Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

«Pirms rekonstrukcijas mums bija 24 akvāriji un tikpat mums ir arī pēc tās, taču ir mainījies akvāriju lielums. Agrāk lielākā akvārija izmērs bija 5 tonnas, bet tagad tas ir 50 tonnas. Atšķirībā no citiem Eiropas akvārijiem, kuros parasti ir pārstāvēta viena ekosistēma, mums ir četras – tropu, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un saldūdens,» stāsta Nika.

Rekonstrukcijas laikā visas saldūdens zivis tika izlaistas to dabīgajā vidē, tādēļ pašreiz akvārijā nav tik daudz zivju un patlaban tiek iepirktas jaunas. Tāpat tiks palielināts arī tropu zivju skaits, un viens no iepirkumiem drīz Klaipēdā tiks piegādāts no Nīderlandes. Pēc karantīnas zivis tiks izlaistas akvārijā.

Runājot par storēm, kas ekspozīcijā, Nika uzsvēra, ka stores Eiropā ir tikai Klaipēdas un Slovēnijas akvārijos. «Visbiežāk akvārijos ir krustotas sugas, piemēram, belugas un sterlejas, kuras audzē mākslīgi. Mums stores atveda no Astrahaņas pirms 10 gadiem. Krievija mums ir pārdevusi tikai vīriešu dzimtes zivis, lai mēs neaudzētu melnā kaviāra dēļ, kas ir Krievijas nacionālais mantojums. Stores var pieaugt līdz 7-10 metriem. Mums tās piegādāja aptuveni metru garas, un tagad lielākās stores garums ir 2,3 cm, tādēļ tām vēl augt un augt,» stāsta eksperte, piebilstot, ka nākamā gada maijā kopā ar storēm akvārijā peldēs arī rajas.

Akvārija ārējos baseinos dzīvo zīdītāji un putni. Rekonstrukcijas laikā izveidota jauna pingvīnu māja, baseini Baltijas jūras un Atlantijas roņiem un jūras lauvām. Tajā pašā laikā likvidēta cirka arēna dzīvnieku priekšnesumiem, un tā vietā uzbūvēts liels baseins Baltijas jūras roņiem. Turklāt muzejs pieņem arī roņu mazuļus, kurus pavasaros atrod jūras krastā. Muzeja speciālisti tos ārstē, pabaro un palaiž atpakaļ jūrā. Tādā veidā jūrā izlaisti jau aptuveni 60 roņi. Pēc trim gadiem, pēc Nikas Puteikienes teiktā, muzejā tiks atvērs Baltijas zīdītāju un putnu rehabilitācijas centrs. Šim projektam jau piešķirts finansējums no Eiropas fondiem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra