Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pirms šonedēļ gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm, kamēr investori turpināja bažīties par banku problēmām.

"Pagājušajā nedēļā atjaunojās [investoru] riska apetīte pēc labākas tehnoloģiju milžu peļņas, bet situāciju akciju tirgos ir mainījušas bažas par procentlikmēm, tālākām banku krīzēm, ASV parāda griestiem un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nodomiem," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Eiropas un ASV [biržu] indeksi ir krasi sarukuši investoru nervozitātes dēļ," viņš piebilda.

Austrālijas centrālā banka otrdien paaugstināja bāzes procentlikmi līdz augstākajam līmenim kopš 2012.gada aprīļa. Centrālā banka bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,85%.

Ir gaidāms, ka FRS paaugstinās bāzes procentlikmi 10.reizi, kas varētu būt pēdējā reize pašreizējā ciklā, par 0,25 procentpunktiem.

Akciju cenas ASV biržās pirmdien lielākoties kritās pēc finanšu regulatora lēmuma pārņemt grūtībās nonākušo banku "First Republic Bank".

"First Republic Bank" cīnījās ar grūtībām kopš "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" sabrukuma marta sākumā. Pastāvēja bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvos krahu.

Lai gan banku "First Republic Bank" pārņems "JPMorgan Chase Bank", "vēl paies ilgs laiks, līdz tiks mazinātas investoru bažas" par problēmām banku sektorā, norādīja "Cresset" vecākais investīciju speciālists Džeks Ablins.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 0,1% līdz 34 051,70 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" tikpat kā nemainījās un dienas beigās bija 4167,86 punkti, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 12 212,60 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, mazinoties bažām par problēmām banku nozarē, bet naftas cenas krasi saruka recesijas risku dēļ.

Akciju cenas atkopās pēc tam, kad tirgus nedēļas sākumā bija satricinājis divu ASV reģionālo komercbanku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" krahs, kurš lika varas iestādēm veikt ārkārtējus pasākumus ar mērķi novērst problēmu izplatīšanos banku nozarē.

"First Republic Bank" un citu reģionālo banku akciju cenu kāpums otrdien veicināja galveno Volstrītas indeksu palielināšanos. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1,7%.

Akciju cenu kāpums Volstrītā sekoja līdzīgai tendencei Eiropas biržās. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Investori arī reaģēja uz Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem, ka gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 6% salīdzinājumā ar 6,4% janvārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada septembra, turklāt inflācijai kritums fiksēts astoto mēnesi pēc kārtas.

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Aizvadītajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa par ASV bankas “Silicon Valley Bank” maksātnespēju. Vien dienas laikā klienti no bankas izņēma 42 miljardus ASV dolāru un regulatoram nācās apturēt bankas darbību. Vienlaikus krahu piedzīvoja vēl kāda ASV banka – “Signature Bank”.

Lai gan arvien turpina parādīties jaunas detaļas par banku maksātnespējas cēloņiem, pašreiz pieejamā informācija liecina par nekvalitatīvu risku vadību un būtiskiem trūkumiem kontroles un uzraudzības mehānismos tieši šajās bankās.

Ne vienā vien medijā lasāms, ka šis ir nopietnākais satricinājums ASV banku sektorā kopš 2008. gada, kad maksātnespēju piedzīvoja ASV banka “Lehman Brothers”. Pretēji “Lehman Brothers”, kas bija sistēmiski nozīmīga banka, “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” ir reģionālas nozīmes bankas, un to bankrotiem būs ierobežota ietekme.

Protams, stress finanšu sistēmā nekad nav labs, un pēdējās nedēļas laikā tas negatīvi ietekmējis pasaules akciju tirgus indeksus. Ko tas nozīmē pensiju un ieguldījumu plāniem Latvijā? Tā kā plāni ieguldījumus veic finanšu tirgos visā pasaulē, arī to rezultātos šobrīd varam redzēt netiešos efektus – tirgus reakcija uz notikumiem ASV negatīvi ietekmē citus aktīvus.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga pēc labas "Facebook" māteskompānijas "Meta" peļņas un dažādu ASV ekonomikas datu publicēšanas.

"Meta" akcijas cena pieauga par apmēram 14% pēc tam, kad šī uzņēmuma ziņojums par 5,7 miljardu ASV dolāru peļņu pirmajā ceturksnī radīja atvieglojumu tirgū.

Šī "Meta" peļņa, kā arī iepriekš šonedēļ publicētas ziņas par labu "Microsoft" un "Alphabet" peļņu "palīdzēja radīt atvieglojumu, ka [tehnoloģiju nozares] lielie līderi vēl uzrāda relatīvi labu sniegumu no operacionālā viedokļa un saglabā savu pozīciju kā tirgus līderi," atzina "Briefing.com".

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

ASV bankas "First Republic Bank" akcijas cena, kas iepriekšējās divas dienas bija ievērojami kritusies, ceturtdien pieauga par 8,8%. Palielinājās arī citu ASV reģionālo banku akciju cenas.

ASV banka "First Citizens Bank" iegādāsies visus "Silicon Valley Bank" (SVB) noguldījumus un aizdevumus pēc bankas maksātnespējas marta sākumā, svētdien paziņoja ASV Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija (FDIC).

Šis darījums aptver 119 miljardus dolāru noguldījumos un 72 miljardus dolāru aktīvos, un SVB 17 filiāles pirmdien darbu sāks kā "First Citizens Bank" filiāles, norāda FDIC.

SVB noguldītāji automātiski kļūs par "First Citizens Bank" noguldītājiem.

Kā ziņots, ASV finanšu uzraudzības iestādes marta sākumā apturēja Savienoto Valstu 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus. Bankas nodaļas darbu atsākušas federālo iestāžu kontrolē.

Šis solis sperts, lai apturētu panikas izraisīto līdzekļu izņemšanu no SVB un aizsargātu noguldījumus, kas nepārsniedz 250 000 dolāru, un iegūtu laiku potenciālā bankas pircēja atrašanai.

SVB maksātnespēja ir vērienīgākais ASV bankas sabrukums kopš 2008.gada.

Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas.

Izdevumu mazināšanas gaidas liek prognozēt ekonomikas izaugsmes samazināšanos, vai pat recesiju un cenu kāpuma apstāšanos. Bet dzīvē viss ir savādāk, un eirozonas ekonomika gadu uzsākusi ar vairāk pozitīviem, nekā negatīviem, pārsteigumiem izaugsmes ziņā.

Darba tirgus ir spēcīgs, izaugsme labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Pozitīvo ziņu krātuvi patērētājiem papildina ziņas, ka naftas cena šonedēļ aizdevusies zem 75 dolāriem par barelu, gāzes cena pietuvojusies 40 eiro par MWH, salīdzinot ar gadu iepriekš globālajā tirgū nu jau zemākas ir gan metālu, gan baļķu, gan kviešu un citu izejvielu cenas. Neskatoties uz samērā strauju izejvielu cenu kritumu, kopējais inflācijas līmenis pazeminās lēnāk nekā gribētos un tas joprojām ir krietni virs centrālo banku nospraustajiem mērķiem. Tieši tādēļ, neskatoties uz to, ka šur tur finanšu tirgū vērojamas “plaisas vadzī” (Silicon Valley Bank, Signature Bank, Credit Suisse), centrālās bankas visticamāk nedomā mainīt savu kareivīgo nostāju procentu likmju jautājumā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, kāpjot banku akciju cenām, ko veicināja bažu mazināšanās par banku krīzi pēc varas iestāžu veiktiem pasākumiem šī sektora atbalstīšanai.

ASV banku sektors tagad "stabilizējas", Amerikas Baņķieru asociācijas (ABA) konferencē otrdien paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

"Mūsu iejaukšanās bija nepieciešama, lai aizsargātu plašāko ASV banku sistēmu," teica Jelena. Viņa gan deva mājienu, ka var notikt tālākas iejaukšanās, "ja mazākas [banku] institūcijas piedzīvos noguldījumu aizplūšanu, kas rada krīzes izplatīšanās risku".

Noguldījumu izņemšana ir stabilizējusies pēc tam, kad ASV varas iestādes pirms vairāk nekā nedēļas iejaucās, lai nodrošinātu banku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" klientu līdzekļu aizsardzību.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,0% līdz 32 560,60 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,3% līdz 4002,87 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% līdz 11 860,11 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien maz mainījās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publicēšanu un izvērtējot ASV banku pārskatu, kas liecināja par piesardzīgāku ASV banku politiku.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas biržas indekss nemainījās, jo Lielbritānijā bija brīvdiena saistībā ar karaļa Čārlza III kronēšanu nedēļas nogalē.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) publicētais banku pārskats liecināja par stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu gada pirmajos mēnešos, un ir gaidāms, ka bankas turpinās šādu politiku līdz gada beigām.

Pārskats publicēts laikā, kad finanšu sektorā pastāv bažas par noguldījumu aizplūšanu pēc krīzes, kuru izraisīja "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" krahs martā.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā.

Vienlaikus Baidens norādīja, ka SVB glābšanas gadījumā nodokļu maksātāju nauda netiks izmantota.

Lai arī valdība nodrošina, ka SVB noguldītāji spēs atgūt savus līdzekļus, "nodokļu maksātājiem nebūs jāuzņemas nekādi zaudējumi. Nepieciešamā nauda tiks iegūta no nodevām, ko bankas iemaksā noguldījumu apdrošināšanas sistēmā," skaidroja Baidens.

Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Patlaban ir pieaugusi jauna kapitāla cena, tāpēc banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Runājot par satricinājumiem, kas skāruši "Silicon Valley Bank", "Credit Suisse", "Deutsche Bank" un dažas citas bankas, Rutkaste skaidroja, ka Latvijā "neredz atblāzmu" no šiem satricinājumiem, jo Latvijas bankas līdz šim bija konservatīvākas, nav veidojušas riskantas pozīcijas savās bilancēs, un to likviditāte ir laba, jo iepriekšējos 10 gadus bankas bijušas visai kūtras kreditēšanā.

Viņš skaidroja, ka banku likviditātes līdzekļi pārsvarā glabājas Latvijā, piemēram, Latvijas Bankā, vai arī tikuši aizdoti Latvijas banku ārvalstu mātesbankām.

Vienlaikus patlaban ir pieaugusi kapitāla cena, piesaistīt jaunu kapitālu būs dārgāk, tāpēc banku vēlme kreditēt vēl vairāk samazināsies, prognozēja Rutkaste.

Vērtējot 2023. gada pirmos trīs mēnešus un grafikos redzot zaļo – izaugsmes – krāsu, protams, pārņem pozitīvas emocijas, taču kopumā pirmo ceturksni es gribētu dēvēt nevis par izaugsmes, bet drīzāk likumsakarīgu “normalizēšanās” laiku.

Jāsaka gan, ka pirmais ceturksnis nav bijis rāms brauciens augšup. Šajos trīs mēnešos finanšu tirgos novērojām gan kāpumus, gan kritumus, turklāt, ne reizi vien.

Eiropa kļūst spēcīgāka

Vispirms par to, kas noticis ‘’tuvāk mājām’’. Pērn, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, par īpaši aktuālu jautājumu kļuva Eiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Šis jautājums satrauca teju ikvienu – drošības ekspertus, politikas veidotājus, uzņēmējus un ikvienu, kura mājas apsildē tiek izmantota gāze. Bažas bija jūtamas arī investoru vidū, taču Eiropai izdevās pārvarēt energoresursu tirgus izaicinājumus un diezgan veiksmīgi pielāgoties jaunajai situācijai, tādējādi investoru acīs kļūstot arvien pievilcīgākai.

ASV bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) sabrukums nerada vērā ņemamus draudus Eiropas Savienības (ES) banku sistēmai, pirmdien paziņoja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

"Netiešas ietekmes iespēja ir jānovēro, taču šobrīd mēs to neuzskatām par būtisku risku," žurnālistiem Briselē sacīja Džentiloni.

Viņš teica, ka SVB sabrukuma ietekme uz globālajiem akciju tirgiem, kuros krītas banku akciju cenas, bijusi paredzama, taču uzsvēra: "Es nedomāju, ka pastāv reāls risks, ka [SVB sabrukumam] varētu būt negatīva ietekme [uz bankām] Eiropā".

Situācija "tiek novērota ciešā sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku", piebilda Džentiloni.

Jau ziņots, ka ASV finanšu uzraugi piektdien apturēja SVB darbību, jo no tās strauji aizplūda nogudījumi. SVB ir liels jaunuzņēmumu kreditētājs.

SVB problēmu dēļ strauji kritušās banku akciju cenas pasaules biržās.

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.