Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.

Pērnā gada septembrī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa Limbažu novadā izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents – SIA Palleteries, kura vienīgais īpašnieks ir Edijs Ošs. Viņš, veicot vienu soli, par 915 000 eiro ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa – 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrāt - metru zemes – iegādi. Kopumā Igates pils komplekss sastāv no saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

E.Ošs atzīst, ka pirmais uzrāviens pie pils attīstības bijis darbu pilns: “Kad pārņēmām pils atslēgas, protams, gribējās izjust, padzīvot, lai saprastu to vidi, bet uzreiz redzējām ļoti daudz darba, līdz ar to intensīvi ķērāmies klāt un ziemas, pavasara laikā esam ļoti daudz ko paveikuši”.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) no 8. marta izsludina Mežotnes pils izsoli viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām.

Interesenti, kuri vēlas apskatīt šo vēsturisko objektu un piedalīties pils nomas tiesību izsolē, tiek aicināti iesniegt pieteikumus.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna norāda: “Mežotnes pils iznomāšanas mērķis ir radīt vērtību gan vietējai kopienai, gan tūristiem, nodrošinot, ka Mežotnes pils, gādīga nomnieka rokās, atgūs savu kādreizējo spozmi. Mežotnes pilij ir īpaša vēsturiska aura un pils kompleksa potenciāls ir plašs un daudzveidīgs. Ņemot vērā tā vēsturisko nozīmi un ainavisko pievilcību, labākais un efektīvākais izmantojums būtu tūrisma un rekreācijas jomā, kas savukārt veicinātu tūrisma attīstību un piesaistītu arī citas investīcijas šajā reģionā. Ja Mežotnes pils kompleksu neizdosies iznomāt, nekustamais īpašums tiks atsavināts.”

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Siguldā, Rūdolfa Blaumaņa ielā, “Siguldas Tirgus” teritorijā atvērta pirmā kafijas grauzdētava “Smart Coffee Roastery”.

Mainoties “Siguldas Tirgus” īpašniekiem tas ir sācis savu otro atdzimšanu. Tirgus teritorijā tiek veidota moderna infrastruktūra, kas piesaista gan jaunus, gan radošus uzņēmējus kā arī pilsētas iedzīvotājus un tā viesus. Paralēli jau esošajiem “Siguldas Tirgus” dalībniekiem, vienā no “Siguldas Tirgus” ēkām ir atvērta pirmā kafijas grauzdētava Siguldā - Smart Coffee Roastery.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības, SEB bank grantu programmai (IE)dvesma un Lauku Atbalsta dienesta, Biedrības “Lauku Attīstības Partnerība” LEADER projektu finanšu atbalstam SIA “Smart Coffee Roastery” ir atjaunojis vienu no “Siguldas Tirgus” ēkām 100 kvadrātmetru platībā. Domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu, ēkas atjaunošanas darbos tika izmantoti ekoloģiski materiāli, kā arī domāts par energoefektīviem risinājumiem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” jau devīto gadu turpina atbalstīt Lāčplēša dienas tradīciju – svecīšu iedegšanu un izvietošanu 11. novembra krastmalā uz Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra, īpaši šim notikumam uzstādot tērauda aizsargsietu un iekārtojot pils mūra apkārtni svecīšu izvietošanai.

Arī šogad daļa izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam, informē VNĪ korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.

Katru gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, iededzam sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī un godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu. Šajā dienā svecīšu iedegšana galvaspilsētā ir īpaši iecienīta uz Rīgas pils akmens mūra.

“Lāčplēša diena ir ne tikai mūsu brīvības cīnītāju piemiņas diena, bet arī saikne starp pagātni, tagadni un nākotni, kas mūs vieno un stiprina, nododot mantojumu un vairojot patriotisma jūtas mūsos un mūsu bērnos. Ar katru nolikto svecīti mēs ne tikai godinām mūsu valsti un tradīcijas, bet arī stāvam vienoti ar Ukrainas tautu, jo mūsu piemiņas svecīšu atlikumi pārtop atbalstā viņu cīņai par brīvību,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.

Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.

Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.

Vaicāts, cik tālu ir lēmums par 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalsti un Latvijas iesaistīšanos, IZM pārstāvis atbildēja, ka patlaban tiek gaidīts Zviedrijas valdības lēmums par piekrišanu uzņemties spēļu rīkošanu.

Siguldas novadā notiek nozīmīgi būvniecības darbi Vidzemes šosejas (A2) tuvumā. Vairāki ievērojami projekti vēl tikai plānoti, kas liecina par to, ka šī teritorija kļūst aizvien iekārojamāka investoriem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Valsts galvenā autoceļa pieguļošajās teritorijās būs ne tikai attīstīta infrastruktūra, bet arī paplašināts pakalpojumu klāsts. Vienlaikus tās ir jaunas darba vietas.

Šeit taps publiski pieejams atpūtas parks, veikali, veselības centrs, sporta būve, degvielas uzpildes stacija, biroju ēka ar dzīvnieku aprūpei un labbūtībai paredzētām telpām, automazgātava ar kafejnīcu.

"Esam gandarīti, ka valsts galvenais autoceļš, kas šķērso Siguldu, nebūt nav tikai tranzīta ceļš. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk uzņēmēju un investoru gatavi attīstīt Vidzemes šosejai pieguļošo teritoriju, tādējādi padarot infrastruktūru pievilcīgāku un radot jaunas darba vietas Siguldā," stāsta Siguldas novada Attīstības aģentūras Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe.

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

2023. gada oktobrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 176 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1 % mazāk nekā 2022. gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 317,2 tūkst. nakšu, kas ir par 2,6 % mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri.

Šā gada desmit mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,1 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,9 % vairāk nekā 2022. gada pirmajos desmit mēnešos, tomēr tas ir par 14,9 % mazāk nekā 2019. gada pirmajos desmit mēnešos, laikā pirms pandēmijas.

2023. gada oktobrī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,4 % jeb 101 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 0,8 % vairāk nekā pērn oktobrī, bet par 30,3 % mazāk nekā 2019. gada oktobrī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, samazinājies par 0,3 % un bija 192,9 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Siguldā, Pulkveža Brieža ielā atklāta “Adven Sigulda” modernizētā katlumāja, kas spēs nodrošināt ilgtspējīgas un videi draudzīgas enerģijas ražošanu.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atlasē par siltumavota efektivitātes paaugstināšanu, katlumājas būvniecības projektam izdevās piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu gandrīz 1,4 miljonu eiro apmērā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 5 miljoni eiro.

Ar katlumājas modernizācijas projekta realizāciju aizvietotas līdz šim izmantotās padomju laikā uzstādītās iekārtas, tādejādi būtiski paaugstinot siltumavota efektivitāti un Siguldas pilsētas siltumapgādes sistēmas atbilstību vides aizsardzības prasībām, tāpat uzlabojot arī iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

2022. gadā SIA “Adven Sigulda” noslēdza līgumu ar SIA “Monum” par katlumājas modernizāciju. “Šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka pašvaldības var veidot veiksmīgas sadarbības ar privātā kapitāla uzņēmumu, lai modernizētu siltumapgādes sistēmas un stiprinātu enerģētisko neatkarību, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības risku novadā,” pauž “Adven Latvia” valdes loceklis Māris Kānītis.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Salaspils novada Aconē nosvinēti vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” topošās atkritumu šķirošanas rūpnīcas spāru svētki, atzīmējot nesošās jumta konstrukcijas pabeigšanu.

Jaunajā rūpnīcā, kuru paredzēts atklāt šī gada rudenī, darbosies vismodernākās šķirošanas iekārtas, kas ļaus būtiski uzlabot Eiropas Savienības noteiktos atkritumu pārstrādes rezultātus.

Spāru svētkos atzīmēts līdz šim paveiktais darbs – izbūvētas nesošās jumta konstrukcijas un galvenās sijas, izveidots inženierkomunikāciju tīkls utt. Šobrīd būve tiek gatavota turpmākajiem darbiem, tostarp jumta izbūvei un grīdu liešanai. Rūpnīcas kopējā platība būs vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, t. sk. ēka aptuveni 3300 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru. Projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa”.

“Šī projekta īstenošanā liekam lietā pieredzi, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā un vairāk nekā desmit gadu laikā grupas uzņēmumā “Ecoservice” Viļņā, kā arī no citiem līdzīgiem projektiem Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Te darbosies daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli un atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas vai izlasīt tikai derīgo materiālu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Tirdzniecības centra “Minska” nomnieks un attīstītājs SIA “APEX INVESTMENT” Rīgas domes vicemēram Edvardam Ratniekam apstiprinājis, ka no 14. marta sāksies centra galvenās izkārtnes “Minska” demontāžas darbi, kas varētu ilgt līdz šā gada 18. martam, informē Rīgas domē.

Pēc rīdzinieku saņemtajiem ierosinājumiem un plašsaziņas līdzekļu izrādītās intereses E.Ratnieks vērsās pie viena no tirdzniecības centra “Minska” nomniekiem- SIA “APEX INVESTMENTS” ar aicinājumu mainīt šā centra galveno izkārtni, atbilstoši šā brīža ģeopolitiskajai situācijai un stiprināt Rīgas pilsētvidi nacionālajās vērtībās.

“Baltkrievija jau vairāku gadu garumā atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un ņemot vērā to, ka Latvija pēc šī notikuma atbrīvojas no vietvārdiem, simboliem un pieminekļiem, kuri simbolizē padomju varu, agresorvalsti un to sabiedrotos, tad arī Rīgas pilsētvidē nebūtu vēlami šāda veida nosaukumi, kas popularizē un rada šķietamu atbalstu Baltkrievijas ģeopolitiskajai nostājai. Rīgas pašvaldībai ir konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Augsti novērtējam, ka uzņēmums ir vērsts uz sadarbību un apstiprinājis, ka demontēs tirdzniecības centra galveno izkārtni “Minska” un jau plāno darbības, lai šim centram piešķirt jaunu nosaukumu. “Minska” ir nozīmīga iepirkšanās vieta, kuru apmeklē daudz rīdzinieku, tāpēc būtiski ir mainīt šo nosaukumu,” atzīst Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Lai sagatavotos valsts svētku pasākumiem, Rīgā šodien noteikti satiksmes ierobežojumi, informēja pašvaldībā.

Šovakar slēgs satiksmi 11.novembra krastmalas un Eksporta ielas posmā.

No plkst.16 līdz sestdienas, 18.novembra, plkst.18 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz 11.novembra krastmalai.

Savukārt no plkst.21 līdz NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājuma beigām nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ģenerāla Radziņa krastmalā un Krasta ielas posmā no Jēzusbaznīcas ielas līdz apgriešanās vietai pie tirdzniecības centra "Mols".

Šodien no plkst.8 līdz 16 transportlīdzekļu satiksmi ierobežos un nepieciešamības gadījumā slēgs 11.novembra krastmalā, labajā malējā braukšanas joslā, 150 metru garā posmā no Miesnieku ielas virzienā uz Poļu gāti.

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmums “Twino” noslēdzis vienošanos par biroja telpu pārcelšanu uz “River Properties” attīstīto biroja ēku kompleksu Pērses ielā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Līdz šim mājvietu šajā biroju ēkā raduši 6 uzņēmumi, tostarp Latvijas vadošās mārketinga aģentūras “Inspired” un “Wknd”, kā arī jaunākie papildinājumi nomnieku rindās - starptautisks investīciju nozares uzņēmums “Twino”, kino, videofilmu un televīzijas satura producenti “Xpresshd”, kā arī datu apstrādes un uzturēšanas uzņēmums “Amber studios”.

Šobrīd notiek telpu individuāla pielāgošana “Twino” un “Xpresshd” vajadzībām.

Tāpat paralēli norisinās aktīvi darbi pie biroju kompleksa 2. kārtas būvniecības – paredzēts, ka biroju ēka Barona ielā 30A tiks pabeigta 2024. gada februārī.

“Nomnieku rīcībā būs augstvērtīgākais aprīkojums izcilā atrašanās vietā – pašā Rīgas sirdī. Noslēdzot otrās kārtas būvniecību Barona ielas pusē, Rīgas vēsturiskais centrs tiks atdzīvināts ar modernu un energoefektīvu biznesa kvartālu, kas uzņēmumiem būs pieejams 24 stundas diennaktī,” stāsta “River Properties” valdes loceklis Ervīns Ivanovskis.

Noslēgušies renovācijas darbi eklektisma stilā celtajā namīpašumā Pulkveža Brieža ielā, kurā tiks piedāvāti 85 ilgtermiņa un īstermiņa īrei labiekārtoti un pilnībā mēbelēti dzīvokļi. Ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā un tās renovācijā ieguldīti teju 5 miljoni eiro.

“Strādājot pie Pulkveža Brieža ielā esošā nama atjaunošanas, mums bija svarīgi, lai ēka saglabā savu stāstu un vēsturisko mantojumu. Esam patiesi gandarīti, ka šis projekts šobrīd ir otrais no trim “Indexo Real Estate Fund” portfelī esošajiem ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres īpašumiem, kas ir nodots ekspluatācijā, un kurā tuvākajā laikā tiks uzsākta dzīvokļu ilgtermiņa izīrēšana,” norāda "Provendi Asset Management" ("Indexo Real Estate Fund" fondu pārvaldnieks) valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Ēkas kompleksu veido vēsturiskā ēka un jaunbūve ar kopējo platību 4582.5 m2, no tās iznomājamā platība ir 3518.9 m2. Nama renovācijas procesā tika saglabāta ēkas vēsturiskā fasāde, kas papildināta ar gaismas objektiem, lai izceltu ēkas greznumu.

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi iegādājies Latvijas uzņēmums “Latvian Catering Company”, kas jau 20 gadus nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

“Šis darījums ir pierādījums, ka katram īpašumam agri vai vēlu iespējams atrast savu īpašnieku. Šoreiz runājam par nestandarta objektu, tādēļ tam nācās savu individuālo pircēju gaidīt ilgāku laika posmu,” komentē “Latio” komercīpašumu darījumu vadītājs Artis Ramutis.

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro 

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir...

“Sēnīte ilgus gadus gaidījusi pircēju, kurš vienlaikus radīs praktisku pielietojumu esošajam ēku kompleksam, gan arī pratīs novērtēt emocionālo vērtību, ko ietver tās slavenais vārds. Īpašums prasa būtiskas investīcijas, un šis nebūs īstermiņa projekts.”

Arī jaunie īpašnieki atzīst, ka primārais šobrīd būtu novērst turpmāku telpu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, kā arī sakārtot infrastruktūru. Plašāku informāciju par projekta tālāko attīstību un plāniem “Latvian Catering Company” sola sniegt pēc steidzamāko darbu veikšanas.

Vēsturiskais restorāns “Sēnīte” atrodas Inčukalna novadā starp divām valsts nozīmes šosejām ar intensīvu transporta kustību - 25 000 automašīnu plūsmu dienā.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina informācija Lursoft. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

Nule kā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumts, kura rekonstrukcija ilga kopš pagājušā gada rudens.

Remontdarbu laikā saskaņā ar jumiķa amata meistaru sastādīto darbu plānu un metodiskajiem norādījumiem un ievērojot Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes prasības, tika mainīts viss jumta segums, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiski atbilstošam skārda lokšņu izmēram un lokšņu dalījumam. Līdz ar to ne tikai Rīgas Centrāltirgus, bet viss Rīgas vēsturiskais centrs, kas ir UNSECO pasaules mantojuma vieta, ir ieguvis tik pat krāšņi atjaunotu vēsturisko jumtu kā Rundāles pilī. Skārda seguma nomaiņas darbus veica a/s “Būvuzņēmums restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 709 987,67 eiro bez PVN.

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”