Slavenību nekustamā īpašuma aģents Fredriks Eklunds par 80 miljoniem kronu (11,18 miljoniem ASV dolāru) cenšas pārdot Zviedrijā dārgāko dzīvokli, vēsta thelocal.se.

Mājoklis, kas atrodas prestižā vietā Stokholmā, sastāv no diviem kaimiņos esošiem dzīvokļiem, kuru platība ir vairāk nekā 462 kvadrātmetri. No īpašuma logiem paveras skats uz Djurgārdenu un Saltsjonu. Tajā ir 15 istabas, 9 guļamistabas, divas virtuves, divi balkoni un trīs kamīni.

F. Eklunds stāstījis, ka divu dienu laikā dzīvoklis potenciālajiem pircējiem izrādīts jau vairākas reizes.

Aģents uzskata, ka nākamajiem īpašniekiem šajā vietā ir visas iespējas izveidot savu sapņu mājvietu. «Tur var ierīkot spa, sporta zāli, nepastāv robežas,» viņš klāstījis, akcentējot īpašuma atrašanās vietu, tā lielumu un skatu, kas no tā paveras.

Vācijas specdienesti atraduši dokumentus ar starptautiskā teroristu tīkla al Qaeda uzbrukumu plāniem, kas bijuši paslēpti pornogrāfiska satura videofailos. Dokumenti nonākuši CNN un Vācijas laikraksta Die Zeit rīcībā.

Dokumenti atrasti, kādam Austrijas iedzīvotājam, kas tika aizturēts aizdomās par teroristu atbalstīšanu, piederošā datu nesējā. Teroristu tīkla dokumenti bija iekodēti pornofilmās ar nosaukumiem Sexy Tanja un Kick Ass. Vācijas specdienestu uzmanību piesaistīja tas, ka faili aizņēma pārāk daudz vietas.

Kopumā Vācijas dienestiem izdevies iegūt vairāk nekā 100 dokumentu, kuros pārspriesti plāni nolaupīt kruīza kuģi un veikt uzbrukumu lielai viesnīcai, kā arī apmācību rokasgrāmata dažādās valodās.

Al Qaeda pārstāvji plānojuši nolaupīt kruīza kuģi, lai izdarītu spiedienu uz sabiedrību, vēsta Vācijas laikraksts Die Zeit. Kuģa pasažierus bijis paredzēts ietērpt oranžos kostīmos, kas simbolizētu Gvantanamo ieslodzītos, un sistemātiski nogalināt, bet nogalināšanas procesu filmēt.

Jūrkalnes iniciatīvas grupa «prāta vētrā» vienojusies par Jūrkalnes attīstības idejām, kas varētu kalpot kā paraugprojekts Latvijas lauku atdzimšanai.

«Centāmies noteikt to, kas var veicināt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas, lai piesaistītu cilvēkus Jūrkalnes novadam,» Db.lv informēja pakalpojumu vadības aģentūras Know House valdes priekšsēdētājs, uzņēmējdarbības konsultants Dmitrijs Kalniņš-Bergs. Jūrkalne ir viens no mazāk apdzīvotajiem Latvijas pagastiem. Vietējie iedzīvotāji pārtiek galvenokārt no tūrisma un lauksaimniecības, kas ir izteikti sezonāla darbība. Tai pašā laikā te esot sastopami ļoti dažādi amatniecības veidi, tradicionālas lauku iedzīvotāju prasmes, kuras iespējams pārvērst komercdarbībā. «Vispirms mēģināsim apzināt, cik Jūrkalnē ir šādu prasmīgu cilvēku, cik no viņiem būtu gatavi mēģināt sākt komercdarbību. Pēc tam lekciju veidā centīsimies dot zināšanas, palīdzēt ar padomiem, meklēsim finansējumu,» stāsta konsultants. Ideja esot veidot ko klasterim vai inkubatoram līdzīgu – rosināt cilvēkus sadarboties, lai samazinātu komercdarbības izmaksas. «Piemēram, vietējiem restorāniem būtu pieprasījums pēc dažādiem produktiem, taču vietējie tādas kultūras neaudzē,» vienu no perspektīvajiem sadarbības veidiem nosauc D. Kalniņš – Bergs. Viņš uzskata, ka vispirms jāmaina lauku cilvēku domāšana, jāiemāca novērtēt savas prasmes. «Cilvēks bieži pat kautrējas no tā, ka viņš, piemēram, ievārījumu vāra pats,» skaidro konsultants. Tajā pašā laikā esot pilsētnieki, kuri labprāt šos lauku cilvēku produktus un amatniecības izstrādājumus iegādātos. Nākamā ideja saistās ar Jūrkalnes skolas attīstību un kultūras dzīves organizēšanu, kur jau vairākus gadus aktīvi iesaistījies mūziķis Igo.

«No lokālas domas par mazītiņās Jūrkalnes skolas glābšanu tapusi ideja par konkrētu rīcības variantu pētīšanu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Neformālajā domubiedru grupā brīvprātīgi apvienojušies tādi pazīstami sabiedriskie darbinieki kā mūziķis Igo, mediķis Rauls Vēliņš, sociālo pētījumu firmas SKDS īpašnieks Arnis Kaktiņš, Ventspils novada vicemērs Māris Dadzis un citi. Viņi cerot, ka caur divu mazapdzīvotu pagastu - Jūrkalnes un Ances - glābšanas plānu, spēs pamest glābšanas riņķi arī citām Latvijas pašvaldībām, ja vien tas tiks ņemts pretim.

Dakteris R. Vēliņš ar Igo reiz aizsēdējušies pie ugunskura un sprieduši par vietējo skoliņu - bērnu ar katru gadu arvien mazāk. Lai to neslēgtu, jāmēģina pārvilināt blakus pagastu bērnus uz šejieni. Taču tā pāri tiktu nodarīts kaimiņiem. Un tad prātā ienākusi doma, ka jārīkojas gudrāk: «Ir jāatvieglo dzīve ģimenēm, lai tās izšķirtos par vēl viena bērna radīšanu.» Šī daktera R. Vēliņa ideja atradusi dzirdīgas ausis gan vietējā pašvaldībā, gan viņu draugu vidū.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Jau 23 vietās Ventspilī, norēķinoties ar ventiem, var saņemt atlaides. Šonedēļ atlaižu sniedzējiem pievienojies arī degvielas tirgotājs Sumata.

Turpmāk šīs firmas degvielas uzpildes stacijā (DUS) Ventspilī par 50 ventiem varēs saņemt atlaidi – 3 santīmus par dīzeļdegvielas litru un 95. un 98.markas benzīna litru, un 10% atlaidi veikala precei (izņemot tabakas izstrādājumus un sarunu kartes). No 18.novembra ventus pieņems arī citās Sumatas degvielas stacijās Kurzemē – Piltenē, Ugālē, Pūrē, Kandavā, Kuldīgā, Ēdolē un Jūrkalnē.

Atlaižu programmai pieslējušies arī vairāki skaistumkopšanas, fitnesa, tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ar kuru piedāvājumu var iepazīties interneta vietnē visitventspils.com.

Visaktīvāk venti tiek tērēti Jaunrades nama planetārijā un observatorijā, kur ventus izlietojuši 185 cilvēki. Livonijas ordeņa pilī ventus tērējuši 162 cilvēki, bet Ūdens piedzīvojumu parkā – 101.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts ELWIND saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA.

Finansējums projekta attīstībai nepieciešamajiem pētījumiem piešķirts Eiropas Savienības atbalsta instrumenta “Connecting Europe Facility” ietvaros. Piešķirtais līdzfinansējums sniegs iespēju veikt kvalitatīvus pētījumus, lai noskaidrotu Latvijas un Igaunijas ELWIND atkrastes vēja parka teritoriju ietekmi uz vidi kā arī izplānotu vēja parka un elektroenerģijas pārvades tīklu starpvalstu savienojumus un pieslēgumus sauszemes elektropārvades tīklam.

Piešķirtais līdzfinansējums segs pusi no kopējām paredzētajām izmaksām. ELWIND projekta Latvijas puses pētījumi notiks atkrastes vēja parka izpētes zonā, kas atrodas posmā starp Pāvilostu un Užavu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde stāsta, ka CINEA finansējums ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND kopprojektam.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu, ir uzsākts darbs pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN).

Lai sagatavotos šai procedūrai, vasarā tika aizvadīti divi informatīvie semināri Pāvilostā un Jūrkalnē, informējot iedzīvotājus par projekta ieviešanas gaitu, bet 7. augustā sekoja sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

Sarunas ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem par labāko projekta ieviešanas praksi turpinās arī IVN procedūras laikā. Tā 20. septembrī tika aizvadīts informatīvais seminārs Liepājā par biznesa iespējām atkrastes vēja parku attīstības procesā, bet 10. novembrī projekts tika prezentēts viziuminārā “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai” Ventspilī.

Viens no projekta uzdevumiem ir attīstīt vēja enerģijas nozari Latvijā, aicinot jau laikus šajā procesā iesaistīties piekrastes teritorijas iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri varēs piedāvāt savus pakalpojumus gan vēja parka būvniecības laikā, gan vēlāk šo parku ekspluatācijas laikā.

Bijušais premjers Valdis Birkavs, kurš patlaban ieņem Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētāja amatu vēl nav samaksājis 170,9 tūkst. Ls, kurus tiesa piedzina par labu ar Gati Saknīti saistītajam uzņēmuma SIA Aģentūra GS, DB pastāstīja uzņēmuma maksātnespējas administrators Alfs Buķelis.

Viņš skaidroja, ka V.Birkavam nekādas mantas un īpašumi Latvijā nepiederot, tāpēc no viņa neko īsti piedzīt nevarot, bet neliela daļa tiekot atskaitīta no V.Birkava pensijas.

A.Buķelis arī piebilda, ka V.Birkavs savam dēlam Gatim Birkavam ir atdāvinājis sev piederošu zemes gabalu Jūrkalnē. Tā kā likums atļauj anulēt dāvinājumu, administrators ir vērsies tiesā ar prasību to attiesāt.

Šodien, 12.janvārī, paredzētā tiesas sēde Rīgas apgabaltiesā gan nenotika, jo nebija ieradies neviens no atbildētāju puses. Tiesa V.Birkava ierašanos atzinusi par neattaisnotu. Tiesa arī noskaidrojusi G. Birkava dzīves vietu Venecuēlā. Nākamā tiesas sēde paredzēta 24.augustā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Virši-A, SIA Viršu nekustamie īpašumi un SIA Sumata apvienošanos, informē KP.

KP secina, ka darījuma rezultātā kopumā ietekme uz konkurenci Latvijā būs nebūtiska, kā arī palielināsies apvienošanās dalībnieku konkurētspēja attiecībā pret lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem.

Konkrētais uzņēmumu apvienošanās process sastāv no trim darījumiem. Pirmais darījums noslēgts 2013. gada izskaņā, kad SIA Viršu nekustamie īpašumi no SIA Sumata iegādājās degvielas uzpildes staciju (DUS) Pūrē, kuru jaunais īpašnieks iznomāja SIA Virši-A. Apvienošanās turpinājās šī gada sākumā, kad SIA Sumata noslēdza līgumu ar SIA Virši-A par DUS iznomāšanu Kandavā, kur ar savu preču zīmi Virši-A degvielas mazumtirdzniecību turpināja jaunais nomnieks. Savukārt uzņēmumi apvienošanos noslēdz ar AS Virši-A četru DUS Kurzemes reģionā – Ventspilī, Ēdolē, Ugālē un Jūrkalnes pagasta Krastniekos – iegādi no SIA Sumata.

Ceturtdien, 23. jūnijā, a/s Latvijas kuģniecība (LK) Korejas kuģubūves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd. saņēmusi jaunu tankkuģi Latgale, tādejādi sekmīgi īstenojot tankkuģu flotes atjaunošanas programmas pirmo fāzi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunā tankkuģa kravnesība ir 52 000 DWT, tas ir paredzēts drošai naftas un ķīmisko kravu pārvadāšanai visās pasaules jūrās un okeānos, tai skaitā arī ledus reģionos. Flotes atjaunošanas programmas ietvaros vēl viens kuģis Zemgale tiks saņemts šā gada jūlijā.

Īstenojot tankkuģu flotes atjaunošanas programmu, LK ir spējusi samazināt flotes vidējo vecumu no 17,5 gadiem 2005. gadā līdz vidēji 5 gadiem šobrīd.

Jaunais tankeris ir nosaukts viena no četriem Latvijas novadiem vārdā – Latgale. Latvijas apdzīvoto vietu un reģionu vārdu došana kuģiem ir jau sena Latvijas kuģniecības tradīcija. Vēl flotē ir tankeri ar vārdiem Kuldīga, Jūrkalne, Ainaži, Salacgrīva, Kolka un citi.

A/s Latvijas kuģniecības (LK) flote ir papildināta ar jaunu Korejas kuģubūves rūpnīcā Hyndai Mipo Dockyard Co ražotu tankkuģi Zemgale. Līdz ar to ir noslēgusies tankkuģu flotes atjaunošanas programmas pirmā fāze.

«Zemgale» ir šovasar otrais saņemtais tankkuģis LK flotē. Jaunā tankkuģa kravnesība ir 52 tūkstoši tonnu, un tas ir paredzēts naftas un ķīmisko kravu pārvadāšanai jūrās un okeānos, tai skaitā arī aizsalstošās ūdens tilpnēs.

«Mūsu nozarē galvenā ir spēja konkurēt pasaules mērogā, tādēļ flote ir pastāvīgi jāuzlabo,» uzsver LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass (Paul Thomas).

Jaunais tankeris tāpat kā tā mēnesi vecākais radinieks «Latgale» ir nodēvēts Latvijas novadu vārdā. Latvijas apdzīvoto vietu un reģionu vārdu došana kuģiem ir sena Latvijas kuģniecības tradīcija, un LK flotē ir tankeri ar vārdiem «Kuldīga», «Jūrkalne», «Ainaži», «Salacgrīva», «Kolka» un citi, pavēstīja LK preses sekretāre Elīna Dobulāne.

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Rīgas apgabaltiesai atkal nav izdevies ķerties pie ar Gati Saknīti iepriekš saistītā uzņēmuma SIA Aģentūra GS prasības, kas iesniegta pret kādreizējo politiķi, tagadējo Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētāju Valdi Birkavu un viņa dēļu Gati Birkavu.

Lietas noņemta no izskatīšanas, jo mainījusies viena lietas dalībnieka adrese, līdz ar to jānosūta pavēste uz jauno adresi, DB uzzināja tiesā. Jāatgādina, ka G.Birkava dzīves vieta ir Venecuēla. Nākamā tiesas sēde nozīmētā 2012.gada 13.jūnijā.

Arī iepriekšējā tiesas sēde, kas bija paredzēta 12.janvārī, nenotika, jo nebija ieradies neviens no atbildētāju puses. Tiesa V.Birkava ierašanos toreiz atzina par neattaisnotu, kā arī noskaidroja, ka G.Birkava dzīves vietu Venecuēlā.

Bijušais premjers V.Birkavs nav samaksājis 170,9 tūkst. Ls, kurus tiesa piedzinusi par labu uzņēmumam SIA Aģentūra GS, DB iepriekš pastāstīja uzņēmuma maksātnespējas administrators Alfs Buķelis.

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.