Šajā gadā vidējais atalgojums palielināsies tikpat strauji vai straujāk nekā pērn, uzskata ekonomisti.
Paredzams, ka vidējā bruto alga varētu sasniegt 900 eiro.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm par jaunākajiem darba tirgus rādītājiem iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pērn vidējās bruto darba samaksas kāpums sasniedza 5%, kas ir lēnāk nekā 2015. gadā, kad tas bija 6.8%. Tomēr, ņemot vērā ES fondu aizkavēšanos un krīzi būvniecībā, kā arī daudz lēnāku minimālās algas pieaugumu (2.8% 2016. gadā, 12.5% 2015. gadā), darba samaksas izaugsmes temps ir bijis krietni virs vidējā ražīguma kāpuma. Tas ir izrādījies daudz labāks, nekā liecināja CSP dati pirms pāris mēnešiem, kas skaidrojams ar CSP metodoloģijas izmaiņām un datu pārskatīšanu. Pēc straujākas sabremzēšanas pērnā gada trešajā ceturksnī (3.4%) darba samaksas izaugsmes temps gada griezumā paātrinājās līdz 5.6% ceturtajā ceturksnī.
Vidējā neto darba samaksa pērn pieauga par 4.7%, kas ir nedaudz lēnāk nekā alga pirms nodokļu nomaksas. Tas ir skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atsevišķu atvieglojumu atcelšanu, kā arī ar solidaritātes nodokļa ieviešanu. Cenu kāpums pērn vidēji bija tikai 0.1%, tāpēc darba samaksas pieaugums gandrīz pilnā apjomā atspoguļojās pirktspējas kāpumā (4.6%).
Pērn ir turpinājusies tendence, ka mājsaimniecību tēriņi (pirmajos trīs ceturkšņos par 3.4%) ir auguši lēnāk nekā darba samaksa. Tam ir vairāki izskaidrojumi. Daļa iedzīvotāju aktīvi uzkrāj – pērn mājsaimniecību uzkrājumi vidēji ir kāpuši par nepilniem 7%. Tajā pašā laikā ienākumi no atsevišķi ienākumu avotiem aug lēnāk. Piemēram, pensijas pērn ir augušas par aptuveni 2.5%, bet ārvalstīs dzīvojošo pārskaitījumi Latvijas iedzīvotājiem ir samazinājušies, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Šogad Latvijas ekonomikas sniegums, kas ir cieši saistīts arī ar darba tirgus situāciju un algu pieaugumu, būs lielā mērā atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un laicīgi tiks īstenoti ES fondu projekti, kas pagaidām vēl kavējas. Uz šī gada 31. janvāri projektu apjoms, par kuru bija noslēgti līgumi, sasniedza tikai aptuveni vienu trešo daļu no 2014.‑2020. gadu periodā paredzētā ES finansējuma. Ja izdosies izpildīt šī gada plānu, tad ekonomikā vajadzētu ieplūst ap 600 miljoniem eiro, kas palīdzēs audzēt investīcijas un izvilkt būvniecību no krīzes. Pieprasījums pēc būvniekiem pieaugs, veicinot gan nodarbināto, gan arī algu pieaugumu nozarē. Būvniecības izrāviens sekmēs bezdarba līmeņa samazināšanos, it īpaši reģionos. Tomēr pat tad, ja jaunas darba vietas netiks radītas, bezdarbs samazināsies demogrāfisko tendenču iespaidā – darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās sarukt. Spiediens celt algas pieaugs. Šogad vidējās bruto algas kāpums varētu jau pakāpties virs 5%. Mājsaimniecībām tās būs labas ziņas, un tās varēs atļauties tērēt vairāk. Savukārt uzņēmējiem tas ir nepārprotams signāls celt ražīgumu.
#2/4
Ekonomikas ministrija
2016.gadā turpināja augt vidējā bruto darba samaksa. Salīdzinot ar 2015.gadu, tā pieauga par 5%, un bija 859 eiro.
Straujāk darba samaksa 2016.gadā pieauga privātajā sektorā – par 5,8%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 3,7%. Salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni – 2008.gadu, 2016.gadā darba samaksa privātajā sektorā bija par 35,6% lielāka, savukārt sabiedriskajā sektorā darba samaksas pieaugums bija mērenāks – par 9,9%.
2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 4,7%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga nedaudz lēnāk – par 4,6%, ko ietekmēja nelielais patēriņa cenu kāpums.
Darba samaksa 2016.gadā pieauga visās tautsaimniecības pamatnozarēs, tomēr to dinamika bija atšķirīga. 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams pakalpojumu nozarēs, kur vidējās algas līmenis bija zems – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās. Mērenāk darba samaksa auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, lauksaimniecībā un ieguves rūpniecības nozarē. Arī būvniecības nozarē bija vērojams darba samaksas pieaugums, neskatoties uz būvniecības apjomu un nodarbināto skaita kritumu pagājušajā gadā.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā 2016.gadā darba samaksa pieauga par 6%. 2016.gadā straujāk darba samaksa pieauga poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – 12,6%. Tāpat arī strauji darba samaksa pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.
Darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos un ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas kāpumu arī turpmāk. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2017.gadā darba samaksas pieaugums būs līdzīgos tempos kā iepriekšējos gados.
#3/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Algu kāpums 2016. gadā bija lēnāks nekā iepriekšējos divos gados jeb 5%. Taču 4.ceturksnī tendences līkne jau sāka liekties uz pretējo pusi, algu kāpums gada griezumā paātrinājās. Turklāt ir nedaudz pārskatīti iepriekšējo ceturkšņu pieticīgie plusi, piemēram, 3.ceturksnī no 2.2% līdz 3.7%. Pieļāvumu, ka datus varētu pārskatīt, jau iepriekš ļāva izteikt gan naudas aprite privātpersonu kontos, gan nemainīgi stabilais noguldījumu kāpums, jo no kaut kurienes šai naudai taču ir jārodas. Savukārt 4.ceturksnī algu izmaiņas gada griezumā sasniedza jau +5.9%. Kāpumu pirmkārt virzīja vispārējās valdības jeb galvenokārt budžeta finansētās organizācijas, kurās augšupejas temps pārsniedza 9%. Vidējā alga 4. ceturksnī sasniedza 894 eiro, bet 2016. gadā kopumā tā bija 859 eiro jeb 631 eiro uz rokas.
Šie notikumi nedaudz maina priekšstatu par iespējamām algu izmaiņām 2017. gadā. Līdz šim publiskotie dati lika domāt, ka pagājušā gada investīciju sarukuma un viduvējā patēriņa kāpuma atbalss darba tirgū iestiepsies šī gada 1.pusē. Tomēr šodienas dati darba tirgus ainu pērn jau krāso siltākos toņos. Turklāt nav ne mazāko šaubu, ka daudz solītais nodarbinātības kāpums celtniecībā notiks. Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publiskotajiem datiem, nozares uzņēmumu gaidas par nodarbinātības kāpumu ir stiprākās četru gadu laikā. Tāpēc algu pieaugums temps 2017. gadā visdrīzāk pārsniegs 6%. Visai ambiciozi ir budžeta sektora darbinieku algu paaugstināšanas plāni. Reālo algu kāpums gan būs lēnāks nekā 2016. gadā, kad vidējais patēriņa cenu līmenis praktiski nemainījās, šogad to kāpums gaidāms 2.5-3.0% diapazonā. Savukārt mājsaimniecību budžetos inflācijas atgriešanos daļēji kompensēs gaidāmais nodarbinātības pieaugums. Ne tikai celtniecības, bet arī rūpniecības nozares uzņēmumi gada sākumā kļuvuši optimistiskāki par savu spēju radīt jaunas darbavietas tuvākajā nākotnē.
Ekonomikas kopaina šobrīd ir kontrastaina. No vienas puses, šodienas dati pasvītro optimistiskākās tēzes šajā pretrunīgajā stāstā. Nodokļu iekasēšanas rezultāti janvārī liek domāt, ka gads ir sācies uz augstas nots. No otras puses, ekonomika 2017. gadā iegāja ar diezgan zemu patērētāju noskaņojuma līmeni, kas gada pirmajos divos mēnešos atkopies tikai ļoti pakāpeniski. Patēriņš ir ļoti liela daļa ekonomikas, tāpēc kopējās izaugsmes temps gada sākumā vēl var būt pavājš. Investīciju finansējuma atjaunošanās var nepaspēt pārveidot realitāti, turklāt gada sākumā šī IKP komponente vispār ir diezgan maza. Taču pamazāk krājas pierādījumi, ka būs spēcīgs paātrinājums sekojošajos ceturkšņos. Fonā risinās ekonomikas ziņās maz aplūkoti procesi, kas ir labvēlīgi uzņēmumu finansiālajai situācijai, piemēram, ir sākušas augt ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā, papildinot straujā reālā izlaides kāpuma efektu. Nozares uzņēmumu aptaujas liecina, ka cenas atkal augt arī celtniecībā. Ir tikai likumsakarīgi, ka izaugsmes paātrinājums vispirms izpaužas uzņēmumu pusē, bet tad pāriet uz mājsaimniecībām, uzņēmumiem sākot aktīvāk konkurēt par darbiniekiem.
