Aizvadītajās brīvdienās Ventspils ostā bija piestājis vācu kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģis Amadea, informē SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT).

Uzņēmumā, kas sācis kruīza kuģu piesaisti Ventspilij, norāda, ka šis ir pirmais no SIA «NNVT» piesaistītajiem kruīza kuģiem. Iecerēts, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstinās pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs, jo nav neviena institūcija vai uzņēmums, kas nodarbotos ar kruīza līniju piesaisti un iesaistīto pušu koordinēšanu, lai līnijas veiksmīgi darbotos Ventspilī. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču ņemot vērā, ka tā nav pilnīgi piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, NNVT pirms pāris gadiem uzsāka jaunu iniciatīvu kruīza kuģu piesaistē.

Vairākos Ventspils brīvostas termināļos vērojams apjomu kritums, taču atsevišķas kravu grupas apkalpojošie komersanti saglabā līdzšinējo apgrozījumu vai pat to kāpina, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš darbības sākšanas 2000. gadā termināļa darbība ir nostabilizējusies, sarunā ar DB norāda Noord Natie Ventspils terminals (NNVT) komercdaļas vadītājs Artis Šenkevics. Sākotnēji bijusi neziņa par nākotni, kravu trūkums, mazāki kravu apjomi nekā plānots, taču pēc krīzes situācija nostabilizējusies un lielie, pastāvīgie klienti saglabājušies. Tāpat nav mainījušies trīs pamatdarbības virzieni. Proti, prāmju kravas, konteineri, ģenerālās kravas. Līdz ar apaļkoksnes un šķeldas kravu pārcelšanos (uz Ventplac sauskravu termināli Ventas otrā krastā) atbrīvojusies sešus hektārus liela teritorija, kuru iespējams piedāvāt jauniem klientiem ar projektu kravām ar pagarinātu to bezmaksas glabāšanu. Pirmajā pusgadā terminālī vērojams 15% kravu apgrozījuma kāpums, tā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes dati.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus kopumā 8,3 miljonu apmērā, saistībā ar Ministru kabineta noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, informē Baltijas asociācija – transports un loģistika.

Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Minsitru prezidenta Māra Kučinska. «NNVT un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Stream 2 īstenošanā, kas savukārt rezultējās Nord Stream 2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā,» teikts asociācijas paziņojumā.

NNVT lūdz kompensēt neiegūtos ienākumus saistībā ar kravas pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, kravas uzglabāšanas pakalpojumiem 700 tūkstošu eiro apmērā, kravu tehnoloģisko elementu nodrošināšanu 2,5 miljonu eiro apmērā.m Savukārt AS Baltijas Ekspresis lūdz kompensēt neiegūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistikas nodrošināšanu 2,6 miljonu eiro apmērā.

Šorīt Tārgales pagastā nošauts Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Sergejs Gončarovs.

Viņa virzienā raidīti vairāki šāvieni, informēja Valsts policijas Ventspils iecirknī. Aizturēto pagaidām nav, policijas operatīvā grupa strādā notikuma vietā – īpašumā (iespējams, vasarnīcā), kurā uzturējās Gončarovs un, cik zināms, arī viņa sieva, vēsta portāls Ventasbalss.lv.

Policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība tika izsaukta pēc plkst. 6 no rīta.

SIA Noord Natie Ventspils termināls (NNVT), kas Ventspils ostā apkalpo prāmju līnijas, pēdējos gados strādāja ar augošu kravu apgrozījumu. Šā gada pirmajā ceturksnī te tika pārkrauti 687 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 188 tūkstošiem tonnu jeb 37,68% vairāk nekā pērn. Līdzās ro-ro kravām terminālī pārkrauti kokmateriāli, tērauda lietņi un zivju milti, Db.lv pastāstīja Ventspils brīvostas pārvaldē, taču negadījumu ostas pārvalde nekomentē.

Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem; kāpina kravu apgrozījumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunā līnija dos Latvijas reģionālajiem eksportētājiem stabilitāti pārvadājumos uz eksporta tirgiem Anglijā, Beneluksa valstīs, kā arī Francijā vai Vācijā, par Swedish Orient Line (SOL) lēmumu sarunā ar DB saka NNVT valdes loceklis Māris Katranži. Zviedru kompānija paziņojusi, ka atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām maršutā Ventspils‒Zebruge (Beļģijā)‒Tilburi (Lielbritānija). Pirmais reiss paredzēts 21. janvārī, un plānots, ka kuģis kursēs reizi nedēļā.

SOL ir sena zviedru kuģniecība, kas pamatā specializējas uz lielo zviedru papīra eksportētāju, piemēram, Stora Enso apkalpošanu, veicot pārvadājumus Baltijas jūrā, saka M. Katranži. Pēdējā laikā kompānija līdzīgi citiem nozares spēlētājiem aktvizējusies citu kravu piesaistē līdzekus šai pamatkravai. Viņš pieļauj, kravu transpotēšanas izmaksas būs zemākas, nekā izmantojot autopārvadājumus, piemēram, kuģī varēs izmantot t.s. Mafi treilerus (zema platforma uz riteņiem) ar 60 t celtspēju. Līdz ar to par konteinerpārvadājuma cenu varēs aizvest 1,5–2 reizes vairāk produkcijas nekā konteinerā. Tai pašā laikā Latvijas eksportētāji iegūs stabilāku pakalpojumu, jo autopārvadājumu jomā cenas ir visai nenoturīgas.

Ventspils ostā šajā nedēļas nogalē ienāks pirmais no SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» (NNVT) piesaistītajiem kruīza kuģiem, informēja Artis Šenkevics, SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» komercnodaļas vadītājs.

Tādējādi tiek plānots veicināt tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēt pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstināt atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču tā nav piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, norāda NNVT.

Terminālis kopā ar sadarbības partneriem esot veicis pārrunas un iedrošinājis pasaulē labi atpazīstamu kruīzu kuģu operatorus savās kartēs iezīmēt arī Ventspils ostu.

«Līnijas savus maršrutus un apmeklējamās ostas plāno vismaz no 2 līdz 3 gadiem uz priekšu. Piestātņu parametri, infrastruktūra ir piemērota kuģiem ar līdz pat 240 metru garumu un ar 14,2 metru iegrimi. Ārzemju tūristi apmeklēs pilsētas apskates objektus, dosies ārpus tās skatīt jūras stāvkrastus un Eiropas platāko ūdenskritumu Kuldīgā. Savā kalendārā esam iezīmējuši 8 šāda veida kuģu ienākšanu Ventspilī,» norāda A.Šenkevics.

Liepājas ostā 2011. gada desmit mēnešos kravu apgrozījums palielinājies par 10,5 %, savukārt Ventspilī – gandrīz par 13 %.

Oktobrī līderpozīcijas pārliecinoši atguvušas beramkravas, tostarp labība un labības produkti. Tas saistīt ar jauno graudaugu sezonu un veiktajiem ieguldījumiem ostas padziļināšanā un termināļu infrastruktūrā. Ja šā gada augustā pārkrāva 79,6 tūkst.tonnu labības un labības produktu, tad septembrī jau 162,9 tūkst. tonnu, bet oktobrī jau 271,6 tūkst. t, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Diemžēl graudaugi ir sezonāla rakstura krava, viņš atzīst. Labākās pozīcijās ir a/s Liepājas osta LM, kas pārkrauj ne tikai graudaugus, bet arī dažādas citas kravas – metālizstrādājumus, metāllūžņus, cementu u.c.

Tā dēvētajā Ventspils tranzītbiznesā varētu būt iespējamas vēl kādu uzņēmēju slepkavības, pieļauj bijušais biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika vadītājs un politiķis Jānis Jurkāns.

Ventspilī jau daudzus gadus notiek karš, kas sadalījis Ventspils uzņēmējus divās nometnēs - pilsētas mēra Aivara Lemberga un viņa pretinieku nometnē, kas 2006.gadā dibināja Baltijas asociāciju - Transports un loģistika ar nolūku palīdzēt attīstīt valsts politiku šajā nozarē, intervijā laikrakstam Diena stāsta Jurkāns.

«Mūsu valstī mainīt neko nav iespējams, ja nemaina visu valsts pārvaldi visos līmeņos,» skaidro Jurkāns, piebilstot, ka Ventspils uzņēmēju savstarpējais konflikts sakāpināts tik tālu, ka tika nošauts viņa vadītās asociācijas biedrs.

«Vai tas nozīmē, ka ir apdraudētas vēl kādu cilvēku dzīvības? Baidos, ka atgriežamies 90.gadu sākumā, kad cilvēkus šāva pa labi un pa kreisi. Nauda advokātiem ir beigusies, un sāk šaut,» sacīja Jurkāns.

Par jauno Noord Natie Ventspils Terminals valdes locekli iecelta uzņēmuma finanšu direktore Viktorija Zeļenkeviča, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

Jau vēstīts, ka šī gada 1. jūlijā nošauts Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Sergejs Gončarovs. Slepkavība notikusi vasarnīcu rajonā Tārgalē, uzņēmējs atrasts ārpusē pie mājas ar šautām brūcēm. Noord Natie Ventspils Terminals valdes locekļa S. Gončarova slepkavības izmeklēšanu pārņēmusi Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde Rīgā.

30,99% a/s Ventbunkers piederošais SIA Noord Natie Ventspils termināls, kas Ventspils ostā apkalpo prāmju līnijas, pēdējos gados strādāja ar augošu kravu apgrozījumu. Šā gada pirmajā ceturksnī terminālī tika pārkrauti 687 tūkstoši tonnu kravas, kas ir par 188 tūkstošiem tonnu jeb 37,68% vairāk nekā pērn. Līdzās ro-ro kravām terminālī pārkrauti kokmateriāli, tērauda lietņi un zivju milti.