Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka, tāpat kā jau iepriekš, pašlaik samērā karsts darba tirgus ar zemu darbaspēka piedāvājumu apgrūtina uzņēmumiem jaunu darbinieku atrašanu – bezdarbniekos paliek mazāk cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju un par tiem ir jākonkurē. "Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un īpatsvars pamazām pieaug, ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem pakāpeniski atgriežoties darba tirgū. Tomēr ekonomiskās aktivitātes līmenis joprojām saglabājas zem pirmspandēmijas līmeņa. Ievērojama iedzīvotāju daļa paliek ekonomiski neaktīva slimības vai darbnespējas dēļ, kā arī personisko vai ģimenes apstākļu dēļ, un pēc pandēmijas šādu iedzīvotāju skaits mazinās salīdzinoši lēni," secina ekonomists.
Neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis 2023. gada 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētā bezdarba dati par šā gada jūliju jau uzrādīja nelielu kāpumu. Eiropas Komisijas veiktās aptaujas dati rāda, ka jūlijā pasliktinājušās arī nodarbinātības gaidas nākamajiem trim mēnešiem, kā arī kopumā samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru. Tas liecina par pieprasījuma pēc darbaspēka kritumu. Ņemot vērā gan šo faktoru, gan negatīvās iekšzemes kopprodukta tendences 2023. gada 2. ceturksnī, darba tirgū var notikt pārmaiņas – bezdarba līmenis var nedaudz palielināties, tomēr paliekot salīdzinoši zemā līmenī.
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka skats nākotnē tomēr ir piesardzīgs. "Ekonomikas bremzēšanās darba tirgu ietekmē novēloti, bet ekonomikas izaugsme jau kādu laiku stagnē. Ziņas no Nodarbinātības Valsts aģentūras par reģistrēto bezdarbu jūlijā un augusta sākumā norāda uz nelielu kāpumu bezdarba līmenī. Aptauju dati liecina, ka uzņēmumi arvien vairāk domā par darbinieku atlaišanu, nekā darbinieku skaita kāpināšanu. Būvniecības nozares uzņēmumi sniedz visnegatīvākās prognozes par sagaidāmo nodarbinātību nākotnē. Tas ir zināmā pretstatā nesen publicētajiem datiem par to, ka būvniecības nozares izlaide šī gada pirmajā pusē augusi par 16%. Turklāt ES fondu, kas lielā mērā saistīti ar būvniecību, ieplūdei Latvijas ekonomikā būtu tuvākajos ceturkšņos būtu jāpalielinās, nodrošinot pieprasījuma pieaugumu. Ja būvnieki, iespējams, ir pārlieku pesimistiski, tad apstrādes rūpniecības negatīvās nākotnes nodarbinātības gaidas ir saprotamas, jo notikumi eksporta tirgos neveicina pieprasījuma kāpumu rūpniecībā. Vienīgā nozare, kura joprojām sagaida pieaugumu nodarbināto skaitā ir mazumtirdzniecība," pauž ekonomiste.
Viņasprāt, iepriekšminētās tendences liek domāt, ka tuvākajos ceturkšņos bezdarbs varētu atkal nedaudz pakāpties. Ekonomikā 2023. gadā vidēji gan prognozējam bezdarba līmeni, kas būs zem pērnā gada vidējā. Pirmā pusgada dati liecina, ka bezdarba līmenis visticamāk būs nedaudz zemāks par aprīlī prognozētajiem 6.8%.
Analizējot, kas notiks turpmāk un vai ai turpināsies šodien publicētajos datos redzamā stagnācija vai atsākies straujāka bezdarba samazināšanās un strādājošo skaita pieaugums, Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka arguments par labu stagnācijai ir preču eksporta nozaru vājum: "Jau gada sākumā bija zināms, ka par tā brīža iepriecinošajiem datiem varam daļēji pateikties darbinieku “pieturēšanai” eksporta cenu krituma skartajās nozarēs. Bija ziņas, ka kokapstrādes uzņēmumi nodarbina vairāk darbinieku nekā būtu nepieciešams, cerot uz noieta tirgu atgūšanos. Iespējams, ka pacietībai pienācis gals, bet zemo cenu periodam koksnes tirgū pagaidām gals nav redzams. Rūpniecības noskaņojuma rādītāji vēsta, ka situācija ne strauji uzlabosies, ne arī pasliktināsies. Eirozonas rūpniecības noskaņojuma indeksi un ECB monetārā politika vēsta, ka galvenajos eksporta tirgos vēl varētu būt mērena lejupslīdes turpināšanās. Jau ir pieejami reģistrētā bezdarba dati par jūliju, tad viņu skaits pieauga par 723 cilvēkiem pēc pieauguma par 389 cilvēkiem jūnijā. Tas nav tipisks izmaiņu virziens šai sezonai. Darba tirgus mēnešu dati vēsta, ka jūnijā strādāja 887,8 tūkstoši jeb par 100 cilvēkiem mazāk nekā pirms gada, šis skaits pret iepriekšējo mēnesi samazinājās gan jūnijā, gan maijā, lai arī sezonālu faktoru dēļ tam drīzāk vajadzēja pieaugt. Bezdarba līmeni var nedaudz palielināt arī bēgļu aktīvāka iesaiste apritē".
Savukārt ziņas par patēriņa nozaru un investīciju perspektīvām drīzāk vieš optimismu, kas nav gluži optimisms no personāla daļu vadītāju skatu punkta. "Jau bija zināms, ka vasarā atsāksies reālo algu pieaugums, algu izmaiņu līknei šķērsojot lejupslīdošo gada inflācijas līkni. Gads sākās algu pirktspējas samazināšanos apmēram par desmito daļu, bet varētu noslēgties ar līdzīga platuma soli pretējā virzienā, uz augšu. Kopējais cenu līmenis ir bijis gandrīz stabils kopš marta, kāpumu par 0,7% jūlijā kompensēs sezonālā augusta deflācija, turpmākajos mēnešos lielas kopējā cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas. Tas sola labākus laikus tirdzniecībai un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Šos vārdus ir gandrīz bail izrunāt, bet ES fondu apguve beidzot, pēc gadiem ilgas minstināšanās, ir sākusi uzlaboties. Daļēji pateicoties tam, celtniecības apjoms 1.pusgadā pieauga par 16,1%," komentē P.Strautiņš.
Jūlija patērētāju noskaņojuma dati vieš cerību, ka šie notikumi ir pamanīti un varētu ietekmēt patērētāju uzvedību tuvākajā nākotnē. Patērētāju noskaņojuma koprādītājs jūlijā strauji uzlabojās pēc pakāpeniskas izniršanas no gadu mijas bedres. Indekss joprojām ir zem nulles (-15,8 punkti), bet starpību ar vēsturiski vidējo (-8,5) jau var saukt par nelielu +/-100 punktu skalā. Indeksa līmenis ir augstākais kopš 2022. gada februāra, bet bezdarba gaidas ir zemākās kopš tā brīža. Ekonomiskās situācijas prognoze ir labvēlīgākā kopš 2021. gada beigām. Nodomi veikt lielus pirkumus, un vērtējums par ekonomisko situāciju nesenā pagātnē ir augstākajā punktā vismaz gada laikā.
2. ceturksnī bezdarbs samazinājās negaidīti maz, taču tā līmenis ir zems attiecībā pret vēsturiski tipiskiem līmeņiem mūsu valstī. Savukārt noskaņojuma dati dod cerību, ka apvienojumā ar sarūkošo inflāciju tas veido pamatu spēcīgam, preču eksporta tirgu vājumu līdzsvarojošam patēriņa kāpumam tuvākajā nākotnē. Taču šie zaļie asni ir trausli, un pasaules ekonomika joprojām ir diezgan bīstama vieta.
