Padomā labi, vai vēlies būt Jutas Strīķes priekšnieks – šo frāzi droši vien vajadzētu ņemt vērā katram, kurš kaut vai teorētiski kādreiz dzīvē varētu kļūt par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju. Proti...
Reiz tur bija vadītājs Normunds Vilnītis, kurš mēģināja KNAB realizēt noteiktas pārmaiņas un rezultātā publiskajā telpā tika padarīts teju par korupcijas apkarošanas pretinieku. Pēc Vilnīša KNAB šefa postenī nonāca cilvēks no biroja iekšienes – Jaroslavs Streļčenoks. Kādu laiku viss bija mierīgi – līdz brīdim, kamēr Streļčenoks, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem veica savā pakļautībā strādājošo darbinieku novērtējumu un konstatēja, ka Strīķes darbs atbilst D līmenim, kas nozīmējot, ka viņas darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Lūk, tajā brīdī Strīķe un vēl pāris KNAB darbinieču, kuras atzītas par ne īpaši profesionālām, publiskajā telpā izplata paziņojumu, ka Streļčenoks pret viņām realizējot mobingu un bosingu...
Varētu jau to visu uztvert kā seriālu ar drāmas, farsa un komēdijas elementiem vienlaikus. Tomēr tajā visā ir kāda problēma – KNAB nav privāts teātris, kurā dažāda līmeņa aktieri mēģina noskaidrot savas radošās nesaskaņas. Runa ir par biroju, kastiek finansēts no nodokļu maksātāju algas un kura uzdevums ir novērst un apkarot korupciju valstī. Tā vietā mēs ar apbrīnojamu regularitāti varam vērot nesaskaņu izrādi starp Strīķi un cilvēku, kurš konrētajā brīdī ieņem KNAB vadītāja posteni. Protams, Strīķe var nepiekrist novērtējumam, kurā faktiski tiek pateikts, ka ar viņas profesionalitāti ir nopietnas problēmas. Taču Latvija, kā zināms, ir tiesiska valsts, un katra tās iedzīvotāja konstitucionālajās tiesībās ietilpst taisnības meklēšana tiesā. Arī tad, ja konkrētais iedzīvotājs strādā KNAB. Katrā ziņā tas arī būtu daudz produktīvāk par netīrās veļas mazgāšanu publiskajā telpā, izmantojot arvien gudrākus terminus.
Savukārt nodokļu maksātāji, KNAB, tostarp Stīķes un Streļčenoka, uzturētāji gaida reālus šā biroja darba rezultātus. Kādi tie ir? Nu, pēdējā laikā ir pateikts, ka viena partija jau paguvusi pārtērēt priekšvēlēšanu tēriņu limitu, tiesa gan, ļoti sargājot attiecīgo organizāciju un nenosaucot tās vārdu. Ir bijušas vēl šādas tādas darbības, kuru rezultātus ar konkrētiem spriedumiem tiesas zālē sagaidīt kļūst aizvien grūtāk.
Jāpiebilst ir vēl kāda nianse, ar kuru KNAB tomēr atšķiras no daudzām citām iestādēm un uzņēmumiem valstī, – principā tā ir drošības struktūra. Respektīvi, iestāde, kurā ir jābūt visnotaļ stingrai darba organizācijas subordinācijai. Zemāk stāvošs darbinieks, protams, var nepiekrist priekšnieka rīkojumam vai vērtējumam, reaģējot uz to, vai nu aizejot no darba, vai, kā jau minēts, vēršoties tiesā. Bet, ja, izdzirdot sev adresētu nepatīkamu terminu, sākas publiska spriedelēšana par mobingu, bosingu un tamlīdzīgām parādībām, tas jau var kļūt bīstami.