«Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj, to nosaka tirgus loģika. Arī darbinieki nenāks strādāt pie tiem, kas nevar samaksāt.»

To DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018 teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties pirmajā – valdības diskusiju panelī kopā ar citu ministriju pārstāvjiem. Šīs diskusijas pieteikumā DB uzsvēra, ka nākamais ir ļoti vērienīgu un daudzpusīgu reformu gads, tāpēc mēs centāmies saprast, uz ko ir virzītas un kādus rezultātus sagaida šo reformu iniciatores – Ekonomikas, Finanšu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas.

Lai gan DB valdes loceklis Jānis Maršāns šīs konferences atklāšanas runā sacīja: «Es apstiprināto nodokļu reformu uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti», ministriju pārstāvji katrs no savas perspektīvas centās uzsvērt pretējo.

A. Ašeradens attiecībā uz nodokļu reformu pauda stingru pārliecību, ka valdība ar to ir devusi lielu stimulu uzņēmumiem, lai investētu inovācijās, jo ar nodokļiem turpmāk tikšot aplikta tikai izņemtā peļņa. «Latvijas vidējais uzņēmējs patiesībā pelna vairāk nekā kolēģis Vācijā, Dānijā, kas notiek uz tā rēķina, ka viņš maksā zemas algas un neinvestē savā konkurētspējā. Taču Latvija vairs nav lēta darbaspēka zeme – vidējā alga nākamā gada pirmajā pusgadā, domāju, sasniegs 1000 eiro. Nenoliedzami, ka neproduktīviem uzņēmumiem būs tirgus jāatstāj, tā ir tirgus loģika, jebkuru uzņēmumu mēs pasargāt nevarēsim. Savukārt darbinieki nenāks pie tiem, kas nevar samaksāt,» klāstīja ministrs. Attiecībā uz izglītību viņš aicināja izbeigt nacionālo pieticību, nosakot, ka pēc labas izglītības cilvēki jau tagad brauc ne tikai uz citām pilsētām, bet pat uz citām valstīm, un labām skolām valstī ir jāattīstās pēc nozaru, nevis reģionālā principa. «Lielais izaicinājums ir mums sevi sagatavot kā zināšanu sabiedrību. Citas valūtas pasaulē šobrīd nav. Uzņēmējiem svarīgi ir izdomāt, kā fundamentālas problēmas risināt, naudu var atrast, galvenais, kas jums ir prātā, » uzsvēra A. Ašeradens.

Viņa sacīto papildināja arī Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, sakot, ka pie novērojamās izaugsmes šis esot bijis īstais brīdis nodokļu reformai, ko esot pieprasījuši gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Jautāta, vai sakarā ar UIN izmaiņām Finanšu ministrija nepgrognozē haosu, viņa bilda, ka uzņēmējiem esot pietiekami ilgs – divu gadu – pārejas laiks, lai sagatavotos būt konkurētspējīgi. «Skatieties plašāk, kas ar nodokļu reformu notiek citās valstīs, ASV, piemēram. Kapitāls ir mobils, tāpēc valstis sacenšas savā starpā, un Finanšu ministrija nāca ar ļoti kardinālo ideju, ieviešot Latvijā tādu UIN modeli kā Igaunijā, tādējādi ļaujot uzņēmējam pašam lemt par brīdi, kad maksāt šo nodokli. Vienlaikus ar šo gribu norādīt, ka valsts budžeta ieņēmumi tuvākajos divos gados uz šo izmaiņu rēķina saruks par 200 milj. eiro, kas ir pietiekama pretimnākšana uzņēmumiem, lai viņi sakārtotu savas lietas un varētu turpināt attīstīt ekonomiku,» bilda A. Kaļāne.

LASI ARĪ:

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Ministrs: Latvija vairs nav lēta darbaspēka zeme

Ašeradens: Nauda nav problēma

Maršāns: Nodokļu reforma ir lielākais uzmetiens pēdējo desmit gadu laikā

Visu rakstu Iesaka izbeigt  nacionālo pieticību lasiet pirmdienas, 13. novembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra