Vairāku amatpersonu izteikumi par nevajadzīgajiem uzņēmumiem, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs — strādā ar zaudējumiem, bez peļņas, bez neto apgrozījuma –, uzņēmēju vidū raisījis apmulsumu un neizpratni.
Jau Covid-19 pandēmijas laikā nereti skanēja atziņas, ka Latvija var iztikt bez tām nozarēm, kuras šajā laikā smagi cieta, jo budžeta ieņēmumos briesmīgu robu nebija. Tā kā lauvas tiesu no visiem nodokļiem valsts makā samaksā daži tūkstoši uzņēmumu, tad arvien vairāk rodas jautājumi par to, kam tad īsti vajag tos pārējos – vairāk nekā simt tūkstošus.
“Bez komentāriem. Man nav, ko teikt,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš gribētu redzēt pamatojumu, uz kā šādi teksti tiek pausti, un vienlaikus ieraudzīt sociāli ekonomisko analīzi par to, kas notiek nodarbinātībā, cilvēku pirktspējā, kā arī patēriņa nodokļu ieņēmumos, bezdarba rādītājos un tam nepieciešamo pabalstu apmēros, ja patiešām tie uzņēmumi, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs, ir nevajadzīgi.
Iespaidīgi cipari
Pēc SIA Lursoft datiem, 2020. gadā ar zaudējumiem strādāja 50 182 uzņēmumi, kuros bija nodarbināti 176 688 strādājošie. Savukārt 21 464 uzņēmumiem neto apgrozījums 2020. gadā bija nulle, un tajos bija 10 919 nodarbinātie. Vēl 3947 uzņēmumi pērno gadu bija noslēguši ar peļņu 0 eiro apmērā, un šādos uzņēmumos bija nodarbināti 7628 strādājošie. Tā kā pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2020. gadā darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, svārstījās no 799 541 līdz 813 913, tad var aprēķināt, ka teju ceturtajai daļai darba ņēmēju darba devēji varētu atbilst formulējumam “sniegums biznesā ir neapmierinošs”. SIA Lursoft dati rāda, ka šajā kategorijā ir ne tikai uzņēmumi ar 100% pašmāju kapitālu, bet arī ar 100% ārvalstu kapitālu.
Visu rakstu lasiet 21.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!