Jaunākais izdevums

Iznācis laikraksta Dienas Bizness jaunākais žurnāls Dzīves Garša.

Jaunajā izdevumā Dzīves Garša lasiet interviju ar Latvijas Modes palātas prezidenti Ditu Danosu par situāciju lielajā modes pasaulē un to, kādas ir Latvijas modes dizaineru izredzes uz globālās biznesa skatuves.

Tāpat žurnālā atklājam, ar kādām kārtīm spēlē masu zīmolu milži, kā par vietu zem saules cīnās lielie modes nami un kādas uzvaras un zaudējumi tiek piedzīvoti interneta šopinga aizkulisēs. Bez tam izdevumā var izlasīt interviju ar iepirkšanās pasākuma Andele Mandele vadītāju Līvu Jaunozolu un gūt ieskatu bērnu modes industrijā.

Šobrīd visi DB žurnāli ir pieejami tikai laikraksta abonentiem.

Taču izdevumu Dzīves Garša ir iespējams iegādāties arī DB klientu servisā:

Tel.: 67063333

E-pasts: [email protected]

Tautiskā Dzīves Garša devusies pie lasītājiem

Dienas Bizness svin Dzīves Garšas «dzimšanu» un apbalvo restorānu topa uzvarētājus

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

7 galvenie pasīvās ēkas parametri

Ervīns Krauklis, 20.03.2018

KOMPAKTAS ĒKAS AR ĻOTI LABU SILTUMIZOLĀCIJU

Visām ēkas ārējām norobežojošajām konstrukcijām ir jābūt labi siltinātām. Sadurvietām, stūriem, savienojumiem un konstrukcijām ir jābūt izplānotām ar īpašu rūpību, lai izvairītos no aukstuma tiltiem. Visām ēkas nestiklotajām norobežojošajām konstrukcijām jābūt tik labi izolētām, ka to siltumcaurlaidība (U-vērtība) nepārsniedz 0,15 W/ (m2K), tātad tikai 0,15 vati siltumenerģijas tiek zaudēti caur kvadrātmetru ēkas norobežojošās konstrukcijas pie temperatūru starpības viens Kelvina grāds. Brīvstāvošām vienģimenes ēkām šīs vērtības bieži vien ir zem 0,10 W/(m2K). Jo kompaktākas ir ēkas norobežojošās konstrukcijas, jo vieglāk sasniedzams un ekonomiski izdevīgāks ir pasīvo ēku standarts.

Foto avots: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūvēt pasīvu nav jēgas. Lasi raksta galerijā!

Plašāk par pasīvo ēku būvniecību lasāms jaunākajā Dzīves garšas žurnālā.

Žurnālu visi laikraksta Dienas Bizness abonenti saņēma bez maksas, bet tas arī nopērkams mazumtirdzniecībā lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Nopērkams arī elektroniskā versijā > https://www.dbhub.lv/dzives-garsa

LASI ARĪ:

Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu Izdevniecība Dienas bizness izdod žurnālu Dzīves Garša, šogad plānoti četri izdevumi. Žurnāls meklē atbildi uz jautājumu, kas ir dzīves garša. Katrā izdevumā ir savs fokuss, bet pārējās rubrikas turpinās visos izdevumos: afiša, stils un statuss, ceļojums, interjers.

Jaunākais Dzīves Garšas izdevums ir kā svaigs gaisa malks, tuvojoties pavasarim. Šoreiz fokuss ir uz zaļo domāšanu, apkopojot informāciju par jaunākajām tehnoloģijām atjaunojamās un zaļās enerģijas jomā, kā arī uzmetot kritisku skatu zaļajai dzīvošanai un apskatot, kādi ir zaļā dzīvesveida ekonomiskie ieguvumi ilgtermiņā. Centrālā intervija ir ar Agni Apermani, kurš pats savām rokām ceļ zaļo māju – viņa pieredze un pārdomas par šo projektu, kā arī profesionāļa skats no malas.

Jaunākais žurnāls visiem abonentiem ir bez maksas, šodien tirdzniecībā tas ir kopā ar laikrakstu, kā arī divus mēnešus būs nopērkams mazumtirdzniecībā lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Žurnālā Dzīves garša: Dace Rukšāne sapucējas, pat strādājot mājās

Linda Zalāne, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viss radošais, labākais man ir nācis, sēžot pie sava galda uz sava krēsla jērādas, atļaujoties ik pa brīdim atrauties no darāmā kādam niekam - putnu vērošanai, iziešanai uz terases, burkāna uzgraušanai vai suņa bužināšanai,» Dienas Bizness izdotajam žurnālam Dzīves garša stāsta rakstniece, aģentūras Golin tekstu autore Dace Rukšāne, kura dzīvo nesen uzceltā mājā un, to ceļot, arhitekte Zane Tetere ieplānoja vienu istabu kā kabinetu speciāli rakstnieces vajadzībām.

«Mājās es varu strādāt arī četros no rīta, ja pamostos, vai divpadsmitos naktī. Varu pa dienu aiziet sēnēs vai uz mežu. Man tas ir svarīgi - neierāmēties. Būtībā man ir divas darbavietas - viena kabinetā nopietnākiem darbiem, bet otra viesistabā pie galda. Izvēlos katru reizi to, kas vairāk rezonē konkrētajam darbam. Viesistabā man mazliet traucē tas, ka reizēs, kad atnāk ciemiņi vai ģimene grib kopīgi paēst, man visi savi loriņi ir kaut kur jānovāc, un tas ir ķēpīgi. Toties viesistabā es pa logu redzu putnu barotavu, tāpēc ziemā vairāk strādāju tur, nevis kabinetā,» viņa stāsta.

Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi esam vismaz reizi dzīvē stāvējuši rindā savā iecienītākajā kafejnīcā, un uztraukušies par to, ka neesam pilnīgi pārliecināti par dažādajiem kafijas veidiem. Kafija ir ļoti daudzveidīga, un tāpēc raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar tās dažādajiem veidiem un atšķirībām.

Dažādas kafijas pupiņas

Lai pagatavotu garšīgus kafijas dzērienus, ir jāņem vērā, kuras kafijas pupiņas izvēlēties. Kopumā ir četras kafijas pupiņu šķirnes, no kurām divas poplārākās ir – Arabika un Robusta kafijas pupiņas. Veikalos visbiežāk atradīsi Arabica kafijas pupiņas vai malto kafiju, retāk Robusta kafijas pupiņas vai malto kafiju vai nereti kafijas ražotāji piedāvā iegādāties Arabica un Robusta kafijas pupiņu sajaukumu. Arabikas pupiņām ir saldāka garša un krēmīgākas, riekstainākas kafijas notis, savukārt Robusta kafijas pupiņu šķirnei ir raksturīgas rūgtākas notis.

Kā izvēlēties kafijas pupiņas?

Veikalu plauktos ir atrodami dažādi kafijas veidi un iesācējam kafijas pasaulē saprast, kura ir labākā kafija noteikti ir grūti. Iepazīsties ar galvenajiem kritērijiem, kuri nosaka kafijas pupiņu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness abonenti piektdien, 11. augustā kopā ar laikrakstu saņem arī izdevumu Dzīves Garša, kas šoreiz veidots tautiskā garā.

Uz plašāku sarunu Dzīves Garša šoreiz devās pie Mālpils muižas restorāna šefpavāres Aijas Gabrānes. «Ir ļoti daudz labu pavāru arī ārpus Rīgas un ārpus visiem topiem. Man pašai nemaz nepatīk tā izrādīties. Topā pārsvarā tomēr ir Rīgas restorāni, viņiem arī ir citas iespējas. Bet tagad arī ir pavisam cita sistēma - manā laikā 22 gados nekad nevarēja kļūt par šefpavāru, pat sapnis tāds nevarēja būt, tas pat fiziski nebija iespējams tādā vecumā kļūt pat šefpavāru, jo bija sevi jāpierāda līdz kādiem 30 gadiem,» viņa stāsta intervijā.

Žurnālā lasi arī sabiedrībā populāru cilvēku atziņas par to, kas ir viņu Latvijas garša, stāstu par Latvijas vīna nozari, Latvijas delikatešu topu, uzzini jaunākās vēsmas kafijas nozarē un dodies ceļojumā pa latviskajiem restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mērītu kādas valsts labklājību, kas neapšaubāmi norāda arī uz vidusslāņa veidošanās iespējamību valstī kopumā, ir vesela rinda dažādu parametru, sākot no iekšzemes kopprodukta, vidējās algas, pirktspējas, nodarbinātības indeksiem, konkurences un korupcijas indeksiem, un šī saraksta noslēgumā ir Laimīgās planētas indekss (Happy planet index), kur Latvija 2019. gadā ierindojas 136. vietā, nedaudz aiz Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Mauritānijas.

Raksts tapis sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, veidojot publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Galvenā lieta, kas jāsaprot, ir šī indeksa metodoloģija vai tas, kā tas veidojas. Proti, indekss tiek veidots no trīs galvenajiem rādītājiem: sagaidāmais dzīves ilgums; piedzīvotā labklājība; ekoloģiskā pēda. Sagaidāmais dzīves ilgums varētu šķist visvienkāršākais no parametriem, tomēr nav tā, ka par pamatu aprēķinos tiek ņemts katras valsts vidējais dzīves ilgums atbilstoši vietējās statistikas datiem.

Runa ir par paredzamo dzīves ilgumu, kur, protams, ievēro vidējo rādītāju, bet šī izmantotā dzīves ilguma definīcija ir šāda: vidējais gadu skaits, ko piedzimušam bērnam paredz nodzīvot, ja dominējošie modeļi, mirstības rādītāji dzimšanas brīdī paliek nemainīgi visas dzīves laikā. Proti, tā ir dzīves ilguma prognoze nupat dzimušam bērnam, nevis mērs tiem, kas nomirst konkrētajā gadā. Piedzīvotā labklājība ir aptauju dati, un šeit uzdevums ir šāds: “Sanumurējiet iedomātas kāpnes no nulles līdz desmit augšdaļā. Pieņemsim, ka kāpņu augšdaļa atspoguļo jums labāko iespējamo dzīvi, apakšdaļa - vissliktāko. Atzīmējiet, kurā vietā jūs atrodaties šajās kāpnēs!” Proti, cilvēks novērtē savas dzīves iespējas, to, kā varētu dzīvot, un norāda situāciju, kurā atrodas. No tā tiek aprēķināts valsts vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

Agnese Drunka, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris gadiem Agnis Apermanis uzsāka ceļu uz ģimenes māju un jau šovasar sola paša rokām uzceltajā mājā rīkot sālsmaizes balli. Dzīves garšu Agnis smaidīgs sagaida jaunbūvē un ar patiesu aizrautību, kas staro no ikkatra vārda, gatavs dalīties savā pieredzē.

«Dzīve piespieda - man ir trīs dēli, dzīvojam 45 kvadrātmetru lielā divistabu dzīvoklī. Saprotiet paši, ka divistabu dzīvoklī pieciem cilvēkiem ir stipri par šauru,» viņš stāsta.

«Protams, ka ilgus gadus pie sevis prātoju - vajadzētu māju, vajadzētu māju. Kad piedzima trešais dēls, tā doma vēl uzstājīgāk pārņēma manu prātu, sakot: «Vajag, vajag, vajag!» Tikmēr veselais saprāts pretī lika savus argumentus - tas ir dārgi, vajadzīga zeme, jāņem kredīts, vēl sazin kas, un tā tas atlikās. Lai cik neticami tas nebūtu, bet reāli mūsu mājas stāsts sākās ar ķieģeli. Man no laukiem piezvanīja tēvs, sakot, ka blakus miestā jauc nost muižas palīgēku un var dabūt vecos, smukos ķieģeļus. Es, kāda runa, mašīnā iekšā un uz laukiem prom. Kad tiku pie ķieģeļiem, man nebija ne zemes, ne projekta, nekā. Tikai doma, ka, ja reiz ir ķieģelis, tad tālāk vien darīšanas vaina.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ekskluzīvi DB: Pieprasītākās Latvijas grupas, mūziķi un to honorāri

Linda Zalāne, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien biežāk uz korporatīvo pasākumu skatuvēm kāpj ārzemju mūziķi, kamēr Latvijas mūziķi palēnām pūš cenu burbuli

Plašāk lasāms DB izdevumā Dzīves Garša.

Korporatīvajās svinībās vēlas dzirdēt grupas, kas spēj aizraut publiku un kuru pavadībā var kārtīgi izdejoties. Pieprasītāko mūziķu trumpji ir gan atpazīstamība, gan viņu populārākās dziesmas, tomēr viņiem jābūt arī pietiekoši elastīgiem, lai piemērotos korporatīvo pasākumu formātam.

Tā norāda Gita Maķe no pasākumu aģentūras Attach.

Pieprasītākās Latvijas grupas un mūziķi:

+ Audiokvartāls

+ Intars Busulis un Abonementa orķestris

+ Big AL&The Jokers

+ CoCo Orchestra

+ Dagamba

+ Dzelzs Vilks

+ Dziļi Violets

+ Džentelmeņu špagats

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rudy´s Kombucha pārspēj amerikāņus

Monta Šķupele, 01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ruslans Levickis ļaujas izaicinājumam darboties iepriekš nezināmā nozarē

Pārdevis uzņēmumu, kas darbojas metālapstrādes biznesā, dobelnieks Ruslans Levickis nolēma pievērsties sev pilnīgi jaunai nozarei – alus ražošanai. Viņu nebiedēja ne sīvā konkurence tirgū, ne iepriekšējās pieredzes trūkums.

Katram patīk sava garša

Iepriekš R. Levickim piederēja uzņēmums, kas darbojās lūžņu uzpirkšanas jomā, tam bija iepirkšanas punkti dažādās Latvijas vietās. Pirms dažiem gadiem viņš šo biznesu nolēma pārdot un uzsākt ko jaunu. Vienu vakaru pasēdēšanā kopā ar paziņām iedomājies, ka varētu sākt gatavot alu, un savu plānu salīdzinoši īsā laikā realizējis. Uzņēmēju nebiedēja ne pieredzes trūkums, ne asā konkurence – pēc viņa teiktā, Latvijā ir 65 alus darītavas. «Kad plānojām savas darītavas atvēršanu, daudzi domāja, ka nekas mums nesanāks, jo tirgus ir salīdzinoši piepildīts. Mums Latvijā ir daudz darītavu, kurās gatavo ļoti garšīgu alu. Taču katram cilvēkam patīk sava alus garša,» norāda R. Levickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 7. decembrī kopā ar laikrakstu saņem arī izdevumu Dzīves Garša, kas šoreiz veltīts gada nogales svētkiem un aicina tos svinēt, prātā paturot zaļo domu.

Kad skaļruņi jau atkal bauro par baltajiem Ziemassvētkiem un daiļajām eglītēm, ir viegli noslīkt patērniecībā. Piemēram, Lielbritānijā gadumijas svinību laikā tiekot izmestas viens miljards kartīšu, seši miljoni egļu un 365 tūkstoši kilometru ietinamā papīra. Mūspusē precīzu skaitļu nav, tik katram pēc savas personiskās pieredzes ir skaidrs, ka šmucspainis šajos svētkos pildās krietni vien ātrāk nekā parasti. «Vides aspektu ņemšana vērā patēriņā Latvijā ir vēl krietna subkultūra, vienīgi, ka, jā – izskatās, ka tā kļūst lielāka un cilvēku procents, kas to ņem vērā, pieaug,» žurnālā secina Latvija Zemes draugu vadītājs Jānis Ulme. «Vai tam ir kāda ietekme uz patēriņa datiem, es nezinu, bet pēc lielveikalos notiekošā decembra laikā galvu par to ķīlā neliktu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bibliotēkās pieejamos 114 latviešu rakstnieku darbus e-formātā varēs lasīt bez maksas

Db.lv, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis otrādi

Anda Asere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Būvkompānijas vadītāja: Nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola vairāk

Rūta Kesnere, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu filozofija ir tāda, ka algai ir jābūt samērīgai un nopelnītai, intervijā DB izdotajam žurnālam Dzīves Garša saka būvkompānijas BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Būvnieki daudz runā par darbaspēka deficītu. Vai tas ir aktuāli arī jūsu uzņēmumam?

Noteikti. Mēs piesaistām arī trešo valstu darbaspēku. Tā, piemēram, mums strādā 40 darbinieki no Ukrainas, kas ir nodarbināti Ventspilī. Tie visi ir augstas klases speciālisti, un tādus mēs no ārvalstīm piesaistīsim arī turpmāk tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Latvija šādus speciālistus negatavo. Mums nav Hidrotehnikas fakultātes. Pagaidām mēs izlīdzamies ar to, ka piesaistām studentus no Būvniecības fakultātes un paši tos apmācām. Taču risks, ka viņi, ieguvuši apmācību un praksi, no uzņēmuma aizies, ir ārkārtīgi augsts.

Uz kurieni viņi aiziet?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

No Smoļenskas līdz Kazaņai - Rīgas domes komandējumi

Armanda Vilcāne, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.

Populārs Rīgas domes (RD) deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija, darba braucienos deputāti devušies uz Maskavu, Sankpēterburgu, Smoļensku un Kazaņu, apciemotas arī vairākas Eiropas valstis.

RD sabiedrisko attiecību nodaļā informē, ka 2017. gadā deputātu komandējumiem iztērēti nepilni 22 tūkstoši eiro, un visbiežāk darba braucienos ārpus valsts devies Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pērn domes priekšsēdētājs darba vizītēs apmeklējis Stokholmu, Amsterdamu, Ķelni, Parīzi, Briseli, Minsku un Kazaņu, bet Berlīnē pabijis pat divreiz - lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēru un Eiropas Komisijas tiešā dialoga sanāksmes prioritātes, kā arī, lai tiktos ar Berlīnes pilsētas mēru Mihaelu Milleru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

Komentāri

Pievienot komentāru