Kādu algu prasīt darba intervijā?

Karjera
2017. gada 10. oktobris 14:38

Viens no visneērtākajiem jautājumiem darba intervijā ir - kādu atalgojumu jūs vēlaties saņemt?

«Neapšaubāmi, tas ir tāds tricky (viltīgs, no angļu valodas) jautājums. No tā nevajadzētu arī baidīties vai izvairīties, jo 99% darba devēju intervijā to jautās,» biznesa portālam db.lv pastāstīja CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Viņš atzīst, ka pārāk lielas savas cenas noteikšana var būt nopietna barjera iegūt kāroto amatu. Tajā pat laikā - pārāk zemas algas nosaukšana var radīt priekšstatu, ka speciālists neapzinās savu vērtību. «Es ieteiktu veikt priekšizpēti, apjautāties paziņām un draugiem - vai kāds zina, cik pelna attiecīgās jomas darbinieks. Šāda veida informācija pieejama arī internetā. Vislabāk ir teikt diapazonu, piemēram, no 600 līdz 800 eiro, piebilstot, ka konkrēts atalgojuma apmērs ir atkarīgs no veicamajiem darba uzdevumiem, izvirzītajiem mērķiem. Pārbaudes laikā jābūt gatavam strādāt par mazāku atalgojumu,» stāsta A. Brodiņš.

Gadījumā, ja pretendents nosauc zemāku atalgojumu nekā uzņēmums iepriekš paredzējis, vairumā gadījumu uzņēmumi šo iespēju izmantos, un arī maksās intervijas laikā paša darbinieka piedāvāto summu. Tāpat viena speciālista atalgojums var atšķirties atkarībā no sfēras, kurā uzņēmums darbojas. Pašlaik visaugstāko cenu sev nosaka IT speciālisti. «IT speciālisti apzinās, ka viņi ir ļoti pieprasīti un labi atalgoti darba tirgū. Bieži viņiem šķiet, ka jebkāds programmētājs var arī pieprasīt vislielāko algu. Bet arī programmētāji iedalās - jaunākais, vidējais, vecākais speciālists. Nereti ambīcijas tiem, kas ir ar mazāku pieredzi, ir pārāk lielas,» saka eksperts.

«Katrā jomā var atrast dažādus piemērus, kur cilvēks ar minimālu pieredzi, bet maģistra vai bakalaura grādu, grib ļoti lielu algu. Darba devēji vairāk dod priekšroku pieredzei un vēlmei kaut ko darīt. Izglītība, protams, ir svarīga, bet šajā gadījumā - sekundāra,» piebilst A. Brodiņš.

Vīrieši vidēji saņem par aptuveni 20% vairāk nekā sievietes. Šāda tendence iezīmējas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. «Pieļauju, ka viens no iemesliem, kāpēc vīrieši ir ambiciozāki nekā sievietes, ir fakts, ka viņi nereti arī ir ģimenes uzturētāji,» skaidro A. Brodiņš. Strādājoši cilvēki darba intervijās parasti prasa 10-20% vairāk nekā saņem pašreizējā darba vietā, savukārt bez darba esošie kandidāti ir pieticīgāki. «Bezdarbnieki prasīs minimumu - tik, cik nepieciešams iztikšanai. Strādājoši cilvēki ir ambiciozākāi,» viņš piebilst.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra