Lai gan bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir mērāms ar divciparu skaitli, uzņēmēji jau izjūt darbaspēka trūkumu. Iemesli tam ir dažādi – gan augsti kvalificētu iedzīvotāju aizbraukšana no valsts, gan bez darba esošo cilvēku prasmju nepiemērotība darba tirgus pieprasījumam, gan ilgstošu bezdarbnieku nevēlēšanās nomainīt valsts vai pašvaldību maksātos pabalstus pret samaksu par darbu. Dienas Biznesa kluba biedru diskusijā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izklāstīja daļu no viņa plānotajiem risinājumiem – aizbraukušo tautiešu reemigrācijas plānu, ieceres valsts investīcijas koncentrēt punktos, kur ir vislielākais attīstības potenciāls, un atbalstu to cilvēku apmācībām, kuri ar esošo izglītību vai prasmēm darbu atrast nespēj. 

UPB Holding prezidents Uldis Pīlēns uzsver – demogrāfijas tendences liecina, ka turpmāk, lai nodrošinātu vien esošo ekonomikas apjomu, ik gadu Latvijā nāksies ievest vairākus tūkstošus viesstrādnieku. D. Pavļuts gan brīdina par «skursteņa efektu»: konkurences cīņā par zemāko cenu Latvijas uzņēmumi centīsies piesaistīt tos darbiniekus, kas gatavi strādāt par viszemāko darba samaksu, tādējādi negatīvi ietekmējot algu līmeni valstī un radot konkurenci vietējiem iedzīvotājiem. 

U. Pīlēns skaidro sava uzņēmuma piekopto taktiku – tas izvietojis ražotnes Latvijas reģionos, kā arī pie ražotnēm Liepājā radījis labiekārtotus un mēbelētus dzīvokļus inženiertehniskajiem darbiniekiem, kuros darba dienās dzīvo UPB Holding strādājošie no visas Latvijas. «Reģionos darbaspēks ir daudz, daudz lojālāks,» viņš uzsver. Tomēr, sabiedrībai novecojot, ar iekšējiem resursiem vienalga nepietiks. Viņš norāda arī uz Latvijas ģeogrāfisko ekonomikas ainu – galvenie ekonomikas impulsi izvietoti Rīgā un lielākajās pilsētās, kur atrodas industriālie centri. Tie ietekmē teritoriju rādiusā ap centriem, līdz ar recesiju visvairāk cieta reģionālie centri, bet Rīga cilvēkresursu ziņā cieta vismazāk vai pat ieguva. Tādējādi arvien pieaug tās teritorijas, kuras šie «reģionālie impulsu centri» vairs neaizsniedz. 

Ekonomikas ministrs par lielāko Latvijas šī brīža izaicinājumu sauc to, kādā veidā padarīt augstāku Latvijas ekonomikas līmeni, ar to saprotot ekonomikas sarežģītības pakāpi un pievienoto vērtību. Viņš uzsver, ka Latvijā lielākā uzņēmumu daļa ir zemas vai labākajā gadījumā vidējas pievienotās vērtības grupās, kur atalgojums ir nozīmīgs faktors un tas ir izšķirīgs ārējās konkurētspējas ziņā: «Mēs lielākoties konkurējam ar cenu, gatavību piekāpties apmaksas termiņu ziņā, mazinot savu rentabilitāti. Tas spiediens atsevišķam uzņēmumam var likt ņemt [darbā] to, kurš ir gatavs strādāt lētāk, atvest ar autobusu to, kurš ir gatavs dzīvot vagoniņā. Tas jau šobrīd notiek. Ja tas iegūst stihiskus apmērus, tad tā vietā, lai vilktu ekonomikas struktūru uz augšu, veicinot produktivitāti, tā vietā, lai vilktu uz augšu vidējo algu līmeni valstī un mēģinātu atvilkt atpakaļ mūsu kvalificētos cilvēkus [no ārzemēm], mēs dabūjam pretējo efektu – kā skurstenim.» Labklājības ministre Ilze Viņķele piekrīt, ka «būs nepieciešamība runāt par tādu imigrācijas politiku, kas mērķēta darba tirgus vajadzību apmierināšanai».

Iespējamie problēmas risinājumi tiek saskatīti valsts atbalstītā darbinieku apmācīšanā uzņēmumos, kā arī no Latvijas aizbraukušo reemigrācijā. U. Pīlēns gan norāda, ka galvenais iemesls, kādēļ šie cilvēki nedodas atpakaļ uz savu dzimteni, ir nestabilitātes sajūta, tādēļ šāds plāns vērtējams kā sabiedrisko attiecību pasākums, lai arī nepieciešams un svarīgs. D. Pavļuts piekrīt, ka zināms PR elements šajā plānā ir, taču komunikācija ir nepieciešama. Turklāt, lai liktu emigrantiem atgriezties Latvijā, jāmaina nereti izplatītā sajūta, ka mājās viņi tiek nosodīti par to, ka devušies vieglākas dzīves meklējumos.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra