Karjera

Samazinājies aizņemto darba vietu skaits

Žanete Hāka, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Šā gada pirmā pusgada beigās aizņemto darba vietu skaits bija 872,5 tūkstoši, kas ir par 2,2 tūkst. jeb 0,2% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Jūnija beigās privātajā sektorā bija par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1% mazāk aizņemto darba vietu nekā pirms gada, sasniedzot 585 tūkstošus, bet sabiedriskajā sektorā aizņemto darba vietu skaits saruka par 1,6 tūkstošiem jeb 0,5%, samazinoties līdz 287,4 tūkstošiem.

Aizņemto darba vietu skaits visstraujāk samazinājās finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 3,3% (samazinājums par 0,4 tūkstošiem), apstrādes rūpniecības nozarē – par 3% (3,5 tūkstošiem), valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē – par 2,8% (1,8 tūkstošiem).

Aizņemto darba vietu skaits visstraujāk palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,4% (pieaugums par 2,2 tūkstošiem), veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 6,1% (3,5 tūkstošiem), nekustamo īpašumu nozarē – par 2,7% (0,7 tūkstošiem).

Profesiju pamatgrupās aizņemto darba vietu skaits visstraujāk palielinājās vienkāršo profesiju pamatgrupā – par 5,3% (pieaugums par 5,9 tūkstošiem), vecāko speciālistu pamatgrupā – par 3,6% (5,2 tūkstošiem), pakalpojumu darbinieku pamatgrupā – par 3,1% (4,3 tūkstošiem).

Savukārt brīvo darba vietu skaits pirmā pusgada beigās, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, ir sarucis par 0,2 tūkstošiem darbvietu jeb 4,5%, sasniedzot 3,9 tūkst., no tiem 2,3 tūkstoši sabiedriskajā sektorā un 1,5 tūkstošus privātajā sektorā.

Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darba vietu skaitā ir samazinājies no 0,5% pērnā gada jūnija beigās līdz 0,4% 2014. gada jūnija beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Gemius Latvia vadītāju Lindu Egli

Lelde Petrāne, 26.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki – pilnsabiedrības RB Latvija eksperti 5 mēnešu laikā visā trases garumā, A un B variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojuši tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu, un trašu aizņemtās teritorijas, teikts paziņojumā medijiem.

Izveidots apkopojums par skartajām zemju platībām, kas uzrāda, ka izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaits - no sākotnējiem 2000 īpašumiem trase skars mazāk kā 1000 privātīpašumu. Nodrošināta pieeja īpašumiem, plānojot piebraucamo ceļu tīklu un nodrošinot lauksaimniecības tehnikas piekļuvi. Novērsta arī lielo lauksaimniecības platību fragmentācija Zemgalē.

Darbs veikts sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, organizējot vairāk kā 40 darba grupu sanāksmes, veicot vairāk kā 500 individuālu konsultāciju, sarežģītākās situācijās kā Salacgrīvā, Limbažos, Sējā, Bauskā veidojot dialogus starp interešu grupām un vienojoties par iespējamiem risinājumiem. Salacgrīvai un Mārupei izveidotas papildus alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Zelta vieta izstādē neeksistē

Linda Zalāne, 22.08.2018

Deutsche Messe AG un Hamburg Messe und Congress pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā top mūsu dzīves skaitļi, un kā tos lasīt

Jānis Goldbergs, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir notikusi kārtējā tautas skaitīšana, lauksaimniecības skaitīšana, un ik dienu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti uzskaita simtiem dažādu rādītāju. Galarezultātā statistika tiek izmantota situācijas prognozēšanai, budžeta plānošanai.

Pēdējo divu gadu laikā ir radīti operatīvi rīki, lai Latvija spētu reaģēt uz Covid krīzes izaicinājumiem, tomēr nereti ir jautājumi – ko no skaitļiem varam iegūt un vai tas, ko saprotam, ir tiešām tas, ko skaitļi liecina. Par CSP skaitļiem, to nepieciešamību un sapratni Dienas Bizness izjautāja CSP priekšnieci Aiju Žīguri.

Fragments no intervijas

Jau sen zināms, ka pastāv atšķirība par to, cik darbinieku parāda Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un cik uzrāda CSP. Proti, atšķirība ir teju par 100 tūkstošiem. Pieņemu, ka abi dienesti skaita un skaita pareizi to, ko skaita, tomēr kādēļ tā? Varbūt ir nepieciešama viena metode strādājošo uzskaitei?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Riga TechGirls", "Vidzeme TechGirls" un "Liepāja TechGirls" tagad pievienojas arī "Ventspils TechGirls".

"Meklējam aktīvistes katrā reģionā un pilsētā, kuras ir gatavas uzņemties veidot vietējo komūnu un pasākumus, jo attālināti to izdarīt ir neefektīvi," saka Anna Andersone, viena no organizācijas "Riga TechGirls" izveidotājām. Primāri "Riga TechGirls" attīsta reģionu "māsu" organizācijas tur, kur ir izglītības iespējas, t.i. kur ir universitātes vai tehnikumi, kur var apgūt informācijas tehnoloģijas. Viņas skatījumā ir svarīgi veidot šādas organizācijas, jo arī reģionos ir lieliski talanti, kurus var palīdzēt attīstīt, bet tur ir mazāk iespēju. "Tāpēc mums jānāk talkā!" tā A. Andersone. Iecerēts izveidot māsu organizācijas arī Daugavpilī un Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sagaidāms neliels kempingu apmeklētāju īpatsvara pieaugums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Kempingu asociācijas valdes priekšsēdētājas Agris Perro.

Katrā kempingā situācija ir atšķirīga, tādēļ nav iespējams visu Latvijas kempingu vārdā pateikt, ka, piemēram, interese par nakšņošanu kempingos 2017.gadā pieaug vai samazinās, sacīja Perro.

Tomēr, spriežot pēc asociācijas biedru atsauksmēm un ik gadu izstādēs ieguldītā darba, ar katru gadu asociācijas kempingiem kopumā veicas arvien labāk, jo, lai arī nelieli, ir vērojami viesu skaita pieaugumi, pauda asociācijas vadītājs.

Arī 2017.gada sezonā sagaidām nelielu pieaugumu, pamatojot to gan ar mūsu veiktajām mārketinga aktivitātēm Eiropā, gan ar imigrantu situāciju "vecajā" Eiropā, norādīja Perro.

Kā viņš uzsvēra, asociācijas biedri cer, ka šovasar būs labi laika apstākļi, jo tas ir ļoti svarīgs aspekts vasaras sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noslēgti pirmie līgumi par Metalurga teritorijas izmantošanu ostas vajadzībām

LETA, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālā ekonomiskā zona (SEZ) noslēgusi pirmos divus līgumus ar ostas uzņēmumiem par bijušā "Liepājas metalurga" teritorijas izmantošanu, intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis.

"Viens līgums ir par noliktavu izmantošanu, un jau tuvākajos mēnešos varētu ienākt pirmās kravas. Otrs - par kravu laukumu," sacīja Hmieļevskis. "Liepājas osta ir viens no priekšnosacījumiem, kādēļ investoriem Liepāja ir interesanta - osta dod iespēju produkciju ērti eksportēt. Tā kā ostā liela daļa noliktavu jau aizņemtas, jāmeklē jaunas vietas. Viens no piemēriem ir bijušā "Metalurga" korpusi Brīvības ielā."

Viņš prognozēja, ka jaunā noliktava un kravu laukums ostā pārkrauto kravu apjomu varētu palielināt par aptuveni 400 līdz 500 tūkstošiem tonnu gadā.

"Izmantojot dzelzceļa un autoceļu pieslēgumus, varam izmantot "Metalurga" teritoriju - veidot noliktavas un kravu laukumus, lai nodrošinātu ostas darbību," sacīja Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru