Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Citadeles koncerna 2017.gada pirmā pusgada neto peļņa bija 15 miljoni eiro, tostarp AS Citadele banka pusgadā guvusi 10,3 miljonu eiro peļņu, informē bankā.

Salīdzinājumam pērn pirmajā pusgadā koncerns guva 25,4 miljonu eiro peļņu, bet bankas peļņa bija 20,6 miljoni eiro.

Citadeles koncerna neto kredītportfelis pieauga par 8% līdz 1,323 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, Latvijas iedzīvotāju kredītportfelim un Igaunijas filiāles kredītportfelim uzrādot augstākos izaugsmes rādītājus. Arī mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumus un korporatīvo klientu kreditēšana demonstrēja spēcīgu izaugsmi 2017. gada pirmajā pusē.

Privātpersonām kredītos tika izsniegti 68 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada pirmajos sešos mēnešos. Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika izsniegti 185 miljoni eiro – par 37% vairāk nekā pirms gada.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir apturējis zīmola Nestle Purina Petcare France kaķu barības Purina Pro Plan opti – light low fat rich in turkey ar partijas numuru 6358091101 (derīguma termiņš 06.2018.) un zīmola Dr.Clauder solution for pets Gmbh suņu barības Sensitive adult lamb&rice ar partijas numuru 151 (derīguma termiņš 31.05.2019.) izplatīšanu, jo tajās konstatēts karbamīds.

Barības partiju izplatīšana apturēta un paņemti paraugi atkārtotai izmeklēšanai. Kad tiks saņemti analīžu rezultāti, dienests lems par turpmāko rīcību.

Kopumā laboratoriskai izmeklēšanai uz Dānijas laboratoriju (Fødevarestyrelsens Laboratorie Aarhus), kas iepriekš izmeklēja arī uzņēmumā Tukuma straume ražotās barības paraugus, tika nosūtīti pieci dažādu ražotāju suņu un kaķu barības paraugi.

Laboratorija testēšanu veica, izmantojot nevis vienu metodi kā uzņēmuma Tukuma straume gadījumā, bet divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Viens no Astanas Expo spilgtākajiem paviljoniem ir Āfrikas plaza, kurā šobrīd ir pārstāvēta 21 Āfrikas valsts. Līdzās Āfrikas valstu stendiem, kas veltīti nākotnes enerģijas tematikai, klātesošajiem bija iespēja izbaudīt daudzveidīgo un bagāto kultūru.

Bungu skaņām rībot un dziesmām skanot, Āfrikas plazas apmeklētāji tika aicināti apgūt tradicionālās dejas un noklausīties muzikālos priekšnesumus. Savukārt, pie interaktīvajiem stendiem bija iespēja virtuāli pielaikot tradicionālos Āfrikas tērpus.

Nākotnes «zaļajai enerģijai» ir atvēlēts vesels koridors, kurā apmeklētājiem ar multimediju starpniecību tiek stāstīts par vairākiem Āfrikas alternatīvas enerģijas ieguves projektiem, kas ne tikai uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves, bet arī starpvalstu kopējie projekti veicina tautu draudzību.

LASI, SKATIES ARĪ:

Latvijas Expo paviljonā tiekas loģistikas nozares līderi

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" ieņēmumus guva tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi pagājušajā finanšu gadā bija saistīti ar to, ka "Lidl Latvija" vēl nebija sākusi pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, un līdz ar to neguva būtiskus ieņēmumus.

Kompānijas gada pārskats atklāj, ka "Lidl Latvija" zaudējumus pamatā veido personāla izmaksas, kas sasniegušas 20,893 miljonus eiro, un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pieaugušas līdz 21,364 miljoniem eiro.

Viens no jaunuzņēmumu juridiskajiem padomdevējiem Igaunijā Hedman Partners, kas koncentrējas uz inovatīvo tehnoloģiju sektoru, piedāvā bezmaksas juridisko formu paraugus arī Latvijas jaunuzņēmumiem. Hedman Lift tiešsaistes resursā šobrīd ir pieejami četru juridisko dokumentu paraugi angļu valodā, kas atbilst Latvijas likumdošanai, un ir pieejami bez maksas jebkuram uzņēmumam un jaunuzņēmumam, kas darbojas Latvijas tirgū.

Hedman Lift tiešsaistes resursā pieejami četru juridisko dokumentu paraugi, to skaitā uzņēmuma dibinātāju vienošanās (founder's agreement), kas ir, iespējams, svarīgākais juridiskais dokuments jaunuzņēmuma sākumposmā; konfidencialitātes līguma (confidentiality agreement) paraugs, ar ko darījuma partneri abpusēji vienojas par konfidenciālu materiālu, zināšanu vai informācijas neizpaušanu; sēklas raunda investīciju nodomu protokols (seed round equity financing term sheet), kurā iekļauti noteikumi, uz kuriem balstoties tiks veiktas investīcijas; kā arī padziļinātās izpētes saraksts jeb due diligence checklist, kas palīdz uzņēmuma dibinātājiem izvērtēt, vai ir apskatīti visi svarīgākie juridiskie jautājumi. Resursā pieejamie Latvijas likumdošanai pielāgotie dokumenti papildina jau iepriekš pieejamos dokumentu paraugus, kuri pielāgoti jaunuzņēmumiem Igaunijas tirgū.

Valdība otrdien, 2. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanu, lai nodrošinātu gēnu bankas efektīvu darbību.

Jaunizveidotajā gēnu bankā tiks uzglabāti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku, piemēram, Latvijas dzinējsuņa bioloģiskā materiāla paraugi. Jau pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas nodaļā tiek uzglabāti un pētīti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi, bet ir svarīgi uzkrāto bioloģisko materiālu saglabāt ilglaicīgi un papildināt ar jauniem paraugiem, kā arī veikt pētījumus, lai noskaidrotu šķirņu pozitīvās īpašības.

Gēnu bankā pastāvīgi tiks uzglabāti dzīvnieku - gan lauksaimniecības dzīvnieku, gan vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku - bioloģiskā materiāla paraugi, lai pētītu, raksturotu, izvērtētu, izmantotu, saglabātu un atjaunotu šķirnes. LLU arī būs tiesīga likvidēt dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla paraugus, ja tie vairs nebūs derīgi šķirņu pētījumiem, raksturošanai, saglabāšanai u.c. mērķiem.

Pasaules izstādē Expo, kas šogad norisinās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, aizvadīta Gruzijas nacionālā diena. Tās ietvaros uzstājās abu valstu oficiālās delegācijas, tika dejota tradicionālā «lezginka», dziedātas dziesmas un ieturēta viena minūte klusuma, atminoties 2015. gada graujošos plūdus Gruzija galvaspilsētā Tbilisi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tieši pirms diviem gadiem Gruziju skāra plaši plūdi, kas nesa postu valsts galvaspilsētai. Valsts pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir atguvusies un pilnībā nodevusies «zaļajai enerģijai». Jau šobrīd teju 80% saražotās elektrības nodrošina 68 hidroelektrostacijas. Kopumā valstī ir 26 000 upju, no kurām 300 ir piemērotas hidroelektrostaciju celtniecībai.

Izstādes Nacionālo Gruzijas dienu apmeklēja arī valsts prezidents Giorgijs Margvelašvili, kurš kopā ar oficiālo delegācija ir pateicīgi Kazahstānai par viesmīlīgo uzņemšanu un šā gada galvenās tēmas izvēli «Nākotnes enerģija», un cer, ka pasaules mediji un līderi pievērsīs lielāku uzmanību atjaunojamai un tīrai enerģijai. Arī paviljona celtniecībā ir izmantoti hidroenerģijas elementi – turbīna, kas simbolizē tīru un plūstošo enerģiju.

Lai arī oficiālā Latvijas Expo paviljona atklāšana notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 10. jūnijā, šodien klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar mūsu valsts paviljonu virtuālajā vidē un vērot tiešraidi no notikuma vietas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Svinīgajā pasākumā piedalījās LTRK valdes priekšsēdētājs un Astana Expo 2017 komisārs Jānis Endziņš, kurš tikko atgriezies no Kazahstānas, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, arhitekte Agnese Lāce, IT uzņēmuma Squalio pārstāvis Mareks Gruškevics, kā arī tiešajā translācijā no Astanas klātesošos uzrunāja Latvijas paviljona direktors Ansis Egle.

Pasākumā bija iespēja uzzināt par pirmo tematisko jeb izglītības nedēļu, kā arī virtuālā tūrē izstaigāt Latvijas paviljonu, sajūtot klātbūtnes efektu caur 3D brillēm. Tāpat notika arī Expo 2017 mājas lapas www.expolatvia.com prezentācija un tika stāstīts par iespējām uzņēmējiem dibināt kontaktus ar Kazahstānas un citu valstu uzņēmējiem attālināti, izmantojot iespēju nofilmēties un pārstāvēt sevi, savu uzņēmumu un valsti digitālā formā.