Jaunākais izdevums

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Izteiktākā pircēju interese mājokļu segmentā Rīgā vērojama par sērijveida dzīvokļiem, tostarp īpašumiem ar vidēju un zemāku tehnisko stāvokli. Iegādei pieejamo mājokļu piedāvājums sērijveida namos galvaspilsētas apkaimēs pieaudzis par 3% (1910 dzīvokļi). Cenu ziņā novērotas nebūtiskas izmaiņas 1,5-2% robežās, iekštelpu platību vidējai cenai darījumos pieaugot līdz 1020 EUR/ m². Turpretim reģistrētie darījumi ar sērijveida mājokļiem Rīgas centrā norāda uz 2% kritumu - no 1455 EUR/ m² martā līdz 1425 EUR/ m² aprīlī.

Salīdzinoši lielu daļu sērijveida mājokļu piedāvājuma veido mantotie dzīvokļi. Ja pārdevējs piekrīt saprātīgai, tirgum adekvātai cenai, īstais pircējs tiek atrasts ātri.

Aprīlī darījumu vadītāju redzeslokā biežāk parādījušies maiņas darījumu piedāvājumi, īpašniekiem izskatot gan mazāku, gan lielāku mājokļu piedāvājumu. Joprojām saglabājas tendence īpašumu īrēt ar izpirkšanas tiesībām, kas sevišķi raksturīgi mājokļiem ar cenu līdz 50 000 EUR. Pārdevēji, kuru īpašumi pārdošanā atrodas jau vairāk nekā pusgadu, elastīgāk raugās uz cenu samazinājumu atbilstoši tirgus vidējam līmenim.

Lēnā, bet noteiktā EURIBOR likmes krišanās mājokļu tirgu pamazām modina no bezgalīgās murkšķa dienas – to darījumu vadītāji novērojuši gan pircēju, gan pārdevēju pusē. “Pārdevēji, ar kuriem šobrīd norit sarunas par iespējamo īpašuma pārdošanu, ātrāk spēj pieņemt lēmumus un pielāgot cenu tirgum, tādā veidā palielinot kopējo piedāvājumu. Savukārt otrā pusē ir pircēji, kas tik ilgi bija atlikuši mājokļa iegādi, ka vairs necer uz brīnumu un nolemj rīkoties tagad – dzīvē to redzam īpašumu apskatēs, uz kurām interesanti dodas nevis kā ekskursijā, bet ar vēlmi patiešām kaut ko nopirkt,” stāsta “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Janeta Linkuna.

Analizējot īres segmentu mēneša griezumā, īrei pieejamo mājokļu piedāvājums krities par 6%, aprīlī sastādot aptuveni 2780 īpašumus. 38% jeb 1080 no kopējā īres dzīvokļu piedāvājuma veidoja mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs. “Īres tirgus dalībnieki kļūst prasīgāki un konkrētāki savās vēlmēs. Īpašnieki labprāt apsver mājokļa izīrēšanu ārzemniekiem lielākas maksātspējas dēļ. Kas ir savdabīgi – labi atalgoti ārzemnieki īpašnieku acīs vieš lielāku uzticību nekā vietējie īrnieki ar stabiliem un līdzvērtīgiem ienākumiem. Taču arī otrā pusē tiek izskatīti īpašumi, kas atbilst noteiktam standartam. Īrnieks vairs nav gatavs maksāt 300 EUR par mājokli ar vairāk nekā 30 gadus senu remontu – par šādu mēneša īres maksu dzīvoklim jābūt kvalitatīvi atjaunotam pat tad, ja īpašums ir ļoti kompakts. Drīzāk īrnieks būs gatavs piemaksāt un dzīvot augstākas kvalitātes mājoklī,“ īres tirgu raksturo “Latio” darījumu vadītāja Laura Bergmane.

Īrēt divu istabu mājokli jaunajā projektā Rīgas pieprasītākajās apkaimēs bieži vien joprojām ir izdevīgāk – taču ne visos gadījumos. Ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, arvien biežāk pārdošanas cenā ir iekļauti dažādi bonusi, un faktiskā nekustamā īpašuma vērtība nereti ir relatīvi zemāka par sludinājumos redzamo. Šādos gadījumos potenciālajam pircējam jāpatur prātā, ka attīstītāja noteiktā cena neatspoguļo pilnu ainu; tajā var būt paslēptas priekšrocības, ko īpašnieks pats reizēm nesaskata vai nenovērtē, un kas interesentam tiek atklātas tikai sarunas laikā. Tajā pašā laikā vidējā īres mēneša maksa nav piedzīvojusi proporcionālu samazinājumu, tādējādi saglabājot paaugstinātu vidējo rādītāju.

Analizējot īres mājokļu pieejamību, īres cenas un noslēgtos līgumus, var secināt: mēneša maksai pārsniedzot 600 EUR par īpašumu jaunajā projektā, kura iegādes vērtība ir aptuveni 115 000 EUR, ar nelielu, tomēr dažu procentu starpību iegādāties šo īpašumu būs izdevīgāk nekā īrēt. Vienlaikus jāatceras, ka īres un hipotekārā kredīta mēneša maksājumu attiecību var ietekmēt vien dažu desmitu eiro atšķirība, vispārējos svaru kausus noliecot kausus īres izdevīguma virzienā.

Reģionos mājokļu tirgus ir sevišķi aktīvs, par ko liecina arī augošais īpašumu piedāvājums lielākajās pilsētās. Piemēram, Vidzemē, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, kopējais sludinājumu skaits dzīvokļiem un privātmājām pieaudzis trīs reizes. Vienlaikus par cenu samazinājumu pārdevēji runā nelabprāt, cerot uz potenciālo pircēju intereses pieaugumu vasarā. Turpinās tendence izlikt pārdošanā īpašumus, kas pieder ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Līdzīgi kā citviet reģionos, arī Vidzemē novērota pastiprināta interese par lauku īpašumiem – privātmājām ar zemi – cenu kategorijā līdz 200 000 EUR. Tomēr vairums privātmāju darījumu notiek par summu līdz 120 000 EUR.

Pieprasījums pēc labas kvalitātes privātmājām novērots arī Latgalē, kur cenas šādiem objektiem nedaudz pieaug. Savukārt Zemgalē rosīgāks kļuvis apbūves zemju segments, ģimenēm meklējot zemes gabalus privātmāju būvniecībai Jelgavas un tuvāko reģionu robežās. Vairumā gadījumu pircēju interese primāri tiek fokusēta uz mērķi būvēt nelielas karkasa mājas ar platību līdz 100 m². Par apbūves zemju pieprasījumu liecina arī pārdoto zemes gabalu statistika Pierīgas jaunajos privātmāju ciematos, kur īsā laikā ir pārdoti salīdzinoši daudz apbūves īpašumu.

Piemēram, Grēnes ciemā pie Olaines pircēju interese vairākus gadus bijusi augsta, atspoguļojoties arī darījumos - pusotra gada laikā Grēnē pārdoti 28 zemes gabali privātai apbūvei. Šā gada pirmajā ceturksnī aktīvāka pircēju interese fiksēta par apbūves zemēm Daugavas kreisajā krastā – jau pieminētajās Grēnēs Olainē un Vētru ciemā Mārupē. Tāpat daudz zemes gabalu privātmāju apbūvei pārdoti Salaspilī un Rāmavā.

Pircēju pieprasītāko teritoriju augšgalā turpina būt arī Ķekava, Mežāres, Baloži un Piņķi. Reģionos saglabājas tendence īpašumu iegādei piesaistīt mazo mājokļa kredītu līdz 20 000 EUR, atlikušo nepieciešamās summas daļu nosedzot no saviem līdzekļiem. Šādu stratēģiju izmanto gan ģimenes, gan mazie investori – privātpersonas, kuri plāno iegādāto īpašumu atjaunot un izīrēt vai pēc atjaunošanas pārdot par augstāku cenu. Tāpat palielinājusies interese par jaunajiem projektiem, piemēram, daudzdzīvokļu nams Ozolniekos, kas iegādei piedāvā 1-3 istabu mājokļus blakus ezeram, aprīlī piedzīvojis interesentu pieplūdumu – veidojas pircēju rinda, kas gaida, kad dzīvokļi būs sadalīti atsevišķos īpašumos un pieejami iegādei. Galvenokārt interesi sekmē pircējiem pievilcīga cena – mājokļa kvadrātmetrs maksā no 1400 līdz 1600 EUR, kas vidēji ir par 30% lētāk nekā jaunajos projektos galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

  • 80 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86; jūnijā – 86);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%, jūnijā - 8%);
  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%, jūnijā – 48%);
  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%; jūnijā – 1%);
  • 42% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%; jūnijā – 32%);
  • 11% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati par šā gada 3. ceturksni:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Armanda Vilciņa, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas izteiksmē lielāko vērtību Latvijā pašlaik veido komercīpašumi Rīgā un Pierīgā, taču īpašumu vērtība aug arī atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, liecina Latio dati.

Komercīpašumu vērtība ar dzīvojamo īpašumu tirgu korelē tikai atsevišķos gadījumos, tāpēc nevarētu teikt, ka komercīpašumu cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski augušas, norāda Tatjana Beķere, Latio Vērtēšanas daļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka ir komercīpašumi, kuru vērtība ir palielinājusies, bet ir arī tādi, kuru vērtība ir palikusi nemainīga vai pat samazinājusies. Jebkurā gadījumā - katrs īpašums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā vērtību ietekmē virkne faktoru un aspektu, tajā skaitā pieprasījums, teic T.Beķere.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā aktualizējusies dažādu specializēto objektu un komercīpašumu vērtēšana - ar ko tas ir skaidrojams?

Komentāri

Pievienot komentāru