Citas ziņas

Viena dalībnieka SIA uz reģistru ar varu nedzīs

Māris Ķirsons, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Viena īpašnieka SIA nevajadzēs veikt pamatkapitāla denomināciju no latiem uz eiro, kā arī nevajadzēs izdarīt izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kurus valdība varētu izskatīt jau šodienas sēdē. Uzņēmēji šo ideju vērtē atzinīgi un cer, ka Saeima tos nenoraks. «Alleluja! Beidzot pretimnākšana uzņēmējiem. Labāk vēlāk, kā nemaz,» tā jaunumu vērtē SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš jau esot ar šo problēmu saskāries. «Tas ir murgs, ka visiem viena īpašnieka SIA jāskrien uz reģistru un kaut kas jāmaina dalībnieku reģistrā vai pamatkapitāls jādenominē,» norāda J. Griķis. Viņaprāt, šādu risinājumu varēja pieņemt arī ātrāk, nekā dažus mēnešus, pirms kārtējā termiņa beigām.

«Minēto prasību izpildei nebija paredzēta valsts nodeva ne par reģistrāciju, ne par oficiālo publikāciju, taču tā rada slogu uzņēmējiem un arī Uzņēmumu reģistram, tāpēc ir rasts risinājums, kad viena dalībnieka (īpašnieka) SIA nekas nav jādara,» skaidro tieslietu ministra Dzintara Rasnača padomniece Ina Kļaviņa. Viena dalībnieka (neatkarīgi juridiska vai fiziska persona) SIA nav citu dalībnieku interešu aizskāruma riska. «Tas nozīmē, ka šādas SIA pamatkapitāla denominācija, statūtu un dalībnieku reģistra nodalījuma sakārtošana atbilstoši prasībām nav ierobežota ar kādu termiņu, kāds tas ir pašlaik,» uz jautājumu, ko nozīmē viena dalībnieka SIA, atbild I. Kļaviņa. Tādējādi šādu izmaiņu izdarīšanai minētajām SIA uz Uzņēmumu reģistru nav jādodas. «Protams, ja šīs SIA mainīs īpašniekus vai pamatkapitāla lielumu, tad visas prasības ir jāizpilda,» skaidro I. Kļaviņa. Tādējādi faktiski viena īpašnieka SIA, kurai nekas nemainās, var turpināt savu saimniecisko darbību, neveicot latu pamatkapitāla denomināciju uz eiro, kā arī nesniedzot grozījumus dalībnieku reģistrā.

Plašāk lasiet rakstā Viena dalībnieka SIA uz reģistru ar varu nedzīs otrdienas, 31. marta, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

111 000 vietā obligāti jānāk tikai 27 000

Māris Ķirsons, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs mēnešu laikā Uzņēmumu reģistrā obligāti būs jāierodas 27 462 SIA un jāiesniedz izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda situācija veidosies tad, ja Saeima akceptēs valdības sagatavotos grozījumus Komerclikumā. Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām dalībnieka reģistra nodalījumu līdz šim vēl nav iesniegušas 111 664 SIA, bet, izdarot attiecīgos grozījumus, 90 dienu laikā pa galvu pa kaklu uz reģistru nebūtu obligāti jādodas 84 202 viena īpašnieka SIA jeb 75% no visām SIA, kurām šis pienākums jāveic līdz šā gada 30. jūnijam. Savukārt divu vai vairāk dalībnieku SIA uz Uzņēmumu reģistru šajā laikā būs jādodas. Kopumā šādu SIA skaits ir 27 462 jeb teju 25% no kopējo SIA skaita, kuras nav iesniegušas dalībnieka reģistra nodalījumu atbilstoši 2013. gada 1. jūlijā spēkā stājušamies grozījumiem Komerclikumā. Saistībā ar pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitāls izteikts latos, līdz 2016. gada 30. jūnijam UR jāiesniedz ar pāreju uz eiro saistītie dokumenti. Izmaiņas Komerclikumā paredz, ka UR veiks automātisku denomināciju viena dalībnieka SIA, kas nebūs iesniegušas ar eiro ieviešanu saistītos dokumentus UR līdz likumā noteiktajam gala termiņam – 2016. gada 30. jūnijam. Kopumā šāda procedūra jāveic 93 489 SIA, bet, Saeimai pieņemot grozījumus, tas vairs obligāti nebūtu jādara 74 529 viena dalībnieka SIA, kurās nav riska, ka denominācijas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā. DB jau raksrījis, ka viena dalībnieka SIA aktuālo dalībnieku reģistru varēs iesniegt UR jebkurā laikā (tomēr šāds pienākums iestājas, ja tiek veiktas citas būtiskas izmaiņas, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Dalībnieku «šķiršanās» ar tiesas lēmumu

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Valsts pretim nāks tikai viena dalībnieka SIA


Māris Ķirsons, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena dalībnieka kapitālsabiedrības atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru; LTRK priekšlikumus šādu pretimnākšanu izrādīt visām kapitālsabiedrībām neskata

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums, izskatot grozījumus Komerclikumā. LTRK atbildīgajai komisijai bija iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā, paredzot šādus aspektus: 1) pamatkapitāls var būt arī ar centiem, 2) Uzņēmumu reģistrs automātiski Komercreģistra sistēmā veic izmaiņas pēc likumā noteiktā valūtas kursa, 3) uzņēmuma īpašnieks groza pamatkapitālu no latiem uz eiro tikai tad, kad dodas uz Uzņēmumu reģistru grozīt statūtus citā sakarā. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka aicināja šo piedāvājumu atstāt bez izskatīšanas, jo komisijā tas saņemts tikai 18. maijā, bet runa bijusi par to daudz ātrāku iesniegšanu arī Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam. Tā kā no LTRK neviens uz Saeimas komisijas sēdi ieradies nebija un izteikto priekšlikumu iestrādāšanu Komerclikuma grozījumos neaizstāvēja, tad arī diskusijas par tiem īsti nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Komerclikuma prasības izpildījuši 38% uzņēmumu

Dienas Bizness, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu iesniegušas 13 038 jeb 38% divu vai vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrā (UR).

Saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums UR bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam.

«Reformas mērķis, sabiedrībām iesniegt dalībnieku reģistra nodalījumu, ir cīnīties ar reiderisma gadījumiem, lai veidotu drošu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi, nevis „iztīrīt” reģistrus. Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka Komerclikuma grozījumi, atceļot reformu viena īpašnieka SIA, turpinās attīstīt neaktīvo uzņēmumu pastāvēšanu, šajā sakarā jāatgādina, ka ir citi mehānismi, kas ļauj cīnīties ar neaktīvajiem uzņēmējiem un izbeigt to pastāvēšanu,» atgādina UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdības pretimnākšana SIA

Māris Ķirsons, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena dalībnieka SIA atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru, iegūs gan uzņēmēji, gan arī valsts, jo nebūs jātērē nauda un laiks, Saeimai jāpieņem grozījumi Komerclikumā

To paredz valdības sēdes lēmums. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka ar Komerclikuma grozījumiem vairāk nekā 80% komersantu tiks atvieglota dzīve. «Tas ir ieguvums gan biznesam, gan arī valsts pārvaldei, jo ne vieniem, ne otriem nav jātērē resursi (miljoniem eiro) – vieniem, lai sagatavotu dokumentus, otriem, lai tos pārbaudītu un iereģistrētu,» tā LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī pauž nožēlu par to, ka šādu risinājumu viena dalībnieka SIA jau neatrada agrāk, kad tika izdarīti attiecīgi labojumi Komerclikumā.

Plašāk lasiet rakstā Valdības pretimnākšana SIA trešdienas, 1. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saeimas komisija galīgā lasījumā atbalsta 2.līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu

LETA, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pabeiguši darbu pie Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā.

Likuma grozījumi paredz noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – tiks noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējumu plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību, nosaka likuma grozījumi.

Patlaban likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi pašreizējais regulējums būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Birokrātijas puķe uzzied arvien krāšņāk

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos Uzņēmumu reģistrā sagaidāms īsts uzņēmēju uzlidojums – jāpaspēj «izskriet līdzi» kārtējām Komerclikuma prasībām

Līdz jūnija beigām Latvijā reģistrēto SIA amatpersonām Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz aktuālo dalībnieku reģistra nodalījums atbilstoši Komerclikuma prasībām. Ja tas netiks izdarīts, neiesniedzējiem var tikt piemēroti sodi. Šī prasība tika ieviesta 2013. gadā, mēģinot nodrošināties pret uzņēmumu reiderisma gadījumiem. Tomēr faktiskā situācija ir tāda, ka līdz šā gada sākumam aktuālo dalībnieku reģistru Uzņēmumu reģistrā bija iesnieguši vien nepilni 30 procenti no visām Latvijā reģistrētajām SIA. Tas nozīmē, ka nākamos piecos mēnešos tas ir jāizdara vēl aptuveni 113 tūkstošiem Latvijas komersantu. Līdz ar to mēnesī savs aktuālais dalībnieku saraksts jāiesniedz vismaz 20 tūkstošiem SIA. Jau tagad var iedomāties, ko tas nozīmē – garas rindas, nodevas, notāra izdevumus un, protams, laiku un nervus, kas tiek atrauti pamatbiznesam un naudas pelnīšanai. Tie arī bija galvenie iemesli, ko uzņēmēji DB minēja kā aizbildinājumu, kāpēc savu dalībnieku reģistru vēl UR nav aktualizējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akciju sabiedrībām sāksies cita dzīve

Māris Ķirsons, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībām mainīsies spēles noteikumi, varēs būt mazāks pamatkapitāls, bet tas akcionāriem būs jāapmaksā līdz sabiedrības reģistrācijai, vienlaikus Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 947 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības.

Akcijas iedalīs tikai pēc veida

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juriste Karīna Daugaviete norāda, ka pašlaik akciju sabiedrībām var būt divu veidu akcijas — vārda un uzrādītāja akcijas, bet attiecība uz to formu tās var būt papīra vai dematerializētas, savukārt ar grozījumiem tiek izslēgta norma par akciju formu, un turpmāk akciju sabiedrībai varēs būt reģistrētas akcijas vai arī dematerializētas akcijas. Vārda akciju reģistru pašlaik ved attiecīgās sabiedrības valde iekšēji, taču no 2023. gada 1.jūlija ar pārejas periodu līdz 2024.gada 30.jūnijam tās pienākums būs Uzņēmumu reģistrā ne tikai iesniegt akcionāru reģistru, tieši tāpat kā SIA valdei dalībnieku reģistru, bet arī veikt izmaiņas tajā, tiklīdz mainās akcionāri, informācija par tiem vai to akciju sadalījums. Savukārt tās akcijas, kuras tiek kotētas biržā un tiek glabātas finanšu instrumentu kontos vai Latvijas centrālajā depozitārijā, atbilst dematerializēto akciju veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 7.janvārī, spēkā stāsies grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz reģistros uzkrātās informācijas pieejamību, publiskumu un caurspīdīgumu, tostarp par uzņēmumu amatpersonām, īpašniekiem, patiesajiem labuma guvējiem, informē UR pārstāve Dace Zandfelde.

Turpmāk aktuālā informācija par juridiskajām personām, tostarp par patiesajiem labuma guvējiem būs pieejama tiešsaistē un bez maksas UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv.

Līdz šim informācijas tīmekļvietnes klienti bija valsts pārvaldes iestādes, tagad - divu mēnešu laikā - vietne ir pārbūvēta atbilstoši pieejamībai ar atšķirīgiem autentifikācijas līmeņiem. Daļa informācijas būs brīvi pieejama bez autentifikācijas, daļa - brīvi pieejama, bet ar autentifikāciju, daļa - tikai pēc pamatota pieprasījuma.

"Reģistru atvēršana brīvpieejā ir pagrieziena punkts Uzņēmumu reģistra darbībā un reģistros esošās informācijas pieejamībā. Līdz šim liels darbs izdarīts likumiskajā plaknē, tagad Reģistram likums jāievieš dzīvē," saka Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

«Noķer mani, ja vari!» jeb jaunais kontu reģistrs

Alise Eljašāne, zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene vecākā juriste, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība nepašaubāmi vēlas dzīvot drošībā. Terora akti sāka pieņemt kolektīvo drošību apdraudošu formu pagājušā gadsimta otrajā pusē. Dīvaina sakritība – tas notika vienlaikus ar dažādu finanšu shēmu globālu uzplaukumu. Drošības jēdzienam dažādos laikos un vietās ir bijušas atšķirīgas interpretācijas, taču praksē cilvēki itin bieži, it kā rūpējoties par sevi, nepārdomāti pieņem lēmumus, kas nenes gaidīto rezultātu un vēlāk sāk tiem sagādāt jo lielākas raizes.

Pēc 2015. gada novembra Parīzes terora aktiem daudzi sev uzdeva jautājumu, vai šo traģēdiju bija iespējams novērst. Šis jautājums izskanēja arī Briselē, radot nopietnu impulsu jaunu ES direktīvu izveidei un esošo papildināšanai. Kā viens no būtiskākajiem regulācijas jaunievedumiem Anti-Money Laundering (AML) IV direktīvā tika iekļauta prasība dalībvalstīm izveidot centralizētu kontu reģistru. Minētās direktīvas prasības Latvijā ieviestas, pagājušā gada novembrī pieņemot Kontu reģistra likumu, kurš stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā. Reģistra būtība ir iespēja noteiktam lietotāju lokam padarīt pieejamu informāciju par jebkuras personas (gan fiziskas, gan juridiskas) atvērtajiem kontiem kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un maksājumu iestādēs. Būtiski, ka, tā kā šādi reģistri tiks izveidoti visās dalībvalstīs, tad sistēmu lietotājiem būs informācija par personas atvērtajiem kontiem visā Eiropā, tajā skaitā arī par tādiem interneta maksājumu vidē populāriem kontiem kā Paypal. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu dati par pašiem konta atlikumiem vēl nebūs uzreiz automātiski pieejami sistēmas lietotājiem, taču tos varēs iegūt, veicot papildu darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Līdz oktobrim pabeigs Būvniecības informācijas sistēmas izveidi

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 28.jūlija sēdē apstiprināja Būvniecības informācijas sistēmas noteikumus, kas nosaka Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, kā arī saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību, informē EM.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā un tie nosaka tiesisko regulējumu datu apmaiņai starp BIS un citām valsts nozīmes informācijas sistēmām, kā piemēram – Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Iedzīvotāju reģistru, Uzņēmumu reģistru, Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu, Nodokļu maksātāju reģistru. Vietējās pašvaldību būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas savu uzdevumu un funkciju izpildei datus no minētajām informācijas sistēmām varēs izmantot bez maksas. Tādējādi, uzsākot lietot BIS, pašvaldībām un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, samazināsies izmaksas attiecībā uz datu iegūšanu no citām valsts informācijas sistēmām, jo vairs nebūs jāmaksā par datu saņemšanu no citām informācijas sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Komerclikuma prasības izpildījuši vien 30% uzņēmumu

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerclikuma prasības izpildījuši ap 30% uzņēmumu. Šāda uzņēmēju aktivitāte prasību izpildē vērtējama kā nepietiekama, tāpēc, lai informētu uzņēmējus par aktuālajām prasībām un palīdzētu dokumentu sagatavošanā, Uzņēmumu reģistrs (UR) atklāj informatīvo kampaņu Uzņēmēj, sakārto papīrus!, informē UR pārstāve Evija Ivdra.

Lai gan grozījumi Komerclikumā atvieglos prasību izpildi aptuveni 80% uzņēmumu, ir jādomā par atbalstu tiem, kuriem šie grozījumi nav saistoši - norāda UR pārstāvji. Tieši tāpēc tiek uzsākta informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir ne tikai informēt uzņēmējus par aktuālajām prasībām, bet arī veidot izpratni par to nepieciešamību un sniegt atbalstu dokumentācijas sagatavošanā. Kampaņas ietvaros plānotas dažādas aktivitātēs gan virtuālajā vidē, gan klātienē - kampaņas informatīvajā vietnē www.sakartopapirus.lv tiks apkopota visa informācija vienuviet, tiks sagatavots plašs informatīvo materiālu klāsts atbalsta sniegšanai - video pamācības, bukleti u.c., nodrošinātas konsultāciju dienas un semināri deviņās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās - Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru