DB Viedoklis

Db viedoklis: Mobings un bosings pret nodokļu maksātāju maciņiem ir ievilcies

Dienas Bizness, 14.06.2013

Jaunākais izdevums

Žēlabu futbola mačā, ko aizsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieces ar sūdzību, ka priekšnieks viņas nepietiekami augstu novērtē, bumba nu jau no premjera ir padota tālāk nākamajam spēlētājam – Valsts kontrolei (VK). Vēl pirms VK ir sākusi ko vētīt (nav gan vēl zināms, vai vispār to darīs), jau skaidrs ir viens – visu šo bumbošanos sedzam mēs, nodokļu maksātāji.

Vai mums, rēķina sedzējiem, VK gūtie dati par KNAB būtu vajadzīgi? Iespējams, bet ne jau tāpēc, lai palīdzētu kārtot attiecības starp šā biroja vadītāju un viņa padotajiem. Mums galīgi nemaz neinteresē, kurš kuram un cik gauži kādā neatkarīgā tiesībsargu iestādē nodarījis. Mums interesē, lai šis birojs darbotos. Viss! Kas mums ir zināms, piemēram, par Satversmes aizsardzības biroju? Savulaik to vadīja Jānis Kažociņš, tagad – Jānis Maizītis. Bet kurš tur kuram ko – kāda mums par to darīšana? Mums par to nav jāzina, mēs to nezinām, un tas ir pareizi. Mēs no šīs institūcijas līdzīgi kā no KNAB sagaidām uzcītīgu ikdienas darbu, kura specifika ir pretēja publicitātei, un acīmredzot arī subordināciju, lai tas viss tiešām darbotos kā pulkstenis un būtu rezultāti.

Bet kas notiek KNAB? Atcerēsimies kratīšanu Liepājas metalurgā! Tiklīdz šī ziņa pa žurnālistu kanāliem sāka izplatīties, kolēģu jautājums bija: kurš veic kratīšanu? Vai KNAB? Aplūkojot fotogrāfijas, secinājums nesagādāja grūtības – nē, tā ir policija. Jo kratītāji nezīmējās. Tā arī atbilde uz jautājumu – kas notiek KNAB?

Šajā sabiedrībai un valstij nozīmīgajā iestādē ir permanents dumpis uz kuģa, un tas ir jābeidz. Labi, neesam jūrā, karogā mums nav sakrustotu stilba kaulu, un «pa dēli» tā vienkārši nevienu aizgājināt nevar un nevajag. Tomēr cauri visām varas dalīšanas diktētajām procedūrām un Zālamana lēmumiem, padodot sūdzībnieku bumbu tālāk, ir jāvalda skaidrai, visiem saprotamai loģikai – tam birojam ir rezultatīvi jāstrādā!

Ja priekšnieks uzskata, ka padotā vērtējums ir neapmierinošs, tas vēl nav iemesls, lai skraidītu pa pasauli, stāstot par mobingu, un rakstītu žēlabainas vēstules premjeram. Tā vietā ir jāpierāda, ka tā nav taisnība, turklāt tas jāizdara ar reālu darbu, nevis ar visādu sviru raustīšanu, kas droši vien bremzē biroja ikdienas darbu un traucē ar sakarīgām lietām nodarboties vēl vienai otrai valsts pārvaldes iestādei.

Ja vēl šī būtu pirmā reize, tad varētu domāt – jā, redz, vai tik kaut kas nelāgs neveidojas tai korumpantu atmaskošanas iestādē? Bet izrādē par mobingu un bosingu jau kuro reizi ir tie paši aktieri! Un tas vairs nav pat aizdomīgi. Nodokļu maksātājiem nav svarīgi, vai katram konkrētajam darbiniekam KNAB ir «d» vai ar kādu citu burtu apzīmējams kvalifikācijas vērtējums un vai viņa vai viņš tur vispār strādā. Mums nevajag tiesībsargus‒popzvaigznes ziņu virsrakstos, mums vajag nopietni apkarotu korupciju. Bet tā vietā diemžēl sociālajos medijos atkal ir ziņa, ka korupcijas dēļ no Latvijas iet prom starptautisks uzņēmums. Nekāda VK tur nelīdzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mobings – arī kā "piepelnīšanās" veids

