Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības priekšnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.

Konferences laiks: 11.00 – 17.30

Skaties pilnekrānā šeit.

Programma:

11.00 – 11.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA | EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNĀ VIDES POLITIKA – TĀS ĪSTENOŠANAS OPTIMĀLĀKIE RISINĀJUMI

11.15 – 11.40 Jaunā Eiropas Savienības vides politika un Latvijas zemes izmantošanas nozaru izaugsmes prognozes

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Sabiedriskajā transportā banku karšu izmantošanu vēl aizvien neparedz, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ilgstoši muļļātais jautājums par bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu sabiedriskajā transportā visā Latvijā kārtējo reizi atdūries pret iesaistīto pušu dažādo izpratni un interesēm. Satiksmes ministrijas (SM) SIA Autotransporta direkcija (ATD) vēl decembrī sagatavotais informatīvais ziņojums, kurā tiek piedāvāti jautājuma risinājumi, līdz valdības sēdei kā netiek, tā netiek, bet ministriju pārstāvju tikšanās pie vienota kopsaucēja tā arī nav novedusi. DB jau rakstījis, ka gadiem ar dažādu intensitāti ilgušajās diskusijās SM/ATD pārstāvji norādījuši uz dažādām privātām interesēm, kas neesot racionālas, no valsts viedokļa raugoties. Proti, vispirms tika piesaukta SEB banka saistībā ar Jelgavnieka karti, ko gribot ieviest visā valstī. Vēlāk sliktā zēna lomu piedēvēja Norvik Bankai, kura gribot atņemt skandināvu bankām klientus. Tobrīd tā vienīgā bija gatava piedāvāt bezkontakta kartes, līdz ar ko pelnītu no transakcijām, kas tiktu veiktas, atvieglojumu saņēmējiem norēķinoties par braukšanu. Tāpat aizvien tiek piesauktas bijušās premjeres Laimdotas Straujumas ārštata padomnieka Normunda Berga intereses, kura uzņēmums saistīts ar attiecīgo IT sistēmu izstrādi norēķinu veikšanai. Savukārt otra puse pārmeta SM/ATD nevēlēšanos izskaust krāpniecību ar t.s. nulles biļetēm, kas nodarot valstij miljonos mērāmus zaudējumus.

«Esmu vietējais cilvēks, nevis ārzemnieks, kurš atbraucis uz šejieni, tikai lai nopelnītu un aizvestu peļņu uz savu dzimto zemi

Te dzīvoju un strādāju, lai šeit arī ieguldītu savu nopelnīto, » tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Aleksandrs Oskins, AS WESS padomes priekšsēdētājs, kurš auto tirdzniecības biznesā aizvadījis 25 gadus.

Fragments no intervijas:

Ar abreviatūru WESS nosaukumā ir vairāki uzņēmumi. Kuri no tiem tad ir galvenie biznesa stūrakmeņi?

Šodien lielākā un pazīstamākā kompānija ir AS WESS, kā trade name jeb tirdzniecības marka ir WESS motors, kas ir Toyota un Lexus bizness – kā jaunu, tā lietotu auto pārdošana, apkope un remonts. Vēl ir uzņēmums WESS Select, kas septiņus gadus bija BMW dīleris un tagad ir autorizētais BMW automašīnu servisa dīleris. Uzņēmums WESS Financial Services nodrošina līzinga un apdrošināšanas pakalpojumus – tā ir spēcīga brokeru kompānija, kas sadarbojas ar visiem apdrošinātājiem un līzinga sniedzējiem, piedāvājot klientiem pilnu izvēli. Vēl ir WESS Capitals u.c. uzņēmumi, kas vairāk saistīti ar nekustamajiem īpašumiem, ko izmatojam. Kopā mums ir četri autocentri – divi Toyota, viens BMW un viens Lexus.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atsaucis savu kandidatūru uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu.

Klauss sacīja, ka kandidatūru atsaucis, jo savu turpmāko darbību redz mežu nozarē. Vaicāts, kāpēc sākotnēji pieteicies, viņš norādīja, ka tā bija sociāli atbildīga rīcība, kas deva viņam iespēju atbildīgajai komisijai izklāstīt savu redzējumu par VID turpmāko darbību.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors iepriekš izteicies, ka pieteicies konkursā, jo jūtot lepnumu par savu valsti. Viņš pauda, ka apzinoties, ka citi kandidāti būšot par viņu spēcīgāki.

LTV raidījums Panorāma iepriekš vēstīja, ka VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai izvirzīti Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Klauss.

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Ja veikalā nevar nopirkt pilngraudu miltus, nekas cits neatliek, kā malt tos pašiem.

Kopš septembra sākuma svaigi maltu miltu veikalā Grauda spēks klienta acu priekšā nelielās dzirnaviņās izvēlētos graudus samaļ miltos. «Mēs maļam visu graudu, tādējādi ražojam pilngraudu miltus,» saka Raimonds Biedrītis, veikala Grauda spēks (SIA BBFood) īpašnieks. Viņa sieva Ieva stāsta, ka baltajos miltos, ko var nopirkt veikalā, no uzturvērtības viedokļa ir daudz mazāk vitamīnu, un, vienkāršoti runājot, tie satur tikai kalorijas un cieti, kas rada pieņēmumu, ka kviešu produkti ir neveselīgi un ēst maizi ir slikti.

«Ja izmanto pilngraudu miltus, tas ir pavisam citādi, jo tiek samalts viss grauds – gan apvalks, ko citreiz mēģinām nopirkt atsevišķi kā klijas, gan grauda dīglītis, kur ir viss tas, lai grauds labi augtu, tas nozīmē, ka tur ir gan eļļas, gan arī dažādi vitamīni. Latvijā veselīgā dzīvesveida fanam iegādāties šādus miltus ir problēma, jo pilngraudu milti pārdošanā nav – tiem ir īss uzglabāšanas termiņš, jo tie ātri oksidējas un ir derīgi divus trīs mēnešus,» viņa saka un aicina nejaukt rupja maluma miltus ar pilngraudu miltiem – malums nozīmē vien to, cik rupji vai smalki izejviela ir samalta. Rupja maluma milti var būt arī pilngraudu, bet tā nav vienādības zīme.

Pagaidām dažnedažādus cenu burbuļa brīdinājumus finanšu tirgus dalībnieki laiž gar ausi. Rezultātā līdz arvien jauniem rekordiem turpina aizsniegties ASV akciju cenas. Tāpat nebūt par lētām vairs nevar uzskatīt dažādas izejvielas.

Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.

Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un Evelīnas Ilvesas vizītes laikā Latvijā Igaunijas pirmā lēdija viesojusies uzņēmumā Grauda spēks.

Ar E.Ilvesu Grauda spēks (SIA BBFood) veikalā tikās tā īpašnieks Raimonds Briedītis.

Līdztekus tikšanām ar Latvijas Valsts amatpersonām un kultūrvēsturisku objektu apmeklējumam, paredzēts, ka T. H. Ilvesa vai/un viņa kundze dosies arī uz dabīgās kosmētikas uzņēmumu Madara Cosmetics un lina apstrādes darbnīcu Studio Natural.

Veikals Grauda spēks vērts vaļā pērnā gada septembrī. Veikalā tiek pārdoti svaigi malti pilngraudu milti, kas var tikt pagatavoti klienta acu priekšā. Šis ir pirmais uzņēmums, kas Latvijā pārdod pilngraudu miltus, kuriem raksturīgs īss uzglabāšanas termiņš,ātra oksidēšanās un divus līdz trīs mēnešu ilgs derīguma termiņš.

Labdarības koncerts «Uzcel savu baznīcu!» Bruknas muižā pulcēs mūziķus, dziedātājus un māksliniekus.

Svētdien, 10. jūnijā, pirms koncerta no plkst. 14.00 Bruknas muižas dārzā būs atvērtas radošās darbnīcas, kuras vadīs mākslinieces Elita Patmalniece un Ilze Patmalniece, kā arī gleznotāja Ieva Bondare. Ieplānota arī cepļa atvēršana. Par to parūpēsies podnieks Artis Kleinbergs. Savukārt biedrība «homo ecos:» piedāvās radošas darbnīcas - veidu, kā apgūt jaunas dabai draudzīga dzīvesveida zināšanas.

Pirms lielā koncerta operdziedātāja Ilona Bagele plkst. 15.00 Bruknas baznīcā uzstāsies kopā ar ērģelnieci Larisu Carjkovu. Plkst. 16.00 Bruknas muižā koncertā «Uzcel savu baznīcu!» piedalīsies Intars Busulis un Abonementa orķestris, Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš, Olga Rajecka, Aivars Hermanis, Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Elza Rozentāle, Ieva Akurātere, Jānis Lūsēns, Atis Ieviņš, grupa «Putnu Balle», koris «Laiks» un citi Latvijā pazīstami mākslinieki. Koncertu vadīs Maija Kalniņa.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Saeimas vēlēšanas ir reizi četros gados dota iespēja savas valsts virzībā kaut ko mainīt. Izdarot izvēli, kritiskā domāšana ir svarīga, bet tā nav attaisnojums, lai nebalsotu vispār

Tas brīdis ir pienācis – 4. oktobrī Latvijas pilsoņi izdarīs savu izvēli par to, kāda būs šīs valsts virzība vismaz nākamos četrus gadus. Laiks, kurā notiek šīs vēlēšanas, nav vienkāršs, jo ģeopolitiski no vairākām pusēm manāma vēlme, ietekmi un tirgus pārdalīt no jauna. Tas nav kaut kāds realitātes šovs, tam ir un būs reālas ilgtermiņa sekas. Tā kā Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir tāda, kāda ir, iziet no šīs situācijas sausām kājām mums būs grūti. Tāpēc ir īpaši svarīgi šajās vēlēšanās balsot par gudriem un spējīgiem cilvēkiem, par tādiem, kuriem katrs no mums pēc savas labākās sirdsapziņas var uzticēt valstiski atbildīgu lēmumu pieņemšanu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien vienojusies uzņemties pārraudzīt arī Ekonomikas un Veselības ministriju, šodien žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Vēl ZZS pārziņā nonāks Aizsardzības, Labklājības un Zemkopības ministrija. Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma (V) tam esot piekritusi.

ZZS ir piekritusi strādāt Straujumas valdībā un kā aizsardzības ministru politiskais spēks virza Raimondu Vējoni, kā labklājības ministru Uldi Auguli un kā ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Veselības ministra amatam politiskais spēks virza Gunti Belēviču un zemkopības ministra postenim Jāni Dūklavu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatam tiek virzīts Edgars Tavars.

ZZS Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam plāno virzīt Gundaru Daudzi, un šajā jautājumā būs jāuzzina partneru vērtējums, norādīja Brigmanis.

Latvijas jaunuzņēmums Anatomy Next, piesaistot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekus, plāno radīt virtuālajā realitātē balstītu neatliekamās medicīniskās palīdzības simulatoru, kas ļautu militārajiem mediķiem apgūt precīzas rīcības modeli dažādu traumu gadījumā, informē RSU.

Ar simulatora palīdzību, izmantojot īpašas brilles, mediķis nonāk virtuālā militārā medicīnas centra uzņemšanas nodaļā, kur ir jāpieņem lēmumi par cietušo ārstniecības kārtību, balstoties uz ASV akreditētu vienotu rīcības algoritmu ATLS (Advanced Trauma Life Support). Simulācijas laikā virtuālais cietušais reaģē atbilstoši veiktajām manipulācijām, un viņa veselības stāvoklis var gan uzlaboties, gan pasliktināties, piemēram, ja netiek apturēta asiņošana. Tādējādi simulatora mākslīgais intelekts novērtē mediķa spējas.

Simulatoru militārās medicīnas personāla apmācībām uzņēmums Anatomy Next izstrādā pēc ASV Aizsardzības departamenta pasūtījuma, un sākotnēji tas tiks izmantots ASV militāro mediķu sagatavošanā, bet turpmāk varētu tikt lietots arī citās NATO dalībvalstīs. Patlaban, sadarbojoties IT speciālistiem no Anatomy Next un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra speciālistiem, norisinās programmēšanas darbi.

Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

No 2017. gada 1. oktobra visa Magnusson komanda apvienosies ar GLIMSTEDT Latvijā un uzsāks darbību ar GLIMSTEDT zīmolu. Magnusson vadošais partneris Valdis Kronis un partneris Dr. Ivars Kronis kļūs par GLIMSTEDT partneriem.

Aldis Kalinks, GLIMSTEDT vadošais partneris Latvijā, informē, ka apvienošanās stiprinās GLIMSTEDT komandas atslēgas kompetences un profesionālās zināšanas un palīdzēs nodrošināt biroja klientiem plašāku juridisko pakalpojumu klāstu ar ekspertiem visās tiesību jomās.

Apvienošanās rezultātā GLIMSTEDT Latvijā stiprinās vairākus juridiskās prakses virzienus, tajā skaitā, tiesvedību, šķīrējtiesu, restrukturizācijas un maksātnespējas, nekustamo īpašumu, komerctiesību, nodokļu tiesību, intelektuālā īpašuma un konkurences tiesību jomas.

Sākot ar 1. oktobri, zvērinātu advokātu biroju GLIMSTEDT Latvijā vadīs vadošais partneris Aldis Kalinks, Dr. Ivars Kronis, Valdis Kronis, Agnese Medne, kā arī Lauris Žubulis.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Lenovo IdeaPad Miix 700 ir īsts atradums visiem, kuri vēlas vienlaikus lietot gan ierasto klēpjdatoru, gan skārienjutīgu plāksni

Planšetdatoru tirgus jau pāris gadu atrodas brīvajā kritienā, un tā vien šķiet, ka skārienjutīgās plāksnes ieņems vietu blakus neskaitāmiem cilvēces daudzsološajiem izgudrojumiem, kuri nepiepildīja uz tiem liktās cerības, ja nu vienīgi ražotājiem kaut kādā veidā izdosies tās padarīt lietotājiem noderīgākas. Šobrīd meklējumi ved planšetdatoru un klēpjdatoru apvienošanas virzienā, paņemot labāko no abiem un savienojot to vienā ierīcē. Runa ir par tā dēvētajiem atdalāmajiem datoriem jeb ierīcēm, kurās ekrānu var atvienot no tastatūras. Viena no šīs kategorijas cerībām ir Lenovo IdeaPad Miix 700.

Lenovo ir starp jaunā viļņa hibrīddatoru celmlaužiem. Lai atceramies tā lunkano modeli Yoga, kas savulaik parādīja, ka vienā ierīcē var sadzīvot klēpjdators ar planšeti. Miix 700 ekspluatē citādu, senāku konceptu, taču ienesis dažas jaunas vēsmas.