Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs publicējis pētījumu Atgriešanās Latvijā par remigrantu pieredzi, lai apzinātu, kas un kādēļ atgriežas, kā iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama. Pētījumā, kas tapis ar Ārlietu ministrijas atbalstu, piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Rezultāti apliecina, ka lielākajai daļai no tiem, kuri ir atgriezušies Latvijā, ir izdevies veiksmīgi iekļauties Latvijas darba tirgū. 

Atgriešanos respondenti pamatā motivē ar ilgām pēc draugiem, ģimenes un Latvijas kopumā. Darbu vairākums meklē jau pēc atgriešanās Latvijā, un tas prasa zināmu laiku. Daļa atgriežas Latvijā, papildinājuši savu izglītību, ieguvuši specifisku darba pieredzi vai vispārējo kompetenci. Aptauja liecina, ka ārvalstīs iegūto pieredzi lielākā daļa uzskata par vērtīgu – tā sniegusi lielāku pārliecību par savām spējām, kā arī ir citi ieguvumi. Ap 40% strādājošo remigrantu ļoti lielā vai lielā mērā pēc atgriešanās Latvijā pielieto ārzemēs iegūtās zināšanas. Gandrīz tikpat daudz uzskata, ka viņu nozares darba devēji lielā mērā vai vismaz zināmā mērā novērtē ārzemēs gūto pieredzi.

Tie, kuri pēc atgriešanās Latvijā ir pavadījuši vismaz gadu, uzrāda pārliecinoši labākus darba tirgus rādītājus nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji. Viņi biežāk ir nodarbināti, ekonomiski aktīvi vai pašnodarbināti, kā arī bieži vien saņem augstāku atalgojumu.

Pamatdarbā līdz 450 EUR mēnesī pēc nodokļu nomaksas saņem tikai 34% remigrantu - darba ņēmēju (salīdzinot ar 46% visu darba ņēmēju vidū), turpretī 33% nopelna virs 700 EUR mēnesī (salīdzinot ar 21% visu darba ņēmēju vidū).

Pašnodarbināto remigrantu ienākumi ir vēl augstāki - 44% pelna virs 700 EUR mēnesī. Visvairāk ārzemēs gūtā pieredze tiek novērtēta un izmantota augsti kvalificēto speciālistu pakalpojumu nozarēs, turklāt vīriešu karjeras iespējas ārzemēs gūtā pieredze uzlabo vairāk nekā sieviešu.

Balstoties uz aptaujas rezultātiem, secināts, ka Latvijas darba tirgus pievilcībai svarīgi ir domāt ne vien par algu līmeni, bet arī par citiem saistītajiem jautājumiem – darba vidi un kultūru, nodokļiem un sociālajām garantijām. Pētījums, kas tapis 2016.gada nogalē un kura autors ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazans, publicēts šeit.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra