Zatlera reformu partijas (ZRP) valde šonakt pēc daudzu stundu garas sēdes nolēmusi, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, Vienotības un Saskaņas centra (SC) un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram, Vienotības pārstāvim Valdim Dombrovskim.

Kā informēja ZRP pārstāve Daiga Holma, ZRP uzskata, ka Latvijai šobrīd ir nepieciešams lēmums par SC aicināšanu valdībā un šī plašā koalīcija nodrošinās iespēju vislabāk īstenot Latvijas vēlētāju vairākuma gribu.

SC ir gatavs runāt par sava atbalsta sniegšanu Dombrovskim kā premjeram, ja Vienotība piekritīs strādāt lielajā koalīcijā, šādu SC līdera Nila Ušakova viedokli pauda viņa preses sekretāre Anna Kononova.

«Valdis Zatlers jau otro reizi šogad pieņēmis vēsturisku lēmumu. SC augsti vērtē ZRP valdes lēmumu, kas ir pieņemts rūpējoties pirmkārt par valsts interesēm. Mēs esam pārliecināti, ka arī Vienotība būs gatava uzņemties atbildību un kopā veidot plašu un stabilu koalīciju, kas būs spējīga nostrādāt Latvijas labā trīs gadus,» norāda Ušakovs.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Zatlera reformu partijas (ZRP) paustā vēlme «ieturēt pauzi» koalīcijas sarunās, visdrīzāk, saistīta ar partijā valdošo iekšējo neapmierinātību par amatu sadali, neformāli atzinuši vairāki politiķi.

Kā runā Saeimas kuluāros, daļa ZRP biedru nav apmierināta ar partijas sarunvedēju piekrišanu atteikties no dažām nozīmīgām ministrijām, bez kurām nevarētu realizēt solītās reformas. «Salekušies viņi tomēr ir par amatiem, jo ar amatu sadali var nopietni ietekmēt reformas, kuras attiecīgu nozaru ministri var viegli nobremzēt. Neapmierinātība varētu būt par to, ka Vienotība savās rokās plāno pārņemt budžeta lietas - premjera, finanšu ministra un labklājības ministru amatus,» sacīja kāds koalīcijas veidošanā ļoti pieredzējis politiķis.

Savukārt cits avots vērsa uzmanību uz ZRP vēlmi, nerunājot tieši par amatu sadali, panākt, ka «mīļā miera labad» viņiem šos amatus koalīcijas partneri piedāvā paši, tādējādi ZRP nevarētu pārmest dzīšanos pēc amatiem.

Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība turpmākajās sarunās par koalīcijas izveidi piedalīsies kopā un veidos ekspertu grupas valdības deklarācijas izstrādei, otrdien pēc abu partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Vienotības līderis Valdis Dombrovskis.

Nākamajās divās sarunu kārtās trešdien un ceturtdien Vienotība un ZRP tiksies ar Nacionālo apvienību un Saskaņas centru (SC). ZRP un Vienotībai piektdien paredzēta arī vēl viena divpusēja tikšanās. Diskusijas par partiju atbildības sfērām valdībā sāksies pēc šīm sarunu kārtām, teica Dombrovskis.

Viņš pavēstīja, ka abas partijas vienojušās izveidot ekspertu grupas, kas darbosies trīs jautājumu blokos – ekonomikas un finanšu, tiesiskuma un drošības, kā arī humanitārajā blokā, kas iekļauj sociālos jautājumus, izglītību un kultūru.

Jau otrdien tiks deleģēti šo grupu vadītāji. Sākotnēji ekspertu grupās darbosies Vienotības un ZRP pārstāvji, bet laika gaitā plānots piesaistīt arī citus partnerus. Šo ekspertu grupu uzdevums būs izstrādāt valdības deklarāciju, kā arī diskutēt par jautājumiem, kurus partijas vēlas izskatīt padziļināti, - augstākās izglītības reformu un nodokļu politiku.

Zatlera reformu partijas (ZRP) frakcija šodien nolēmusi Saeimas priekšsēdētāja amatam rītdienas sēdē virzīt pašreizējo parlamenta spīkeri un Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu, pastāstīja ZRP pārstāve Daiga Holma. Holma norādīja, ka visi ZRP deputāti apņēmušies atbalstīt viņas kandidatūru un savus solījumus pildīšot.

ZRP gan vēl neesot par šo lēmumu informējusi pašu Āboltiņu, tāpēc pagaidām nav zināms, vai viņa rīt piekritīs kandidēšanai uz šo amatu.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA atzina, ka viņam nekas nebūtu pret šādu piedāvājumu, ja pārējā koalīcijas vienošanās par atbildības jomu sadali paliek nemainīga. Tiesa gan, tas esot viņa personīgais viedoklis, jo frakcijā šāda iespēja nav vēl apspriesta.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka tas esot šīs jaunās pašpasludinātās koalīcijas lēmums un vispirms esot jāsagaida, vai pati Āboltiņa tam piekrīt. "Mēs esam opozīcijas partija un par to spriedīsim," teica Brigmanis.

Kāda anonīma «labvēļa» publiskotā audioierakstā Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers paredz, ka kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) veidotā valdība varētu krist nākamā gada martā, savukārt jau maijā valdība tiktu veidota ar patlaban opozīcijā esošo Saskaņas centru (SC).

ZRP ieraksta autentiskumu nenoliedz, uzsverot, ka tās bijušas vien partijas iekšējās debates, nevis rīcības plānošana.

Publiskotā uzrunas fragmenta iesākumā Zatlers uzsver, ka «mums ir uzdevums izveidot valdību», kam esot iespējami divi scenāriji, «jums patīk tas vai nepatīk». «Pirmais scenārijs ir tāds, ka mums ir nacionāļu valdība, kura krīt martā, un kā alternatīva mums pēc tam ir valdība ar Saskaņu maijā,» sacījis Zatlers.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc šai valdībai būtu jākrīt, Zatlers atbildējis: «Esiet droši!» Politiķis paudis viedokli, ka Latvijas valdības krišana notikšot uz Krievijas prezidenta vēlēšanu fona, proti, Krievijas prezidenta vēlēšanām sekošot krievu nacionālais pacēlums, kas tiks kurināts. «Būs vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Nav nekas labāks kā maza fašistiska valdība, kaimiņu valdība. Esam reāli. Jā, jā, nebaidieties, nokritīs. Tā kā mēs viņu tagad taisām, nokritīs,» sacījis politiķis.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Arī šodien partiju sarunas ievilkās daudzu stundu garumā. Šopēcpusdien sarunas sāka ZRP un Vienotība, pēc tam pieaicinot arī nacionālo apvienību. Pēc pāris stundu ilgušām trīspušu sarunām tika izsludināts pārtraukums, lai nacionālā apvienība par piedāvājumu apspriestos ārkārtas valdes sēdē.

Mēs neredzam iespēju turpināt sarunas, ja programmātiskie uzstādījumi tiek apšaubīti. Mūsu mērķis nav nokļūt valdībā par katru cenu, mums ir mēŗķis kaut ko izdarīt. Ja nav pārliecības, ka šīs reformas ir veicamas, tādā valdībā mums nav ko darīt, LTV raidījumā Panorāma pauda Zatlera reformu partijas (ZRZP) līderis Edmunds Sprūdžs.

(ZRP) ir neapmierināta ar koalīcijas veidošanas sarunu gaitu un nolēmusi "ieturēt pauzi" līdz piektdienai. Sprūdžs noraidīja informāciju, ka ZRP apturējusi koalīcijas veidošanas sarunas, jo partija neapmierināta ar provizorisko amatu sadali. Viņš arī nekomentēja vai nu Saskaņas Centra izredzes nokļūt koalīcijā palielinājušās.

ZRP norāda, ka sarunas par koalīcijas veidošanu un nākamās valdības darāmajiem darbiem "nav saprātīgas".

Tāpēc rīt nenotiks iepriekš plānotā jaunās koalīcijas sanāksme, kurā bija paredzēts turpināt runāt par atbildības sfēru un ministru amatu sadali.

ZRP ir secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri - "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju vakar un šodien paustie publiskie izteikumi.

«Scenārijus atstāsim shēmotājiem,» šovakar LNT raidījuma Top 10 debatēs uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saistībā ar pārmetumiem, ka rosinājums atlaist Saeimu ir savtīgs, Zatlers teica, ka personīgi tikai zaudē.

Viņš stāstīja, ka Saeimas atlaišana radītu «konkrētu politisko pieprasījumu», tādējādi tiktu panākts lūzums, radot stabilu politisko aizmuguri Latvijas attīstībai. «Šī ir iespēja,» akcentēja Zatlers, piebilstot, ka mēs kā tauta esam ieguvuši cerību.

Pēc Prezidenta sacītā, «varam panākt reālu uzrāvienu» gan politikā, gan ekonomikā.

Zatlers uzsvēra, ka, pirmkārt, ir uzņēmies politisko atbildību, otrkārt, kandidē prezidenta vēlēšanās. «Es nedrīkstu tautu pievilt,» viņš sacīja, uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā atbildot, ka scenāriji jāatstāj shēmotājiem.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Kaut arī vēl šorīt pēc Zatera reformu partijas (ZRP) un Vienotības tikšanās abu politisko spēku pārstāvji informēja, ka tālāk uz sarunām ar citiem iespējamajiem koalīcijas partneriem dosies kopā, šo pēcpusdien notika ZRP sarunas ar apvienību Saskaņas centrs (SC), par kurām Vienotība neesot bijusi informēta.

«Vienotība par šīm sarunām nebija informēta un ir pārsteigta, kādēļ paralēli tiek rīkota šāda tikšanās. Tomēr Vienotība pieturēsies pie vienošanās, ka uz tālākām sarunām dosies kopā,» aģentūrai LETA sacīja Vienotības preses sekretāre Laila Timrota.

Pēc ZRP un SC tikšanās abu partiju pārstāvji paziņoja, ka vienojušies veidot ekspertu darba grupas, kas pētītu abu politisko spēku sadarbības iespējas dažādos jautājumu blokos: ekonomikas un finanšu; tiesiskuma, politiskās reformas un drošības; sociālajā, izglītības un kultūras.

Par šādu ekspertu darba grupu veidošanu tika paziņots arī pēc šī rīta ZRP un Vienotības tikšanās. Trešā iespējamā koalīcijas partnera pārstāvji šajās ekspertu darba grupas pagaidām netikšot piesaistīti, norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V). Sākumā ekspertu grupas būs tikai divu partiju pārstāvji, bet pēc tam arī trešie, piebilda politiķis.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Saskaņas centram (SC) un Zatlera Reformu partijai (ZRP) ir daudz saskanīgu viedokļu politiskās reformas un tiesiskuma jautājumos, taču atšķirīgs redzējums dažādos ar ekonomiku saistītos aspektos, tostarp par pensijām.

To pirmdien pēc abu partiju pusotru stundu garās tikšanās žurnālistiem atzina abu politisko spēku līderi Nils Ušakovs (SC) un Valdis Zatlers (ZRP).

Atšķirīgi viedokļi abiem politiskajiem spēkiem bijuši par atsevišķiem nodokļu jautājumiem un vēsturi, tomēr tas nav traucējis atrast arī «vairākus saskares punktus», atzina Zatlers. Viņš uzsvēra, ka pret sarunā izrunājamajiem jautājumiem bijusi ļoti pragmatiska pieeja. Ušakovs sacīja, ka abām partijām daudz jautājumu būs jādiskutē darba režīmā, tostarp atsevišķu nodokļu pazemināšanas iespējas, par laiku, kad varētu indeksēt pensijas.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(319).jpg

Neiedomājams fatālisms - tā nu diemžēl jatzīst, redzot jaunās valdības tapšanas procesu. Proti, trīs partijas bija vienojušās par kopīgu koalīciju, teju pēdējā brīdī lielāko no tām «uzmeta» seši deputāti, bet visi joprojām ir gatavi kaut ko darīt kopā, kā vēl vienu spēlētāju piesaistot šķeltniekus.

Apsveicami, protams, ka vismaz Valsts prezidents domā ar savu galvu un skaidri ir norādījis, ka uz šķeltniekiem paļauties nevar. Šajā sakarā…

Pirmkārt, Klāvam Olšteinam un pārējiem pieciem šķeltniekiem šobrīd vajadzētu nevis tēlot superneatkarīgos, bet vienkārši nolikt deputātu mandātus - tas būtu tikai godīgi pret vēlētājiem. Jāņem vērā, ka liela daļa Latvijas pilsoņu savas balsis tiešām atdeva par Zatlera Reformu partiju (ZRP), nevis par kādu šķeltnieku partiju. Šobrīd sanāk, ka attiecīgie cilvēki ir vīlušies ZRP, bet ne deputāta mandātā un algā. Otrkārt, jāņem vērā, ka četru spēlētāju (ZRP + Vienotība + Nacionālā apvienība + šķeltnieki) koalīcijā nestabili partneri ir ne tikai šķeltnieki, bet arī ZRP. Nedrīkst aizmirst, ka tā ir vienīgā no šobrīd Saeimā pārstāvētajām partijām, kas ir izveidojusies pēdējā brīdī pirms vēlēšanām, sapulcinot teju visus, kam nebija slinkums atnākt līdz ZRP dibināšanas konkresam, un tādējādi nav nekādas skaidrības, cik jaunu škeltnieku vēl var rasties rīt vai parīt.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

Premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis (Vienotība) publiskojis jauno ministru sarakstu, par tieslietu ministru izvēlēts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība, NA), liecina informācija premjera mājaslapā.

Aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (Vienotība), ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs (Zatlera Reformu partija, ZRP), ekonomikas ministrs - Daniels Pavļuts, kurš stāsies ZRP, finanšu ministrs - Andris Vilks (Vienotība), iekšlietu - Rihards Kozlovskis (ZRP), izglītības un zinātnes ministrs - Roberts Ķīlis, kurš būs ZRP atbildībā, kultūras ministre - Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), labklājības ministre - Ilze Viņķele (Vienotība), satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš būs Vienotības un ZRP atbildībā, tieslietu ministrs - Gaidis Bērziņš (NA), veselības ministre - Ingrīda Circene (Vienotība), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Edmunds Sprūdžs (ZRP) un zemkopības ministre - Laimdota Straujuma, kura būs Vienotības atbildībā.

11. Saeima otrdien apstiprināja jau trešo Valda Dombrovska (Vienotība) vadīto valdību. «Par» uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam nobalsoja 57 deputāti, bet «pret» 38 deputāti.

Debatēs apņēmību balsot pret jaunās valdības apstiprināšanu pauda Saskaņas centra deputāti, kas koalīcijas veidotājiem pārmet sabiedrības sašķelšanas veicināšanu un Zaļo un zemnieku savienības politiķi, kam šķiet, ka jaunās valdības ministri nav gana profesionāli un nespēj piedāvāt risinājumus samilzušām sociālām problēmām, piemēram, bezdarba mazināšanai un ekonomiskās emigrācijas apturēšanai.

Jauno valdību Saeimā atbalsta Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRP), Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK un seši no ZRP aizgājušie deputāti – kopumā tai ir 56 balsis.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

11. Saeimu pārstāvēs visu frakciju parlamentārieši.

Saeima apstiprināja Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA) sastāvu, par tās vadītāju ievēlot deputāti Inesi Lībiņu-Egneri (ZRP). Par Latvijas delegācijas pastāvīgajiem pārstāvjiem EPPA ievēlēti Boriss Cilevičs (SC), Lolita Čigāne (V) un Lībiņa-Egnere, bet par viņu aizstājējiem izraudzīti Jānis Dombrava (VL!/TB/LNNK), Andris Bērziņš (ZZS) un Aleksandrs Sakovskis (SC).

Tāpat Saeima apstiprināja Latvijas delegācijas Eiropas Drošības un sadarbības padomes (EDSO) Parlamentārajā asamblejā sastāvu, par tās vadītāju ievēlot Vinetu Poriņu (VL!/TB/LNNK). Latvijas delegācijā apstiprināti arī Andrejs Klementjevs (SC) un Valdis Liepiņš (ZRP).

Interneta lietotājus, kuri vēlas apmeklēt mājaslapu zrp.lv, kas ir Zatlera reformu partijas (ZRP) nosaukuma saīsinājums, sagaida visai pikanti skati.

Ievadot šīs mājaslapas adresi, notiek pāradresācija uz interneta vietni "sextrem.lv", kur attēloti dažādi pornogrāfiska rakstura materiāli. Mājaslapas titullapā norādīts, ka tas ir «sociālais tīkls seksuālām būtnēm ar tieksmi pēc laba seksa, stingrāka seksa, savādāka seksa».

ZRP īstā interneta mājaslapa ir reformupartija.lv.

Šovasar veiklas privātpersonas piereģistrēja vairākus domēnus ar ZRP vārdu, kurus piedāvāja partijai atpirkt.

Darījumam tika piedāvāti četri neizmantoti, brīvi domēni bez piesaistīta satura - zatlera-reformu-partija.lv, zatlerareformupartija.lv, reformu-partija.lv un zrp.lv.

Saeimas priekšsēdētāja amatā arī otrajā balsošanas reizē netika ievēlēts bijušais Valsts prezidents un Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibinātājs Valdis Zatlers. Turklāt otrajā balsojumā par V. Zatleru nobalsoja pat par vienu deputātu mazāk, proti, 45.

Saeimas spīkera amatam Valdi Zatleru virzīja Vienotība, ZRP, Nacionālā apvienība un ZRP pametušie seši deputāti.

Pirmajā balsošanas reizē par Zatleru balsoja 46, bet pret 49 deputāti. Pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem. Otrajā balsošanas reizē par nobalsoja 45 deputāti, pret 51 deputāts, pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem.

Runājot pēc balsojumiem LTV1, Zatlers sacīja, ka «balsojums ir tāds, kāds tas ir». Protams, tas neesot labs signāls. «Šeit nevar vainot oligarhus vai interešu grupas,» sacīja ZRP līderis, norādot, ka šoreiz iemesls ir koalīcijas iekšienē. Viņš arī sacīja, ka politiskajā kultūrā nekas neesot mainījies. «Tas bija zināms tests, cik stabila šī koalīcija varētu būt,» viņš norādīja. Runājot par citu kandidātu uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, Zatlers nezināja teikt, vai to atbalstīs, viss esot atkarīgs no tā, kāda šī kandidatūra būs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(318).jpg

Redzot notiekošos procesus saistībā ar sešu deputātu atšķelšanos no Zatlera Reformu partijas (ZRP), pat nesagaidot pirmo 11. Saeimas sēdi, un tādējādi arī potenciālās jaunās koalīcijas faktisko izgāšanos, atkal jau jānonāk pie vienas otras visai neglaimojošas atziņas.

Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas partiju Latvijā nav - ir tikai politekonomiskie grupējumi, kuros katrs konkrētais indivīds cenšas izrauties pēc iespējas ienesīgākā amatā. Otrkārt, ja vēl nesen varēja teikt, ka Latvijā ir politiķi, bet nav valstsvīru, tad tagad jāatzīst, ka pārsvarā tomēr ir ampelmaņi. Treškārt, redzot cik lielā mērā uzmanība tiek pievērsta savu interešu virzīšanai, nevis valstij būtisku lēmumu pieņemšanai, acīmredzot jākonstatē, ka, atlaižot 10. Saeimu un rīkojot ārkārtas vēlēšanas, ir zaudēts laiks un nauda, bet praktiskā labuma - teju nekāda.

Ceturtdien, īsi pēc tam, kad Saeimas ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par 11. Saeimas deputātu «sadalījumu» pa parlamenta komisijām, jauno komisiju sēdēs ievēlēta to vadība.

Par Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaju ievēlēta Ilma Čapāne (Vienotība) , kura šo komisiju vadīja jau 10. Saeimā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre būs Inese Lībiņa-Engere no Zatlera reformu partijas (ZRP), bet sekretārs – Valērijs Agešins no Saskaņas centra (SC).

Arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadība uzticēta Vienotības pārstāvei, proti, Inai Druvietei. Komisijas priekšsēdētājas biedre būs Vineta Poriņa (Visu Latvijai!/TB/LNNK), bet sekretāre – Inga Vanaga no ZRP.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpinās vadīt Jānis Reirs (Vienotība), savukārt viņa biedrs būs ZRP deputāts Jānis Ozoliņš. Komisijas sekretāra pienākumi tiks uzticēti Imantam Parādniekam (Visu Latvijai!/TB/LNNK).