Citas ziņas

Ventspils ostā plaukst prāmju bizness

Vēsma Lēvalde, 22.03.2010

Jaunākais izdevums

Atverot prāmju līniju uz Trāvemindi (Lībeku), par 20% ir palielinājies prāmju līniju pasažieru skaits Ventspils ostā. Palielinājies ir arī pārvadātās kravas un vieglo automašīnu daudzums, salīdzinot ar 2009. gada sākumu.

Satiksmi uz Nīneshamnu Zviedrijā un Trāvemindi Vācijā šā gada sākumā ir izmantojis 1541 pasažieris, liecina Ventspils brīvostas apkopotie dati. Šogad ar prāmjiem pārvadāta 791 vieglā automašīna (31% pieaugums) un 5 990 kravas vienības (24% pieaugums) ar 190,5 tūkstošiem tonnu (45% pieaugums).

Šādas izmaiņas skaidrojamas ar to, ka prāmju kustība joprojām nav atjaunota Liepājā, janvārī jūras transporta pakalpojumu kompānija DFDS Tor Line slēdza prāmju līniju no Rīgas uz Trāvemindi (Lībeku). Savukārt Ventspilī 19. janvārī atklāja līnju uz Trāvemindi Vācijā. Šī gada janvārī un februārī kopā Ventspils brīvostā ir pārkrauti 4,66 miljoni tonnu kravas. Tāpat kā iepriekš, vislielākais apgrozījums ir bijis lejamkravām – šā gada sākumā pārkrauti 2,8 miljoni tonnu. Ir palielinājies beramkravu apjoms - šogad pārkrauti 1,58 miljoni tonnu, kas ir par 430 tūkstošiem tonnu jeb 38% vairāk nekā pagājušā gadā šajā laika posmā. Savukārt, ģenerālkravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo divu mēnešu rādītājiem ir pieaudzis par 56 tūkstošiem tonnu (24%), sasniedzot 286 tūkstošus tonnu. Vislielākais kravu apjoma kāpums arī šajā periodā ir bijis dzelzsrūdai – pārkrautais dzelzsrūdas apjoms ir sasniedzis jau 363 tūkstošus tonnu. Ievērojams pieaugums bijis minerālmēsliem – šogad pārkrauti 272 tūkstoši tonnu, kas pagājušā gada pirmo divu mēnešu rādītājus apsteidz par 231 tūkstoti tonnu. Strauji pieaudzis arī pārkrautais jēlcukura un labības apjoms (pārkrauti attiecīgi 19 tūkstoši tonnu un 189 tūkstoši tonnu). Arī šajā gadā vislielākais pārkrauto kravu apjoms ir bijis naftas produktu kravām – 2,58 miljoni tonnu, kam seko 667 tūkstoši tonnu akmeņogļu. Trešais lielākais kravu apjoms ar pārkrautajiem 363 tūkstošiem tonnu ir bijis dzelzsrūdai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Scandlines paplašina prāmju satiksmi no Latvijas

Vēsma Lēvalde, 03.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu augošo satiksmes pieprasījumu uz Baltijas valstīm, sākot ar 3. novembri, maršrutā Trāveminde - Liepāja līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask kursēs arī prāmis M/K Urd. Tādējādi kravu pārvadātājiem šajā maršrutā Scandlines turpmāk nodrošinās izbraukšanu trīs reizes nedēļā.

No Trāvemindes M/K Ask izbrauks otrdienās un piektdienās, bet M/K Urd - ceturtdienās. No Liepājas M/K Ask uzsāks ceļu ceturtdienās un svētdienās, M/K Urd - sestdienās. Kopumā tas palielinās izbraukšanas biežumu maršrutos starp Trāvemindi un Latvijas ostām Ventspili/Liepāju līdz piecām izbraukšanas reizēm nedēļā.

2010./2011. gadā ir ievērojami pieaugusi kravu transportēšana uz Baltijas valstīm, informē Scandlines. Lai apmierinātu pieprasījumu, kuģniecības uzņēmums iznomāja M/K Scottish Viking un M/V Watling Street, un līdz ar to divi jauni prāmji kursē maršrutos Nīneshamna – Ventspils un Trāveminde – Liepāja – Ventspils. M/K Urd iesaistīšana maršrutā Trāveminde – Liepāja ir nākošais solis Scandlines intensīvās stratēģijas īstenošanā kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line sāks pārvadājumus maršrutā Liepāja-Kārlskrūna-Trāveminde

Db.lv, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operators "Stena Line" uzsāks jaunu, uz kravu pārvadājumiem orientētu maršrutu starp Latviju, Zviedriju un Vāciju, jau esošajā maršrutā Liepāja - Trāveminde pievienojot piestāšanu Kārlskrūnas ostā.

Prāmju operators "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus septiņos maršrutos Baltijas jūrā. Sākot ar 13.augustu, kā papildpakalpojums kravu pārvadātājiem tiks piedāvāts reiss maršrutā Liepāja-Trāveminde ar piestāšanu Kārlskrūnas ostā, tā nodrošinot plašākas tirdzniecības un transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Skandināvijas dienvidu daļu.

"Mēs novērojam pieprasījuma pieaugumu pēc jūras pārvadājumiem Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir nākotnē palielināt arī reisu skaitu un kapacitāti," saka Ēriks Tulins (Erik Thulin), Baltijas jūras ziemeļu reģiona vadītājs.

Maršrutā no Liepājas uz Trāvemindi zem dāņu karoga kursē divi RoPax kuģi "Stena Gothica" un "Urd" – abi ir 171 metru gari un ar 1600 līnijmetru ietilpību. Sākotnēji piestāšana Kārlskrūnas ostā būs tikai ceturtdienas vakarā - vienā virzienā no Liepājas uz Trāvemindi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepāja atkal zaudē prāmi

Vēsma Lēvalde, 09.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju līnija Ave Line pagaidām par galamērķi izvēlējusies Ventspili nevis Liepāju, Db apstiprināja prāmju līnijas birojā.

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas) prāmis dodas reisā šodien, 9. aprīlī, taču, tā kā nav panākta vienošanās ar Liepājas ostas prāmju piestātnē strādājošo LSEZ SIA Terrabalt, aprīlī prāmis piestās Ventspils ostā. LSEZ SIA Terrabalt apstiprināja, ka līgums nav parakstīts, taču sīkāku informāciju nesniedza.

Db jau rakstīja, ka pramju līnijā Ave Line veikta līnijas darbības reorganizācija, un 2010.g. 9. aprīlī bija plānots atsākt aktivitātes maršrutā Liepāja -Trāveminde. Maršrutā pēc iepriekšējā grafika kursēs jauns kuģis Baltic Amber. Uz prāmja pieciem klājiem var izvietot 3100 līnijmetru kravas, kas ir par 50% vairāk nekā uz iepriekšējā kuģa Ave Liepaja, arī pasažieru vietu būs četras reizes vairāk (482 vietas kajītēs un 36 sēdvietas). Tehnisku iemeslu dēļ 2009. gada nogalē prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde darbību apturēja. Savukārt LSEZ SIA Terrabalt šajā laikā mainījās vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Finnlines līnijai uz Ventspils ostu piesaistīs lielāku prāmi

Vēsma Lēvalde, 26.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 9.septembra prāmju kompānija Finnlines plāno palielināt līnijas Lībeka- Ventspils-Sanktpēterburga-Ventspils-Lībeka jaudu, iesaistot tajā ietilpīgāku un modernāku prāmi Finnarow.

Finnarow ir ledusklases 1A prāmis, tā garums ir 2400 līnijmetri, tajā ir 246 pasažieru vietas. Savukārt pārējās dienās līnijā kursēs Transeuropa un Transrussia (katram 3200 līnijmetri, 124 pasažieru vietas). Tātad kopā ik nedēļu katrā virzienā ar Finnlines varēs pārvadāt ap 490 kravas automašīnu un 494 pasažierus. Jaunais prāmis Finnarow Lībekas ostu atstās piektdienas reisos, kas nozīmē, ka Ventspilī tas ienāks sestdienās, lai tālāk dotos uz Sanktpēterburgu un otrdienās, lai turpinātu atpakaļceļu uz Lībeku. Finnlines prāmji Ventspils ostā ienāk četras reizes nedēļā. Otrdienās un svētdienās prāmis dodas uz Lībeku, bet piektdienās un sestdienās - uz Sanktpēterburgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas SEZ valde lems par budžetu un attīstības plāniem

Vēsma Lēvalde, Db, 20.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde šodien, 20. janvārī, gatavojas apstiprināt LSEZ 2010. gada budžetu, kā arī lemt par sadarbības iespējām ar vairākiem uzņēmumiem.

Valde plāno izskatīt nomas maksas apjomu speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, tostarp lemt par to, vai atbrīvot no nomas maksas ugunsgrēkā cietušā mūzikas kluba Fontaine Palace īpašnieku Stīnu Lorensu.

Par attīstības plānu šim gadam valde uzklausīs arī prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde izveidotāju SIA Ave Līnija. Db jau ziņoja, ka prāmju līnija tehnisku iemeslu dēļ pagaidām nedarbojas, savukārt kompānija Scandline paziņojusi par jauna maršruta Ventspils - Trāveminde izveidi. Valde skatīs arī uzņēmuma Coenco plānus, kas Liepājā gatavojas būvēt vērienīgu akmeņogļu pārstrādes rūpnīcu. Ar vairākiem projektu pieteicējiem LSEZ valde gatavojas lauzt noslēgtos rezervācijas līgumus, jo uzņēmumi nevar izpildīt iepriekš deklarētās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prāmju kustību no Liepājas cer atjaunot aprīļa sākumā

Vēsma Lēvalde, 16.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā darbību varētu atsākt prāmju līnija Ave Line, kura nodrošina kravas - pasažieru prāmja kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde (Lībeka).

db.lv informēja līnijas izziņu dienestā, norādot, ka detalizēta informācija būšot pieejama pēc 20. marta. Šodien, 16. martā, paredzēta trīspusēja tikšanās - prāmju piestātnes apsaimniekotāja LSEZ SIA Terrabalt, SIA Ave Logistic (Ave Line īpašniece) un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes vadītāji apspriedīs prāmju līnijas atjaunošanas nosacījumus, Db informēja LSEZ pārvaldē. Prāmis līnijas vajadzībām jau esot nofraktēts, atlikušas birokrātiskās procedūras. Db jau rakstīja, ka prāmju kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde pārtrauca pagājušā gada nogalē, jo salūza līnijā kursējošais prāmis. Šī gada sākumā mainījās LSEZ SIA Terrabalt valde, radot dažādus minējumus par prāmju līnijas iespējamo nākotni. Savukārt SIA Ave Logistic vadība solīja, ka kustību atjaunos, tiklīdz būs nofraktēts piemērots kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 27. aprīļa prāmju līniju operators Scandlines nodrošinās prāmi maršrutā Liepāja - Trāveminde. Saglabāsies arī maršruts Ventspils - Trāveminde.

Par to DB informēja Scandlines pārstāvis Baltijas valstīs Oskars Osis. Abos maršrutos kursēs divi pasažieru - kravas prāmji - Kaunas un URD, divas reizes nedēļā mērojot ceļu uz Ventspili un divas - uz Liepāju. Ventspilī prāmis turpinās piestāt NNVT piestātnē, bet Liepājā - LSEZ SIA Terrabalt piestātnē.

Prāmis Kaunas aizstās iepriekš uz Ventspili kursējošo ENVOY. Uz Kaunas būs 210 pasažieru vietas un 1570 kravu līnijmetri.

Scandlines plāno līdz 2012. gadam ieguldīt 230 miljonus eiro attīstībā - divos jaunos prāmjos un terminālos. Tā dubultos jaudu arī Vācijas - Dānijas transporta koridorā, novirzot jaunos prāmjus maršrutā Gedsera - Rostoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils osta necieš no Scandlines prāmju līniju pārstrukturēšanas

Vēsma Lēvalde, 14.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan prāmju līniju operators Scandlines prāmju līniju uz Trāvemindi (Lībeku) pārstrukturējis, sadalot to starp Liepāju un Ventspili, ģenerālkravu apjoms un pasažieru plūsma Ventspilī nav samazinājusies.

Tā liecina Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma rezultāti šī gada piecos mēnešos. Šā gada pirmajos piecos mēnešos Ventspils brīvostā ir pārkrauts 11,71 miljons tonnu kravas. Vislielākais apgrozījums nemainīgi ir bijis lejamkravām – šā gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 6,54 miljoni tonnu. Par 1,16 miljoniem tonnu jeb 36% salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītājiem ir palielinājies beramkravu apjoms - šogad pārkrauti 4,36 miljoni tonnu. Savukārt, ģenerālkravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo piecu mēnešu rezultātiem ir pieaudzis par 261 tūkstoti tonnu (47%), sasniedzot 811 tūkstošus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maršrutā Ventspils - Nīneshamna sāk kursēt jauns prāmis

Vēsma Lēvalde, 03.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3. janvāra maršrutā Nīneshamna-Ventspils sāk kursēt jauns prāmis Scotish Viking. Tas ir ievērojami ietilpīgāks nekā līdz šim kursējušais prāmis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk kursēt prāmis Liepāja - Trāveminde

Vēsma Lēvalde, 27.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas priekšostas) šodien, 27. aprīlī, sāk kursēt prāmis līnijā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde.

DB jau vēstīja, ka līniju nodrošina operators Scandlines un tajā kursēs divi prāmji divas reizes nedēļā. Uz kravas un pasažieru prāmja Urd ir 186 pasažieru vietas un vairāk nekā pusotrs tūkstotis kravu līnijmetru, savukārt, uz prāmja Kaunas ir 210 pasažieru vietas un aptuveni tikpat kravas līnijmetru. Tomēr pagaidām prāmja Kaunas vietā kursēs prāmis Envoy, liecina informācija Scandlines mājaslapā. Prāmis otrdienās un piektdienās kursēs no Vācijas, bet ceturtdienās un svētdienās - no Liepājas. Divas reizes nedēļā prāmji joprojām piestās Ventspilī. Prāmju līniju operators Scandlines nodarbina ap 2000 cilvēku prāmju līnijās Baltijas jūrā. 2009. gadā Scandlines strādāja ar 505 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,3% mazāk nekā 2008. gadā. Scandlines peļņa (EBITDA) 2009. gadā bija 159 miljoni eiro (2008. gadā - 131 milj. eiro), DB informēja Scandlines korporatīvo komunikāciju direktors Mihaels Špekenbahs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tauriņš būs Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS

Egons Mudulis, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas Aivars Tauriņš, kurš līdz šim strādāja uzņēmumā Schenker, sāks darbu Stena grupā ietilpstošajā zviedru prāmju kompānijā Stena Line Freight. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

«Uzņemties jaunos pienākumus mani pamudināja iespēja veidot reģiona pārvaldes galveno biroju tieši Latvijā,» tā A. Tauriņš, kurš stāsies Hansa Hansona vietā. Stena Line Freight ir atbildīga par visu komerciālo kravu pārvadājumu pārdošanu un mārketingu Stena Line ietvaros, liecina kompānijas informācija.

DB jau rakstīja, ka Zviedrijas prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS. Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils-Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils-Traveminde, Liepāja-Traveminde uz Vāciju. Šis ir jauns tirgus, jo Stena Line līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Sākumā ir jāsaprot tirgus, jānodibina kontakti, strauju attīstību nesolīja Stena Line izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Scandlines papildina divi jauni prāmji

Vēsma Lēvalde, 06.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānija Scandlines no Štrālzundes kuģubūvētavas saņēmusi divus jaunus prāmjus. No 2012. gada jaunie kuģi kursēs maršrutā Rostoka - Gedsera (Dānijas salas).

«Mūsu jaunie kuģi ir skaidrs signāls Scandlines nākotnei - mēs ejam uz attīstību. Austrumu koridori kļūst arvien nozīmīgāki, un šie kuģi mums palīdzēs dubultot kapacitāti Rostokas - Gedseras maršrutā,» norāda Scandlines izpilddirektors Štefans Zanne. Jaunie prāmji kopā ar plānotajiem ieguldījumiem ostu infrastruktūrā kopā kompānijai izmaksājuši 230 miljonus eiro.

Jaunie Scandlines prāmji ir 169 metrus gari, 24,80 m plati, tie spēj uzņemt 1500 pasažieru un 460 automašīnas vai 90 kravas vienības (apm. 1600 iekraušanas metri). Kuģi spēj sasniegt ātrumu 20,5 mezgli.

DB jau rakstīja, ka no 27. aprīļa prāmju līniju operators Scandlines nodrošina prāmi maršrutā Liepāja - Trāveminde. Saglabājies arī maršruts Ventspils - Trāveminde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielina prāmju reisu skaitu no Liepājas

Vēsma Lēvalde, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot pieprasījumam, prāmju operators Scandlines palielina prāmju reisu skaitu maršrutā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde (Vācija).

Prāmis no Lībekas priekšostas Trāvemindes, sākot ar 23. janvāri, aties četras reizes nedēļā uz Liepāju un divas reizes - uz Ventspili. Tikpat bieži plānoti reisi no Latvijas uz Vāciju. Maršrutā, tāpat kā līdz šim, kursēs prāmji Urd un Ask.

Kravu apgrozījums - gan eksports, gan imports - pērn audzis par vairāk nekā 30 procentiem, Db.lv informēja Scandlines Latvijas birojā.

Db.lv rakstīja, ka jau pērn novembrī, reaģējot uz augošo kravu plūsmu, Scandlines palielināja reisu skaitu no Liepājas līdz trim reizēm nedēļā, līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask piesaistot līnijā arī prāmi M/K Urd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS, sarunā ar DB norāda viena no pasaules lielājkajiem prāmju operatoriem Stena Line (SL) izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī oficiāli pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils–Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils–Traveminde, Liepāja–Traveminde uz Vāciju.

Tas, ka nopirkām jau esošu biznesu, ir liela priekšrocība, jo uzreiz nav jāveic lieli iegudījumi, stāsta SL vadītājs Pagaidām gan šis ir jauns tirgus, jo SL līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Tādēļ sākumā tiks pētīts tirgus un dibināti kontakti. Jebkurā gadījumā paplašināšanās sāksies ar papildu kravām no Zviedrijas un citām Skandināvijas valstīm, jo tur «mēs pazīstam industriju», skaidro G. Blomdāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ave Line februārī prāmju kustību no Liepājas neatsāks

Vēsma Lēvalde, Db, 08.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ave Logistic prāmju līniju Ave Line no Liepājas uz Vācijas pilsētu Trāvemindi (Lībeku) februārī neatjaunos.

Par to Db uzzināja, zvanot uz pasažieru informācijas tālruni. Savukārt prāmju kompānijas komercdirektors Harijs Rapoports iepriekš Db prognozēja, ka prāmju kustība atsāksies februārī, tiklīdz būs noslēgts līgums par jauna kuģa fraktēšanu līnijas vajadzībām. Db jau rakstīja, ka prāmis Liepāja - Trāveminde nekursē kopš pērnā decembra tehnisku problēmu dēļ. Savukārt 19. janvārī kustību maršrutā Ventspils - Trāveminde sāka kompānija Scandlines, iepriekš pārtraucot prāmju kustību no Ventspils uz Rostoku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas un Latvijas autopārvadātāji kravas virzīs caur Liepājas ostu

Elīna Pankovska, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, ASMAP un Liepājas speciālā ekonomiskā zona parakstījušas trīspusēju memorandu par sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja – Lībeka (Traveminde) Vācija.

Tas noticis Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija sēdes laikā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Līga Ratniece-Kadeģe.

Parakstītais memorands nosaka un atbalsta programmu par starptautisko autopārvadājumu organizēšanu Latvijas un Krievijas teritorijā, tirgus sakārtošanu un tranzīta pārvadājumu attīstību.

«Krievija no savas puses ir iecerējusi caur Latviju un Liepājas ostu uz Eiropu novirzīt katru ceturto autopārvadātāju – tas liecina par vērienu un ieguvumiem ilgtermiņa sadarbībai,» norāda Liepājas mērs un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Parakstītais memorands nosaka arī ekonomiskās attīstības veicināšanu abās valstīs, veidojot tranzīta koridoru ilgtermiņā, sakārtojot robežkontroli un auto rindas uz abu valstu robežām, kā arī paredz ceļu infrastruktūras sakārtošanu gan Latvijas, gan Krievijas pusē. Sadarbība noteikta vismaz uz desmit gadiem, bet projekta ekonomiskā dzīvotspēja jāizvērtē divu mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Scandlines maina prāmju maršrutus

Vēsma Lēvalde, Db, 12.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11. janvārī pārtraukta prāmju kustība Ventspils - Rostoka, savukārt 19. janvārī startēs līnija Ventspils - Trāveminde (Lībeka).

Pagaidām nav zināms nedz jaunās līnijas grafiks, nedz cenas, Db norādīja Scandlines Ventspils birojā. Db jau rakstīja, ka tehnisku problēmu dēļ uz laiku apturēta kompānijas Ave Line prāmju līnija Liepāja - Trāveminde (Lībeka). «Travemindes ostai ir ļoti interesants ģeogrāfiskais izvietojums ar ļoti labu pieeju Rietumeiropas tirgum. Šīs priekšrocības, kombinējot ar Travemindes ostas intermodālo aprīkojumu un Hub-funkciju, turpmāk papildinās mūsu Baltijas maršrutu tīklu ar vēl vienu piedāvājumu,» paziņojumā presei pauž Scandlines. Jauno pakalpojumu Scandlines nodrošinās ar RO-PAX tipa kuģi Urd, kas var pārvadāt 186 pasažierus un 1.598 kravas metrus. Tiklīdz būs attiecīgās tonnāžas pieprasījums, jauno pakalpojumu veiks ar vēl viena RO-PAX kuģa palīdzību

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atjauno prāmju līniju Liepāja - Trāveminde

Vēsma Lēvalde, 31.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pramju līnijā Ave Line veikta līnijas darbības reorganizācija, un 2010.g. 9. aprīlī atsāksies prāmju līnijas aktivitātes maršrutā Liepāja -Trāveminde.

To Db apstiprināja Ave Line komercdirektors Harijs Rapoports. Plānots, ka maršrutā pēc iepriekšējā grafika kursēs moderns, jauns kuģis Baltic Amber. Uz prāmja pieciem klājiem var izvietot 3100 līnijmetru kravas, kas ir par 50% vairāk nekā uz iepriekšējā kuģa Ave Liepaja, arī pasažieru vietu būs četras reizes vairāk (482 vietas kajītēs un 36 sēdvietas). Db jau rakstīja, ka tehnisku iemeslu dēļ 2009. gada nogalē prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde darbību apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Scandlines Baltijā audzē apjomus

Vēsma Lēvalde, 29.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu ceļošanai un pārvadājumiem uz un no Baltijas valstīm, kuģniecības uzņēmums Scandlines iesaistīs satiksmē uz Ventspili jaunu kuģi, kas palielinās pārvadājumu jaudu par 30%.

Sākot ar nākamā gada 3.janvāri, nomātais kravas-pasažieru prāmis Scottish Viking kursēs maršrutā Nīneshamna-Ventspils, veicot piecus braucienus nedēļā turp un atpakaļ, Db.lv informē Scandlines.

Motorkuģis Scottish Viking kā kravu, tā pasažieru pārvadājumu jaudu maršrutā Zviedrija-Latvija palielināšot par 30%.

Scandlines izpilddirektors Sorens Polsgārds Jensens skaidro, ka šogad arvien vairāk cilvēku vēlas ceļot no un uz Baltijas valstīm un ar jauno prāmi Scottish Viking kompānija vēloties apmierināt tirgus prasības. «Pirmkārt, tas, protams, attiecas uz kravu pārvadājumiem, tomēr arvien vairāk tūristu izmanto mūsu maršrutus no un uz Baltijas valstīm,» skaidro S.P.Jensens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru