Citas ziņas

Vētras radīto zaudējumu segšanai nepieciešami 1,04 miljoni latu

Elīna Pankovska, 18.08.2010

Jaunākais izdevums

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aprēķinājusi, ka kopumā vētras radīto zaudējumu novēršanai pašvaldībām nepieciešami 1,04 milj. Ls.

Četrpadsmit pašvaldību dažādiem objektiem vētra radījusi zaudējumus kopumā 506,4 tūkst. Ls apmērā, bet privātajam sektoram – 541,8 tūkst. Ls apmērā, no tiem 188,7 tūkst. Ls nepieciešami privātā dzīvojamā fonda atjaunošanai.

Saskaņā ar iesniegto informāciju vislielākie zaudējumi 436,6 tūkst. Ls apmērā radīti Daugavpils novadam, nedaudz mazāki – 215,9 tūkst. Ls – Madonas novadam, bet trešie lielākie zaudējumi 189 tūkst Ls apmērā nodarīti Daugavpils pilsētai.

Lieli zaudējumi radīti arī Līvānu un Preiļu novadiem. Tāpat pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai iesniegusi Rīgas pilsēta, Krustpils novads, Smiltenes novads, Jēkabpils novads, Ventspils pilsēta, Valkas novads, Jēkabpils pilsēta, Beverīnas novads un Strenču novads.

RAPLM atbalstītie maksimāli pieļaujamie pašvaldību pieprasījumi, kuri nosūtīti Finanšu ministrijai izvērtēšanai ir 586,9 tūskt. Ls, jo atbilstoši pagājušajā nedēļā panāktajai vienošanās, kompensēti tiks zaudējumi, kas radušies pašvaldību īpašumā esošiem objektiem un neapdrošinātam privātajam dzīvojamam fondam, proti, daudzdzīvokļu un individuālām mājām.

Ņemot vērā, ka pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums attiecīgajam pašvaldības objektam radīto zaudējumu novēršanā vismaz 30% apmērā, aprēķinātais pašvaldību līdzfinansējums ir 122,1 tūks. Ls.

Lai pašvaldības pēc iespējas ātrāk varētu saņemt finanšu līdzekļus vētras radīto postījumu novēršanai, RAPLM plāno iesniegt šo jautājumu izskatīšanai valdībā jau tuvākajā Ministru kabineta sēdē.

Ņemot vērā, ka vētra nodarījusi nopietnus postījumus arī zemnieku saimniecībām, RAPLM plāno nodot pašvaldību iesniegtos aprēķinus Zemkopības ministrijai izvērtēšanai un iespējamai atbalsta sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesuļvētra Sendija nodarījusi postījumus no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā, no kuriem piecus līdz desmit miljardus būs jāsedz apdrošinātājiem, aplēsusi kompānija Eqecat, kas specializējas dabas katastrofu izraisīto zaudējumu aprēķināšanā.

Apdrošināšanas kompānijas parasti nemaksā kompensācijas par applūdušiem mājokļiem un uzņēmumiem, tāpēc atlikušo summu būs jāsedz ASV federālajai apdrošināšanas programmai, atsaucoties uz Eqecat datiem, vēsta laikraksts The New York Times.

ASV apdrošinātāji tikmēr norāda, ka līdzekļu kompensāciju izmaksām tiem būs pietiekami, jo aizvadītie gadi bijuši bez īpašiem satricinājumiem.

Kopumā viesuļvētras ietekme uz ASV ekonomiku tiek prognozēta neliela un, visticamāk, izzudīs, kad tiks uzsākti atjaunošanas darbi, pieļauj analītiķi. Lielākos zaudējumus cietīs aviosabiedrības un tirgotāji. Viesuļvētra likusi atcelt vairākus simtus lidojumu un tām nākas tērēt ievērojumus līdzekļus pasažieru izmitināšanai un ēdināšanai. Savukārt tirgotājiem nāksies pieciest zemākus pārdošanas apjomus kā arī veltīt ievērojamus finanšu līdzekļus savu uzņēmumu atjaunošanai, vēsta AP. Vētras ietekmi varētu just arī citas nozares. Iepriekš analītiķi prognozēja ka kopējā ietekme uz ASV ekonomiku varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētra Sendija, kas nodarīja ASV austrumkrastam vismaz 50 miljardu ASV dolāru lielu postu, vētras skartās automašīnas pārvērtusi par vrakiem. Ņujorkā un citās Sendijas skartajās pilsētās un reģionos vēl aizvien redzamas vētras sabojātās automašīnas, ziņo Reuters.

Jau rakstīts, ka ASV vēl aizvien jūtamas vētras sekas – lai arī Sendijas nodarītie postījumi likuši valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr analītiķi neparedz, ka papildus finanšu «injekcija» liks uzplaukt reģionu ekonomikai. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba – vieni no šīs nozares uzņēmumiem ir automašīnu «kapsētas». Sākoties vētras seku novēršanas un būvniecības darbiem, Sendijas skartajos reģionos nepieciešama vieta atlūzām un atkritumiem, tai skaitā plūdos cietušajām automašīnām, kurām jāatrod vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta – Lielbritānijā vētra laupījusi cilvēku dzīvības

Gunta Kursiša, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritāniju naktī uz pirmdienu sasniegusi spēcīga vētra, un patlaban zināms, ka tā paņēmusi četru cilvēku dzīvības. Britu sinoptiķi norāda, ka situācija, vētrai pametot Lielbritāniju sāk normalizēties.

[Papildināta ar jaunāko informāciju]

Vētras laikā mirusi 17 gadus veca pusaudze un 50 gadus vecs vīrietis, ziņo BBC. Savukārt Londonā divi cilvēki gājuši bojā gāzes eksplozijā.

Pusaudze guvusi letālus ievainojumus, krītot kokam Idenbridžā (Edenbridge). Arī vīrieša nāvē vainojams krītošs koks – nelaimes gadījums noticis Hertfordšīrā (Hertfordshire), kokam uzgāžoties automašīnai. Londonā koks uzgāzies kādai ēkai, izraisot gāzes eksploziju, kurā gājis bojā vīrietis un sieviete.

Patlaban bez elektroapgādes palikušo mājsaimniecību skaits ir pārsniedzis 270 tūkstošus, tāpat kritušo koku dēļ vairāki dzelzceļa uzņēmumi, piemēram, First Capital Connect, Greater Anglia, Gatwick Express, paziņojuši, ka pasažieru pārvadājumi pagaidām nenotiks. Patlaban uz dzelzceļa līnijām atrodas aptuveni simts nokrituši koki. Lielbritānijas dzelzceļa uzņēmums Network Rail atklājis, ka vētras postījumi bijuši spēcīgāki nekā iepriekš prognozēts, bet šobrīd situācija sākusi uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajās brīvdienās Liepājā vētras laikā konstatēti dažādi postījumi – lielākoties, lūstot kokiem vai koku zariem, bojāti transportlīdzekļi, taču iespaidīgākais vētras postījums Liepājā bijis ostas kravu pārkraušanas krāna apgāšana. Vētras dēļ cilvēki nav cietuši.

Spēcīgās vētras rezultātā Liepājas Ostas teritorijā apgāzies kravu pārkraušanas krāns, daļēji iekrītot kanālā.

Tāpat bojātas vairākas automašīnas - Liepājā, Reiņu Meža ielā, laika apstākļu dēļ automašīna Hyndai Terracan ir uzripojusi gružu konteineram. Saskrāpēts transportlīdzekļa bagāžas nodalījuma vāks. Savukārt Zemnieku ielā automašīnai VW Golf uzkrita nolūzis koka zars, bojājot transportlīdzekli. Vaiņodes ielā, Liepājā, laika apstākļu dēļ nolūzis koks un uzkritis uz automašīnas Sang Yong Musso, bojājot to.

Liepājā, M. Ķempes ielā, mājas pagalmā sautomašīnai Renault Megane Scenic vējš uzpūtis gružu tvertni, bet Aldaru ielā kāda vīrieša automašīnai VW Golf Variant uzgāzies koks, kā rezultātā bojāts transportlīdzekļa priekšējais vējstikls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - vējš lielākos postījumus nodarījis Ziemeļatvijā un Piejūras reģionā

LETA, Gunta Kursiša, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētra naktī uz pirmdienu, 2. decembri, izraisīja bojājumus a/s Sadales tīkls elektrolīnijās, bez elektrības atstājot aptuveni 20 tūkstošus mājsaimniecību. Lielākie postījumi ir Ziemeļaustrumu Latvijā un Piejūras teritorijās, informēja a/s Sadales tīkls pārstāve Ilze Rubene.

Neņemot vērā ievērojamo darba apjomu, kas paveikts elektrotīklā nakts laikā, šorīt lielākie elektroapgādes traucējumi ir Vidzemē - Kokneses, Gulbenes, Skrīveru, Ogres un Aizkraukles novadā. Zemgalē - Bauskas, Olaines novadā. Piejūras reģionā - Carnikavas un Saulkrastu novadā.

Visaktīvāk a/s Sadales tīkls elektromontieru brigādes šorīt strādās Ziemeļaustrumu un Centrālajā valsts daļā.

Jau vakar a/s Sadales tīkls strādāja pastiprinātā režīmā, mobilizējot speciālās tehnikas vienības, apzinot materiāltehnisko bāzi, mobilizējot papildus elektromontieru brigādes, kas iesaistīsies vētras izraisīto bojājumu likvidēšanā. Šodien darbi turpināsies pastiprinātā režīmā, visas dienas garumā sekojot līdzi vētras virzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dūklavs prasa atbalstīt vētrā cietušos mežu īpašniekus

Elīna Pankovska, 25.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai daļēji mazinātu meža īpašniekiem radītos zaudējumus, Zemkopības ministrija aicina Finanšu ministriju (FM) atbalstīt un atbrīvot vētrā cietušo mežu īpašniekus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par vētras rezultātā radīto kokmateriālu realizāciju.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nosūtījis vēstuli FM ar lūgumu veikt grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», lai varētu to realizēt.

J.Dūklavs vēstulē norādījis, ka 8.augustā spēcīgais vējš ir nodarījis ievērojamus postījumus Latvijas mežaudzēm. Pēc Valsts meža dienesta un a/s Latvijas valsts meži apkopotās informācijas mežs nopostīts apmēram 1,6 tūkst. hektāru platībā, no tiem privātajos mežos nopostīti vismaz tūkstoš hektāri. Kopā tas veidojot apmēram 300 tūkst. kubikmetru koksnes.

«Lauztas koksnes kvalitāte un cena ir ievērojami zemāka par nebojātas koksnes cenu, turklāt vētras seku likvidēšana tik ievērojamās platībās nav iespējama divās nedēļās. Tieši tagad lietkoksne pilnībā zaudē savu kvalitāti un vējgāzēs iegūto koksni varēs realizēt tikai par malkas cenu», uzsver zemkopības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Vētra Lietuvā nodarījusi miljoniem litu lielus zaudējumus

Jānis Rancāns, 10.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē pāri Baltijai brāzās spēcīga vētra, kas īpaši lielus postījumus nodarīja Lietuvā. Kaimiņvalsts apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus vairāk nekā 2,2 miljonu litu (436 tūkstošu latu) apmērā.

Latvijā vētras postījumi bijuši salīdzinoši nelieli, informē apdrošināšanas sabiedrība Balta. Apdrošinātāja aplēses liecina, ka Latvijā vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus piecu tūkstošu latu apmērā. Tomēr, tā kā pēc dabas stihijām pieteikumi parasti turpina ienākt ilgākā laika posmā, Balta eksperti prognozē, ka zaudējumu apmērs vēl palielināsies.

Vētra Latvijā skārusi lielākoties Latgales daļu – Daugavpilī apdrošinātājs saņēmis vairākus pieteikumus par kritušiem kokiem, kas sabojājuši automašīnas un ēkas. Krāslavā ticis bojāts saimniecības ēkas jumts. Saņemts arī pieteikums par privātīpašumam uzkritušu koku Jelgavā, kā arī par līdzīgiem zaudējumiem Rīgā, liecina Balta atlīdzību pieteikumu dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ZM lūdz no ES Solidaritātes fonda izmaksāt Latvijai finansiālo palīdzību plūdu seku novēršanai

Žanete Hāka, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, informē ZM.

«ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz 3 miljardus eiro vai arī 0,6 procentus no tās nacionālā kopienākuma, kas mūsu valsts gadījumā ir 145,74 miljoni eiro. Tā kā Latvijai radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonu eiro slieksni, esmu iesniedzis pieteikumu ar lūgumu sniegt Latvijai finansiālu palīdzību no Solidaritātes fonda,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

ES Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi ir izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms attiecīgajiem postījumiem, un piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža. Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads kopš ASV austrumu piekrasti piemeklēja postošā viesuļvētra Sendija. Viesuļvētra prasīja 159 cilvēku dzīvības un iznīcināja 650 tūkstošus mājokļu ASV Ņujorkas, Ņūdžersijas un citos štatos.

Sendija bija pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklēja ASV austrumkrastu, un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro. Vētras izraisītie zaudējumi ASV aplēsti 65 miljardu dolāru apmērā.

Lai atminētos pirmo gadadienu kopš viesuļvētras Sendijas, ASV austrumkrastā daudzviet notiek piemiņas pasākumi. Pirmo reizi kopš viesuļvētras, pēc radīto postījumu likvidēšanas apmeklētājiem atvērta Elisa sala.

Vētras postījumi vērienīgi bija Ņujorkas Steitenailendas apgabalā. Varasiestādes uzsākušas īpašumu atpirkšanas programmu no privātīpašniekiem, lai zemākās teritorijas Steitenailendas piekrastē padarītu par dabas rezervātu un izvairītos no vētru postījumiem nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Irma Francijai piederošajās salās nodarījusi postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā

LETA--AFP, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesuļvētra Irma Francijai piederošajās salās Karību jūrā nodarījusi postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņojusi Francijas nacionālā apdrošināšanas kompānija CCR.

Parasti viesuļvētru nodarītie postījumi naudas izteiksmē ir no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem, norādīja CCR vadītājs, uzsverot, ka Irmas radītais kaitējums būs daudz lielāks.

Taču vēl ir pāragri nosaukt precīzu skaitli, viņš piebilda.

«Lielākie postījumi no Irmas vēl tikai gaidāmi, sevišķi Floridā, kur apdrošināts īpašums par aptuveni 100 miljardiem eiro,» sacīja CCR vadītājs.

Jau ziņots, ka Irma, kas ir pēdējās desmitgades spēcīgākā Atlantijas vētra, šonedēļ traucās pāri Karību jūras salām, nodarot tur plašus postījumus, bet nedēļas nogalē varētu sasniegt arī ASV Floridas štatu.

Viesuļvētrā Irma cietuši aptuveni 1,2 miljoni cilvēku, bet šis skaitlis var pieaugt līdz 26 miljoniem, ceturtdien brīdināja Sarkanais Krusts. Vairāki cilvēki vētras dēļ zaudējuši dzīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļkurzemē trīs tūkstoši objektu joprojām bez elektrības

Dienas Bizness, 30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā daļā Latvijas vētras postījumi jau novērsti. Šobrīd turpinās tehniski sarežģītāko bojājumu novēršana vētras visvairāk skartajos novados Ziemeļkurzemē: Kuldīgas, Talsu un Tukuma novadā, kur elektroapgādes atjaunošana turpināsies arī rīt, informē a/s Sadales tīkls.

Uzņēmuma tehniskais personāls trešdien atjaunojis elektroapgādi Vidzemē - Madonas, Aizkraukles novadā, Latgalē - Rēzeknes novadā, Kurzemē - Liepājas, Zemgalē - Bauskas, Jelgavas novadā. Sadales tīkls norāda, ka šīs dienas beigās ir izdevies novērst lielāko daļu no atlikušajiem bojājumiem. Agri no rīta to klientu objektu skaits, kur nebija elektrības bija septiņi tūkstoši, bet trešdienas vakarā tas ir samazināts līdz trīs tūkstošiem. Darbs turpinoties pie atlikušajiem tehniski sarežģītākajiem bojājumiem.

A/s Sadales tīkls norāda, ka šobrīd, iesaistot brigādes ar vairāk nekā tūkstoš darbiniekiem, aktīvākais elektroatslēgumu novēršanas darbs norisinoties Ziemeļkurzemes elektrolīnijās, kur atsevišķās līnijās stsevišķās līnijās ir vairāki tehniski sarežģīti bojājumi, tā kā šīs līnijas ir arī ļoti garas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jūrmalā sākti krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi

Žanete Hāka, 10.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas katastrofām ļoti ilgstošas ietekmes uz finanšu tirgiem nemēdz būt

ASV plosoties viesuļvētrai Hārvijs, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki jau tagad mēģina izrēķināt šīs katastrofas postījumu izmaksas un ietekmi uz dažādu vērtspapīru cenām. Vismaz pašlaik Hārvija prognozēto postījumu diapazons ir visai plašs un svārstās 30 līdz 100 miljardu ASV dolāru robežās. Jebkurā gadījumā – pašlaik skaidrs ir tas, ka Hārvija postījumu izmaksas būs visai lielas.

Daudzu ASV apdrošinātāju bilances pašlaik gan ir visai labāk stāvoklī – pieejamā informācija liecina, ka tiem ir pietiekams kapitāls, lai tie varētu veikt nepieciešamos maksājumus. ASV vairākus gadus iztikusi bez ļoti nopietnām dabas katastrofām, kas nozīmējis, ka apdrošinātājiem mazākā mērā nācies izmaksāt atlīdzības. Valdot šādam fonam, arī The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka Hārvijs, visticamāk, nebūs ļoti liels drauds šīs nozares finansiālajam spēkam. Šajā pašā laikā notiekošajam būšot negatīva ietekme uz vairāku individuālu apdrošinātāju, kuriem ir bizness katastrofas skartajos reģionos (tie, piem., ASV Teksasas štatā apdrošinājuši mājokļus, automašīnas un uzņēmumus), ceturkšņa rezultātiem. Kā pirmie rindā tiek izcelti tādi apdrošinātāji kā Travelers, Progressive (auto apdrošinātājs), State Farm, Allstate un Farmers Insurance. Nozīmīgs auto apdrošinātājs Teksasā ir arī Geico, kas pieder slavenā investora Vorena Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway. Tāpat cietēju vidū pēdējā laikā ir arī vairāku pārapdrošinātāju akcijas, kas pārdod lielu risku apdrošināšanu pašām apdrošināšanas kompānijām. Šīs nedēļas sākumā straujāk saruka, piemēram, tādu uzņēmumu kā Axis Capital Holdings, Aspen Insurance Holdings un XL Group akciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 Sadales tīkls klientu

Zane Atlāce - Bistere, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa apdrošinātāju saņem maz pieteikumu zibens nodarītu zaudējumu atlīdzībām

Žanete Hāka, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā apdrošināšanas sabiedrību saņemtie pieteikumi par zibens sabojātu īpašumu ievērojami atšķiras - vienam apdrošinātājam pieteikumu skaits audzis, bet citiem saglabājies zemā līmenī, liecina apdrošinātāju aptauja.

AAS Balta kopš gada sākuma līdz jūlija sākumam jau ir saņēmusi 78 fizisko personu elektronisko risku apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, ko izraisījis zibens spēriens vai strāvas piegādes traucējumi, informē uzņēmuma pārstāvji, norādot, ka tas ir par 144% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Turklāt arī īpašuma apdrošināšanā zibens šogad ir radījis būtiskus zaudējumus - lielākā atlīdzība ir 4248 lati. Taču, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Baltas speciālisti brīdina, ka lielākie negaisi jūlijā vēl tikai gaidāmi.

Atlīdzībās biežāk norādītie iemesli, kāpēc notikuši nelaimes gadījumi, ir dabas stihiju postījumi, lielākoties vētras un zibens spērieni, kas veido aptuveni 70% no visiem gadījumiem. Atlikušie ir pārsprieguma radītie zaudējumi, kad tiek bojātas elektroiekārtas, piemēram, elektrolīniju remontdarbi, trešo personu nodarījumi, mēģinājumi nozagt vadus, elektrības padeves pārtrūkšana un atjaunošanās u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LVM: Dabas parks Tērvetē pēc laika atkal tiks atvērts apmeklētājiem

LETA, 09.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) dabas parks Tērvetē pēc laika atkal tiks atvērts apmeklētājiem, trešdien intervijā Latvijas Radio pauda LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

"Tas nebūs šajā nedēļas nogalē. Varbūt pāris nedēļas paies kamēr kokus novāks, bet parka apmeklētāji varēs atgriezties," sacīja Kotovičs.

Viņš piebilda, ka situācija dabas parkā nav tik slikta, kā sākotnēji šķita. "Dabas parks Tērvetē atgūsies no šīs vētras," pauda LVM pārstāvis.

Tostarp viņš informēja, ka dabas parkā būs nepieciešams novākt kopumā apmēram 3000-4000 koku, un dokumenti attiecīgo darbību veikšanai ir jau iesniegti Valsts meža dienestam (VMD).

Tāpat, runājot par dabas parka infrastruktūru, Kotovičs norādīja, ka ar ceļiem dabas parkā viss ir kārtībā, tostarp tie pamatā ir jau attīrīti no kritušajiem kokiem. Vienlaikus Informācijas centram ir neliels jumta bojājums, kā arī neliels bojājums ir koka tiltam, tikmēr rūķu pilsētiņas ir samērā labā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centrus nedrīkst apturēt pat dabas stihijas

Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieaugot klimata pārmaiņām, uzņēmēju atbildība palielinās

Ivars Šmits, tekstila nomas servisa uzņēmuma "Lindstrom" vadītājs Latvijā, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadales tīklu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru