Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2 933 259 eiro.

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz precizēt plānotos ieņēmumus un izdevumus pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu.

Grozījumi sagatavoti, lai sekmīgi īstenotu iepriekš plānotās aktivitātes fotoradaru uzstādīšanā - 2018.gadā paredzēts uzstādīt 40 stacionāros fotoradarus, līdz ar to kopumā uz Latvijas ceļiem darbosies 100 plānotie stacionārie fotoradari. Vienlaikus ir paredzēts, ka no septembra uz Latvijas ceļiem darbu sāks 12 jauni pārvietojamie fotoradari.

Grozījumi paredz finansiālo saistību izpildi, lai pabeigtu stacionāro fotoradaru ieviešanu. Iepriekš bija paredzēts ieviest 100 fotoradarus četrās kārtās. Pirmās trīs kārtas jau ir īstenotas vai tiek realizētas.

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Lai pasargātu fotoradarus no vandaļu izdarībām, šobrīd visas stacionārās iekārtas ir aprīkotas ar signalizāciju, kā arī apdrošinātas, portālam diena.lv sacījusi fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

«Stacionārā fotorardara ietvara izturību var salīdzināt ar bankomāta izturību, un to, kā rāda mēģinātāju pieredze, nav iespējams tik vienkārši sabojāt,» sacījusi A.Gaile, jautāta, cik izturīgs ir fotoradara ietvars.

Db.lv jau rakstījis, ka šonedēļ uz Salu tilta un Dienvidu tilta kādas personas sabojāja jaunos stacionāros fotoradarus, nopūšot ar krāsu radaru aizsargstiklus. Uzņēmums Vitronic Baltica par notikušo vērsīsies policijā.

«Uzņēmums viennozīmīgi augsti novērtē atsevišķu personu radošās izpausmes, tomēr aicina nepārveidot par mākslas objektiem tehniku, kuras primārais uzdevums ir satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana uz autoceļiem. Stacionārie fotoradari Valsts policijas uzdevumā tiek novietoti ar mērķi nodrošināt ātruma ievērošanu, tādā veidā mazinot risku autovadītājiem, pasažieriem un citiem kustības dalībniekiem iekļūt satiksmes negadījumos. Lai arī aizkrāsots stacionārā fotoradara iekārtas stikls ierobežo tehnikas darbību, iekārta turpina veikt savu preventīvo funkciju – redzot brīdinājuma zīmi, autovadītāji attiecīgajā ceļu posmā samazinās braukšanas ātrumu. Tomēr ātruma pārkāpēji šādā gadījumā paliek nesodīti, kas var novest pie bezatbildības un visatļautības ilūzijas,» uzsvērusi A.Gaile.

Uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzsācis stacionāro fotoradaru uzstādīšanas darbus piecās vietās Rīgā, savukārt vēl divās vietās uz Vanšu tilta fotoradari jau ir uzstādīti, Db.lv stāstīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Stacionāro ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšana sākusies divās vietās uz Dienvidu tilta, divās uz Salu tilta un Krasta ielā. Savukārt divās vietās uz Vanšu tilta stacionāro fotoradaru ietvari jau ir uzstādīti.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmā stacionārā fotoradara uzstādīšanas darbi tiek uzsākti Krasta ielā 101, tomēr pēc tam tika veikti ierīces noregulēšanas darbi un tagad uzstādīšana turpinās, stāstīja A. Gaile.

Tāpat šodien, 15. maijā, Vitronic Baltica un partneri saņēmusi kārtējo stacionāro radaru komplektu piegādi no ražotāja Vācijā un «dara visu iespējamo, lai iekļautos Valsts policijas (VP) priekšnieka noteiktajā termiņā, Db.lv norādīja uzņēmuma pārstāve. Jau ziņots, ka VP priekšnieks Ints Ķuzis noteica, ka Vitronic Baltica un partneri jāpagūst uzstādīt 110 stacionāros fotoradarus līdz 20. majam. Tā kā šis datums ir brīvdiena, jaunos fotoradarus VP aplūkos 21. maijā.

No šīs svētdienas, 16. decembra, uz Latvijas ceļiem fiksēt pārkāpumus pārstās privātā komersanta V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari. Valsts policija (VP) tomēr ir pārliecināta, ka spēs nodrošināt efektīvu satiksmes uzraudzību.

VP norāda, ka atļautā braukšanas ātruma kontrole policijai satiksmes uzraudzības jomā ir izvirzīta par vienu no prioritātēm, un no svētdienas policija strādās pastiprinātā režīmā – ātruma pārkāpēji tiks kontrolēti gan ar ceļu policijas ekipāžu, gan rokas radaru, gan līdzšinējo četru policijas pārvietojamo radaru palīdzību, kas turpinās fiksēt ātruma pārkāpumus visā valsts teritorijā – gan Rīgas reģionā, gan ārpus tā.

Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets, iepazīstoties ar Iekšlietu ministrijas un VP sniegto informāciju, atbalstīja ierosinājumu neatpirkt fotoradarus. Valdība vienlaikus uzdeva Iekšlietu un Satiksmes ministrijām līdz nākamā gada 1. martam sagatavot redzējumu par stacionāro fotoradaru attīstību Latvijā.

Katra veiksmīga uzņēmuma pamatā ir spējīgs tā vadītājs. Skolās iegūtā izglītība un profesionālā darba prakse ir nozīmīga, taču ne vienmēr ar personīgo pieredzi ir gana, tāpēc portāls inc.com apkopojis desmit vērtīgus video sižetus, kuros ieteikumos un viedokļos dalās eksperti, veiksmīgu uzņēmēju vadītāji un miljardieri, kas savas impērijas izveidojuši no nulles.

Šajā video materiālā Hārvardas Biznesa skolas profesors Džozefs Bouvers (Joseph Bower) pauž savu uzskatu, ka ikvienam, kurš vēlas vadīt jebkādu uzņēmumu vai institūciju, ir jābūt spējīgam uzdot sev nopietnus jautājumus attiecībā uz sevis paša un vadītā uzņēmuma darbu, kā arī objektīvi atbildēt uz tiem. Kļūt par vadītāju nozīmē nepārtraukti mācīties un uzlabot sevi, kā arī vēlāk arī citus, lai nostiprinātu patiesu lomu kompānijā, nevis vienkārši būt vietturim, stāsta Bouvers.

Kā iespējams nolīgt augsti kvalificētus darbiniekus, pārliecināt viņus strādāt par brīvu un pēc tam nodot radīto produktu cilvēku masām bez maksas? Tas nav neiespējami; patiesībā vairākas joprojām aktīvas kompānijas, piemēram, Linux un Wikipedia to ir panākušas. Šajā video tiek piedāvāts īss seminārs par to, kas motivē darbiniekus un kā to izmantot uzņēmējdarbībā. Šis animētais video materiāls varētu būt īpaši noderīgs mārketinga un tirdzniecības pārstāvjiem.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

No 20 vietām, kurās plānots izvietot stacionāros fotoradarus un kuras jau iezīmētas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapas interaktīvajā kartē, šobrīd reāli darbojas pieci radari. Valsts policija (VP) pirmo rezultātu apkopojumu sola ap marta vidu, kad būs apritējis mēnesis kopš pirmo divu radaru uzstādīšanas. Taču visas zīmes rāda, ka jaunais mēģinājums ieviest fotoradarus varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējais, kas beidzās, 2012. gadā laužot līgumu ar firmu V-Traffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Kā Diena jau ziņoja, pirmie divi fotoradari sāka darboties 12. februārī, bet vēl trīs – apmēram nedēļu vēlāk. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava Dienai stāsta, ka pirmos datus varētu apkopot nākamnedēļ. Taču pirms šo datu publiskošanas CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa kā labo piemēru jau min fotoradaru, kas atrodas uz autoceļa A8 pie pagrieziena uz Ozolniekiem – ja 2014. gada monitoringa rezultāti rādījuši, ka ātrumu šai vietā par 10 km/h un vairāk pārsnieguši ap 65% autovadītāju, tad pēc radara uzstādīšanas pārkāpēju esot tikai 5–7%. «Process ir sācies lēnām un stabili,» par radaru uzstādīšanu saka I. Bērziņa.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izvēlējusies 20 stacionāro fotoradaru atrašanās vietas un tās publiskos nākamajā pirmdienā, 3.martā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī un paši fotoradari, pie labvēlīgiem nosacījumiem, uz ceļiem varētu parādīties rudenī, atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Golubevs pastāstīja, ka fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, policiju un pašvaldības speciālistiem. Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari - to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.

Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzliek stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.

«Pašlaik vēl nevaram nosaukt datumus, kad jaunie fotoradari tiks uzstādīti,» Db.lv norādīja Valsts policijas (VP) pārstāve Lita Juberte.

Viņa uzsvēra, ka tad, kad jaunie fotoradari tiks uzstādīti, sabiedrība par to tiks informēta. «Noteikti neradīsies tāda situācija, ka radari jau darbosies un ķers pārkāpējus, bet ceļu satiksmes dalībnieki par to nezinās,» norādīja L. Juberte.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste atgādināja, ka privātie partneri kavējas ar slēgtā līguma izpildi.

Aizķeršanās ar fotoradaru uzstādīšanu esot notikusi tādēļ, ka, slēdzot līgumu, pretendents līdz galam neapzinājās tās problēmas, ar kurām saskarsies, lai izpildītu līguma nosacījumus. Tas saistīts ar stacionāro radaru uzstādīšanu, kas prasa milzu darbu, kurš jāiegulda projekta izstrādē katram objektam, kā arī projekta saskaņošanu dažādās iestādēs, iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! pauda VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” atklāj jaunu zīmolu “Backscreen”, kas piedāvā mūsdienīgu pakalpojumu kopumu video satura uzglabāšanai, apstrādei, publicēšanai, straumēšanai un atskaņošanai.

Jaunā zīmola nodrošinātie pakalpojumi ir noderīgi video uz pieprasījuma, tiešraides TV kanālu, dažādu pasākumu tiešraižu, sporta pārraižu, digitālo apmācību, uzņēmumu mārketinga un jebkura cita video satura straumēšanai. Sniegtie pakalpojumi ir mērogojami tā, ka tos var izmantot gan lielas raidorganizācijas un telekomunikāciju uzņēmumi ar miljoniem skatītāju, gan arī tādi satura īpašnieki, kuriem ir nepieciešams pārraidīt vienu tiešraidi vai dažus video klipus nelielam skatītāju skaitam.

OTT platformu popularitāte īpaši strauji augusi pēdējo gadu laikā, un tiek prognozēts, ka straumēšanas platformas pavisam drīz pilnībā aizstās tradicionālo televīziju.

Digitālā video servisa nodrošinātājs ShowHeroes no Berlīnes daļu biznesa izvietojuši Rīgā

ShowHeroes ir viedtālruņu formātam optimizēta satura un platformas nodrošinātājs. Uzņēmumā strādā 45 cilvēki, no kuriem 27 ir Rīgā, kur atrodas kompānijas video ražošanas nodaļas centrs. Tieši Rīgā ik mēnesi top vairāki simti dažāda satura un formātu video, kas sasniedz miljoniem skatītāju lielas auditorijas. «Masveida video ražošana globālā kontekstā ir retums, jo to izstrāde parasti ir ļoti laika un cilvēkresursu ietilpīga. Tomēr ShowHeroes tas nav šķērslis, bet gan nozares un laikmeta iespēja, lai video ražošanā un tirgū ienestu jaunas vēsmas un iespējas, stāsta Annija Matisone, ShowHeroes Rīgas filiāles vadītāja.

«Mēs patiesi priecājamies par Rīgu kā mūsu uzņēmuma filiāli un visātrāk augošo daļu, kas iekļauj infrastruktūru, cilvēkresursus, viņu zināšanas, darba ētiku un sparu. Mēs nopietni plānojam lielu paplašināšanos tieši Rīgā, stratēģiski attīstot to kā savu galveno mītni Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionos. Tāpat vēlamies piesaistīt labākos nozares talantus un jau pašlaik paplašināt komandu visās Rīgas filiālē pārstāvētajās nodaļās,» saka Ilhans Zengins, ShowHeroes līdzdibinātājs un izpilddirektors. A. Matisone piebilst, ka latvieši ir progresīvi un atvērti jauniem risinājumiem, spēj domāt globāli un inovēt gan tehnoloģijās, gan dažādos digitālā mārketinga videi nepieciešamos risinājumos un procesos. Liela daļa ražošanas uzņēmumā ir automatizēta, ņemot vērā milzīgos video apjomus, kuri katru mēnesi pēc īpaša klientu pasūtījuma ir jāsaražo un jānodod. Visi procesi un tehnoloģijas ir pielāgotas tā, lai maksimāli īsā laika posmā spētu saražot augstas kvalitātes video saturu, kas ar produkta pievilcīgo cenu spēj lieliski konkurēt ar tradicionālajiem tirgus spēlētājiem – video vai digitālā satura ražotājiem, kas strādā uz maza apjoma un lielu cilvēkresursu prasošiem pasūtījumiem. «Tehnoloģijas un inovitāte iet roku rokā, un bez tām šāda satura ražošana lielā apjomā vienkārši nebūtu iespējama,» uzsver A. Matisone.

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Firmas noslēpums

Nolikums

1. Sacensību mērķis

Ir iedrošināt jaunos uzņēmējus uzsākt savu biznesa ideju realizēšanu un atainojot sacensības norisi televīzijā, izglītot sabiedrību par uzņēmējdarbības pamatiem un veicināt sabiedrības izpratni par uzņēmējdarbību kā ekonomiskās attīstības pamatnosacījumu.

2. Mērķauditorija

2.1. Tiešie ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kuri vēlas izveidot savu uzņēmumu, kura pamatā ir jaunu tehnoloģiju attīstība un inovācija.

2.2. Netiešie ieguvēji ir sabiedrība kopumā, uzņēmēji, investori, riska kapitāla fondu pārvaldes uzņēmumi un pašvaldības.

3. Sacensību organizators, rīkotājpartneris un partneri

Uzņēmumam Vitronic Baltica, kas patlaban aktīvi izvieto stacionāros fotoradarus, nav iebildumu pret, kastes, kurā atrodas fotoradars apzīmēšanu no sāniem un aizmugures, taču svarīgi esot netraucēt tā darbību, piemēram, aizkrāsojot stiklu.

Tā Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norāda Vitronic Baltica vadītājs Sergejs Borisovs, norādot, ka viņa uzņēmums atbalsta mākslu un radošas izpausmes.

Runājot par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, Vitronic Baltica vadītājs uzsvēra kādu problēmu, proti, vairāki desmiti zemesgabalu īpašnieku nav vēlējušies, lai uz viņu zemes tiktu uzstādīts radars, līdz ar ko uzņēmumam nākas meklēt citu vietu iekārtas uzstādīšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka uz Dienvidu tilta ar krāsu jau tika appūsts viens stacionārais fotoradars. Vēlāk arī uz Salu tilta kāds bija sabojājis jaunos stacionāros fotoradarus, nopūšot ar krāsu radara aizsargstiklus

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

#Viedais durvju zvans Ring Video Doorbell 2 pamana atnācēju, nofilmē un ļauj ar viņu aprunāties, pat ja neviena no saimniekiem nav mājās

Paviesojoties pie paziņām, kuru ārdurvis modri pieskata video namrunis, kāds noteikti ir prātā apcerējis līdzīgas mantiņas uzstādīšanu pie sava mājokļa. Līdz šim no ieceres īstenošanas atturējusi nevēlēšanās pievilkt elektrības vadus, bet tagad tā vairs nav problēma.

Ring Video Doorbell 2 durvju zvans ar iemontētu video kameru ir gan viegli uzstādāms, gan arī pavēsta, kas atnācis paviesoties laikā, kad pats neesat mājās.

Izstrādājot durvju zvanu, Ring komandas pārstāvji pilnīgi noteikti nav mērķējuši uz dizaina balvu. Acīmredzot viņu motivācija bijusi pavisam cita – lai ikvienam ir skaidrs, ka tas ir durvju zvans, jo Video Doorbell 2 izskatās tik vienkāršs, cik vien durvju zvanu var iedomāties. Vienīgais viltīgais triks ir videokameras vizuāla paslēpšana aiz tumšāka stikla. Līdz ar to no attāluma nezinātājs nemaz nepateiks, ka virs zvana pogas ir modra acs.

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.