Pret Krieviju noteikto sankciju dēļ no Igaunijas Mūgas ostas nevar izvest apmēram 80 000 tonnu minerālmēslojuma, no kurām 12 000 tonnas ir sprādzienbīstamais amonija nitrāts, bet pārējais ir karbamīds un kombinētais mēslojums, vēsta laikraksts "Postimees".

Sankcijas noteiktas gan pret Mūgas termināļa īpašnieci "DBT", gan pret mēslojuma īpašnieku Krievijas minerālmēslojuma ražotāju "Acron". Mēslojums Mūgas ostā pieder "Acron" meitasuzņēmumam Šveicē. "DBT" pārstāvis "Postimees" teicis, ka sankciju dēļ kompānija komentārus nevarot sniegt.

Problēmu rada nevis mēslojuma daudzums, bet gan Mūgas ostā esošā viela - jo ilgāk amonija nitrāts atrodas vienā vietā, jo lielāki ir eksplozijas riski. Arī Glābšanas departaments apdraudējumu saskata uzglabāšanas ilgumā, nevis amonija nitrāta daudzumā. Savukārt Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvaldes tehniskā departamenta vadītāja Ingrīda Teinemā paskaidroja, ka amonija nitrāta gadījumā uzglabāšanas apstākļiem ir lielāka nozīme nekā daudzumam.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, trešdien pavēstīja pilsētas gubernators Marvans Abuds.

Viņš ziņu kanālam MTV pavēstīja, ka no 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegu pārtiku, ūdeni un patvērumu.

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie 

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši...

Pēc viņa teiktā, inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums. Viņš piebilda, ka sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Pēc viņa teiktā, nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs otrdien paziņoja, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Upuru skaits Beirūtā pagājušajā otrdienā notikušajā sprādzienā pieaaudzis līdz 165, otrdien paziņoja Libānas Veselības ministrijas amatpersona.

Vienlaikus turpinās glābšanas operācijas, lai arī zūd cerības atrast izdzīvojušos.

Kā pavēstīja Veselības ministrijas amatpersona, joprojām 20 cilvēki ir pazuduši bez vēsts un "mēs uzskatām, ka viņi bija ļoti tuvu noliktavai, kurā notika sprādziens".

Sprādzienā vēl aptuveni 6000 cilvēki tika ievainoti, tostarp ANO miera spēku UNIFIL un Vācijas vēstniecības darbinieki. Sprādzieni nodarījuši lielus zaudējumus infrastruktūrai, tostarp ostai, ēkām, atstājot aptuveni 300 tūkstošus cilvēku bez pajumtes, slimnīcām, lidostas terminālim un ANO miera spēku UNIFIL kuģim.

Jordānijas seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 4,5 magnitūdu zemestrīcei. Eksplozija bija jūtama arī Kiprā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ārkārtas palīdzībai Libānai piešķirs 33 miljonus eiro.

Nauda cita starpā tiks izmantota medicīniskā aprīkojuma iepirkšanai, telefonsarunā ar Libānas premjeru Hasanu Diabu pavēstīja Leiena.

EK apsvērs tālāku palīdzību, vadoties pēc pašreizējo humāno vajadzību novērtēšanas.

Leiena arī piedāvāja ES atbalstu Beirūtas atjaunošanas un Libānas atlabšanas vajadzību novērtēšanai.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, otrdienas sprādzienā gājuši bojā 137 cilvēki, aptuveni 5000 ievainoti, bet vēl desmitiem pazuduši.

Pilsētas gubernators Marvans Abuds pavēstījis, ka Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.