Divi Meksikas televīzijas kanāli ieinteresējušies filmu studijas Rija un režisora Nila Skapāna radīto animācijas un dokumentālo filmu pārraidīšanā, un viens jau pieņēmis lēmumu pārraidīt latviešu radītās animācijas īsfilmas .

Meksikas televīzijas kanāls Canal 22 nākamgad vēlas pārraidīt vairākas filmu studijas Rija animācijas īsfilmas, piemēram, Raganas poga, Kad āboli ripo, Eža kažociņš, Bezmiegs, Velniņi un citas. Tāpat interese izrādīta par šobrīd topošo filmu Zelta Zirgs, Db.lv stāstīja filmu studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis.

Tāpat par Latvijas animācijas, kā arī dokumentālo filmu pārraidīšanu ieinteresējies arī Meksikas izglītojošais kanāls. «Šim otram televīzijas kanālam nācās atteikt animācijas filmu raidīšanu, jo tās jau tika apsolītas Canal 22, tomēr viņi ieinteresējušies Latvijā tapušo dokumentālo filmu pārraidē, ko pašlaik izvērtē,» stāsta V. Kalnaellis. Meksikas televīzijas kanāli par Latvijā tapušām filmām ieinteresējušies pagājušajā nedēļā notiekošajā starptautiskajā izklaides industrijas satura tirgū MIPCOM, kas norisinājās Kannās. MIPCOM ar stendiem piedalījās 1700 kompānijas, kā arī 4400 pircēji un to pārstāvji.

Nacionālais kino centrs (NKC) saņēmis sešus projektu pieteikumus par ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā, un kopumā iesniegto projektu apjoms ir trīs miljoni latu.

Projekti par ārvalstu filmu uzņemšanu iesniegti Nacionālā kino centra izsludinātā konkursa ietvaros – piesakoties konkursā, filmu veidotāji varēja saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu 300 tūkstošu latu apjomā.

Projektus iesniegušas piecas Latvijas studijas: Film Angels Studio, Mistrus Media, Sun & Moon Pictures, Tal Filma un Boheme International. Tiek plānots uzņemt četras pilnmetrāžas spēlfilmas un divas televīzijas daudzsēriju filmas, četros projektos paredzēta sadarbība ar Krieviju, vienā - ar Čehiju un vienā - ar Indiju.

NKC vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis uzskata, ka seši iesniegtie projekti ir pietiekami liels apjoms, lai liecinātu par filmu nozares aktivitāti un filmu veidotāju gatavību īsā laikā īstenot apjomīgus ārvalstu projektus, tāpat tas apliecinot šāda valsts finansējuma nepieciešamību nozares attīstībai.

Jespers Nordāls rādīs savas filmas par t.A.T.u un karostu

Laikmetīgās mākslas centrā trešdien, 8.jūlijā, pulksten 19.00 notiks mākslinieka Jespera Nordāla (Stokholma) darbu prezentācija. Līdzās savai jaunākajai filmai The t.A.T.u. project (2009), kas stāsta par pazīstamo krievu popmūzikas duetu, mākslinieks izrādīs arī Karostā tapušos video Crazy Girls (2001) un Field Trip (2002), informēja Laikmetīgas mākslas centra projektu koordinatore Elīna Hermansone.

Uz kino Rīga lielā ekrāna būs Stravinskis un krievu balets

Šā gada 1.jūlijā plkst. 19:00 kino Rīga aicina uz cikla Krievu baleta zelta programma otro uzvedumu – viena no 20. gadsimta ietekmīgākajiem komponistiem Igora Stravinska viencēliena baletu vakaru Stravinskis un krievu balets Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta trupas izpildījumā.

Viena no lielākajām un prominentākajām pornogrāfisko filmu industrijas kompānijām Digital Playground paziņojusi, ka līdz 2008. gada beigām tā plāno pārstāt izlaist pornogrāfiskās filmas HD DVD formātā, ziņo i4u.

Šādu paziņojumu izteica Digital Playground dibinātājs Joone, minot divus iemeslus. Pirmais iemesls ir tāds, ka viena no pasaulē lielākajām filmu studijām Warner ir nolēmusi pāriet no HD DVD uz Blu-ray.

Otrs iemesls ir tāds, ka jau tagad kompānijas pornogrāfiskā satura filmas Blu-ray formātā ir ievērojami vairāk pieprasītas nekā HD DVD formātā.

Joone uzskata, ka Blu-ray panākumu atslēga daļēji ir Sony PlayStation 3, kura formāts ir Blu-ray.

Digital Playground joprojām sagādā problēmas līguma noslēgšana ar Sony un tāpēc kompānijas filmas Blu-ray diskos izgatavo cita, neatkarīga kompānija.

Šodien valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi Kultūras ministrijas izstrādātie likumprojekti – Filmu likums un Arhīvu likums, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

"Abi likumprojekti ir ārkārtīgi būtiski nozares regulējoši likumi, kuru pieņemšana risinās līdz šim konstatētās nozaru pārvaldības un administrēšanas problēmas," akcentē ministrija.

"Filmu likums noteiks filmu finansēšanas principus, filmu nozares atbalsta politikas pamatprincipus, filmu nozares pārvaldību, filmu izplatīšanas un filmu klasifikācijas pamatprincipus. Šajā likumprojektā regulēta to filmu tiesību administrēšana, kuru autora mantisko izņēmuma tiesību vai blakustiesību pārņēmējs ir valsts, kā arī audiovizuālā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Vienlaikus vēršam uzmanību tam, ka Filmu likums nemaina līdzšinējo autortiesību piederību vienam vai otram autortiesību subjektam, jo konkrētu autortiesību piederību nevar noteikt ar likuma palīdzību. Jāatzīmē, ka Latvijā līdz šim nav bijis neviena normatīvā akta, kas regulētu filmu nozari kopumā, izņemot MK 2001.gada 20.novembra noteikumus Nr.487 Filmu izplatīšanas noteikumi, kuri attiecas tikai uz filmu izplatīšanu. Filmu likumā valsts aģentūra Nacionālais Kino centrs tiks noteikta kā centrālā filmu nozari uzraugošā un koordinējošā institūcija.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Valsts kontrole konstatējusi virkni nepilnību, pārbaudot aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 pārvaldības, uzturēšanas un piešķirtā finansējuma izlietošanas atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

Revīzijas ietvaros Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka pastāv risks, ka normatīvajos aktos noteiktie Vides ministrijas uzdevumi netiek veikti plānveidīgi un sistemātiski.

Vērtējot Natura 2000 teritoriju attīstībai piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti, VK konstatējusi, ka piešķirtie finanšu līdzekļi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju attīstībai ir tikuši izlietoti, projektu atlasi veicot formāli un nenodrošinot izmaksu ziņā ekonomiskāko projektu izvēli.

Projektu konkursu vadlīnijās un projektu sākotnējā atlasē netiek izmantoti tādi atlases kritēriji, kas nodrošinātu iespējama dubulta finansējuma piesaistes vienu un to pašu projektu uzdevumu īstenošanai novēršanu.

Otrdien, 18.oktobrī Briselē norisinājās Latvijas konsultācijas ar Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāta pārstāvjiem par Salacgrīvas posma – C5 alternatīvas, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

EK jautājumā par Rail Baltica Salacgrīvas posma alternatīvas īstenošanu aicināja ievērot Latvijas saistības dabas aizsardzības jomā un apstiprināja Latvijas vides institūciju atzinumu – dabas lieguma Vitrupes ieleja šķērsošana Rail Baltica trasē nav pieļaujama.

Konsultācijās Latviju pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Satiksmes ministrijas (SM), Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāvji, kā arī Rail Baltica projekta vadītāji.

Tikšanās laikā SM pārstāvji informēja EK par projekta virzību, veikto ietekmes uz vidi novērtējumu un valdības pieņemto paredzētās darbības akceptu. Savukārt Salacgrīvas pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs uzsvēra piekrastes attīstības potenciālu, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka valdības atbalstītā Rail Baltica trases alternatīva ietekmē daudzus vietējos iedzīvotājus. Viņš norādīja, ka jau šobrīd visa Salacgrīvas pašvaldības teritorija atrodas aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļbiosfēras rezervātā, tāpēc turpmākā attīstība esot iespējama tikai uz atklātām lauksaimniecības zemēm.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Pēc tam, kad kompānija Toshiba atteicās no HD DVD formāta, videospēļu konsoles Xbox ražotājs Microsoft arī nolēmis pārtraukt ražot HD DVD formāta paplašinājumus savām videospēļu konsolēm Xbox 360, ziņo BBC.

Microsoft bija viena no lielākajām kompānijām, kas cīņā ar Blu-ray formātu, kāds ir integrēts Sony ražotajām PlayStation 3 konsolēm, pastāvēja par HD DVD formātu.

Microsoft gan norāda, ka turpinās garantijas apkopi HD DVD formāta Xbox 360. Savus Xbox 360 aprīkot ar HD DVD paspējuši apmēram 300 000 konsoles īpašnieku.

Db.lv jau ziņoja, ka kompānija Toshiba pēc tam, kad lielās filmu studijas izteica atbalstu Blu-ray formātam, nolēma pārtraukt HD DVD formāta atskaņotāju ražošanu.

Strauji samazinājies HD DVD atskaņotāju pieprasījums, kas savukārt ir izraisījis milzīgu lēcienu Blu-ray atskaņotāju pārdošanas apjomā, ziņo NYTimes.

Ja 2007. gadā HD DVD un Blu-ray tirgus daļa katram bija 50%, tad šā gada sākumā Blu-ray tirgus daļa jau ir sasniegusi 90%, kamēr HD DVD tikai 10%.

Šāds iznākums jau tika pareģots, kad kompānija Warner Bros. Entertainment (4. janvārī) paziņoja, ka tā turpmāk izdos filmas tikai Blu-ray. Tādu pašu lēmumu pieņēma viena no lielākajām pornogrāfisko filmu industrijas kompānijām Digital Playground.

Bet vai šā gada pārdošanas rādītāji liecina, ka HD DVD ir pagātne?

Kompānijas Toshiba digitālās un audio nodaļas viceprezidente Džodija Salija (Jodi Sally) norādīja, ka HD DVD vēl nav pagātne. Zemos pārdošanas rādītājus var skaidrot ar to, ka kompānijai Toshiba tikko ir beigusies Ziemassvētku izpārdošana, bet Blu-ray pārdošanas apjomi ir auguši, jo Blu-ray atskaņotāji tiek doti līdzi televizoriem kā dāvana.

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Filmu producenti no ārvalstīm, kuri plāno Latvijā uzņemt vismaz pusmiljonu latu vērtas mākslas vai animācijas filmas, vai arī vismaz 100 tūkst. latu vērtas dokumentālās filmas un kuri noslēguši līgumu par filmas uzņemšanu Latvijā, varēs pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu.

Kārtību, kādā šie producenti var pretendēt uz līdzfinansējumu no Latvijas valsts budžeta, regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi, kurus otrdien pieņēma valdība.

Lēmumus par līdzfinansējuma piešķiršanu, saskaņā ar noteikumiem, pieņems Nacionālais kino centrs, kas atbalstāmos filmu projektus izvēlēsies konkursa kārtībā.

Uz budžeta līdzfinansējumu nevarēs pretendēt ārvalstu filmu producenti, kuri Latvijā iecerējuši uzņemt pornogrāfiska satura filmas, kā arī filmas, kas filmu projektiem, kas sludina reliģisko un rasu naidu, nepamatoti atspoguļo vardarbību vai satur cilvēka cieņu pazemojošu propagandu.

Ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā jau atbalsta Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotais Rīgas filmu fonds. 2010.gadā no Rīgas filmu fondā tika atbalstīti trīs kopražojumu filmu projekti, bet kopējais pašvaldības līdzfinansējuma apjoms bijis 214 515 lati, savukārt 2011.gadā Rīgas filmu fonds atbalstījis septiņus kopražojumu filmu projektus. Kopējais pašvaldības līdzfinansējums šīm filmām bija 486 567 lati.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

SIA Koncertmeistars valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko lūdzis Rīgas domi piešķirt 19.6 tūkstošus latu kā līdzfinansējumu Mārtiņa Brauna un grupas Sīpoli koncertam un tā ieraksta veikšanai, kā arī CD un DVD izdošanai.

Šā gada jūnijā iecerēts grupas Sīpoli un komponista M. Brauna koncerts, kas būs 2008. gada 18. novembrī notikušā īpašā koncerta atkārtojums. Koncerta rīkotājs SIA Koncertmeistars savā iesniegumā raksta, ka tikai par saviem līdzekļiem nevar realizēt šo projektu, un piedāvā Rīgas domei kļūt par koncerta – ieraksta un DVD un CD izdošanas līdzfinansētāju.

Iesniegumam pievienota izmaksu tāme par 38 tūkstošiem latu, tai skaitā mākslinieciskās izmaksas 3.6 tūkst. Ls, gaismas un skaņu aparatūras īre 4.4 tūkst. Ls, Dailes teātra telpu īre un personāla atalgojums 7.2 tūkst. Ls, TV tehnikas īre un personāls 5 tūkst. Ls, bet DVD un CD ierakstīšanas un izdošanas izmaksas lēstas 11.2 tūkst. Ls. Pati SIA Koncertmeistars apņēmusies segt 15.2 tūkstošus latu, bet Rīgas domei lūgusi 19.6 tūkstošus latu. Koncerta rīkotājs Ē. Naļivaiko projekta īstenošanā aicinājis piedalīties Latvijas Televīziju un Ivetas Mielavas vadīto mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem.

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

21. janvārī Nacionālais Kino centrs (NKC) izsludinājis 2015. gada filmu projektu ražošanas konkursu; tajā tiks atbalstīta jaunu animācijas īsfilmu, dokumentālo filmu un pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana, kuru plānots uzsākt vai pabeigt šogad.

Projektu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.februāris plkst.12:00. Marta vidū tiks rīkotas tradicionālās projektu publiskās prezentācijas, kad ar autoru iecerēm varēs iepazīties ne tikai eksperti, bet arī ikviens interesents. Turklāt šogad tiks turpināta 2014. gadā aizsāktā prakse, filmu projektu vērtēšanā pieaicinot kultūras organizāciju un sabiedrības pārstāvjus, kuri šajā procesā reprezentē Latvijas kinoskatītāju viedokli.

Konkursa finansējums ir EUR 911 954, no kura animācijas filmu projektiem tiek piešķirti 23% jeb EUR 209 749, dokumentālo filmu projektiem 18% jeb EUR 164 152 un spēlfilmu projektiem 59% jeb EUR 538 053.

No 13. līdz 24.maijam Francijā, Kannās noritēs nozīmīgākais pasaules kino festivāls un tā ietvaros jau 6. reizi tiks rīkots Short Film Corner ( Īsfilmu stūris). Īsfilmu stūrī tiks izrādītas gan animācijas, gan spēles īsfilmas no dažādām pasaules malām, tajā skaitā arī Filmu studijā RIJA veidotā Reiņa Kalnaella debija animācijā Kad āboli ripo.

Short Film Corner nedēļas garumā notiek filmu skates, dažādas konferences un filmu tirgus. Tur satiekas kino industrijas pārstāvji - režisori, producenti, filmu veidotāji un izplatītāji no visas pasaules, kas risina sarunas par starptautisku sadarbību, pērk un pārdod filmu raidīšanas tiesības un izvēlēlas filmas citiem pasaules festivāliem.

Filmu studiju RIJA Kannās pārstāvēs producents V. Kalnaellis, kurš festivāla laikā darbosies Media + stendā un iepazīstinās ārvalstu kino pārstāvjus ar pašlaik studijā topošajām pilnmetrāžas animācijas filmām Lote un Mēness akmens noslēpums un Zelta Zirgs. Paralēli tirgum un filmu skatēm V. Kalnaellis, kā viens no Media + izvirzītajiem producentiem, piedalīsies arī Producers network , kurā ik gadu pulcējas ap 500 producentiem no visas pasaules, lai apspriestu dažādas kino jomas novitātes un problēmas.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Rīgas pašvaldība gatava maksāt ārvalstu producentiem par filmu uzņemšanu Rīgā, ja viņi apņemas pilsētā tērēt naudu.

Šāda prakse pastāvot vairākās pasaules pilsētās. Rīgā plānots atmaksāt ārzemju filmu producentiem līdz 10- 15% no tās naudas summas, ko filmas uzņemšanas komanda iztērēs Rīgā viesnīcās, ēdināšanas uzņēmumos, par transportu, pašvaldības struktūru pakalpojumiem u.c. lietām. «Nav tā, ka mēs kaut ko sponsorējam vai kaut ko kādam dāvinām,» saka Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) padomnieks Georgs Lansmanis un uzsver, ka naudu pašvaldība atdos tikai pēc audita, kas pierādīs finanšu ieguldījumu.

Visticamāk, ka domei šogad šim mērķim vajadzētu rast ap 400 tūkstošiem latu, jo Rīgā varētu uzņemt desmit ārzemju filmu ar kopējo summu no sešiem līdz septiņiem miljoniem latu. Pēc G. Lansmaņa teiktā, nopietni plāni ir producentiem no Japānas, kas veido filmu par krievu un japāņu karu. Tās kaujas skatus varētu uzņemt Ādažu poligonā, un filmas veidotāji paralēli uzņemtajai filmai ir gatavi uzņemt arī dokumentālo filmu par filmas tapšanu Rīgā. Japāņi sola pilsētā iztērēt ap 1,5 miljoniem eiro, atpakaļ prasot 75 tūkstošus. Rindā uz uzņemšanu stāv arī vācu kinokompānija, kas iecerējusi veidot darbu par Rīgu dziesmotās revolūcijas laikā.

Igaunijas Augstākā tiesa anulējusi triju dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trases posmu teritorijas plānojumu Pērnavas apriņķī, daļēji apmierinot vides organizāciju "Avalikult Rail Balticust" (Atklāti par "Rail Baltica") un "Eesti Looduskaitse Selts" ("Igaunijas dabas aizsardzības biedrība") prasību.

Teritorijas plānojums Harju un Raplas apriņķiem atstāts spēkā.

Kā atzinusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu palāta, Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs pārkāpis likumu, apstiprinot teritorijas plānojumu Pērnavas apriņķim, jo nav izvērtēts, kā dzelzceļa būvniecība ietekmēs līdzās esošo Luitemā putnu rezervātu, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000".

Saimnieciskās darbības ietekme uz "Natura 2000" teritorijām jāizvērtē visos gadījumos, kad, balstoties uz iepriekš pieejamo novērtējumu, nevar izslēgt, ka šī darbība būtiski ietekmēs attiecīgās teritorijas aizsardzību, norādījusi tiesa.

Tā secinājusi, ka teritorijas plānojuma izstrādātāji nav veikuši "Natura 2000" izvērtējumu, aprobežojoties ar iepriekš pieejamo novērtējumu, un valsts pārvaldes ministrs šai situācijā nedrīkstēja apstiprināt teritorijas plānojumu.