Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Tas ir viens no piemēriem, kuru detalizēti ilustrē DB atvērtās redakcijas viesi – Jānis Eismonts, «Apvienības par godīgiem nodokļiem» valdes loceklis, un Valts Stūrmanis, apvienības līdzdibinātājs un aktīvs dalībnieks.

Sarunas «Nodokļi un sabiedrība» mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību, kāpēc jāmaksā nodokļi. Būtiskākais ir saprast, ka nodokļi ir neatraujama daļa no visas valsts funkcionēšanas. Nodokļu sistēma veido valsts mugurkaulu. No katra mums individuāli ir atkarīgs, kādā sabiedrībā mēs dzīvosim. Daudzas lietas mēs savās ikdienas gaitās nepamanām un nenovērtējam. «Piemēram, sētnieks tīra ielu. Iedomājieties, kā būtu, ja netīrītu?! Šajā gadījumā sētnieks atlīdzību saņem no pašvaldības, kas savu budžetu veido no tādiem nodokļiem kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodokļos samaksātās summas,» minot ikdienas piemērus, aicina aizdomāties «Apvienības par godīgiem nodokļiem» aktīvisti. «Mēs kā nevalstiska organizācija vēlamies stimulēt cilvēkus domāt, radīt idejas, skaidrot ar piemēriem. Tikai tā var veidoties Latvijas sabiedrības izpratni par nodokļiem un attīstību. Jāņem vērā, ka ceļi, izglītība, medicīna utt. – viss tiešā veidā saistīts ar nodokļos nomaksāto naudu.»

Šodien nodokļu reformas gaidās daudz tiek runāts par progresīvo ienākuma nodokļa likmi. Tas ir vēl viens aktuāls Latvijas sabiedrības jautājums nākotnē  – horizontālā vai vertikālā vienlīdzīga. Vienkāršojot to var izskaidrot ar piemēru: ja gadā pelni 5 tūkstošus un kaimiņš Jānis tikpat, tad abi gadā nodokļos nomaksā vienādas summas. Neskatoties uz ienākuma apmēru, horizontālās vienlīdzības izpratnē nodokļu likme nemainās. Savukārt vertikālā vienlīdzība – ja tu pelnītu 5 tūkstošus gadā, bet Jānis 50 tūkstošus, tad viņš nodokļos samaksātu krietni lielāku summu, ne tikai tādēļ, ka vairāk nopelnījis, bet arī maksātu vairāk, jo tiktu piemērota augstāka nodokļu likme. Vertikālā vienlīdzība attaisno to, ka pirmie 5 tūkstoši nepieciešami, lai indivīds spētu nodrošināt savas pamatvajadzības – paēst, mācīties, aizvest bērnus uz dārziņu, skolu utt. Daudzās Rietumeiropas valstīs tiek uzskatīts, ka lielākas summas vairs nav nepieciešamas konkrētā indivīda pamatvajadzību nodrošināšanai, tāpēc var piemērot ar atšķirīgu nodokļu likmi.

Tāpat nereti tiek diskutēts par to, kas ir nodokļu plānošana. Bieži vien par nodokļu plānošanas saturu tiek lauzti neskaitāmi «šķēpi». Termini var tikt skaidroti dažādi. «Kā ilustrēt nodokļu plānošanu? Labs ilustratīvs piemērs ir smēķēšana un smēķētājs un tā lēmums, vai šodien smēķēšu vai nesmēķēšu. Tā ir nodokļu plānošana. Ja izlemj, ka smēķēsi, tad, iegādājoties cigaretes, tajā dienā samaksā gan akcīzes nodokli, gan PVN. Ja izlemj nesmēķēt, tas labi ilustrē nodokļu plānošanu, jo akcīzes nodoklis un PVN paliek neiztērēts,» skaidro Valts Stūrmanis.

«Svarīgi, lai nodokļu nemaksāšanai būtu vairāk mīnusu. Un mums kā sabiedrībai ir lielisks instruments rokās. Mēs ar saviem makiem un katru eiro, kas ir tajā, varam atbalstīt tos uzņēmējus, kas atbildīgi piedalās Latvijas sabiedrības veidošanā. Izvēloties preces pie godīgiem uzņēmējiem, mēs nodrošināsim, ka mūsu veiktais pirkums spēlēs pozitīvu lomu Latvijas attīstībā,» pauž Jānis Eismonts.

«Apvienība par Godīgiem nodokļiem» turpina darbu pie savām iniciatīvām, lai atbalstītu godīgu uzņēmējdarbību Latvijā. Zīme «Godīgs nodokļu maksātājs» ir vienkāršota. Pārtapusi par zīmi  «GODĪGS», kas ilustrē ne tikai godīgu nodokļu nomaksu, bet godīgu uzņēmējdarbību kopumā.

Ja vēlies uzzināt par to, kas šobrīd ir aktuāls starptautiskajā arēnā, kādi nodokļu jautājumi tiek risināti ārpus Latvijas robežām, kāpēc precei no Ķīnas, pasūtot to internetveikalā, nav jāmaksā nodokļi vai arī, kad un kur tev iespēja iekļauties spēlē, kļūstot par tērētāju, kas valsts budžetu izmanto pēc saviem ieskatiem, noskaties visu sarunu: https://www.facebook.com/DienasBizness/videos/1566097286757478/

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra