Kataras emīrs Hamads bin Khalifa Al Thani iegādāsies sešas neapdzīvotas Grieķijas salas Jonijas jūrā, kur iecerējis izveidot privātu rezidenci savām trijām sievām un 24 bērniem. Darījuma vērtība aplēsta aptuveni 8,5 miljonu eiro apmērā.

Emīrs salas iegādājies Ehinadu arhipelāgā, kur daudzas salas ir privātā īpašumā, bet to Grieķijas finanšu krīzes nomocītie īpašnieki bieži vien vēlas no tām atbrīvoties. Arī Kataras emīra nopirkto salu bijušie īpašnieki atzinuši, ka augsto nekustamā īpašuma nodokļu dēļ tās pārdod ar atvieglojumu.

Salu nopirkšana ilgusi pusotru gadu, kas galvenokārt bija saistīts ar birokrātisku šķēršļu pārvarēšanu. Sākotnēji Kataras emīrs vēlējies iegādāties visas arhipelāga salas, vēsta britu laikraksts The Guardian. Emīrs apsolījis arī finansēt vietējā reģiona ūdensapgādes projektu.

Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

Katara noslēgusi vienošanos Vācijai vismaz 15 gadus piegādāt sašķidrinātu dabasgāzi, Eiropas lielākajai ekonomikai meklējot alternatīvus piegāžu avotus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja amatpersonas.

Vienošanās paredz, ka Katara Vācijai piegādās divus miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes gadā.

"Ar šo ilgi gaidīto vienošanos Katara vēlas veicināt pūliņus, lai atbalstītu energodrošību Vācijā un Eiropā," norāda Kataras enerģētikas ministrs un valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" vadītājs Sāds al Kābi.

Kābi skaidro, ka "QatarEnergy" partneris, ASV uzņēmums "ConocoPhillips", no 2026.gada gāzi no Kataras piegādās Brunsbiteles sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, kas tiek attīstīts Vācijas ziemeļos.

Kā ziņots, "QatarEnergy" pagājušajā nedēļā pavēstīja par dabasgāzes piegādes līgumu, kas uz 27 gadiem noslēgts ar Ķīnu, nodēvējot to par visu laiku ilgāko šāda veida līgumu.

Kataras valsts energokompānija Qatar Petroleum International iegādājusies 25% no Grieķijas elektrostacijas Heron II, tādējādi aizsākot investīciju programmu ārvalstu enerģētikas kompānijās, pavēstījis valsts enerģētikas ministrs Muhameds Salehs Al Sada.

Ar Grieķiju noslēgtā darījuma vērtība aplēsta 58 miljonu ASV dolāru apmērā. Paredzēts, ka Katara nākamo gadu laikā veiks investīcijas dažādos ārvalstu enerģētikas projektos. Kataras ekspansiju ārvalstu enerģētikas sektorā paredzēts veikt ar pirms diviem mēnešiem nodibināta fonda Nebras Power, kura rīcībā ir viens miljards ASV dolāru liels kapitāls, palīdzību. Fonds dibināts ar mērķi veikt investīcijas enerģētikas, ūdens atsāļošanas un apkures projektos ārvalstīs.

Katara šobrīd ir lielākais sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājs Eiropai, tādējādi plāns investēt reģiona enerģētikas nozarē, ļaus valstij gūt papildus ienākumus, norāda Bloomberg.

Apdrošināšanas brokerus ar dāsnām dāvanu kartēm atsevišķi apdrošinātāji mudina pārkāpt likumu. Tā kā līdzīgas akcijas tika apurētas arī pirms dažiem gadiem, jauni centieni ar brokeru apdāvināšanas palīdzību audzēt savus ienākumus liecina par likumdošanas «baltajiem caurumiem».

Šogad novembrī, decembrī Gjensidige Baltic, Seesam Latvijas filiāle un Baltijas apdrošināšanas nams (BAN) rīkoja konkursus vai akcijas apdrošināšanas brokeriem, kurās solīja dažādus papildu labumus, tajā skaitā pat 1000 Ls naudas balvas tiem, kas parakstīs lielāko prēmiju apjomu. Tādējādi individuāli apdrošināšanas brokeri vai brokeru kompānijas tika faktiksi mudināti konkrētām apdrošināšanas kompānijām piesaistīt vairāk klientu, kas nozīmē interešu konfliktu un milzīgu risku, ka, pretēji apdrošināšanas starpniecības likumam, brokeris darbosies nevis klienta, bet savās interesēs.

Kaut arī dažas nedēļas, kas atlikušas līdz Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, varētu šķist pietiekams laiks, lai nesteidzīgi izvēlētos biznesa partneriem, klientiem, tuviniekiem vai sev pašam kādu dāvaniņu, gan pasta komersanti, gan interenetveikali norāda, ka labāk to būtu izdarīt jau šonedēļ.

Pēckrīzes gados iepirkšanās «krāns tiek atgriezts» decembrī, norāda internetveikala Xnet līdzīpašnieks Mārtiņš Švāns. Mēneša pirmajās dienās, salīdzinot ar novembra vidu, vērojams 50–70% kāpums pārdošanas apjomu ziņā. Nākamajās pāris nedēļās šis skaitlis, salīdzinot ar novembera vidu, varētu uzlēkt pat līdz 100–150%.

Šogad jau novembrī sākām izjust svētku tuvošanos, jo sūtījumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 30%, saka sūtījumu piegādātāja DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis. Patērētāju optimisms šobrīd nenoliedzami ir jūtams, konstatē arī internetveikala 1a.lv vadītājs Mareks Zuika. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka masveidīga iepirkšanās sekos pēc 10. decembra, kad cilvēki būs saņēmuši algas un prēmijas. Interesanti, ka iedzīvotāji līdz Ziemassvētkiem mēdz vairāk apdāvināt citus, bet pēc Ziemassvētkiem apdāvina paši sevi, turklāt tam tērējot vairāk līdzekļu nekā citu apdāvināšanai.

Smalkais Ulysse Nardin rokas pulkstenis Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ir jau divus gadus, taču pēdējo gadu amatpersonu ienākumu deklarācijās tas nav norādīts. Ušakovs TV3 raidījumam Nekā Personīga skaidrojis, ka pulksteni nav deklarējis, jo to iegādājies par aptuveni 2000 latu, kas nepārsniedz deklarējamo 20 minimālo algu slieksni jeb aptuveni 4000 latu.

Ušakovs stāstījis, ka viņam piederošais modelis internetā maksājot ap 6000 dolāru, bet savu laikrādi viņš iegādājies veikalā Vecrīgā. Nekā Personīga secina, ka Rīgas mēram izdevies neticami veiksmīgs pirkums, jo vienīgajā Ulysse Nardin oficiālajā tidzniecības vietā Rīgā stāstīja, ka pirms diviem gadiem konkrētais pulkstenis maksājis 3600 latu. Tātad Ušakovam izdevies nokaulēt 1600 latu. Savukārt 2010.gada pulksteņu katalogā tā cena bijusi 8125 šveices franki jeb aptuveni 4745 lati.

Kā norāda raidījums, cena šiem pulksteņiem gadu laikā pieaug par 10-15%, tāpēc šobrīd veikala cena tam ir 4430 latu.

No šī gada 10. līdz 15.martam plaša Latvijas uzņēmēju delegācija dosies uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Kataru, lai piedalītos Ministru Prezidenta Valda Dombrovska oficiālajā vizītē.

Vizīte tiek organizēta pēc Latvijas puses iniciatīvas, lai meklētu jaunus eksporta tirgus Latvijas ražotājiem un piesaistītu Latvijai jaunas investīcijas, norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Uzņēmēji, kas dosies vizītē pārstāv izglītības, finanšu, IT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, būvniecības un nekustamā īpašuma, enerģētikas, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, medicīnas pakalpojumu un citas jomas.

Latvijas biznesa delegācijai AAE un Katarā notiks biznesa forumi un individuālās tikšanās, kā arī nozaru apaļā galda diskusijas. Vadoties no uzņēmēju definētajām biznesa interesēm, tiks organizētas individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Vizītes ietvaros plānotas tikšanās arī ar dažādām tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

Esam ieinteresēti paplašināt politisko un ekonomisko dialogu ar Indiju, tajā skaitā intensificēt savstarpējo vizīšu apmaiņu, tikšanās laikā ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Kapilu Mohtu (Monika Kapil Mohta) uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp Eiropas Savienības un Āzijas tirgiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību izglītības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, sacīja Raimonds Vējonis.

Savukārt iespējas veicināt valstu politisko, ekonomisko, kultūras un izglītības jomas sadarbību bija galvenās tēmas, kuras Valsts prezidents pārrunāja ar jauno Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Aminu Buajašu (Amina Bouayach).

Kā perspektīvas Latvijas un Marokas ekonomiskās sadarbības nozares redzam lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību, koksni un tās izstrādājumus, zaļo enerģiju, IKT jomu, transportu un loģistiku, kā arī tūrismu, sacīja Raimonds Vējonis, kā vienu no praktiskajiem soļiem minot dažādu jomu ekspertu sadarbību.

Kataras valsts enerģētikas uzņēmums "QatarEnergy" pirmdien paziņoja par dabasgāzes piegādes līgumu, kas uz 27 gadiem noslēgts ar Ķīnu, nodēvējot to par visu laiku ilgāko šāda veida līgumu.

Uzņēmums norāda, ka tas ik gadu Ķīnas enerģijas gigantam "Sinopec" nosūtīs četrus miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes.

"Šis ir ilgākais gāzes piegādes līgums sašķidrinātās dabasgāzes nozares vēsturē," skaidro "QatarEnergy".

Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja un citas Āzijas valstis ir Kataras dabasgāzes lielākais tirgus, taču pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Kataras gāzi aizvien vairāk iegādājas arī Eiropas valstis.

Taču sarunas ar Eiropas valstīm nav bijušas vieglas, jo Vācija un citas valstis nevēlas noslēgt tādus ilgtermiņa līgumus, kādi tiek slēgti ar Āzijas valstīm.

Luksusa preču lielākā patērētāja – Ķīnas – valdības veiktā pretkorupcijas politika, kas pamatīgi iegrožojusi izplatīto apdāvināšanās tradīciju, industrijai nav tik traucējoša kā sliktā ceļu infrastruktūra. Par plānotiem, neplānotiem un vienkārši liktenīgiem pavērsieniem konjaka un savā privātajā vēsturē stāsta Martell zīmola vēstnieks Džeremijs Oukss.

Kad konjaku sāka jaukt kokteiļos?

Ja runājam par kokteiļu kultūru vispār, tad tās uzplaukums ir pēc Pirmā pasaules kara.

Džezs un visas tās lietas.

Tieši tā. Un tas ir laiks, kad radās divi pasaulē populārākie kokteiļi – konjaka kokteiļi: Blakusvāģis (Sidecar) un Aleksandrs (Alexander). Aleksandru gan plašāk pazīst kā Brandy Alexander, bet skaidrs, ka tolaik tajā izmantoja konjaku.

Aleksandru radīja Harry’s New York Bar Parīzē. Par Blakusvāģi ir dažādi nostāsti, bet man visvairāk patīk tas, kurā šī kokteiļa pirmsākums tiek saistīts ar kādu franču virsnieku, kurš ik vakaru mēdza virsnieku bārā iebaudīt šo kokteili, un viņa kalps viņam brauca pakaļ ar motociklu ar blakusvāģi.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Naftas karteļa līderi pauž vēlmi reformēties un turpināt sadarbību ar jauniem biedriem

Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) jau kādu laiku sadarbojas ar vairākiem šī resursa ieguvējiem, kuri nav šī karteļa sastāvā. Pamatā tas ticis darīts, lai pēc agrākā naftas cenas sabrukuma šajā tirgū sabalansētu pieprasījumu/piedāvājumu, mazinātu daudzu valstu jēlnaftas uzkrājumus un celtu cenu. Vēl decembrī tā saucamā «OPEC+» lēma kopējo melnā zelta ieguvi samazināt ap 1,2 miljoniem barelu dienā.

Šobrīd izskatās, ka šīs valstis ir ceļā uz arvien ciešāku sadarbību, un daži uzskata, ka jaunā alianse ir mēģinājums reformēt nosacīti mirstošo OPEC, kuru ik pa laikam pavada iekšējie konflikti un neapmierinātība ar organizācijas kopējo politiku, ko lielākoties diktē Saūda Arābija un pēdējā laikā – arī Krievija, ko var uzskatīt par OPEC sadarbības valstu līderi. Valdot šādam fonam, «OPEC un Krievija+» ir ceļā uz pavisam oficiālu partnerību, kur šis priekšlikums tikšot apspriests šā mēneša vidus sanāksmē Vīnē, liecina pieejamā informācija. Jaunais šo valstu sadarbības nolikums, ja tāds tiek pieņemts, paredz, ka trīs gadus reizi divos mēnešos regulāri turpinās gan OPEC, gan tās sadarbības valstu mītiņi, kuru laikā tiek spriests par esošās politikas īstenošanas izaicinājumiem un melnā zelta ieguves izmaiņām, atklājušas OPEC amatpersonas. Vairāki analītiķi piebilst – jebkurā gadījumā, visticamāk, kaut kāda vienošanās par sadarbību tiks pieņemta, jo tās neesamības gadījumā melnā zelta cena var sabrukt, ko iesaistītās puses negrib.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch" darbnīcā, lai uzzinātu, kā tiek izgatavoti koka rokaspulksteņi.

Uzņēmums "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs. "Lielākā daļa pulksteņu pircēju nāk no Vācijas, pateicoties lielajam pieprasījumam interneta vietnē "Amazon.de"," stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks un pulksteņu dizaina radītājs Ivo Asns.

Viņš secinājis, ka, lai gan pulksteņus ražo jau četrus gadus, arī Latvijā ik brīdi kāds atzīst, ka par šādu uzņēmumu dzird pirmo reizi.

Četru darbības gadu laikā konkurence vietējo ražotāju vidū esot krietni mainījusies. "Ražot koka pulksteņus kļuva diezgan populāri, arī Latvijā to uzsāka vairāki uzņēmumi, taču, gadiem ejot, citi mazie ražotāji darbību pārtrauca. Tas nav tik vienkāršs bizness, jo rokaspulksteņu no koka pasaulē netrūkst.

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).

Beļģijā paturēti apcietinājumā un apsūdzības izvirzītas četriem cilvēkiem, kuri aizturēti lietā par korupciju Eiropas Parlamentā (EP), svētdien paziņojuši prokurori.

Prokuratūra neatklāja šo personu vārdus, bet avots tiesu sistēmā ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka viņu vidū ir EP deputāte sociāliste Eva Kaili no Grieķijas, kura ir viena no EP viceprezidentēm.

Prokuratūra paziņoja, ka sestdien tika pārmeklēta otra EP deputāta māja.

Korupcija, kas tiek izmeklēta, saistīta ar kādu Persijas līča valsti, iepriekš ziņoja prokuratūra. Beļģijas mediji vēstīja, ka runa ir par Kataras mēģinājumu uzpirkt kādu EP deputātu.

Prokuratūra neminēja konkrētu valsti, bet Beļģijas laikraksts "Le Soir" ziņoja, ka Kataras amatpersonas mēģinājušas uzpirkt Itālijas sociālistu, kurš bija EP deputāts no 2004. līdz 2019.gadam.

Jau vairākus mēnešus izmeklētāji "tur aizdomās Persijas līča valsti par Eiropas Parlamenta ekonomisko un politisko lēmumu ietekmēšanu, pārskaitot ievērojamas naudas summas vai sniedzot lielas dāvanas trešajām pusēm, kurām ir nozīmīgs un/vai stratēģisks stāvoklis Eiropas Parlamentā", paziņoja prokuratūra.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), 1.oktobrī tiks atklāta pasaules izstāde EXPO 2020, kuras ietvaros līdz 2022. gada 31. martam trīs tematiskos kvartālos – Ilgtspējība, Mobilitāte un Iespējas – 192 valstis dalīsies jaunākajās biznesa un investīciju iespējās.

Izstādē plānots uzņemt 25 miljonus apmeklētāju. Latvija savā nacionālajā paviljonā, kas atradīsies EXPO Iespēju kvartālā, īstenos 13 tirdzniecības misijas un virkni citu pasākumu.

Simboliska atklāšana notikusi arī Latvijas paviljonā, bet 30. septembrī ar visu dalībvalstu vēstnieku un EXPO 2020 ģenerālkomisāru līdzdalību notiks īpašs atklāšanas koncerts.

Latvijas EXPO paviljona centrālais elements būs kūdra 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona...

“EXPO noskaņas Dubaijā ir jūtamas ik uz soļa – pirms dažām dienām radio pirmatskaņojumu piedzīvoja EXPO 2020 himna, katru dienu informācija par aktualitātēm tiek plaši atspoguļota ziņās, Dubaijas emīrs šeihs Muhameds Bin Rašids Al Maktums ar velosipēdu ir apbraukājis izstādes teritoriju, ko arī atspoguļoja mediji. Apmeklējumiem oktobra mēnesī ir arī samazināta mēneša biļetes cena – tā ir pielīdzināta vienas dienas apmeklējuma maksai. Arī Latvijas paviljonā valda rosība un patīkams satraukums, un Dubaijā ir ieradusies Latvijas paviljona komanda 10 darbinieku sastāvā, kuri sešus mēnešus būs mūsu valsts pārstāvji, vēstnieki un gidi,” stāsta Inga Ulmane, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja AAE un Latvijas paviljona EXPO 2020 direktore.

AAE ļoti lepojas ar plašo vakcinācijas aptveri, kas ierindo šo valsti starp TOP 5 valstīm pasaulē ar vislielāko vakcinēto iedzīvotāju daudzumu, un zemo Covid-19 gadījumu skaitu. Tomēr spēkā ir stingri drošības pasākumi, tāpēc dalībvalstu paviljoni būs atvērti no 1. oktobra, bet atklāšanas pasākumi notiks pakāpeniski ilgākā laika posmā. Katru dienu paredzēta kādas valsts nacionālā diena, bet vispiesātinātākās būs novembra beigas un decembra sākums, kad AAE svin valsts 50 gadu jubileju. Šajā laikā – 27. novembrī – plānota arī Latvijas nacionālā diena EXPO 2020 ietvaros.

Latviju EXPO 2020 dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti.

Sešu mēnešu laikā tiks īstenotas 13 tirdzniecības misijas un plānoti astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs.

“Tirdzniecības misijas ļaus mūsu uzņēmējiem nostiprināt nodibinātos kontaktus un iegūt jaunus. AAE nav lielākā valsts pasaulē, taču tā ir ietekmīga platforma, kas savieno Eiropu, Āziju un Āfriku un saved mūsu uzņēmējus kopā ar potenciālajiem partneriem pat no ASV un Austrālijas. Nozīmīgi notikumi būs arī Latvijas kultūras dienas, kas norisināsies 2022. gada pavasarī. Tāpat sadarbojamies arī ar citiem paviljoniem un esam aktīvi Tehnoloģiju ceturtdienu biedri – šajā grupā vairākas valstis palīdz tīkloties saviem IT uzņēmumiem. Jau pirmajā no 11 EXPO tematiskajām nedēļām, kura būs veltīta kosmosa nozarei, ekspertu paneļos piedalīsies Latvijas uzņēmēji un zinātnieki. Konkurence būs piesātināta, tāpēc uzmanību varēsim noturēt, tikai apliecinot profesionalitāti un zināšanas,” uzsver Inga Ulmane.

Savukārt tiem interesentiem, kuri uz AAE doties neplāno, tiek piedāvātas digitālās līdzdalības iespējas. Tīmekļa vietne VirtualExpo.world piedāvās izstādes norises vietas 360 grādu apskati, vienuviet apkopos izglītojošus materiālus un intervijas, nodrošinās tiešraides un pasākumu ierakstus, kā arī virtuālas tūres gida pavadībā, interaktivitātes iespējas utt. Virtuālajā tūrē visus paviljonus, arī Latvijas paviljonu, būs iespējams izstaigāt, sākot ar oktobra otro pusi.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiks no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam.

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības Estonian Air vadība tiksies ar trīs Āzijas valstu – Singapūras, Kataras, Omānas – pārstāvjiem, lai runātu par iespējām uzsākt lidojumus no Tallinas uz galamērķiem šajās valstīs.

Estonian Air mērķis ir pievilināt vairāk pasažieru no minētajām valstīm, lai tie, dodoties uz Eiropu, ceļotu caur Tallinu, atsaucoties uz Eesti Paevaleht, ziņo BBN.

Singapūras, Kataras un Omānas pārstāvji ieradīsies uz starptautiskās civilās aviācijas konferenci Routes Europe, kas šā gada maijā norisināsies Tallinā.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts jau parakstījis aviācijas nolīgumus ar Singapūru un Kataru – līdzīgs šāds nolīgums tiek gatavots arī Omānai.

Estonian Air vadītājs Tero Taskila norāda, ka kompānijas Omānā un Katarā ļoti aktīvi meklē iespējas savas valstis savienot ar Eiropu. «Mēs viņiem dodam iespējas pievienoties jaunam Estonian Air savienojumu tīklam. Ministra Parta parakstītie līgumi arī palielina Estonian Air vērtību potenciālo investoru acīs,» piebilda T. Taskila.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.