Viens no nākamā gada izaicinājumiem, kas skars ikvienu uzņēmumu, ir Vispārīgās datu aizsardzības regula; lielākais bieds – sodu apmērs

Šī bija viena no tēmām, kas tika apspriesta DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018.

«Var šķist, ka tas ir birokrātiskais slogs, bet es tam nepiekrītu. Jā, sākotnēji uzņēmumiem būs problēmas, kas vairāk saistītas ar to, kā sakārtot savu vidi, kā auditēt datus, kā noteikt, kurus datus apstrādājam pareizi un kur būs jāievieš zināma kārtība. Es pat teiktu, ka šobrīd spēkā esošā direktīva tika pieņemta pilnīgi citā pasaulē, 1995. gadā, un neatbilst mūsdienu situācijai. Šīs var saukt par kulturālām izmaiņām, jo, piemēram, datu subjektiem ir piešķirts vairāk tiesību pieprasīt informāciju par savu datu apstrādi,» saka Marina Kurgalova, Squalio juriste. Viņa uzsver, ka lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu neapzinās šīs regulas esamību, uzskata, ka tā uz viņiem neattieksies, vai arī domā, ka laika vēl ir daudz. Tāpēc ir pamatotas bažas, ka aprīlī un maijā IT uzņēmumiem būs pastiprināti daudz darba.

RePharm holdinga fizisko personu datu aizsardzības speciālists Jānis Rāzna datus salīdzina ar naudu, ko cilvēki uztic bankai un sagaida, ka tā būs drošībā, to nevienam tāpat vien neatdos, un, ja būs vajadzība, var ielūkoties kontā un paskatīties, kas notiek ar naudu. Visbeidzot, ja cilvēkam banka vairs nepatīk, var paņemt savu naudu un aizsūtīt uz citu banku.

«Runājot līdzībās, ar datiem ir tas pats – mūsu vārds, uzvārds, personas kods un jebkuri citi dati ir kā nauda. Nododot to jebkuram citam, mēs sagaidām, ka pret datiem izturēsies tāpat kā banka – ka tie ir drošībā, tos nevienam neatdos, nepārdos, vajadzības gadījumā varēsim pārzinim pajautāt, kādi dati tam ir par mani, tāpat arī būs iespēja teikt – man jūsu pakalpojumu vairs nevajag, dzēsiet manus datus,» saka J. Rāzna.

«Es nevilktu milzīgu robežu starp šodienu un pēc 25. maija. Pamatprincipi, kas jāievēro, jau 17 gadus ir Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Tas, ka varbūt esam izvēlējušies nezināt, jau ir cits stāsts. Arī man praksē bijuši gadījumi, ka uzņēmumi interesējas, cik liels ir sods un, salīdzinot tos ar izdevumiem sistēmas pārbūvēšanai, secina, ka dārgāk ir izstrādāt korektas informēšanas veidlapas utt. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka likumdevējs ir izdomājis, ka ar burkānu un godaprātu nepietiek, vajag pātagu. Daudziem tagad ir lielāks motivators kaut ko darīt,» spriež Agnese Boboviča, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja. Viņa uzskata, ka sodi ir adekvāti, jo tajos ir jēdziens «līdz».

LASI ARĪ:

Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Visu rakstu Steigšus jākārto sava datu saimniecība lasiet pirmdienas, 27. novembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra