Darbaspēka deficītu Latvijā varētu slāpēt ar viestrādnieku piesaisti, vienlaikus samazinot birokrātisko slogu uzņēmējiem un termiņus, kuros darbiniekus no ārzemēm var importēt

Lai arī šā gada februāra vidū spēkā stājās apjomīgi grozījumi Imigrācijas likumā, kas risina arī viestrādnieku piesaisti, tomēr līdz šim nav pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktora vietniece Maira Roze atzīst, ka valdības noteikumu projekts, kas regulētu viesstrādnieku nodarbināšanu, ir izstrādāts, taču tā tālāko virzību ir bloķējusi Tieslietu ministrija. Proti, pašlaik ir noteikts, ka viesstrādnieka alga ir vismaz Latvijā noteiktās vidējās algas apmērā, bet piedāvātais projekts paredzēja, ka viesstrādniekam nedrīkst maksāt mazāku algu kā nozarē vidējo. Tā faktiski jautājums no saimnieciska ir kļuvis par politisku. Uz to norāda gan klātesošie LTRK un Ārvalstu investoru padomes Latvijā, kā arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji. Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Kaspars Kauliņš pauž, ka darbaspēka pieejamību var vērtēt gan no īstermiņa, gan ilgtermiņa skatupunkta. Latvijas darba tirgus ir pārāk mazs, lai varētu nodrošināt to sociālo sistēmu, kādu sagaida cilvēki. «Īstermiņā pašlaik darba roku trūkst pat tiem investīciju projektiem, kuri jau tiek realizēti, tāpēc arī pēdējos gados darbaspēka ietilpīgi investīciju projekti Latvijā nav paredzēti. Nav cilvēku, ko pieņemt darbā pat nelielas ražotnes izveidei. Ja vajag 200 darbiniekus, tad apkaimē jābūt vismaz 200 tūkst. iedzīvotāju, kas nozīmē, ka investēt var tikai Rīgā un Pierīgā,» secina K. Kauliņš. Savukārt LTRK akcentē ļoti birokrātisko un smagnējo viesstrādnieku uzaicināšanas procedūru.

Visu rakstu Darbaspēka deficīta slāpēšanu saista ar darbinieku importu lasiet 30. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra