Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atkārtoti atstādinājis no amata biroja priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš norāda, ka Vilnīša rīcība būtu skaidrojama ar medicīniskiem terminiem, jo juridisko to nav iespējams izskaidrot.

Vilnītis ceturtdien izdevis jaunu rīkojumu, ar kuru Vilks atstādināts no amata, aģentūrai BNS apstiprināja Vilks, kurš ceturtdien bija ieradies darbā. Vilks arī domā vērsties tiesā.

Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pašlaik neesot nekādas informācijas par Vilnīša lēmumu, tādēļ Ministru prezidents pagaidām to nekomentē, aģentūrai BNS norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vilnītis esot izpildījis Dombrovska rezolūciju un atjaunojis Vilku amatā, taču pēc tam KNAB priekšnieks atkārtoti atstādinājis no amata Vilku uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt Vilnīša tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus. Vilks arī atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi ar to nesadarbojoties, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu, klāstīja KNAB pārstāve.

Negodīgi darbinieki ir vienmēr bijuši. Vēlme uz sava darba devēja rēķina iegūt vieglus papildus līdzekļus ir īpaši izteikta ekonomiskās krīzes laikā. Ko darīt un kā rīkoties, ja esat konstatējuši, ka darbinieks rīkojas prettiesiski? . Esmu pārliecināts, ka vairums apgalvos, ka šādā gadījumā, darba devējam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un atlaist negodīgo darbinieku. Vairums gadījumu šāds risinājums ir piemērojams. Problēmas rodas tad, ja šis darbinieks ir arodbiedrības biedrs.

Saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba devējam ir aizliegts arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu. Turklāt, arodbiedrībai atbilde ir jāsniedz 7 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža. Līdz ar to, problēma rodas, kā rīkoties šo 7 dienu laikā un arī gadījumā, ja arodbiedrība nepiekrīt darbinieka atlaišanai, bet nevar pieļaut, ka darbinieks turpina strādāt sev ierastajā veidā.

Saskaņā ar Darba likuma 58.pantu, darba devējs var atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Atstādināšanas institūta mērķis ir no vienas puses noteiktā termiņā pārliecināties par to, vai darba devēja aizdomas par darbinieka iespējamu pārkāpumu apstiprinās un, no otras puses, nepieļaut darbinieka, iespējams, prettiesisko darbību turpināšanu un novērst zaudējumus, kas var rasties šo darbību rezultātā. Ja darba devējs ir ieguvis pierādījumus, kas apstiprina darba devēja aizdomas par darbinieka pārkāpumu, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas likumā noteiktā kārtībā.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas, pēdējā laikā novadā nokosti vismaz 14 suņi un saplosīti vairāki meža dzīvnieki, no atbildīgajām institūcijām līdz šim nav sagaidīta adekvāta reakcija, vietējie iedzīvotāji ir šokā.

Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alberts Draviņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka Krievijā vilki sākuši apdraudēt mājdzīvniekus un vietējā vara atļāvusi šo meža zvēru medības arī tā saucamajā klusajā jeb saudzēšanas periodā. Medniekiem par katru nomedīto vilku pat tiekot izmaksātas prēmijas - aptuveni 60 lati mūsu naudā.

Latvijā saskaņā ar Eiropas regulām vilku medības klusajā periodā ir aizliegtas. Rezultātā vilki no Krievijas lielā daudzumā sāk ienākt Latvijas pierobežā. Tā kā vilks nevar pārtikt no augiem, izdzīvošanai tiek saplosīti meža zvēri un mājdzīvnieki.

Dzirdot atrunas par to, ka vilkus nedrīkst medīt, vietējie iedzīvotāji ir šokā. Dienas laikā iegāju kūtī nomazgāt rokas, izeju, skatos - divi vilki aiznes manu suni,» sūrojies kāds septiņdesmitgadīgs vīrs, kuram ar asarām acīs bija jānoskatās, kā mirst viņa draugs.

Administratīvā rajona tiesa Liepājā šodien pilnībā apmierināja Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) prasību atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, informēja tiesneša palīdze Inga Serafimova.

Ar tiesas lēmumu ministra rīkojums ir atceļams ar tā izdošanas dienu.

Kā ziņots, Lembergs Administratīvajā rajona tiesā pērn 16.novembrī pārsūdzēja Sprūdža rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Šis Lemberga pieteikums ir pieņemts tiesā, un tika ierosināta administratīvā lieta.

2012.gada 23.oktobrī oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicēts Sprūdža rīkojums par Lemberga atstādināšanu. Vairāku lappušu garumā arī ir aprakstīti juridiskie argumenti šādam lēmumam.

Publicētajā rīkojumā minēts, ka atbilstoši likuma «Par pašvaldībām» 93.panta pirmajai daļai ministrs atstādina Lembergu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par vairākiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Cik zinu, Aivars Lembergs joprojām sevi uzskata par Ventspils domes priekšsēdētāju, tāpēc pieļauju, ka juristi vēl ilgi strīdēsies par to, vai viņš ir vai nav uzskatāms par pašvaldības vadītāju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

«Skaidrs ir tikai tas, ka Lembergs jau vairākus gadus ir atstādināts no Ventspils pašvaldības priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas,» teica valdības vadītājs.

Viņaprāt, tas «sausais atlikums», kas ir sasniegts pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīcības pret Lembergu, ir pārāk mazs. Ja šis «sausais atlikums» izrādās tik vien, ka Lembergs nesaņems algu kā domes priekšsēdētājs, tad tas neatbilst tai retorikai, kas ap šo jautājumu ir sacelta, uzskata premjers.

Viņš atgādināja, ka arī Vienotība un arī pirms tam partija Jaunais laiks kā vienu no darbības prioritātēm bija izvirzījusi oligarhu izskaušanu, taču ir svarīgi saprast - vai notiek cīņa pret oligarhiem vai tikai cīņas imitācija.

Laikā, kad ir ekonomikas krīze, iedzīvotāju ienākumi neaug, bet izdevumi palielinās, kā arī arvien lielāks kļūst nodokļu slogs, noskaņojums cilvēkiem nereti ir depresīvs. Acīmredzot tāpēc Latvijā ir izdomāta nebeidzamā stāsta cienīga cīņa starp premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefu Normundu Vilnīti.

Vienīgi labuma valstij no tā nav nekāda, un ļoti jācer, ka tādējādi netiek nodarīts kāds kaitējums.

Jāteic, ka šajā ziepju operas cienīgajā stāstā notikušā jau ir pietiekami daudz, savukārt dažu pēdējo sēriju īsais atstāsts varētu būt aptuveni šāds… Vilnītis, uzskatīdams, ka viņa vietnieks Alvis Vilks nepilda savus darba pienākumus, atstādina viņu no darba, Dombrovskis paziņo, ka tā nedrīkstēja darīt un ieveļ Vilku darbā KNAB, bet Vilnītis, uzstājot, ka Dombrovskis tā nemaz nedrīkstēja darīt, atkal atstādina Vilku. Ir skaidrs, ka Dombrovskis ar Vilnīti nevar un, šķiet, arī nemaz negrib saprasties. Šajā sakarā būtu jāņem vērā viens otrs būtisks aspekts.

Lai nodrošinātu ne vien cieņu un respektu, bet arī pietiekošu pieejamību savu objektu pētīšanai, 79 gadus vecais vilku pētnieks Verners Froinds (Werner Freund) pusdieno kopā ar izsalkušu vilku baru, turklāt pie ēšanas tiek pirmais.

Patlaban Vernera pārvaldītajā teritorijā, kas saucas Vilku parks (Wolfspark) un atrodas Mercigā, Vācijā, dzīvo 29 vilki no sešiem dažādiem bariem, turklāt šie vilki ir dažādu sugu - no Eiropas, Sibīrijas, Kanādas, Arktikas un Mongolijas reģioniem.

Lai efektīvi varētu nodarboties ar vilku pētīšanu, Verners ir panācis, ka ir galvenais vilku barā. Tas nozīmē ne tikai to, ka pārējie vilki viņu respektē un dažkārt pret viņu izturas rotaļīgi, bet arī to, ka viņam, lai saglabātu šo statusu, pirmajam ir jāmielojas ar medījumu, jo tikai pēc tam pie ēšanas tiek klāt bara zemākās «pakāpes» vilki.

Vilkus pētnieks parasti ņem kucēnu gados no zoodārziem vai dzīvnieku audzētavām un sākotnēji pats tos baro.

Investējot vairāk nekā 5 milj. eiro, SIA Elme Messer L ir uzbūvējusi jaunu gāzes balonu pildīšanas ražotni; bizness tiks koncentrēts Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražotnei ir piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi aptuveni viena miljona eiro apjomā ražošanas iekārtu iegādei. Ražotnes pildīšanas jauda gadā ir vairāki simti tūkstoši gāzes balonu.

Precizitāte līdz molekulai

SIA Elme Messer L tehnisko (rūpniecisko, medicīnas, pārtikas un dažādu speciālo) gāzu biznesā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Uzņēmums pieder Igaunijas AS Elme Messer Gaas, kas ir AS BLRT (Igaunija) un Messer Group (Vācija) kompāniju kopuzņēmums.

Tehniskās gāzes iegūst, sadalot gaisu, kas sastāv no skābekļa, slāpekļa un argona, tās tiek ražotas piecās Elme Messer Gaas gaisa sadales rūpnīcās, kas atrodas Igaunijā, Polijā un Rietumeiropā. Tehniskās gāzes izmanto medicīnas, pārtikas, metālapstrādes, elektronikas, lauksaimniecības u.c. nozaru uzņēmumi.

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, vienbalsīgi nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, vēstulē prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti.

Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam - Amerikam.

Informācijas daudzums, kas pieejams ostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Loginova atstādināšanu no amata, skaidroja Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izdevis rezolūciju, ar kuru atceļ KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša šā gada 7.marta rīkojumu par KNAB priekšnieka vietnieka Alvja Vilka atstādināšanu no amata.

Rezolūcijā minēts, ka N.Vilnīša minētais rīkojums uzskatāms par prettiesisku, jo konstatēta tā neatbilstība Darba likuma 58.panta trešajai daļai: «Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.»

Veicot KNAB priekšnieka pieņemtā rīkojuma pārbaudi, netika arī konstatēts pamatojums apstāklim, ka pilnvērtīgai disciplinārlietas izmeklēšanas īstenošanai bija nepieciešama KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos A.Vilka atstādināšana no amata pienākumu izpildes.

Iespējams, lai nezaudētu savu popularitāti priekšvēlēšanu laikā, Rīgas mērs Nils Ušakovs lēmis izspert laukā par galvaspilsētas satiksmi atbildīgo Vitāliju Reinbahu

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, pret kuru jau no sākta gala iebilda Rīgas domes opozīcija – iestājoties pret viņa iecelšanu amatā un pēcāk vairākkārt prasot atstādināšanu –, līdz šim ar pozīcijas deputātu balsojuma palīdzību pie krēsla ir noturējies. Arī sabiedrībā neapmierinātība ar ceļu remontdarbiem, ielu uzturēšanu, piemēram, sniega tīrīšanu ziemā, gruzd jau ilgāku laiku. Nu Rīgas mērs N. Ušakovs savas domas ir mainījis un paziņojis par V. Reinbaha atstādināšanu no amata. Tomēr līdz galam nav skaidrs, kas domes vadītājam tik pēkšņi licis mainīt domas. Deputātu balsojums par departamenta vadītāja atbrīvošanu no amata notiks Rīgas domes sēdē 30. augustā.

Jelgavas pilsētas pašvaldībai piederošo kapitāla daļu turētāja pārstāvis Andris Rāviņš pieņēmis lēmumu par SIA Jelgavas autobusu parks valdes locekļa Pētera Salkazanova atstādināšanu no amata uz laiku, vēsta zz.lv.

Šādu informāciju Zemgales Ziņām apliecināja Jelgavas pilsētas domes administrācijas Sabiedrisko attiecību pārvaldes Komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Egita Veinberga.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Zemgales tiesas apgabala prokuratūras vēstuli par drošības līdzekļa – noteiktas nodarbošanās aizlieguma piemērošanu līdz galīgajam nolēmumam kriminālprocesā, kas ierosināts par iespējamām neatbilstībām iepirkumu dokumentācijā.

Par SIA Jelgavas autobusu parks (JAP) valdes locekli uz laiku iecelts Gints Burks, kurš līdz šim bija uzņēmuma tehniskais direktors.

P.Salkazanovs Ziņām pastāstīja, ka tiesībsargu pārmetumi ir par iespējamiem pieļautiem pārkāpumiem, JAP no Jelgavas autobusu ražošanas uzņēmuma AMO Plant iegādājoties 45 autobusus Ambassador, kas JAP piegādāti laikā no 2010. līdz pat 2014.gadam.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Pret KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku ierosinātajā disciplinārlietā lēmums vēl nav pieņemts, tikmēr KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis nolēmis disciplināri sodīt otru savu vietnieci Jutu Strīķi.

To, atsaucoties uz KNAB preses sekretāri Ievu Karlsbergu, ziņo BNS.

Disciplinārlietu pret J. Strīķi N. Vilnītis bija ierosinājis par interviju sniegšanu masu medijiem, to iepriekš nesaskaņojot ar KNAB priekšnieku.

Jāatgādina, ka paša N. Vilnīša atbilstību ieņemamajam amatam patlaban vērtē pēc ģenerālprokurora ierosinājuma izveidota komisija. Premjers Valdis Dombrovkis pirmdien paziņoja, ka lūgs šai komisijai izvērtēt N. Vilnīša lēmumu atkārtoti atstādināt A. Vilku no amata pienākumu pildīšanas, lai gan premjers ar savu rezolūciju KNAB priekšnieka rīkojumu par A. Vilka atstādināšanu bija atcēlis.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Formālais iemesls Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) vadītāja Visvalža Puķītes atstādināšanai bijis Valsts kontroles ziņojums, kurā norādīts, ka nav atskaišu par vairāk nekā 400 tūkst. Ls, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Viņš skaidroja, ka jau pirms tam esot ierosinātas virkne disciplinārlietu pret IeVP darbiniekiem. «Te ir runa ne tikai par to, kas ir Valsts kontroles ziņojumā norādīts, bet arī par norvēģu naudas izmantošu Cēsu nepilngadīgo kolonijas būvniecībā. Cik lietderīgi tā ir izmantota, un vai ir bijuši konkursi saskaņā ar noteikto kārtību,» atzīmē A.Štokenbergs. Viņš arī piebilsta, ka neizprotama esot arī kadru politika.

Tieslietu ministrs V.Puķītem bija uzdevis divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus par to, kā situācija tiks labota. Pagājušo piektdien, 3.jūnijā, viņš neko neesot iesniedzis, tāpēc sekojusi atstādināšana. Tālāk disciplinārlietu komisija vērtēšot visu, kas ir rakstīts ziņojumā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) lūgs komisiju, kas vērtē KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstību amatam, izvērtēt KNAB priekšnieka rīcību, atkārtoti ierosinot disciplinārlietu pret KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku.

Premjers, kura pārraudzībā strādā KNAB, uzskata, N. Vilnīša lēmumu atkārtoti atstādināt A. Vilku uzskata par tiesisko nihilismu.

Jau vēstīts, ka pirmo N. Vilnīša rezolūciju par A. Vilka atstādināšanu premjers 30. martā atcēla, taču 31. martā N. Vilnītis izdeva rezolūciju, ar kuru savu vietnieku atkārtoti atstādinājis no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.

Jau pirms divām nedēļām valdība pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosinājuma izveidoja komisiju, kas vērtē paša N. Vilnīša atbilstību ieņemamajam amatam.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par savu vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos izvēlējies KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāju Ilzi Jurču.

Jurča kandidēja uz KNAB vadītāja amatu pagājušā gada rudenī, kad Normundu Vilnīti šajā amatā nomainīja Streļčenoks.

Streļčenoks iepriekš sacīja, ka savu vietnieku meklēs biroja iekšienē.

8.jūnijā šo amatu pameta ilggadējais KNAB darbinieks Alvis Vilks, kļūstot par VAS Latvijas Gaisa satiksme Juridiskās daļas vadītāju.

«Ņemot vērā biroja iekšējo procedūru bija vairākas iespējas kā atrast priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos, proti, sludināt konkursu ārējo vai iekšējo, kā arī pastāv iespēja personu uzrunāt tieši. Runājot par konkursu, izvērtējot visus apstākļus, es uzskatīju, ka birojā strādā pietiekoši labi un profesionāli cilvēki, tāpēc rīkot ārējo konkursu nebija nepieciešamības,» skaidroja Streļčenoks.