Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Valdība šodien izskatīja Veselības ministrijas (VM) pieprasījumu pēc papildu finansējuma 13 976 459 eiro apmērā slimnīcām un pacientu iemaksu samazināšanai, tomēr vēl nevienojās par līdzekļu piešķiršanu, šo jautājumu atliekot līdz augustam.

Finanšu ministrija uzsvēra, ka iebilst pret līdzekļu piešķiršanu, jo budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir ierobežots finansējuma apjoms. Tāpat arī nav skaidrs, kā ir veikti aprēķini par nepieciešamajām summām, un nav skaidrs, kā šīs summas tiks sadalītas starp ārstniecības iestādēm.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre uzsvēra, ka pēc būtības šāda veida jautājumi bija risināmi kontekstā ar gadskārtējā budžeta bāzēm. Viņa aicināja šo jautājumu skatīt kontekstā ar valsts budžetu.

Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzina, ka šodien lēmumu par līdzekļu piešķiršanu valdība nepieņems. Viņa aicināja jautājuma izskatīšanu atlikt, un līdz tam laikam, kad tiks skatīti ar budžetu saistīti jautājumi, Veselības ministrijai jāprecizē informācija.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Lai īstenotu Veselības ministrijas (VM) nākamgad plānotās jaunās politikas iniciatīvas, nepieciešami 95 miljoni eiro, un šādu finansējuma pieprasījumu ministrija plāno iesniegt valdībā.

Finansiāli apjomīgākā jaunās politikas iniciatīva saistīta ar ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanu, kam plānots prasīt 30,7 miljonus eiro.

Savukārt otra apjomīgākā iniciatīva saistīta ar medikamentu un medicīnas ierīču kompensāciju. VM plāno lūgt 27,4 miljonus eiro, lai palielinātu pacientu skaitu, kuri saņem kompensējamos medikamentus, kā arī atjaunotu iepriekšējo zāļu kompensācijas apjomu diagnozēm, kurām krīzes laikā tas tika samazināts. Tāpat plānots no 75% uz 100% palielināt zāļu kompensāciju hroniska C hepatīta ārstēšanai, no 50% uz 100% - krona slimībai un čūlainam kolītam, kā arī psoriāzei.

Vienlaikus ministrija cer nodrošināt M saraksta zāļu kompensāciju 50% apmērā bērniem līdz septiņu gadu vecumam, paplašināt kompensāciju jau esošam diagnozēm ar jaunām zālēm un ierīcēm, kā arī nodrošināt medikamentu apmaksu jaunai diagnozei - transplantēta sirds - un īstenot citus kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanas pasākumus.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, samazinājies par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājušās par 1,3%, bet pakalpojumiem pieaugušas par 2,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada janvārī, salīdzinot ar 2014. gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija dārzeņiem un kartupeļiem. Cenu kritums novērots arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, cukuram, augļiem, eļļai un taukvielām. Savukārt cenu kāpums bija maltai kafijai, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti otrdien, 1.martā, iepazīsies ar Lietuvas un Igaunijas pieredzi obligātās veselības apdrošināšanas jomā, informē Saeimas Preses dienests.

Abās kaimiņvalstīs veselības apdrošināšana ieviesta jau deviņdesmitajos gados un veiksmīgi darbojas. Gan Lietuvā, gan Igaunijā naudas veselības aprūpei ir vairāk, bet pacienta iemaksas – zemākas. Latvijā par šādu veselības apdrošināšanas sistēmu runā jau sen, bet ar darbiem līdzšinējām valdībām īsti nav veicies – šis ir Veselības ministrijas mūžīgi nepadarītais mājasdarbs. Situācijā, kad mūsu valstī veselības aprūpes jomā ir tik daudz problēmu un nesakārtotības, lūkosim, vai un ko varam mācīties un ņemt par piemēru no kaimiņiem, par gaidāmo apakškomisijas sēdi saka tās priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Medicīnas pakalpojumu sniedzējs SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» 2017.gadā strādājis ar neto apgrozījumu 12,104 miljonu eiro apmērā, kas bija par 10,9% jeb 1,194 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pērn bijusi 453 tūkstoši eiro, kas bija 10 reizes vairāk nekā 2016.gadā.

«2017. finanšu gads sabiedrībai ir bijis veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms ir pieaudzis,» sacīts SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» gada pārskatā. Uzņēmuma sniegtie maksas pakalpojumi veidoja ieņēmumus 9,843 miljonu eiro apmērā no neto apgrozījuma, kamēr Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi (ieskaitot pacienta iemaksas) veidoja ieņēmumus 2,261 miljona eiro apmērā.

Pagājušajā gadā ārstniecības iestāde galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei. Kopā 2017.gadā IT tehnoloģijās uzņēmums ieguldījis 66 tūkstošus eiro, bet medicīniskajās iekārtās investēti 612 tūkstoši eiro.