#4/4
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Budžeta izdevumu pieaugums pērnā gada pēdējā ceturksnī veicināja straujāku darba samaksas kāpumu ekonomikā kopumā un pērnā gada nogalē vidējā darba samaksas Latvijā palielinājās par 5,9% salīdzinājumā ar 2015. gada pēdējo ceturksni. Vienlaikus vidējā darba samaksa 2016. gadā kopumā Latvijā ir pieauga par 5,0%, kas ir lēnākais darba samaksas kāpums pēdējos gadus. Tomēr līdz ar aktīvāku ES fondu apguvi un straujāku ekonomikas izaugsmi, algu kāpums šogad, visticamāk, jau būs tuvāks 6% un vidējā darba samaksa Latvijā varētu pārsniegt jau 900 eiro uz papīra.
Straujāks darba samaksas kāpums pērnā gada nogalē pamatā saistīts ar sabiedrisko sektoru, kur vidējā darba samaksa pērnā gada pēdējā ceturksnī palielinājās par 6,7%, lai gan pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos darba samaksa tur bija augusi vien par 2,7%. Šāds lēciens sabiedriskā sektora algās primāri saistīts ar skolotāju algu reformu, kā rezultātā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksas izglītības kāpusi par 10%, taču vienlaikus par 10,8% audzis arī atalgojums valsts centrālajā pārvaldē.
Tomēr gadā kopumā vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā palielinājās vien par 3,7%, savukārt privātajā sektorā turpinājās diezgan stabils pieaugums un pērn vidējā alga tur palielinājās par 5,8%. Tajā pašā straujāku algu pieaugumu 2016. gadā neļāva sasniegt tie paši faktori, kas bremzēja arī ekonomikas izaugsmi kopumā – kavēšanās ar ES fondu apguvi un kritums būvniecībā, problēmas tranzīta nozarē, kā arī nerezidentu depozītu aizplūde. Līdz ar transporta nozarē gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa palika iepriekšējā gada līmenī, savukārt finanšu sektorā un būvniecībā tā palielinājās par attiecīgi 1,9%, un 2,9%. Taču, sākoties aktīvākai ES fondu apguvei, būvniecībā jau sāk iezīmēties darbaspēka trūkums un tādēļ šogad tur tiek gaidīts diezgan būtisks algu kāpums, kas protams ietekmēs arī kopējos ekonomikas rādītājus.
Būvniecība gan nav vienīgā nozare, kur gaidām darba samaksas pieaugums, jo tuvākajos gados Latvijas darba tirgū arvien vairāk izjutīsim demogrāfijas faktoru ietekmi. Jau šobrīd darba samaksa aug ievērojami straujāk nekā ekonomika kopumā, lai gan bezdarbs joprojām pārsniedz 9%, savukārt tuvākajos gados ik gadu pensijā sāks dosies par 8-10 tūkstošiem vairāk cilvēku nekā ienāks darba tirgū. Līdz ar to tuvāko 2-3 gadu laikā bezdarbs, visticamāk, saruks jau zem 7%, tādēļ salīdzinoši straujais darba samaksas kāpums tuvākajā laikā nerimsies un vismaz šobrīd tā ir laba ziņa strādājošajiem.
Vienlaikus gan tas nozīmēs uzņēmējiem jādomā, kā pielāgoties šīm pārmaiņām, jo vidējā termiņā tik straujš darba samaksas kāpums var būtiski apdraudēt Latvijas konkurētspēju. Iespējams šis varētu būt viens no iemesliem kādēļ jau vairāk nekā divus gadus mūsu veidotajā Citadele Index aptaujās uzņēmēju vidū dominē pesimisms. Praksē uzņēmējiem šī pielāgošanās demogrāfiskajām pārmaiņām nozīmēs investīcijas produktivitātes celšanā, dažādu nozaru konsolidāciju un iespējams arī atsevišķu zemāk atalgoto nozaru aiziešanu no Latvijas, kā arī augstākas cenas patērētājiem. Tāpat atsevišķās profesijās, visticamāk, neiztiksim arī bez darbaspēka piesaistes no ārzemēm, taču visas ar demogrāfiju saistītās problēmas tas noteikti neatrisinās.
Pozitīvā ziņa ir tā, ka šogad ekonomikā ir gaidāma straujāka izaugsme nekā pērn un šobrīd izskanējušie nodokļu reformu piedāvājumi paredz mazināt darbaspēka nodokļus. Šis brīdis uzņēmējiem būtu jāizmanto, lai pielāgotos ar demogrāfiju saistītajiem izaicinājumiem, jo spiediens uz darba algām tuvākajā laikā noteikti nemazināsies.