Karjera

VID preventīvā darba rezultātā legalizēti 11,3 tūkstoši darba ņēmēju

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada deviņos mēnešos ir veicis dažādus preventīvos, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošos pasākumus, informē VID.

Kopumā VID preventīvā darba rezultātā savu saimniecisko darbību legalizējušas 728 fiziskās personas. Darba devēju tematisko pārbaužu laikā veiktā preventīvā darba rezultātā 1257 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus. Saistībā ar algu izmaksām aploksnēs 95 nodokļu auditos papildus aprēķināti maksājumi budžetā 5,21 miljona eiro apmērā. Pie kriminālatbildības ir sauktas uzņēmuma, kurš izvairoties no nodokļu nomaksas, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru kopumā par 753,7 tūkstošiem eiro, amatpersonas.

Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 11,3 tūkstoši darba ņēmēju un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 3115,6 tūkstošus eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 2,095 miljonus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) – 1,02 miljonus eiro.

Savu saimniecisko darbību legalizēja 728 fiziskās personas, kas reģistrējās kā nodokļu maksātājas, no tām septiņi nodokļu maksātāji deklarēja ienākumus no saimnieciskās darbības 12 tūkstošu eiro apmērā.

Ar 16182 nodokļu maksātājiem veikts preventīvais darbs datu ticamības novērtējuma ietvaros, nosūtot aptaujas lapas, lūdzot precizēt darba ņēmēju darba ienākumus vai deklarēt visas nodarbinātās personas.

2524 fiziskajām personām, kuras, iespējams, veic nereģistrētu saimniecisko darbību, nosūtīts atgādinājums reģistrēties kā nodokļu maksātājam.

VID 2014.gada deviņos mēnešos sniedza Valsts darba inspekcijai informāciju 1452 gadījumos, kad konstatēja pārkāpumus darba devēju un darba ņēmēju darba tiesisko attiecību noformēšanā.

Saistībā ar nelegālo nodarbinātību un algām aploksnēs organizēti arī 110 izglītojoši semināri nodokļu maksātājiem.

Veiktas 2820 darba devēju tematiskās pārbaudes, no tām 1901 pārbaudē konstatēti pārkāpumi. Šo pārbaužu rezultativitāte ir 67%.

Visbiežāk šajās pārbaudēs tika konstatēts, ka netiek pareizi aprēķināti un/vai maksāti nodokļi no darba algām (1446 gadījumos), ir pārkāpumi darba laika uzskaitē (1248 gadījumos), VID netiek sniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību (411 gadījumos), kā arī citi normatīvo aktu pārkāpumi. Galvenokārt pārkāpumi konstatēti tirdzniecības un būvniecības uzņēmumu pārbaudēs.

Darba devēju tematisko pārbaužu laikā veiktā preventīvā darba rezultātā 1257 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus un iemaksai budžetā papildus ir aprēķinājuši VSAOI un IIN 401,4 tūkst. EUR apmērā.

Par darba devēju tematiskajās pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu 273 gadījumos piemērots naudas sods 147,9 tūkstošu eiro apmērā, tajā skaitā 213 gadījumos piemērots naudas sods 87,2 tūkstošu apmērā par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. 63 gadījumos VID ir izbeidzis lietvedību, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

2014.gada 31.jūlijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā minētais kriminālprocess tika pabeigts un par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tika atzītas piecas personas, kurām kopā piemērotais naudas sods sastāda 270 minimālās mēnešalgas (86,4 tūkstoši eiro), piemērotie naudas sodi ir iemaksāti valsts budžetā.

Šobrīd notiek izmeklēšana vairākos ierosinātos kriminālprocesos, kas saistīti ar aplokšņu algu izmaksu, kopumā šajos kriminālprocesos noziedzīgo nodarījumu rezultātā valstij nodarītie zaudējumi ir 1,03 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelegālā cigarešu tirgus apjoms pērn ievērojami samazinājies - salīdzinājumā ar 2015. gadu, samazinājums ir 18%, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām pētījumā vērtētajām Eiropas valstīm, atsaucoties uz jaunāko auditorfirmas KPMG ziņojumu par nelegālo cigarešu tirdzniecību Eiropas Savienībā, ziņo Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tostarp Igaunijā nelegālā tirgus apjomi mazinājušies par 12%, savukārt Lietuvā par 11%.

Tāpat Latvija esot vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2016.gadā bija vērojams legālā cigarešu tirgus kāpums.

VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe atzīmē, ka par spīti pastāvīgi pieaugošajām cenām, smēķētāji, kuru skaits Latvijā samazinās, priekšroku tomēr dod legālajām cigaretēm. Viņs arī uzteic tiesībaizsardzības iestāžu darbību: «Ja KPMG pētnieku vērtējumā nelegālais cigarešu tirgus Latvijā 2016. gadā bija 550 miljoni cigarešu, tad izņemtais vairāk kā 141 miljonu nelegālo cigarešu daudzums liecina par ļoti veiksmīgu sasniegumu,».

KPMG pētījumā atzīmēts, ka iemesls, kāpēc Baltijas valstīs mazinās nelegālo cigarešu apjoms, lielā mērā ir saistīts ar pastiprinātajiem robežas drošības pasākumiem un ieviestajiem ierobežojumiem ievedamo cigarešu apjomos fiziskajām personām. VID jau iepriekš ir informējis, ka Latvijas muitas kontroles punkti uz ārējās ES robežas gan uz dzelzceļa, gan autoceļiem ir aprīkoti ar kravu kontroles rentgena iekārtām, transportlīdzekļu svariem, bagāžas kontroles rentgena iekārtām un transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu (TLKAIS), ar kuru palīdzību ir iespējams pilnvērtīgāk veikt kontroles pasākumus. Plašais tehniskā aprīkojuma klāsts efektīvi darbojas arī kā preventīvs pasākums kontrabandas ierobežošanai. Paralēli notiek darbs pie Baltijas valstu kravu kontroles rentgena iekārtu sasaistes vienotā tīklā, lai būtiski uzlabotu skenēto attēlu analīzes iespējas un nodrošinātu koordinētu trīs Baltijas valstu uzraudzības iestāžu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru