Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.

Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.

Latvijā joprojām saglabājas visaugstākais kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Eiropas Savienībā, Šveicē un Norvēģijā, sasniedzot 21,1% no kopējā patēriņa apjoma, liecina publicētie KPMG veiktā Eiropas mēroga pētījuma SUN 2017. gada rezultāti.

Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ sasniedz aptuveni 59 milj. eiro.

Lai arī, salīdzinot ar 2016. gadu, Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms ir samazinājies par 1,5%, Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur kontrabandas cigarešu apjoms pārsniedz 20% no kopējā patēriņa apjoma. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 11,3 % un 17,8%.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,28 miljardi vienību, kas ir par 6,6% mazāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas viedo 21,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,48 miljardi cigarešu. No šī apjoma 71,3% bija tā sauktā “baltā kontrabanda”*, 7,7% viltotās cigaretes, savukārt 21% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Lai mazinātu smēķēšanas izplatību valstī, Lielbritānija plāno kļūt par pirmo valsti pasaulē, kurā ārsti licencētas e-cigaretes varēs izrakstīt kā medicīniskus līdzekļus cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu.

Lielbritānijas valdība, pamatojoties uz Lielbritānijā un ASV veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem, uzskata, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas nekā tradicionālās cigaretes.

Lielbritānijas veselības nozares regulators – Zāļu un veselības aprūpes produktu regulācijas aģentūra (Medicines and Healthcare products Regulatory Agency - MHRA) 29. oktobrī paziņoja, ka uzsāks elektronisko cigarešu licencēšanu. Visiem MHRA iesniegtajiem elektronisko cigarešu produktiem tiks piemērota tāda pati apstiprināšanas procedūra, kā citiem recepšu medikamentiem.

Pēc medicīniskā līdzekļa licences saņemšanas, ārsti pacientiem elektroniskās cigaretes varēs izrakstīt kā līdzekli smēķēšanas atmešanai. Katru gadījumu ārsts varēs izvērtēt individuāli, cik lietderīgi pacientam ir izrakstīt e-cigaretes, lai palīdzētu viņam pārtraukt smēķēšanu.

Nelegālā cigarešu tirdzniecība Latvijā pērn samazinājās līdz 28,9% salīdzinājumā ar 30,7% 2012. gadā, un tomēr Latvija aizvien joprojām ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā, liecina šodien publicētie KPMG veiktā Eiropas mēroga pētījuma rezultāti.

Lietuvā un Igaunijā nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 27,1% un 18,6%.

Pēc KPMG datiem, ikgadējie zaudējumi no nesamaksātiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ Latvijā sasniedz aptuveni 69 miljonus eiro. Parasti kontrabandas plūsmas uz Latviju nāk no blakus esošā lētākā Krievijas tirgus, bet pēdējā laikā arī no Baltkrievijas. Pērn kontrabandas apjomi no Krievijas kritās par 30,1%, un Baltkrievija no Krievijas pārņēma lielākā kontrabandas avota lomu. Tagad kontrabanda no Baltkrievijas veido aptuveni 60% no kopējā kontrabandas un viltoto cigarešu daudzuma; visas Grodņas tabakas fabrikā ražotās cigarešu markas, tādas kā Premier, NZ un Fest, veidoja ievērojamu procentuālo pieaugumu kontrabandas un viltoto cigarešu plūsmās 2013. gadā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas šīs nedēļas sākumā, veicot muitas kontroles pasākumus Lietuvas pierobežā, divos maršruta un vienā tūristu autobusā, kas caur Lietuvu atgriezās no Baltkrievijas Latvijā, konstatēja vairāk nekā pusmiljonu (616 360 gab.) dažādu marku kontrabandas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

2012.gada 24.septembrī, veicot muitas kontroles pasākumus uz autoceļa A7 pie Lietuvas Republikas robežas, VID muitas amatpersonas apturēja kādu maršruta Grodņa-Viļņa-Rīga autobusu, ko vadīja Baltkrievijas Republikas pilsonis.

Pieaicinot tabakas meklēšanas darba suni, tika veikta transportlīdzekļa salona un bagāžas telpu pārbaude. Tā kā darba suns pārbaudes laikā norādīja uz iespējamo cigarešu klātbūtni aiz bagāžas nodalījuma sienas, VID muitas amatpersonas lūdza automašīnas vadītājam uzrādīt iespējamās cigaretes, ko viņš arī labprātīgi izdarīja, demontējot vienu nodalījuma sienu un atklājot tajā slēpni ar cigaretēm. Autobuss tika nogādāts Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā padziļinātās pārbaudes veikšanai, un tās laikā no atklātā slēpņa tika izņemtas kopumā 75 800 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, t.sk., 20 000 cigaretes Magnat, 5800 cigaretes Winston Blue, 20 000 cigaretes Premjer, 20 000 cigaretes Fest un 10 000 cigaretes VIP10.

Kontrabandas cigaretes šā gada 2. ceturksnī Latvijā ieņem 23,8% tirgus, liecina jaunākais AC Nielsen Tukšo cigarešu paciņu pētījums.

Pārsteidzošas izmaiņas notikušas Latvijas pilsētās. Straujš kontrabandas īpatsvara kāpums – par 17,4 procentpunktiem, salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2015. gadā, konstatēts Cēsīs. Cēsis ar teju 35% kontrabandas cigarešu pašreiz ir pirmajā vietā Latvijā, savukārt līdzšinējās līderpilsētas pierobežā (Daugavpils, Līvāni, Ludza, Ventspils) TOPā ievērojami noslīdējušas uz leju.

Joprojām vairāk nekā divas trešdaļas – 68,9%, kontrabandas cigarešu ievestas no Baltkrievijas, kur cigaretes maksā 4,5 reizes mazāk nekā Latvijā. Ja šis apjoms būtu realizēts Latvijā legāli, valsts ieņēmumi papildinātos par 41,6 miljoniem eiro. Otra populārākā kontrabandas ceļā ievesto cigarešu izcelsmes valsts ar 15,3% ir Krievija. Savukārt 8,4% no kontrabandas cigaretēm bijušas nezināmas izcelsmes viltojumi.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas nemainīgi augsts - sasniedzot 30,5% no kopējā tirgus apjoma, liecina tirgus pētījumu kompānijas AC Nielsen veiktais pētījums.

Līdz ar to katra trešā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 100 miljoniem eiro, norāda pētnieki. Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 70,3%, kam seko Kuldīga ar 50% un Krāslava ar 42,3%.

Salīdzinot ar aizvadītā gada pēdējo ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 0,6%. Rīgā kontrabandas cigaretes veido 27,8% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Dobelē - 17%, Jūrmalā - 16,4% un Cēsīs - 12,8%.

96,5% no kontrabandas cigaretēm valstī ir ieplūdušas no Krievijas un Baltkrievijas.

Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas 2011.gadā novērsušas 389 mēģinājumus nelikumīgi izvest uz Lielbritāniju un Īriju kopumā 1,5 miljonu dažādu marku cigaretes ar Krievijas un Baltkrievijas akcīzes markām. Cigaretes slēptas ne tikai ceļasomās starp personīgajām mantām, bet arī tādās slēptuvēs kā spilveni un katli.

117 gadījumos pārkāpumi atklāti, kontroles pasākumos piedaloties VID kinologam un darba sunim, un, novēršot šos pārkāpumus, ietvaros izņemti 554 tūkstoši dažādu marku cigarešu.

Savukārt sadarbībā ar lidostas drošības dienestu novērsts 91 cigarešu nelegālas pārvietošanas mēģinājums un izņemti 268 tūkstoši cigarešu. Cigaretes galvenokārt tika konstatētas Latvijas pilsoņu bagāžā. Daļa personu cigaretes gribēja paņemt līdzi personiskai lietošanai – sev vai savai ģimenei, bet daļa personu tās veda tādā daudzumā, kas liecina par, iespējams, komerciāliem mērķiem.

Ceļotāju bagāžā cigaretes tiek konstatētas gan starp personīgajām mantām, gan speciāli izveidotās slēptuvēs. Piemēram, 2011.gada aprīlī VID kinologs ar darba suni, veicot reisa Rīga - Dublina pasažieru reģistrētās bagāžas kontroli, vienā no somām atklāja 6 000 Jin Ling markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, kas bija paslēptas spilvenā. Savukārt jau šī gada 13.janvārī, veicot reisa Rīga - Londona pasažieru bagāžas kontroli, kādā ceļasomā muitas amatpersonas konstatēja 460 cigaretes Kiss ar noplēstām akcīzes markām un 400 cigaretes Bayron ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, kā arī 800 cigaretes bez akcīzes markām – sabērtas katlā. Kopumā personas bagāžā bija noslēptas 1 660 cigaretes.

No 1.jūlija ar akcīzes nodokli tiek aplikts vienreizējās un daudzkārt lietojamās elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, kas satur vai nesatur nikotīnu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

No 2016.gada 1.jūlija akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamam šķidrumam aprēķinās pēc šādām likmēm: par 1 mililitru šķidruma – 0,01 eiro; par 1 miligramu nikotīna – 0,005 eiro.

Kopējo akcīzes nodokļa summu par elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu aprēķina, summējot pēc 1. un 2.punktā noteiktās nodokļa likmes aprēķināto.

Ievedot Latvijā vienreizējās un/vai daudzkārt lietojamās elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu no Eiropas Savienības, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija. Elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā ir iestrādātas formulas, un, norādot cigarešu uzpildes šķidruma apjomu un nikotīna daudzumu šķidruma vienībā, sistēma automātiski aprēķina kopējo maksājamo akcīzes nodokļa summu. Aprēķinātais akcīzes nodoklis jāsamaksā piecu darba dienu laikā pēc preču ievešanas vai saņemšanas no Eiropas Savienības dalībvalsts, savukārt, ja komersants saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, vienu reizi mēnesī līdz 15 datumam par iepriekšējo mēnesi.

Smēķēt ir slikti, taču smēķēt nezināmas izcelsmes cigaretes ir vēl kaitīgāk veselībai, turklāt valsts budžets ik gadu zaudē 70 miljonus eiro tieši kontrabandas cigarešu dēļ, ceturtdien izstādes atklāšanā parlamentā sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība).

Saeimas namā ceturtdien tika atklāta izstāde «Cīņā ar kontrabandu nav robežu», kurā ir aplūkojami informatīvo kampaņu plakāti cīņai pret kontrabandas cigaretēm no dažādām pasaules valstīm.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka izstādes atklāšana Saeimā apliecina, ka arī parlaments sper soli kontrabandas mazināšanas virzienā. Lai arī kontrabandas apjoms Latvijā aizvien ir liels, nelegālo cigarešu kontrabandas apjoms ik gadu samazinās, teica Endziņš. Kopš 2010.gada kontrabanda samazinājusies par desmit procentiem.

Jau ziņots, ka jaunākais tukšo cigarešu paciņu pētījums liecina, ka teju 30% no kopumā Latvijā patērētajām ir kontrabandas cigaretes. Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kontrabandas cigarešu izplatības ziņā. Kontrabandas cigaretes Latvijā tiek ievestas galvenokārt no Baltkrievijas (66,9 procenti) un Krievijas (29,8 procenti).

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot muitas kontroles pasākumus uz Krievijas robežas, novērsa vairākus mēģinājumus valstī nelegāli ievest 32,6 tūkstošus dažādu marku cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām. Cigaretes bija paslēptas pārtikas kastēs, sulas pakās, zem ceļotāju apģērba un personīgajās mantās.

Svētdien, 2011.gada 6.februārī, Terehovas muitas kontroles punktā iebrauca tukša kravas automašīna, kuru vadīja 43 gadus vecs Lietuvas pilsonis. Veicot automašīnas padziļinātu fizisko kontroli, konstatēts, ka slēptā veidā pārtikas kastēs, zem avīžu slāņa un tukšās sulu pakās atrodas 2 200 Saint George cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Sestdien, 2011.gada 5.februārī, Grebņevas muitas kontroles punktā VID darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām novērsa vairākus mēģinājumus Latvijā nelegāli ievest cigaretes. Trīs ceļotāji personīgajās mantās, somās un zem apģērba centās pārvietot 15,5 tūkstošus Bayron, More, Prima, Leningrad un BT markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām. Viens no likumpārkāpējiem – 29 gadus vecs Latvijas pilsonis – cigaretes bija piestiprinājis zem ziemas virsdrēbēm, izmantojot sieviešu zeķbikses un līmlenti kā savdabīgu «bandāžu». Tās pašas dienas vakarā pa «zaļo koridoru» iebrauca vieglā automašīna, ko vadīja 49 gadus veca Latvijas pilsone. Padziļinātās kontroles rezultātā tika konstatēts, ka automašīnas bagāžas nodalījumā, zem apšuvuma, atrodas slēptas 1 900 More un Leningrad markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki novērš 11 mēģinājumus nelegāli ievest cigaretes – kājāmgājēji un autobraucēji, izmantojot dažādus slēpņus, mēģina ievest valstī vairāk nekā 40 tūkstošus cigarešu.

VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot muitas kontroles pasākumus uz austrumu robežas, novērsa 11 mēģinājumus nelegāli ievest Latvijā 42 tūkstošus jeb 2 102 paciņas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes markām. Dažādu marku cigaretes bija noslēptas speciāli izveidotos kravas un vieglo automašīnu slēpņos, kā arī zem ceļotāju apģērba un personīgajā bagāžā.

Laika posmā no piektdienas, 5. novembra, pusdienlaika līdz svētdienas, 7. novembra, pēcpusdienai VID darbinieki sadarbībā ar Valsts robežsardzes darbiniekiem padziļināti pārbaudīja vairākus «aizdomīgus» ceļotājus.

Pārbaužu rezultātā Terehovas muitas kontroles punktā divās kravas automašīnās atklāti slēpņi, kuros atradās kopā 14 tūkstoši cigarešu. Chesterfield, Prima, Jin Ling, More un Style marku cigaretes bija paslēptas automašīnu kabīņu durvīs aiz apšuvuma, sēdekļos, gaisa padeves šahtās, kabīnes sliekšņos, zem motora pārsega vāka, virs ledusskapja un kabīnes augšējā daļā aiz apgaismojamā paneļa.

Nedēļas nogalē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieki kādā ēkā Vecumnieku pagastā atklāja kontrabandas cigarešu novietni un pārfasēšanas cehu. Likumpārkāpēji kontrabandas cigaretes iepakoja pārtikas – zirnīšu, kukurūzas un kafijas – metāla bundžās, kā arī paslēpa kastēs starp pārtikas plēves iepakojumiem.

Kopumā ir atklāti 4,4 miljoni dažādu marku cigarešu ar Krievijas akcīzes markām vai bez tām. Daļa cigarešu, iespējams, ir ar viltotu preču zīmi, norādījis VID. VID ir aizdomas, ka cigaretes, kuras safasētas bundžās, bija paredzēts eksportēt uz Lielbritāniju un Vāciju.

VID Muitas kriminālpārvaldes darbiniekiem radās aizdomas, ka Latvijā varētu darboties nelegāli ievestu cigarešu pārfasētuve, glabātuve, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta kontrabandas cigarešu izvešana uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur cigarešu cenas ir ievērojami augstākas nekā Latvijā. Pēc vairāku mēnešu pārbaudēm likumsargi nāca uz pēdām kādam saimniecības ēku kompleksam Misā, Vecumnieku pagastā, kur varētu tikt turētas pārfasētas cigaretes.

Lai pāri robežai pārvestu kontrabandas preces, likumpārkāpēji netaupa nedz laiku, nedz izdomu, tomēr muitas darbiniekus grūti pārsteigt ar vēl neredzētiem cigarešu un citu preču slēpņiem.

Piedāvājam aplūkot atjautīgākos paņēmienus ievest vai uzglabāt Latvijā kontrabandas preces, ko atklājušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas.

Kā Db.lv skaidroja VID pārstāvji, cigaretes ir tā akcīzes prece, ko visaktīvāk cenšas ievest un ko arī salīdzinoši visvieglāk mēģināt paslēpt atšķirībā no alkohola pudelēm vai degvielas. Lai ievestu cigaretes parasti mēģināts piemetināt transporta līdzeklim vēl vienu degvielas bāku.

Cigaretes vairumā gadījumu ved ar automašīnām, bet ir arī tādi gadījumi, kad tās tiek slēptas arī apģērbā, personiskajā bagāžā un citur.

Kā slēptuves tiek izmantotas arī «visas iespējamās un neiespējamās vietas automašīnā» – aiz jebkura apšuvuma, zem jebkura pārseguma salonā, durvīs, griestos, grīdā, riepās, degvielas un gāzes tvertnēs utt., Db.lv uzzināja VID.

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Gandrīz puse (45%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kontrabandas preču tirdzniecība Latvijā nav nekas nosodāms, turklāt pēdējā gada laikā trešdaļa (34%) iedzīvotāju ir pirkuši kādu no kontrabandas precēm, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Kontrabandas tabaku ir iegādājušies 27% iedzīvotāju, kontrabandas alkoholu - 15% un kontrabandas degvielu arī 15% iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā lielākais vairums jeb 69% iedzīvotāju valsts institūciju cīņu ar kontrabandu ir novērtējuši kā nesekmīgu, savukārt 16% to ir novērtējuši kā sekmīgu, bet 15% nav snieguši konkrētu vērtējumu.

Nedaudz mazāk nekā puse jeb 46% iedzīvotāju domā, ka valstij vajadzētu pastiprināt cīņu pret dažādu kontrabandas preču tirdzniecību, kas nozīmē, ka kontrabandas preces būtu mazāk pieejamas un kļūtu dārgākas.

23% iedzīvotāju atzīst, ka ne paši, ne viņu ģimenes locekļi nav iegādājušies nevienu no minētajām kontrabandas precēm, taču viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri to ir darījuši. Savukārt 41% iedzīvotāju norāda, ka ne paši, ne viņu ģimenes locekļi nav iegādājušies šādas preces, kā arī viņiem nav pazīstami cilvēki, kuri būtu tās pirkuši. Kontrabandas tabaku, alkoholu vai degvielu biežāk iegādājas vīrieši, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī Latgalē dzīvojošie.

Latvijā kopumā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas augsts – sasniedzot 25,2% no kopējā tirgus apjoma, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina tirgus pētījumu kompānijas AC Nielsen veiktais pētījums.

Tas nozīmē, ka faktiski katra ceturtā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 70 miljoniem eiro. Salīdzinājumam – Lietuvā šā gada trešo ceturksnī cigarešu kontrabandas apjoms bija 19,8%.

Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 52%, seko Ogre ar 45,9%, Ludza ar 36,3% un Salaspils ar 36,2%.Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 3,2%.

Rīgā kontrabandas cigaretes veido 23,0% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Ventspilī – 9%, Siguldā – 4% un Saldū – attiecīgi 2%.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus uz autoceļa Daugavpils – Medumi, kādā smagajā automašīnā speciāli izveidotos slēpņos konstatēja paslēptu vairāk kā vienu miljonu dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Par kontrabandas mēģinājumu tajā pašā dienā VID Muitas kriminālpārvaldē uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 19.nodaļā «Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā» minētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm.

13.aprīlī VID muitas amatpersonas, patrulējot uz autoceļa Daugavpils - Medumi, apturēja un veica muitas kontroli kādai smagajai automašīnai - seglu vilcējam Renault ar Lietuvas Republikas valsts numura zīmi un puspiekabei Koegel. Veicot automašīnas padziļināto muitas kontroli, tās puspiekabē tika atrastas grīdā un griestos izveidotas slēptuves. Slēptuvēs kopumā VID muitas amatpersonas konstatēja 1 057 400 cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām – 439 800 NZ markas cigaretes, 47 600 Fest markas cigaretes un 570 000 MINSK markas cigaretes.