jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma nolikumā, jo Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis PV slēgt līgumu bez grozījumu veikšanas konkursa nolikumā. Atbilstoši biroja lēmumam, IUB ir uzdevis PV konkursa nolikumā veikt izmaiņas tikai divās no deviņām Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) pretenzijām. Proti, PV ir jāveic grozījumi konkursa nolikumā attiecībā uz jēdzienu «vienota elektrovilcienu un dīzeļvilcienu platforma», kā arī punktā par PV augstajām pilnvarām, ja tiek lauzts līgums. Šobrīd attiecīgais konkursa punkts paredz tiesības PV izbeigt līgumu, ja izpildītājs kavē jebkuru no piegādes grafikā noteiktajiem termiņiem vienības pieņemšanas ekspluatācijā vairāk par 60 dienām un puses nav vienojušās par termiņa pagarinājumu.

No konkurences pie partnerības – šāds uzdevums šobrīd ir Krievijas dzelzceļam (RŽD), konferencē TransRussia 2014 norādīja RŽD pirmais virceprezidents Vadims Morozovs. Tikai tādējādi turpmāk būšot iespējams efektivizēt kravu plūsmas, jo transporta nozarē spēlētājs viens pats rezultātus sasniegt nevarot. RŽD galvenais mērķis šobrīd esot kompleksa pakalpojuma sniegšana.

Maskavā notiekošajā starptautiskajā transporta un loģistikas izstādē un konferencē piedalās vairāk nekā 500 kompānijas no divdesmit deviņām valstīm, tostarp vairāk nekā 40 kompānijas, ostas, iestādes no Latvijas. Savukārt deviņām valstīm, tostarp Latvijai iekārtoti savi stendi. Organizatori aplēsuši, ka četru dienu laikā nu jau 19. izstādi apmeklēs 24 tūkstoši nozares profesionāļu.

Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš bija vienīgā amatpersona no Eiropas Savienības valstīm, kas konferencē lasīja referātu. Viņš uzsvēra Latvijas kā uzticama loģistikas partnera lomu, uz ko norāda arī Krievijas biznesa investīcijas ostās, piemēram, Uralhim un Rīgas Tirdzniecības ostas kopuzņēmums Riga Fertilizer Terminal, kā arī UralVagonZavod meitas uzņēmuma UVZ Baltija investīcijas dzelzceļa vagonu ražotnē Jelgavā.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Lielveikala Maxima būvniecības darbu dokumentos parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu, šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina montāžas darbu veicēju Monce vadītājs Viktors Ivanovs.

Tiesa šodien turpināja uzklausīt Ivanova liecības, kurš strādāja SIA Monce. Uzņēmums lielveikala būvniecības laikā noslēdza līgumu ar SIA Vikom Industry par montāžas darbiem - tika izveidotas 15 metāliskas sijas, kopnes un četras saites.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu nolasīt Ivanova pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks stāstīja, ka viltoja inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija, un būvdarbu žurnālā liecinieks rakstīja, ka ierakstus izdarījis tieši Kuļešovs. Tāpat Ivanovs viltoja arī viņa parakstus visos pieņemšanas-nodošanas aktos, tostarp attiecībā uz vēlāk sabrukušajām kopnēm.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien, 10.oktobrī, pasludinājusi ka Latvijā bāzēto Islandes kapitāla aviokompāniju «PrimeraAir Nordic» par maksātnespējīgu, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.

Par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vents Lamsteris.

«PrimeraAir Nordic» pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza pagājušā nedēļā. Tiesa pieteikumu vērtēja rakstveida procesā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Primera Air» finanšu problēmu dēļ no 1.oktobra pārtraukusi reisus.

«Ši ir skumja diena visiem »Primera Air« darbiniekiem un pasažieriem. Pēdējo mēnešu laikā kompānija neatlaidīgi centās nodrošināt ilgtermiņa finansējumu lidsabiedrībai. Nespējot vienoties ar mūsu banku par īstermiņa finansējumu, mums nebija citas iespējas kā iesniegt bankrota pieteikumu,» atzina «Primera Air».

Aviokompānijā skaidroja, ka «pēdējos divos gados vairāki neparedzēti neveiksmīgi notikumi būtiski ietekmēja »Primera Air« finanšu stāvokli. 2017.gadā uzņēmums bija spiests pārtraukt izmantot vienu lidmašīnu nopietnu korozijas problēmu dēļ un bija spiests segt visas atjaunošanas izmaksas, tādēļ ciešot vairāk nekā desmit miljonu eiro zaudējumus».