Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's paziņojusi par Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi.

Standard&Poor’s prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs 2% līmenī, bet līdz 2018.gadam pārsniegs 3%. Standard&Poor's norāda, ka šī gada izaugsme ir nedaudz zemāka nekā tika prognozēta 2015.gadā, un tas lielākoties ir skaidrojams ar vājāku prognozēto eksporta līmeni un zemāku investīciju apjomu tautsaimniecībā.

Standard&Poor's atzīmē, ka stabila nākotnes prognoze ataino līdzsvaru, ko nodrošina Latvijas spējas nodrošināt fiskālos un ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kombinācijā ar ilgtermiņa izaicinājumiem, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju un virkni ārējo ievainojamību, ieskaitot riskus, ko rada nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sistēmā.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Investoriem patīk to uzņēmumu akcijas, kuri maksā dividendes, un viņi tās iegādājas pat laikā, kad finanšu tirgos valda satricinājums, raksta MarketWatch.

Daļa investoru uzmanību pievērš esošajiem ienākumiem, savukārt citi seko līdzi korelācijai starp dividenžu palielināšanu un prognožu pārsniegšanu.

MarketWatch apkopojis informāciju par kompānijām, kurām Volstrītas eksperti ir piešķīruši visaugstākos reitingus.

Saraksta veidošanā izmantots Standard&Poor’s 1500 Composite Index, kurā iekļautas Standard&Poor’s 500, Standard&Poor’s Midcap 400 un Standard&Poor’s Small-Cap 600 indeksa akcijas. Tad izvērtējamo akciju skaits tika samazināts līdz 249 akcijām, kuru dividenžu ienesīgums ir vismaz 3,5%.

Pēc tam saraksts tika sašaurināts līdz 209 kompānijām, kurām ir vismaz piecas pārdošanas rekomendācijas.

Pirmdienu ASV akciju indeksi Standard&Poor’s un Dow Jones Industrial Average noslēdza jaunos rekordaugstumos, liecina biržu dati.

Standard&Poor’s 500 indekss pieauga par 0,3% līdz 2129,2 punktiem, sasniedzot rekordaugstu atzīmi jau trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Dow Jones Industrial Average pakāpās par 26,32 punktiem jeb 0,1% līdz 18298,88 punktiem, kas arī ir vēsturiski augstākais līmenis.

Arī Nasdaq Composite palielinājās par 0,6% līdz 5078,44 punktiem, arī tuvojoties visu laiku augstākajai atzīmei.

Investori patlaban izvērtēt ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvja – Čikāgas bankas vadītāja Čārlza Evansa izteikumus, ka centrālajai bankai vajadzētu atturēties no likmju paaugstināšanas šajā gadā. Savu viedokli viņš pamato ar vājajiem pirmā ceturkšņa datiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's saglabājusi Lielbritānijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, vienlaikus atkārtoti brīdinot par Brexit iespējamo ietekmi.

Aģentūra Lielbritānijas kredītreitingu apstiprināja «AA» līmenī, nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu, kas nozīmē, ka vidējā termiņā tas varētu tikt samazināts.

«Mēs uzskatām, ka Brexit rada ievērojamus riskus Lielbritānijas ekonomikas spēcīgajai veiktspējai un jo sevišķi apjomīgajam finanšu sektoram,» vēsta Standard & Poor's.

Tāpat aģentūra norāda uz neskaidrību saistībā ar Lielbritānijas dalību Eiropas vienotajā tirgū.

Standard & Poor's neilgi pēc 23.jūnijā Lielbritānijā notikušā referenduma par turpmāku dalību Eiropas Savienībā samazināja valsts kredītreitingu no «AAA» līmeņa.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Tuvojoties gada noslēgumam, parasti tiek apkopota informācija par gada labākajiem rezultātiem dažādās jomās, taču MarketWatch apkopojis arī datus par akcijām, kas pēdējā desmitgadē uzrādījušas iespaidīgu atdevi.

ASV akciju tirgū bijus lieliska desmitgade. Laika posmā no 2009.gada decembra beigām līdz šim brīdim Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 165%, bet Standard&Poor’s indeksa atdeve - 244%. Šajā gadā Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 10,2%, bet Standard&Poor’s atdeve - 13,2%.

Eksperti apkopojuši indeksā Standard&Poor’s 500 ietilpstošās akcijas, kuras desmit gadu laikā uzrādījušas vislabākos rezultātus. No 500 akcijām 46 indeksā ir tirgotas citādākā veidā, nekā patlaban vai nav tirgotas, tādēļ tās no indeksa izslēgtas.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras indeksā ietilpstošās akcijas uzrādījušas augstāko atdevi un cik liels bijis pieaugums (ieskaitot reinvestētās dividendes)!

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Kopš gada sākuma vidēji aptuveni 6,5 miljardi akciju ik dienas ASV biržās maina īpašniekus, liecina FactSet dati.

Saskaņā ar Wall Street Journal novērojumiem, aktīvāka tirdzniecība notiek sesijas pirmajā un pēdējā stundā, bet dienas vidū tā ir vienmērīgāka.

Lielākās kompānijas veido ievērojamu daļu no kopējiem tirdzniecības apmēriem. Saskaņā ar FactSet datiem, šajā gadā 10 aktīvāk tirgotākās Standard&Poor’s 500 akcijas veidoja lielāku apjomu nekā mazāk tirgotājās 250 kompānijas.

Vidējais tirdzniecības apjoms ar vienu Standard&Poor’s 500 akciju ir 4 miljoni vērtspapīru.

Veidot ieguldījumu pozīciju mazām un vidēja izmēra akcijām var būt īsts izaicinājums, norāda Themis Trading eksperts Džo Saluci, piebilstot, ka likviditātes trūkums mazo kompāniju vidū kļūst aizvien lielāks.

ASV akciju tirgus dinamika kopš 1928. gada visai precīzi pareģojusi to, kam varētu izdoties uzvarēt gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Proti, ja cena trīs mēnešos līdz šīm notikumam palielinās, tad iespējamība, ka nākamais Baltā nama saimnieks būs jau no esošās tā pārvaldītāja partijas, ir krietni lielāka. Brokeru kompānijas "BTIG" eksperti klāsta, ka akciju virziens trīs mēnešos līdz vēlēšanām nākamo ASV prezidenta partijas piederību pareģojis pat ar gandrīz 90% precizitāti, ziņo "The Wall Street Journal".

Jāteic, ka pēc pandēmijas februāra beigu un marta cenu kraha ASV akciju vērtības ir strauji atguvušās. ASV "Standard & Poor's 500" vērtspapīru indekss šajā periodā audzis aptuveni par 50%.

Nesenajā vēsturē ir bijuši seši gadījumi, kad akciju cena no vēlēšanu gadu augusta beigām līdz ASV prezidenta vēlēšanu dienai sarūk. ASV Republikāņu partijai nu jau Demokrātu partijas prezidentam Baltā nama atslēgas bija jāatdod pēc šādiem periodiem gan 1932. gadā, gan 1960. gadā un 2008. gadā. Savukārt ASV Demokrātu partijai no Baltā nama pēc šādiem akcijām īslaicīgiem neveiksmīgiem periodiem bija jāizvācas 1952., 2000. un 2016. gadā.

ASV akciju tirgū kopš iepriekšējās finanšu krīzes bija vērojams straujš cenu pieaugums, pie kura, šķiet, daudzi investori jau bija paspējuši pierast.

Kopš 2009. gada zemākajiem punktiem līdz šā gada sākumam ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība bija palielinājusies aptuveni par 180%. Tiesa gan, šā gada pirmajā pusgadā minētā tirgus indikatora vērtība ir pieaugusi vien par 0,2%. Jāatgādina, ka attiecīgajā periodā pērn ASV Standard & Poor’s 500 vērtība bija palielinājusies jau par 11%.

Pagaidām ASV akcijām veiksmīgs ir jūlijs, kur Standard & Poor’s 500 vērtība pieaugusi vēl par 1,8%. Neskatoties uz akcijām ļoti veiksmīgajām pāris dienām, kur pamatā tirgus dalībnieki, iespējams, pārspīlēti priecājas, ka panākta vismaz kaut kāda starptautisko aizdevēju vienošanās ar Grieķiju, ir nomanāms, ka līdzekļu pārvaldnieku un vērtspapīru analītiķu viedoklis par akciju cenu kāpumu vidējā termiņā kļuvis krietni piezemētāks. Šobrīd pieaugošs skaits vērtspapīru ekspertu pauž pārliecību, ka, visticamāk, par tik strauju akciju vērtību pieaugumu, kā ir ierasts pēc globālās finanšu krīzes, būs jāaizmirst. Tiek norādīts, ka nākamos 5 līdz 10 gadus un, iespējams, arī ilgākā termiņā ASV akciju cenu palielināšanās būšot visai lēzena.

Ceturtdien ASV akciju indeksi strauji pieauga, un Standard&Poor’s 500 tirdzniecības sesiju noslēdza šā gada augstākajā līmenī, liecina MarketWatch dati.

Tāpat indekss patlaban ir tuvu rekordaugstajam līmenim, ko tas sasniedza pērnā gada 29. decembrī.

Optimismu tirgus dalībnieku vidū veicināja ziņas par pamieru starp Krieviju un Ukrainu, kā arī naftas cenas pieaugums un ziņas par vairāku uzņēmumu apvienošanos.

Rezultātā Standard&Poor’s 500 pakāpās par 1%, un astoņi no tā 10 sektoriem piedzīvoja kāpumu. Savukārt Dow Jones pakāpās par 0,6% un pieauga 24 no 30 tā apakšsektoriem.

Eksperti par turpmāko kāpumu gan ir piesardzīgi. «Es nebūtu pārsteigts, ja šogad mēs redzēsim, ka Standard&Poor’s 500 atgriezīsies pie 2200 vai pat 1850 punktu līmeņa, tomēr uzskatu, ka kopumā indekss gadu noslēgs bez izmaiņām, ņemot vērā, ka uzņēmumu novērtējumi ir pārāk augsti,» saka Wells Capital Management stratēģis Džeims Polsens.

Pasaules biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, tirgiem gaidot šīsnedēļas sarunas par «Breksita» atlikšanu un uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonas sākumu.

Britu mārciņas vērtība bija nestabila, investoriem apsverot riskus jaunā ar «Breksitu» saistītā nedēļā. Daudzi uzskatīja, ka jauna «Breksita» atlikšana ir droši gaidāma, bet citi pieļāva bezvienošanās izstāšanās iespējamību.

Frankfurtes biržas indekss kritās pēc nelabvēlīgu Vācijas importa un eksporta datu publicēšanas, un pēc tam kritās arī Parīzes un citu eirozonas biržu indeksi.

Volstrītā indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka pēc «Boeing» akcijas cenas ievērojama krituma, bet indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» nedaudz palielinājās.

Šonedēļ ir gaidāma ASV patēriņa cenu publicēšana par martu, un investori gaida bankas «JPMorgan Chase» peļņas rādītājus, kas iesāks uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonu.

Akciju tirgū nepastāv investīcijas bez riska, taču dažkārt kompānijas pieredze dividenžu maksāšanā var pārspēt bažas par akcijas cenas perspektīvām, raksta MarketWatch.

Standard&Poor’s 500 Dividend Aristocrats Index veido 51 Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošās kompānijas akcija, kas vismaz 25 gadus regulāri ir paaugstinājušas dividendes izmaksas. Viens veids, kā investēt visā indeksā ir 3,1 miljardu vērtais ProShares S&P Dividend Aristocrats ETF, kurā ir spoguļinvestīcijas indeksam.

2016.gadā labākos rezultātus starp Standard&Poor’s 500 akcijām uzrādīja enerģētikas sektors, ko veicināja augošās naftas cenas. Otrs labākais rezultāts bija telekomunikāciju sektoram, kas uzrādīja 23,5% ienesīgumu.

Savukārt šogad enerģētika sliktāko rezultātu uzrādīja enerģētika, kuru raksturojošais indekss saruka par 12,4%.

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, aizvien lielākam skaitam valstu apturot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas izmantošanu, bet ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem cerot uz ekonomikas atkopšanos.

Dānija pagājušonedēļ apturēja Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu sakarā ar ziņām par trombozes gadījumiem Eiropā. Dānijas piemēram sekoja arvien lielāks skaits Eiropas valstu.

"Ja tiks pierādīts, ka "AstraZeneca" vakcīna izraisa asins recekļus, un vēl vairāk valstu būs spiestas izbeigt tās izmantošanu, tad tas izrādīsies liels šķērslis sacensībā par pašizolācijas pasākumu izbeigšanu," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favds Razakzada.

"Eiropas akcijām bija grūti visu dienu, un to pārdošana paātrinājās pēcpusdienā, kad Francija un Itālija kļuva par jaunākajām Eiropas valstīm, kas apturējušas "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes Covid-19 vakcīnas izmantošanu, pēc Vācijas un vairākām citām valstīm."

Akciju cenas pasaulē ceturtdien lielākoties kritās, investoriem peļņas nolūkā pārdodot vērtspapīrus, kuru cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, bet kritumu ierobežoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņēmīgā rīcība cīņai pret Covid-19 krīzes sekām.

Eiropas biržu indeksi saruka pēc iepriekšējo dienu kāpuma, un samazinājās arī divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem, investoriem gaidot nelabvēlīga ASV nodarbinātības ziņojuma publicēšanu piektdien.

Eiro vērtība pieauga un Dienvideiropas valstu obligāciju ienesīgums samazinājās pēc tam, kad ECB paziņoja, ka tiks tērēti papildu 600 miljardi eiro obligāciju ārkārtas iegādēm, lai palīdzētu eirozonai pārciest koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Investoru noskaņojumu tomēr pasliktināja ECB ceturtdien izteiktā prognoze, ka koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēļ eirozonas ekonomika šogad samazināsies par 8,7%.

"Tāpat kā finanšu ministri, arī centrālās bankas attīstītajā pasaulē turpina darīt visu iespējamo, lai ierobežotu milzu recesiju," sacīja "Berenberg" analītiķis Holgers Šmīdings.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem gatavojoties jauniem patēriņa inflācijas datiem, kas var dot jaunu skaidrību par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) cīņu pret inflāciju.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas kopš gada sākuma ir krasi pieaugušas, ko veicināja entuziasms iegādāties ar mākslīgo intelektu saistītu uzņēmumu akcijas, bet šis kāpums apsīka pagājušajā nedēļā.

FRS mēnešiem ilgi ir saglabājusi bāzes procentlikmi 23 gadu augstākajā līmenī, plānojot samazināt inflāciju līdz 2%.

Otrdien gaidāmie ASV patēriņa inflācijas dati tiks rūpīgi izvērtēti, meklējot pazīmes par to, vai inflācijas pieaugums janvārī ir vienreizēja vai ilgstoša parādība.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Kriptovalūtas ""Bitcoin" vērtība pirmdien pieauga līdz vairāk nekā 72 700 ASV dolāriem, un pieauga arī zelta cenas.

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV procentlikmju celšanu, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās bažās par Lielbritānijas ekonomikas recesiju.

Kritums Volstrītā bija straujākais kopš 2020.gada. Indekss "Nasdaq Composite", kurā dominē tehnoloģiju firmas, kas ir sevišķi jutīgas pret augstākām procentlikmēm, saruka par 5,0%, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vairāk nekā 3%.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta, lai samazinātu inflāciju. Gada inflācija ASV martā pieauga līdz 8,5% salīdzinājumā ar 7,9% februārī, tādējādi reģistrēts augstākais tās līmenis kopš 1981.gada decembra.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Banka ceturtdien paaugstināja bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš 2009.gada globālās finanšu krīzes - no 0,75% līdz 1%, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju. Tā arī prognozēja, ka gada inflācija Lielbritānijā šogad pārsniegs 10% un ekonomikā iestāsies recesija.

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien pieauga, Londonas biržas indeksam sasniedzot augstāko līmeni Covid-19 pandēmijas laikā, bet Volstrītas indeksam "Standard & Poor's 500" sasniedzot jaunu rekordu.

Tirgus dalībnieku optimisms pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) uzsvēra savu apņemšanos saglabāt procentlikmes rekordzemā līmenī.

"[Londonas biržas indekss] FTSE 100 sasniedza augstāko līmeni kopš pandēmijas sākuma, jo pieaug pārliecība par globālās un Lielbritānijas ekonomikas atkopšanos," sacīja Market.com analītiķis Nīls Vilsons.

"Optimisms par globālās ekonomikas atveseļošanos, ko atbalsta FRS attieksme, pacēla Eiropas akciju cenas," sacīja OANDA analītiķe Sofija Grifitsa.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā negaidīti palielinājās par 16 000. Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā pieauga līdz 744 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 728 000 apmērā.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga pirms ASV inflācijas datu publikošanas, kuriem var būt svarīga loma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumos par monetāro politiku. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Investori gaida jaunu ASV patēriņa cenu datu publiskošanu trešdien pēc tam, kad divos iepriekšējos ziņojumos ASV inflācija izrādījās lielāka par gaidīto, liekot daudziem tirgus vērotājiem atlikt prognozes par FRS procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, bet indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums.

ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) dati par martu var dot norādi par to, vai nelabvēlīgie inflācijas dati gada sākumā izskaidrojami ar sezonāliem faktoriem un cik liela ir iespējamība, ka FRS varētu sākt procentlikmju pazemināšanu jūnijā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 38 883,67 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 5209,91 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 16 306,64 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien lielākoties pieauga pēc labu kompāniju peļņas rezultātu publicēšanas, bet kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, gandrīz sasniedzot visu laiku augstākos līmeņus, pēc pārsvarā labu "Verizon", "Netflix" un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, un turpinājās naftas cenu kāpums.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pakāpās virs 66 000 ASV dolāriem un gandrīz sasniedza 67 000 dienu pēc tam, kad ar šo valūtu saistīts finanšu instruments "Bitcoin Strategy ETF" veiksmīgi debitēja Ņujorkas akciju biržā. "Bitcoin Strategy ETF" otrajā tirdzniecības sesijā pieauga par 3,2%.

"Interese par "Bitcoin" pēc vakardien notikušā jaunā ETF starta ir palīdzējusi šai kriptovalūtai pakāpties līdz jaunam rekordam," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.