Andris Lazdiņš, ZAB “Ellex Kļaviņš” partneris, zvērināts advokāts, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobings jeb psiholoģiskais terors jebkurā darba kolektīvā ir izteikti “toksiska” parādība visām pusēm – gan konfliktā tieši iesaistītajiem, gan pārējam kolektīvam. Tomēr darba devējiem pēdējā laikā nākas saskarties arī ar negodprātīgu rīcību no darbinieku puses, kuri mobinga jēdzienu izmanto, lai nepamatoti vērstos pret darba devēju un faktiski – izspiestu naudu.

Nesen notikušā tiesvedībā kāds darbinieks par it kā notikušu mobingu no sava kādreizējā darba devēja vēlējās piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 500 tūkstošu euro apmērā. Darbinieks bija rūpīgi gatavojies tiesvedībai, slepeni ierakstot sarunu fragmentus, provocējot kolēģus elektroniskajā sarakstē, tomēr kā izrādījās – tā saucamais “mobinga” stāsts šajā gadījumā bija izdomāts. Šis piemērs norāda uz to, ka darba devējiem būtu savlaicīgi un rūpīgi jāgatavojas gan tam, lai nepieļautu mobinga situācijas, gan arī tam, ka darbinieki var negodprātīgi izmantot savas likumā noteiktās tiesības ar mērķi iedzīvoties.

Mobings “saindē” kolektīvu, mazina konkurētspēju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatrisināts konflikts darba vietā var izvērsties par mobingu darba kolēģu starpā, ja apstākļi organizācijā ir labvēlīgi šādas negatīvas uzvedības attīstībai

Tā norāda psiholoģijas doktore, Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore Milda Perminiene. Nule viņa uzstājās organizāciju psiholoģijas konferencē Kaitēkļi mūsu dārzā. Pārmaiņas organizācijā, degoši termiņi, paaugstināts stress, neprasmīga līderība ir faktori, kas var veicināt mobingu darba vietās.

Dabisks, bet nevēlams

Austriešu zoologs Konrāds Lorencs pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pētot putnu uzvedību, pamanīja, ka dažkārt, sajūtot apdraudējumu, putni barā uzbrūk ienaidniekam, piemēram, kaķim, taču fiziski upuri neaizskar, tikai biedē. K. Lorencs šādu uzvedību nosauca par mobingu. Nedaudz vēlāk zviedru ārsts Pīters Pauls Heinemans interesējās, vai šāda uzvedība raksturīga arī cilvēkiem. Izrādījās, ka jā. Viņš par mobingu nosauca kolektīvu bērnu agresiju pret kādu citu bērnu. Pašlaik viens no ietekmīgākajiem mobinga pētniekiem norvēģis Stale Einarsens norādījis, ka vienai un tai pašai uzvedībai/parādībai ir daudz dažādu nosaukumu – emocionāla vardarbība, pazemošana, izstumšana, atgrūšana. Viņš izdala sešas pazīmes, kā izpaužas mobings darba vietā: tā ir negatīva un naidīga uzvedība; tai ir psiholoģisks raksturs; tā ir ilgstoša; mobingā ir iesaistītas vismaz divas puses – varmāka un upuris; iesaistītās puses nav līdzvērtīgas varas ziņā, t.i., vienam ir vairāk nosacītas varas un otram – mazāk; un visbeidzot šādai uzvedībai ir negatīvas sekas, piemēram, upuris izjūt paaugstinātu stresu, nomāktību, var pasliktināties darba sniegums, kā arī rasties citas nopietnas, ar garīgo veselību saistītas grūtības, piemēram, depresija, pašnāvnieciskas domas. Dažos pētījumos Vācijā tiek minēts, ka ap četriem procentiem pašnāvību ir saistītas ar mobingu darbā. Mobings skar ne vien tieši iesaistītos, bet ietekmē visu emocionālo klimatu organizācijā. Ja šāda uzvedība ir raksturīga organizācijā, tad paaugstinās ne vien upura, bet arī citu darbinieku stresa līmeni, jo nevar jau zināt, vai pats nekļūsi par nākamo upuri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits gada laikā sarucis par 9179 jeb 4,2%, bet pēdējo divu gadu laikā jau par vairāk nekā 14 000.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā atrodamā statistika par nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaitu rāda, ka 2019. gada. 1. janvārī tādi bija 208 593, savukārt 2018. gada 1. janvārī ievērojami vairāk - 217 772 un vēl vairāk – 222 643 – 2017. gada 1. janvārī. Lai arī teju vai visos VID klientu apkalpošanas centros ir kāds nodokļu maksātājs «pagaisis», tomēr visvairāk nodokļu maksātāju skaits samazinājies tieši Rīgas zonā. Proti, Rīgas klientu apkalpošanas centrā šā gada 1. janvārī bija 122 532 nodokļu maksātāji, bet pirms gada - 131 480 jeb par 8948 vairāk un 2017. gada 1. janvārī - 135 115. Šis aspekts, pēc dažu aptaujāto domām, arī izskaidrojot nodokļu maksātāju skaita sarukumu, jo tie bijuši tā dēvētās čaulas kompānijas, ar kurām bankas pārstājušas sadarboties, un arī tie uzņēmumi, no kuriem šīs čaulas pirkušas kādus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta ar FOTO: VID lielāko nodokļu maksātāju ceremonijā triumfē Statoil Fuel&Retail

LETA, 31.03.2016

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone (no kreisās), SIA Statoil Fuel&Retail izpilddirektore Gunta Jēkabsone ar balvu "2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs" un finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta vidū lauksaimniecības nozarē darbojās 43 tūkstoši nodokļu maksātāju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Nozares uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 15,59 gadi.

0,3 % no kopējā nozarē reģistrēto nodokļu maksātāju juridisko personu skaita darbojas mazāk par vienu gadu, bet 67,1% nodokļu maksātāju darbojas 17 un vairāk gadus.

Šogad pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 35 lauksaimniecības nozares nodokļu maksātāji un 80% gadījumu tas bijis sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu, 8,6% - sakarā dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei un 5,7% sakarā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

Nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2009.–2012.gadā ir nedaudz pasliktinājusies – palielinājies neiesniegto UIN deklarāciju īpatsvars, tomēr nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2012.gadā ir labāka nekā vidēji valstī, norāda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministram lūdz skaidrot Valsts ieņēmumu dienesta darbību

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu maksātāju reģistrācijai VID nepieciešamas trīs dienas

Lelde Petrāne, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no šodienas, 2014.gada 24.jūlija, nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija VID Nodokļu maksātāju reģistrā un VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā tiks veikta vien triju darba dienu laikā.

Tas nozīmē, ka VID, saņemot personas pieteikumu nodokļu maksātāja reģistrācijai vai nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijai, minēto personu vai nodokļu maksātāja struktūrvienību triju darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas reģistrēs VID Nodokļu maksātāju reģistrā.

Arī VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā persona tiks reģistrēta triju darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, ja vien netiks konstatēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 69.panta pirmajā daļā norādītie apstākļi atteikumam reģistrēt nodokļa maksātāju minētajā reģistrā.

VID pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļa maksātāju Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz IKP pieaugumu, pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pēdējo divu gadu laikā sarūk, iespējams, šī tendence mainīsies no 2018. gada, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta datubāze rāda, ka pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits sarūk – tas nozīmē, ka vairāk personu no šī reģistra tiek «izmestas» nekā tiek reģistrētas jaunas. Vairāki uzņēmēji DB vērsa uzmanību uz paradoksālo situāciju, ka oficiāli tautsaimniecība Latvijā «skrien augšup», bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas. Lai arī procentuālā izteiksmē šis kritums ir tikai 8,3%, taču absolūtos skaitļos tie jau ir 7640 nodokļa maksātāji, kas nebūt nav mazs skaitlis. Šajā kontekstā uzņēmēji norāda, ka pat ekonomiskās recesijas laikā 2009.–2010. gadā netika novērots PVN maksātāju skaita sarukums.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka 2012. gada 26. jūlijā spēkā stājās grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», ar kuriem ir paplašinātas iespējas apturēt nodokļa maksātāja saimniecisko darbību par būtiskiem pārkāpumiem. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, vienlaicīgi ar saimnieciskās darbības apturēšanu nodokļa maksātājs tiek izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Tādējādi 2013. gada laikā vērojams pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaita samazinājums. Attiecībā uz 2016. gadu VID informē, ka 2015. gada vidū VID ir veicis virkni pasākumu, tai skaitā pastiprinātu nodokļa maksātāju pirms reģistrācijas kontroli, lai nepieļautu iespēju reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājiem, kuri plāno iesaistīties darījumu shēmās, kā arī jau reģistrēto personu VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā kontroli un to operatīvu izslēgšanu no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka šā gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug, informē VID.

Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas – šī gada astoņos mēnešos piedzīti 189,6 miljoni latu, kas ir par 34% vairāk nekā 2012.gada astoņos mēnešos.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā nodokļu parādu apjoma pieaugums bija 10%, bet šā gada astoņos mēnešos – 0,6%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID), regulāri veicot nodokļu nemaksāšanas risku izvērtējumu, ir konstatēts, ka tieši automobiļu apkopes un remonta nozarē ir augsts nodokļu nemaksāšanas riska īpatsvars, informē VID.

Tādēļ nodokļu disciplīnas uzlabošanai automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem VID ir noteicis divu taksācijas mēnešu nogaidīšanas periodu – jūliju un augustu. To laikā nodokļu maksātājiem tiek dota iespēja pašiem novērst pārkāpumus nodokļu aprēķinu jomā un deklarēt gan saimnieciskās darbības ieņēmumus, gan darbiniekus, gan darbiniekiem aprēķinātās algas pilnā apmērā. Pretējā gadījumā VID uzsāks vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus automobiļu apkopes un remonta nozares nodokļu maksātājiem.

VID ēnu ekonomikas apkarošanā kā vienu no prioritārajām nozarēm ir noteicis automobiļu apkopes un remonta nozari. Attiecīgi VID šajā nozarē strādājošiem nodokļu maksātājiem pievērsīs īpaši pastiprinātu uzmanību, kas nozīmē, ka tieši šīs nozares nodokļu maksātājiem nodokļu nemaksāšanas risku konstatēšanas gadījumā vispirms tiks veikti preventīvie nodokļu administrēšanas pasākumi un nepieciešamības gadījumā arī nodokļu kontroles pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas bija ekonomiskās recesijas laikā – 2009.- 2010. gadā, turklāt PVN maksātāju reģistra «tīrīšana» turpināsies

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada 1. septembrī PVN maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits bija 79 495, savukārt šā gada 1. jūnijā – 82 855, tātad triju mēnešu laikā šis reģistrs kļuvis tukšāks par 3360 maksātājiem jeb 4,1%. Tas nozīmē, ka vairāk tiek no šī reģistra izmesti, nekā tiek reģistrēti jauni. Jāņem vērā - PVN maksātāju skaits pēdējo četru gadu laikā sarūk, pat neraugoties uz to, ka no 2018. gada tiek samazināts obligātais PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis līdz 40 000 eiro (iepriekš 50 000 eiro). Par šo situāciju arī ir neliela neizpratne, jo oficiāli tautsaimniecība Latvijā skrien augšup, bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez nodokļu politikas ceļa kartes gaidāms strupceļš

Māris Ķirsons, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru