Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Biznesa Plāna Kurzemes numurā likts akcents uz vietējo kopienu nozīmīgo lomu reģionos. Piemēram, Jānis Kreicburgs darbdienās strādā Rīgā, bet nedēļas nogalēs vienmēr ir atpakaļ Aizputē. Tāpat Artūrs Lapka, kā pats saka, ir bišķi Rīgā un bišķi Aizputē – «ceļoju turp un atpakaļ, tomēr savu vietu veidojam šeit». Viņš dzīvi iekārtojis tā, lai abi ar sievu Inetu varētu Aizputē pavadīt trīs, nevis tikai divas dienas nedēļas nogalē. Savukārt Edgars Balodis pirms diviem gadiem pavisam atgriezies dzimtajā Aizputē, lai izveidotu galdniecības uzņēmumu. Tāpat vīndaris Mārtiņš Sants. «Visi tā lēnām velkamies uz šejieni,» šo pievilkšanās vilni raksturo Jānis. Aizputē izveidojusies savdabīga komūna, kas šos cilvēkus vieno. Katram no jauniešiem, kas dedzīgi dzenas uz dzimto Aizputi no Rīgas, lai nedēļas nogalies pavadītu, pa dēlītim vien atgriežot apritē laikmetu griežos no pilsētas dzīves izmestos vēsturiskos koka namus, ir vīzija par savu īpašo vietu pilsētas dzīvē. Tāpat kā kopienas biedriem, arī katram namam ir savs stāsts, un arī tas bieži ir saistīts ar kādu biznesa iespēju.

Pateicoties amatnieku platformai Etsy, Rolfs un Ingrīda Jansoni ne tikai apceļo pasauli, bet arī rod iespēju dzīvot un strādāt savā individuālajā zemeslodes malā – Pāvilostā. «Mums visi nemitīgi vaicā – vai ar to var izdzīvot? Jā, ar to var izdzīvot,» atzīst Rolfs. Sīkamatnieki, kas to vien dara kā apceļo pasauli. Šī bilde patiešām var nelīmēties kopā. Tomēr – velti, un tas varētu būt vecais stāsts par to, ka mēs nereti neievērojam vai pat pasmaidām par amatniekiem, lai gan patiesībā viņi būtu pelnījuši apbrīnu. Un tā tas ir arī Jansonu ģimenes gadījumā – viņi saskatīja savu nišu tur, praktiski savu durvju priekšā, kur to iepriekš ar tik konstruktīvu pieeju nebija novērtējis neviens. Citi jūras nopulētu stiklu vai interesantu akmeni noliek uz kamīna dzegas, bet Rolfs un Ingrīda tos savāc, turklāt lielā daudzumā, lai pārvērstu rotās un rotājumos, par kuriem okeāna otrā pusē cilvēki no sajūsmas plēš matus.

Biznesa ideju gaismas apspīdētus kurzmeniekus Biznesa Plāns sastapa arī Alsungā, apmeklējot bioloģisko zemnieku saimniecību Dzirnas un iztaujājot saimnieci Janu Štūlbergu, kas savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā. Citā gaismā ieraudzīt īpašos bērnus, kuriem nespēj palīdzēt valsts medicīnas sistēma, spēj sociālais uzņēmums Dižvanagi Liepājā. Biedrības dibinātāja un vadītāja Biznesa Plānam atzīst, ka sociālā funkcija bez biznesa aspekta mūsdienās nevar darboties ilgtermiņā. Savukārt, lai apkārt nemētātos stāsti par supertalantīgiem jauniešiem, kas restorānos slauka grīdas, jo viņi nevar uzsākt savas idejas īstenošanu, Liepājā attīstās radošā Dārza iela.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra