Latvijā nepieciešams izstrādāt vienotus darba kritērijus auto servisu sertificēšanai, lai valsts budžets ik gadu nezaudētu vairāk nekā 154 miljonus eiro, norāda Auto asociācijas vadītājs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Šobrīd automašīnu servisiem nav definēti konkrēti kritēriji, līdz ar to Latvijā servisu var izveidot jebkurš. "Iespējams, šis ir vienīgais reālais risinājums, lai sakārtotu nozari, no kuras Latvijas valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā 154 miljonus eiro," norāda A.Kulbergs.

A.Kulbergs uzsver, ka ik gadu valsts budžeta plānošanā un pieņemšanā ir jāsaskaras ar nopietniem izaicinājumiem visu nozaru vajadzību segšanai, tomēr līdz šim nav sperti vajadzīgie soļi, lai iekasētu tos līdzekļus, kas iet secen.

"Bez atbilstošas izglītības, negarantējot darba kvalitāti un rezultātu, izmantojot darbaspēku, kas ir ar mieru strādāt bez sociālajām garantijām. Tādējādi darbiniekiem uzņemoties dubultu risku arī nelaimes gadījumu rezultātā," norāda Kubergs, paužot nožēlu, ka desmit gadu laikā, kopš apkopota aktuālā informācija par autoservisu nozarē, nekas nav mainījies.

Latvijā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim kopējais reģistrētais jauno automašīnu skaits bija 17 895, kas, salīdzinot ar jauno vieglo automobiļu reģistrāciju starp Baltijas valstīm, ir vismazākais rādītājs, informē Auto asociācijā.

Starp Baltijas valstīm pērn 11 mēnešos augstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits bija Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās bija 21 007 reģistrētas automašīnas.

Vienlaikus Latvijā pērn bija vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada datiem, savukārt Igaunijā pieaugums bija 9% apmērā, bet Lietuvā - 7,2%, norāda asociācijā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS) atzīmē, ka 2023.gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007.gada, kad jaunā vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tomēr viņš piebilst, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007.gadu, un turpina būt mazākais Baltijas valstīs.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Auto asociācijas biedri un autodīleri elektroauto uzturēšanas iespēju pilnveidē un pārdošanas apjomu veicināšanā diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā līdz šim ir ieguldījuši 1,8 miljonus eiro, informē asociācijā.

Asociācijā apstiprina, ka, neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem, daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati.

Pārstāvji pauž, ka, gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.

Organizācijā prognozē, ka visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Asociācijā pieļauj, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Saeima šodien nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007.gadā, tas mainīts 2014.gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts. Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka būtu jālabo vēl divas kļūdas, kuras nav iekļautas šajos grozījumos, piemēram, patlaban luksusa auto statuss tiek saglabāts līdz pat auto kalpošanas laika beigām, lai gan tas jau esot "nobraukts līdz kliņķim" un tā vērtība tuvojas nullei. Kulberga ieskatā, luksusa auto statuss būtu jāsaglabā piecus gadus no reģistrācijas brīža.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

2023.gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022.gadā, informē Auto asociācija.

Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja "Volkswagen", ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot "Nissan" markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022.gadu, noslēdza "Tesla".

Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022.gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022.gadā uz 1624 elektroauto 2023.gadā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: "Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%."

Strauji augot inflācijai un būtiski palielinoties Euribor likmēm, kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa līdz gada beigām krities noslēgto līzinga līgumu skaits.

Izvērtējot Latvijas lielāko līzinga uzņēmumu datus, šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija. Savukārt, turpinot augt vidējai vienam kredītam izsniegtai summai, kopējā izsniegtā summa saglabājusies teju nemainīga (+1%).

“Pēc 2020. gadā piedzīvotā krituma līzinga tirgus nākamos gadus uzrādīja atkopšanās tendences, audzējot darījumu skaitu pret attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā. Tomēr, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, darījumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, sācis samazināties. Vidējais darījumu skaita samazinājums katru ceturksni ir par aptuveni 200 darījumiem. Turpretī noslēgto darījumu summas regulāri pieaug, vienīgo reizi darījumu summām samazinoties 2022. gadā 2. ceturksnī,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.