Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane iesniegusi atlūgumu, atsakoties no premjera Valda Dombrovska (JL) piedāvājuma ieņemt direktora amatu vēl trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas.

G.Veismane savā atteikumā norādījusi, ka šajā amatā godprātīgi nostrādājusi vairāk nekā desmit gadus, izveidojot Eiropas valstīm atbilstošu valdības centru, sakārtojot valdības dokumentu aprites procedūras un stiprinot sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesā.

Taču, vadoties pēc labas pārvaldības un menedžmenta principiem, uzskata, ka divi pilnvaru termiņi ir pietiekams laiks vienas iestādes vadībai.

Tāpat G.Veismane pateicas V.Dombrovskim par atbalstu un iespēju strādāt vienā komandā.

G.Veismanes otrais pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31.decembrī. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.pantu, Valsts kancelejas direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu. G.Veismane Valsts kancelejas direktores amatu ieņem kopš 2000.gada 25.aprīļa.

«Ministrijas var salikt kopā. Domāju, ka vajag un ka pilnīgi pietiktu ar deviņām desmit - ministrijām,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.

Lai sagatavotu ministriju reorganizāciju, nepieciešams vismaz pus gads, kura laikā jāizvērtē, kuras ministrijas veic līdzīgas funkcijas, jāgroza likumi utt. « Ceru, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām mēs būsim gatavi ministriju reorganizācijai. Valsts kanceleja var sagādāt Ministru kabinetam visu nepieciešamo informāciju, dodot iespēju paanalizēt šos procesus,» tā G. Veismane.

Viņa skaidro, ka šim nolūkam ir izveidota Reformu vadības grupa, kurā iekļauti ministri, Valsts kancelejas, sabiedrisko organizāciju, Darba devēju konfederācijas, Pašvaldību savienības un arodbiedrību pārstāvji.

Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

Latvijas zāļu ražotājas a/s Olainfarm padomē iecelta Gunta Veismane, kas stājusies līdzšinējā padomes locekļa Tāļa Talenta vietā, liecina Lursoft dati.

T. Talents padomes locekļa amatu ieņēma kopš 2012. gada 18. maija. Patlaban a/s Olainfarm padomē darbojas G. Veismane, Volodimirs Krivozubovs, Aleksandrs Raicis, kā arī padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva un padomes priekšsēdētāja vietniece Elena Dudko.

G. Veismane papildus darbam a/s Olainfarm darbojas arī vairākās organizācijās, tostarp Eiropas Kustībā Latvijā, Jūrmalas un Tukuma Rotari klubā, Ekonomikas un kultūras augstskolas fondā. Laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam G. Veismane bija SIA Valodu mācību centrs valdes priekšsēdētāja.

A/s Olainfarm pērn nopelnīja desmit milj. Ls, bet uzņēmuma apgrozījums veidoja 46,3 milj. Ls. Kompānijas darbinieku skaits ir aptuveni 950.

Lasot projekta Biznesa eskalators nosacījumus, Amber Sisters Design (SIA Dzintara māsas) īpašniecei Vinetai Veismanei likās, ka ikviens teikums būtu rakstīts tieši viņas uzņēmumam un piemērots šī brīža attīstības stadijai

«Tieši tagad mums vajag tādu «eskalatoru». Tas ļāva plašākai sabiedrībai mūs pamanīt,» saka V. Veismane. Šis maijs izrādījies finansiāli veiksmīgākais, kāds vien uzņēmumam esot bijis. Īpaši labs rādītājs esot mājaslapas unikālo apmeklētāju skaits. «Tas ir tāpēc, ka esam šeit,» spriež V. Veismane. Lai iegūtu tādu popularitāti bez šī projekta, būtu jāiegulda lieli līdzekļi.

Sev un dāvanām

«Pircējs Alfā ir demokrātiskais latvietis, mēs esam šai auditorijai piemērots uzņēmums, mūsu cenas ir pieņemamas,» saka V. Veismane. Sākumā Amber Sisters Design piedāvāja kuplu preču buķeti, bet ar laiku to samazināja; šobrīd aksesuāru klāstā ir brošas, krelles, matu stīpiņas un rotas, filca istabas kurpes un uzņēmuma meistarstiķis – apkaklītes–kaklasaišu mezgli. «Vieta ir ierobežota. Apkopojām datus par labāk pārdotajām precēm, tās akcentējam,» viņa stāsta.

Līdz 2013.gadam vispārējā valdības sektorā (ieskaitot pašvaldības) pamatdarbā nodarbināto īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita būtu jāsamazina līdz 8 %.

Tā konferencē Rītausmas stratēģija Latvijai – kādā valstī vēlamies dzīvot rīt? norādīja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. 2009.gada pirmajā pusgadā nodarbināto skaits vispārējās valdības sektorā, valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, tai skaitā ārstniecības iestādēs, skolās un to kapitālsabiedrībās, piemēram, Latvenergo, vidēji bija vairāk nekā 205 tūkstoši jeb aptuveni 9.3 % no iedzīvotāju skaita. Līdz ar to nodarbināto skaits jāsamazina līdz apmēram 180 tūkstošiem, kas nozīmētu apmēram 25 tūkstošu cilvēku atlaišanu. Tiešā valsts pārvaldībā strādājot 66 tūkst. cilvēku, precizēja G. Veismane.

Sabiedrības un uzņēmēju pieņēmums, ka mums ir vissliktākā valsts pārvalde neatbilst patiesībai. Ja runājam par to, cik pavisam cilvēku strādā valsts pārvaldē, tad šobrīd statistikā ir tāds jēdziens «valdības sektors».

Tas ietver visus, kuru darbs pilnīgi vai daļēji tiek apmaksāts no valsts budžeta. Tie patiešām ir vairāk nekā 205 tūkstoši strādājošo, kas ir 9.08% no iedzīvotāju skaita. Esam uzstādījuši mērķi, ka 2013. gadā šim rādītājam ir jābūt 8% — tātad budžeta apmaksātajās iestādēs darbinieku skaits jāsamazina vēl par 29 221.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Šobrīd valsts pārvaldē nav palicis īpaši daudz motivācijas. Lai cik ļoti cienītu iestādes vadītājus un darbu, ko viņi dara, neviens no viņiem pats brīvprātīgi neķersies pie sava administratīvā aparāta samazināšanas, intervijā Dienai norāda Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane (attēlā).

Viņa skaidro, ka algas samazinājums ierēdņiem par 30% esot viens no demotivējošiem faktoriem. Interesants darbs viss, kas palicis. Valsts pārvaldē esot ļoti plašs darbalauks, un zināšanām ir jābūt ļoti kvalitatīvām, diemžēl iespēja atrast cilvēkus, kas būtu profesionāli ļoti daudzās jomās, nemaz neesot tik liela.

Viņa arī piebilst, ka šobrīd redz, kādā veidā samazināt birokrātisko slogu uzņēmējiem un administratīvos aparātus. «Mēs gan nevaram sagaidīt, ka funkciju audita rezultāti tiks ieviesti uzreiz. Tie parāda starp nozarēm ir iespējams samazināt nevajadzīgās funkcijas vai pat nodot tās privātajam sektoram, kas to varēs darīt labāk un lētāk. Ir funkcijas, kuras vispār var likvidēt,» norāda Valsts kancelejas vadītāja.

Bijusī Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane pagājušajā gadā atalgojumā saņēmusi gandrīz 26 tūkst. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā ienākumu deklarācija par pērno gadu.

VK G.Veismane algā saņēmusi 25,81 tūkst. Ls, bet par lektores darbu Latvijas Universitātē un Ekonomikas un kultūras augstskolā viņa saņēmusi 1,07 tūkst. Ls.

Bijusī kancelejas vadītāja deklarējusi 42,42 tūkst. eiro un 9,38 tūkst. Ls lielus uzkrājumus. Parādsaistību G.Veismanei nav.

Jāatgādina, ka viņa amatu Valsts kancelejā atstāja pērnā gada beigās un tagad darbojas kā eksperte Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas programmā pārvaldības uzlabošanai Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Valsts kanceleja izpētījusi, ka likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu aizliedz dienesta auto izmantot privātām vajadzībām. Sākot maksāt jaunieviesto nodokli, nāktos atzīt, ka likums tiek pārkāpts, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Jau aptuveni mēnesi valstī ir jauna kārtība - ja darbinieks ar darba mašīnu brauc arī privātās vajadzībās, viņam par to jāmaksā nodoklis, taču valsts amatpersonas ar nodokļa maksāšanu nesteidzas.

Valsts kancelejas direktore uzskata, ka braukšana uz mājām nebūtu uzskatāma par privātu vajadzību. Ja to atbalstīs arī citi, vairākas valsts amatpersonas varēs izvairīties no šī nodokļa maksāšanas,» norādīja raidījuma veidotāji.

No valdības nama vislielāko attālumu katru darba dienu no mājām Tukumā ar dienesta auto mēro ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņa melnais Audi A-6 tādējādi katru darba dienu nobrauc aptuveni 120 kilometrus. Ministrs raidījuma veidotājiem apstiprinājis, ka nodokli par dienesta automašīnas izmantošanu nešaubīgi maksās, tikai nezinājis, cik tas būs.

Valsts kanceleja izstrādās interneta vietni un mobilo aplikāciju, kurā jebkurš iedzīvotājs varēs vienkopus elektroniski iesniegt idejas un priekšlikumus birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldē. Interneta vietnes un mobilās aplikācijas izstrādāšana izmaksāšot astoņus tūkstošus latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informēja Valsts kanceleja.

Interneta vietne nodrošinās iespēju vienkāršā un lietotājam ērtā veidā iesniegt problēmas aprakstu un priekšlikumu tās novēršanai, informē kanceleja. Saņemtos ziņojumus Valsts kanceleja izvērtēs un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām rīkosies, lai mazinātu birokrātisko slogu. Paredzēts, ka saņemtos ziņojumus un idejas, to izpildes gaitu, kā arī dažādus skaidrojumus un atbildes uz aktuāliem iedzīvotāju jautājumiem publicēs izstrādātajā vietnē.

Savukārt ar mobilās aplikācijas starpniecību viedtālruņu lietotājiem būs iespēja ziņot par savu pieredzi, sadarbojoties ar valsts pārvaldes iestādēm un tās darbiniekiem, atklājot problēmas vai uzslavējot kvalitatīvus pakalpojumus, informē kanceleja.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomā pēc to satura ir vairāk orientētas uz finansējuma apguvi nekā uz publiskās pārvaldes darba efektivitātes un pakalpojumu pieejamības iedzīvotājiem uzlabošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kanceleja atbildīgās iestādes funkcijas pilda astoņās aktivitātēs/apakšaktivitātēs ar kopējo plānoto finansējumu 12 milj. latu apmērā. Kā finansējuma saņēmējs Valsts kanceleja, tajā skaitā tās atbildībā esošo aktivitāšu ietvaros, īsteno piecus projektus ar kopējo plānoto finansējumu 6,3 milj. latu apmērā.

Revīzijā VK secinājusi, ka apstiprināto aktivitāšu satura izvēle un īstenošanas secība nesniedz pietiekamu pārliecību, ka ES atbalstam ir noteiktas tās jomas, kurās vajadzība pēc ieguldījumiem saistībā ar administratīvo funkciju izpildi ir vislielākā. Tā, piemēram, par ES fondu līdzekļiem valsts pārvaldes vajadzībām tiek izstrādāta cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēma, lai gan valsts pārvaldē nav noteikta vienota cilvēkresursu vadības politika. Tiek ieviestas kvalitātes vadības sistēmas publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, tai pašā laikā citu projektu ietvaros un funkciju auditos tiek pārskatīti publiskās pārvaldes pakalpojumi un funkcijas ar mērķi atteikties no netipiskām vai līdzīgās funkcijas centralizēt. Savukārt ES fondu tehniskās palīdzības projektā apmācības, kuru mērķis ir celt ES fondu vadībā iesaistīto institūciju personāla kvalifikāciju, vairāk balstās uz apmācāmo interesēm un vēlmēm, nevis uz mērķtiecīgu un koordinētu mācību plānošanu.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Līdz šā gada novembrim apturēta AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lieta pret Latvijas valsti, liecina Valsts kancelejas informācija.

Lieta tika uzsākta pēc Kazmina pieteikuma un ir saistīta ar maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" ražošanas aktīvu pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group" 2014.gadā.

Valsts kancelejā informēja, ka Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju" šķīrējtiesas tribunāls šā gada aprīlī pieņēma lēmumu apmierināt Latvijas lūgumu un uzlikt par pienākumu Kazminam līdz šā gada 28.aprīlim iesniegt garantijas vēstuli par Latvijas juridisko izdevumu atlīdzināšanu trīs miljonu eiro apmērā.

Procesuālajā rīkojumā šķīrējtiesas tribunāls norāda, ka pastāv nopietnas bažas par to, vai Kazmins ievērotu šķīrējtiesas tribunāla lēmumu atmaksāt Latvijas valstij tās juridiskos izdevumus, ja tāds tiktu pieņemts. Valsts kancelejā atzina, ka šīs šaubas galvenokārt saistītas ar pieteicēja izvēlētajām komercdarbības metodēm, kuru dēļ pret Kazmina kontrolētām juridiskām personām ir ierosināti kriminālprocesi. Tāpat Kazmina darbībā konstatēta čaulu kompāniju izmantošana un aktīvu "pārrakstīšana", lai izvairītos no parādu atmaksas.

Bijušā prezidenta Valda Zatlera rezidencē Jūrmalā esošās noslepenotās mēbeles iegādātas kā kaujas vadības punkta inventārs, liecina Valsts kontroles (VK) publiskotais revīzijas starpziņojums.

Tanī norādīts, ka saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) sniegto skaidrojumu Valsts prezidenta telpās atrodas Nacionālo bruņoto spēku vadības punkts. MIDD ir noteikts par drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanas iestādi Valsts prezidenta pilī un Jūrmalas rezidencē.

MIDD uzskata, ka kanceleja 2008. un 2009.gadā, iegādājoties mēbeles Valsts prezidenta vadības punkta vajadzībām, pamatoti tās uzskatīja par vadības punkta aprīkojumu. Iegādājoties šo aprīkojumu, tika ievēroti nepieciešamie pretizlūkošanas drošības pasākumi, to iegādi uzticot MIDD ieteiktam un pārbaudītam uzņēmumam, kuram piešķirts industriālais drošības sertifikāts, teikts revīzijas starpziņojumā.

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti pauž neizpratni par valdības plāniem tērēt 3.3 milj. Ls ierēdņu apmācībai.

Kā informē Saeimas Preses dienests, deputāti uzskata, ka šis plāns atspoguļo civildienesta un valsts pārvaldes mazspēju.

Valsts kanceleja, ignorēja komisijas lūgumu iepazīstināt parlamentāriešus ar savu projektu ES fondu apguvei, pamatojot to ar projekta slepenību. To komisijas deputāti dēvē par klaju necieņu.

Savukārt pēc Finanšu ministrijas (FM) uzklausīšanas komisijas priekšsēdētāja pauda izbrīnu, kāpēc projektā ietvertās aktivitātes neietilpst civildienesta ikdienas pienākumos. «Ar projektu valsts pārvaldē plānots ieviest funkcijas, kurām jau sen būtu bijis jābūt,» uzskata Tautas partiju pārstāvošais deputāts Jānis Eglītis. Bet Alberts Krūmiņš no Jaunā laika ir pārliecināts, ka ierēdņi apzināti ir pieļāvuši kļūdu, fondu līdzekļus novirzot nevis uzņēmējdarbības atbalstam, bet gan ierēdņu apmācībām.

Ministrijas un to padotības iestādes gada laikā ir samazinājušas nodarbināto skaitu par 16.2 % jeb 12.74 tūkstošiem cilvēku. Šādu ziņojumu Ministru prezidentam ir sagatavojusi Valsts kanceleja, kura prognozē, ka atlaisto darbinieku skaits pieaugs līdz 20 %.

Kopējie valsts konsolidētā budžeta izdevumi atlīdzībai ir samazinājušies par 214.6 miljoniem latu, t.sk. atalgojumam 141.2 milj. latu, un 21.8 % samazinājumu atalgojumiem.

Vidējā darba samaksa resoros un neatkarīgajās institūcijās ir samazinājusies no 559 latiem 2008. gadā uz 461 latu 2009. gada augustā. Pieaugums 2009.gada vasaras mēnešos skaidrojams ar atvaļinājuma laiku, kad darbiniekiem tiek izmaksāta vidējā izpeļņa, nevis noteiktā mēnešalga.

Iepriekš Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka 2009.gada pirmajā pusgadā nodarbināto skaits vispārējās valdības sektorā, valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, tai skaitā ārstniecības iestādēs, skolās un to kapitālsabiedrībās, piemēram, Latvenergo, vidēji bija vairāk nekā 205 tūkstoši jeb aptuveni 9.3 % no iedzīvotāju skaita. Līdz ar to nodarbināto skaits jāsamazina līdz apmēram 180 tūkstošiem, kas nozīmētu apmēram 25 tūkstošu cilvēku atlaišanu. Tiešā valsts pārvaldībā strādājot 66 tūkst. cilvēku.

Valsts kanceleja tuvāko četru gadu laikā iecerējusi realizēt četru projektus, lai atbalstītu strukturālo reformu īstenošanu, analītisko spēju stiprināšanu, administratīvā sloga apzināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Kopējais finansējums šiem projektiem – 6.4 miljoni latu, raksta Neatkarīgā.

Pārsvarā šī nauda nāks no Eiropas Savienības fondiem, tomēr Valsts kancelejai nav precīza skaidrojuma par naudas izmantošanas mērķiem. Zināms vien tas, ka projektu veikšanai tiks piesaistīti neatkarīgi auditori. Citu informāciju par projektu nevarot atklāt, jo nav izsludināti konkursi plānoto aktivitāšu īstenošanai.

Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai maksās 1.49 miljonus latu, administratīvā sloga samazināšanai un administratīvo procedūru vienkāršošanai paredzēti 1.06 miljoni latu, publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanai – viens miljons latu, bet publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstībai – 2.835 miljoni latu.