Darba tirgū briestošie izaicinājumi, par kuriem tiek runāts jau labu, lēni un neatlaidīgi turpina īstenoties, norāda eksperti.
Tuvāko gadu laikā nodarbināto skaits varētu saglabāties tuvu 900 tūkstošiem. Bezdarba cikliskā komponente jau ir izsmelta, savukārt strukturāls bezdarbs nevar samazināties ātri.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,1 procentpunktu. 2016. gada 1. ceturksnī 101,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada (2015. gada 1. ceturksnī – 100,6 tūkstoši) un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.
Plašāk – galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Nozaru starpā nodarbinātības dinamika ir diezgan raiba un to ne vienmēr var izskaidrot (dati nāk no aptaujām, tāpēc mazās nozarēs ir jo īpaši neprecīzi). No lielākām nozarēm pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā, bet kritums būvniecībā. Transportā un iekšzemes tirdzniecībā izmaiņas tuvu nullei.
Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, tāpēc arī darba tirgus silst lēnāk. Sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars šī gada turpmākajos ceturkšņos tomēr kritīs. Tomēr tas nebūs tik daudz jaunu darbavietu radīšanas dēļ, bet vairāk darbaspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita krituma dēļ.
Gadā vidēji darba meklētāju īpatsvars prognozējams nedaudz virs 9%, kamēr nodarbinātības izaugsme būs tuvu nullei. Tas varētu būt saistīts gan ar to, ka darba devējiem kļūst arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, gan ar to, ka uzņēmēji nejūtas īpaši droši par pieprasījuma kāpumu nākotnē. Tāpēc darba devēji izvēlas palielināt algas esošajiem darbiniekiem un investēt mašīnās un iekārtās, kuras optimizē procesus un neprasa tik daudz darbaroku. Savukārt jaudu paplašināšana pašlaik nav fokusā vairumā uzņēmumu un tādējādi nav pieprasījuma arī pēc papildu darbaspēka.
#2/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Vājais ekonomikas gada sākums lielā mērā arī veidoja pamatu bezdarba pieaugumam, kas šā gada 1. ceturksnī pieauga par 0,5 procentpunktiem līdz 10,3%. Tādejādi šajā laika posmā darba meklējumos atradās 101.6 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā pērnā gada 4. ceturksnī. Joprojām darba meklējumos ilgāk par gadu atrodas 45,5% bezdarbnieku. Turklāt salīdzinājumā ar 2015. gada 4. ceturksni to skaits ir audzis par 0,8 procentpunktiem. Tajā pašā laikā nodarbinātības līmenis gada laikā pieauga par 1,3 procentpunktiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas samazinājās par 0,4 procentpunktiem. Izmaiņas ietekmēja atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju skaita kritums privātajās mājsaimniecībās par 23 tūkstošiem.
Darba tirgū briestošie izaicinājumi, par kuriem tiek runāts jau labu, lēni un neatlaidīgi turpina īstenoties. Neskatoties uz bezdarba kāpumu pirmajā ceturksnī, turpmākajos mēnešos ekonomikas aktivizēšanās liks bezdarba rindām atkal retināties. Tomēr turpmākais samazinājums nebūs straujš. Uz to norāda mērenās izaugsmes prognozes, lielo projektu trūkums būvniecībā, gan darba tirgus ierobežojumi. Darba tirgū saglabāsies krasa reģionalitāte, tai skaitā pastāvošā neatbilstība darba tirgū pieprasītajām prasmēm.
Tāpat izaugsmes nosacījumi ierobežos arī atalgojuma izmaiņas. Tikmēr pamazām darba tirgum tuvojas deviņdesmito gadu straujā dzimstības krituma sekas, kas jau ne pārāk tālā nākotnē nozīmēs krasu potenciālo darbinieku iztrūkumu. Tādejādi, ja līdz šim vairāk dominēja skatījums uz bezdarba līmeni, tad arvien aktīvāk fokuss būs uz ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu darba attiecībās. Šā gada 1. ceturksnī 32% jeb 467 tūkstotis iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadu vecumam bija ekonomiski neaktīvi, jeb nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Tādejādi izaicinājumi iezīmē arvien izteiktākas aprises. No to savlaicīgas risināšanas panākumiem lielā mērā arī izrietēs ekonomikas izaugsmes perspektīvas.
#3/4
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Ziņās par darba tirgu parasti lielāko uzmanību piesaista bezdarba līmenis. Taču var apgalvot, ka vēl svarīgāks rādītājs ir strādājošo skaits. Pat augošā ekonomikā ar augošu nodarbinātību arī bezdarba līmenis var kāpt, ja vairāk kļūst ekonomiski aktīvo cilvēku. Tas notiek, piemēram, ja viņiem uzplaiksnī agrāk izplēnējušas cerības atrast darbu, vai arī šāda doma iepriekš pat nav nākusi prātā. Tātad norises, kas pašas par sevi ir apsveicamas, var pasliktināt populāro makroekonomisko rādītāju. Tieši tas Latvijā šobrīd notiek. Jaunākos datos redzam kopš 2008.gada mazāko cerības atrast darbu zaudējušo cilvēku skaitu jeb 18,1 tūkstoti, par 24% mazāk nekā pirms gada.
Šī gada 1.ceturksnī strādājošo skaits Latvijā bija par 5,1 tūkstoti jeb par 0,6% lielāks nekā pirms gada. Tātad neliels progress, taču ne nenozīmīgs. Apmēram šāds darbavietu skaits kopā vajadzīgs tipiskai kādreizējā rajona centra pilsētai, kā Bauska vai Krāslava, lai tā sekmīgi attīstītos. Iespēju nodarbinātībai augt veicina arī kvalifikācijas līmeņa kāpums. Līdz šim augstāko punktu — 35,4% starp ekonomiski aktīvajiem sasniedzis augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. Viņu īpatsvars starp strādājošajiem ir 37,3%. Arvien aktīvāki ir cilvēki 55-64 gadu vecuma grupā. Tajā strādājošo skaits gada laikā pieaudzis par 5,4 tūkstošiem, tātad gandrīz precīzi atbilstot kopējam kāpumam. Viens no iemesliem noteikti ir pensionēšanās vecuma celšana, taču varbūt arī — darba devējiem ir mazāk iespēju izturēties aizspriedumaini laikā, kad tirgus rezerves tiek izsmeltas.
Tajā pašā laikā bezdarba līmenis gada laikā ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu (pp) līdz 10.3%, darba meklētāju skaits ir kāpis par vienu tūkstoti. Tas noticis pirmo reizi kopš 2010.gada 3.ceturkšņa. Bezdarba pieaugums 1.ceturksnī pret iepriekšējā gada beigām par 0.5 pp nav nekas neparasts. Tā var gadīties pat straujas izaugsmes laikā, sezonālu faktoru dēļ. Taču samērā neliels bija bezdarba sarukums pērnā gada vidū. Aizvadītā gada laikā nenoliedzami IR bijuši notikumi, kuri nelabvēlīgi ietekmējuši nodarbinātību. Piemēram, Krievijas tirdzniecības ierobežojumi skāruši zivju pārstrādi, bet šīs valsts valūtas vērtības kritums — vieglo rūpniecību. Savukārt nevienmērīgā ES fondu apguve izraisījusi krīzi ēku celtniecībā. Visas šīs nozares ir diezgan darbintensīvas.
Ir apstājusies bezdarba līmeņa samazināšanās 15-24 gadus veco jauniešu grupā, kas iepriekš bija ļoti strauja, no vairāk nekā 40% krīzes kulminācijā līdz 14.8% pērnā gada sākumā, bet jaunākajos datos tas ir 15.0%. Iespējams, ka ekonomikas izaugsmes piebremzēšanās apgrūtina darba tirgus pirmā pakāpiena aizsniegšanu, vienkārši parādās mazāk jaunu iespēju. Taču turpinājis strauji samazināties bezdarbs darba tirgū viskonkurētspējīgākajā grupā, starp 25 līdz 34 gadus vecajiem iedzīvotājiem.
Aplūkojot datus pa nozarēm, pārsteidzoši straujš strādājošo skaita kāpums redzams apstrādes rūpniecībā, par 9 tūkstošiem, bet šeit var būt ievērojamas neprecizitātes, tāpat kā vērtējumā par celtniecībā strādājošo skaita kritumu par 12,3 tūkstošiem, kas gan visdrīzāk pareizi rāda izmaiņu virzienu.
Ļoti iespējams, ka šī gada sākumā darba algu kāpums ir bremzējies, taču nelielais darba meklētāju īpatsvara pieaugums vēl nenozīmē, ka darba devējiem pienākuši daudz vieglāki laiki. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaita kritums parāda, ka rezerves darba tirgū samazinās. Notiek pārceļošana no neredzamā bezdarba uz redzamo. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, nodarbināto īpatsvars 15-74 gadus veco cilvēku kopā gada laikā ir pieaudzis diezgan strauji, no 59,7% līdz 61%, bet ekonomiski neaktīvo īpatsvars samazinājies no 33,5% līdz 32%.
Uz to atbildi nevar sniegt šodien publicētie dati, taču būtu interesanti uzzināt — vai ekonomiskās aktivitātes līmeņa kāpums ir saistīts ar iekšējo migrāciju? Deviņdesmito gadu dzimstības krituma atbalss sasniedz vecumu, kurā jaunieši atstāj vecāku mājas. Tas nozīmē, ka samazinās pieprasījums pēc mājokļiem ekonomiski aktīvākajās valsts daļās no to cilvēku puses, kuri šeit ir uzauguši. Tātad rodas vairāk iespēju uz šejieni pārcelties cilvēkiem no pārējās Latvijas. Ja tā ir taisnība, tad šis faktors turpinās samazināt ekonomiski neaktīvo cilvēku skaitu arī turpmāk pat tad, ja izaugsme būs mērena. Tāda tā gan visdrīzāk nebūs, jo eksporta pārorientēšana, ES fondu aprites pieaugums un hipotekārās kreditēšanas cikla pāreja augšupejas fāzē notiks apmēram vienlaicīgi. Periods ap valsts simtgades brīdi Latvijas ekonomikā būs ļoti, ļoti interesants.
#4/4
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Bezdarba līmenis 2016. gada 1. ceturksnī bija 10,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir 0.1 procentpunktu pieaugums gada laikā un 0.5 procentpunktu pieaugums ceturkšņa laikā. Pirmā ceturkšņa dati kopumā atbilst mūsu prognozēm un mēs to vērtējam kā bezdarba stabilizāciju. Šodien publiskotie dati apstiprina, ka cerēt uz strauju bezdarba kritumu 2016. gadā nav pamata.
Nodarbināto skaita gada pieauguma temps pēc prāva kāpuma pērn otrajā pusē palēninājās līdz 0,6%. Tuvāko gadu laikā nodarbināto skaits varētu saglabāties tuvu 900 tūkstošiem. Bezdarba cikliskā komponente jau ir izsmelta, savukārt strukturāls bezdarbs nevar samazināties ātri.
Līdzdalības līmenis jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbināto un darba meklētāju) īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju, tomēr pusi no pieauguma noteica iedzīvotāju vecumstruktūras pārmaiņas. Mūsu demogrāfiskās prognozes liecina, ka pēc pāris gadiem vecumstruktūras pārmaiņu ietekme uz līdzdalības līmeni kļūs negatīva. Tādējādi nav pamata cerēt, ka līdzdalības līmenis turpinās pieaugt tikpat strauji un mēs pārskatāmā nākotnē panāksim Ziemeļeiropas rādītāju.
Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpinās sarukt, bet lēnāk nekā līdz šim (migrācijas negatīvais saldo mazinās; darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars vairs tik būtiski nemazināsies – vecumstruktūras pārmaiņu dēļ).
Virspusēji situācija var izskatīties kā darba tirgus atkopšanās fenomens, kuram ir negatīva piegarša – neskatoties uz ekonomikas attīstību, nodarbināto skaits gandrīz neaug. Tomēr situācijā, kad nodarbinātības kāpuma kapacitāte ir teju izsmelta (neskaitot migrāciju), tas nav nekas slikts un atspoguļo ekonomikas attīstību pa produktivitātes sliedēm.