Karjera

Veidos vienotu Eiropas platformu, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību nedeklarētā darba novēršanā

Žanete Hāka, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Ceturtdien Luksemburgā norisinājās Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padome, kuras laikā dalībvalstis vienojās par priekšlikumu kopīgas Eiropas platformas izveidei, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību nedeklarētā darba novēršanā, un ministri diskutēja par Eiropa 2020 stratēģijas vidusposma pārskatu, informē Labklājības ministrija.

Eiropas platformas priekšlikums paredz uzlabot sadarbību starp dalībvalstu atbildīgajām institūcijām, lai pastiprinātu cīņu pret nedeklarēto darbu. Eiropas platformas ietvaros dalībvalstis apmainīsies ar savu pieredzi un labas prakses piemēriem. Nedeklarētā darba jautājums ir būtisks visā ES: 2013. gadā katrs desmitais ES iedzīvotājs bija iegādājies pakalpojumus, kuru pamatā bija nedeklarēts darbs . Nedeklarētam darbam ir negatīva ietekme uz darbinieku sociālo aizsardzību, darba aizsardzību, darbinieku prasmju attīstību un mūžizglītību.

Padomē ministri arī diskutēja par Eiropa 2020 stratēģijas vidusposma pārskatu. Ministri atskatījās uz Eiropa 2020 stratēģijas ieviešanu nacionālajā līmenī un galvenajiem šķēršļiem, kā arī izteica viedokļus kā stratēģiju padarīt efektīvāku, lai veicinātu izaugsmi un jaunas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba vietas.

2010. gadā pieņemtās Eiropa 2020 stratēģijas galvenais mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību gan ES kopumā, gan tās dalībvalstīs. Stratēģijas ietvaros ir izvirzīti pieci ES līmenī sasniedzami kvantitatīvi mērķi nodarbinātības, pētniecības, vides, sociālās iekļaušanas un izglītības jomās. 2015. gadā ir plānots veikt Eiropa 2020 stratēģijas vidusposma pārskatu.

Eiropa 2020 stratēģija ir sniegusi būtisku ieguldījumu dažādu sociālekonomisko izaicinājumu risināšanā. Latvijā ir samazinājies jauniešu bezdarbs kopš krīzes perioda un nodarbinātības līmenis pēdējos trīs gados ir pieaudzis par vairāk nekā 5%, uzrunājot ES ministrus, uzsvēra Latvijas labklājības ministrs Uldis Augulis. Nākamajos piecos gados uzmanība ir jāpievērš tam, lai izaugsmes ietekmi sajustu arī iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Mums ir jārada kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba vietas, jāveicina sociālā iekļaušana un lielāka uzmanība jāpievērš dzimumu līdztiesībai, viņš uzsver.

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015. gada pirmajā pusē. Latvija pārņems prezidentūru no Itālijas un nodos to Luksemburgai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelegālā cigarešu tirgus apjoms pērn ievērojami samazinājies - salīdzinājumā ar 2015. gadu, samazinājums ir 18%, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām pētījumā vērtētajām Eiropas valstīm, atsaucoties uz jaunāko auditorfirmas KPMG ziņojumu par nelegālo cigarešu tirdzniecību Eiropas Savienībā, ziņo Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tostarp Igaunijā nelegālā tirgus apjomi mazinājušies par 12%, savukārt Lietuvā par 11%.

Tāpat Latvija esot vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2016.gadā bija vērojams legālā cigarešu tirgus kāpums.

VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe atzīmē, ka par spīti pastāvīgi pieaugošajām cenām, smēķētāji, kuru skaits Latvijā samazinās, priekšroku tomēr dod legālajām cigaretēm. Viņs arī uzteic tiesībaizsardzības iestāžu darbību: «Ja KPMG pētnieku vērtējumā nelegālais cigarešu tirgus Latvijā 2016. gadā bija 550 miljoni cigarešu, tad izņemtais vairāk kā 141 miljonu nelegālo cigarešu daudzums liecina par ļoti veiksmīgu sasniegumu,».

KPMG pētījumā atzīmēts, ka iemesls, kāpēc Baltijas valstīs mazinās nelegālo cigarešu apjoms, lielā mērā ir saistīts ar pastiprinātajiem robežas drošības pasākumiem un ieviestajiem ierobežojumiem ievedamo cigarešu apjomos fiziskajām personām. VID jau iepriekš ir informējis, ka Latvijas muitas kontroles punkti uz ārējās ES robežas gan uz dzelzceļa, gan autoceļiem ir aprīkoti ar kravu kontroles rentgena iekārtām, transportlīdzekļu svariem, bagāžas kontroles rentgena iekārtām un transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu (TLKAIS), ar kuru palīdzību ir iespējams pilnvērtīgāk veikt kontroles pasākumus. Plašais tehniskā aprīkojuma klāsts efektīvi darbojas arī kā preventīvs pasākums kontrabandas ierobežošanai. Paralēli notiek darbs pie Baltijas valstu kravu kontroles rentgena iekārtu sasaistes vienotā tīklā, lai būtiski uzlabotu skenēto attēlu analīzes iespējas un nodrošinātu koordinētu trīs Baltijas valstu uzraudzības iestāžu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru