Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Stiprinot vadības komandu, AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN juvelierizstrādājumu tīklam) un SIA GIVEN Latvia valdes priekšsēdētāja amatu turpmāk ieņems uzņēmuma dibinātājs un līdzīpašnieks Ainārs Spriņģis, kurš līdz šim bija uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un piedalījies visos uzņēmumam būtiskos attīstības posmos.

Savukārt AS Grenardi Group izpilddirektora amatu ieņem Mišels Zavadskis. Līdzšinējais AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis atstāj amatu.

Līdz ar A.Spriņģa iecelšanu par AS Grenardi Group valdes priekšsēdētāju, viņa vietu padomes priekšsēdētāja amatā turpmāk ieņem Grupas kreatīvā direktore un līdzīpašniece Alīna Spriņģe. Izmaiņas uzņēmumu vadībā ir iesniegtas reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

AS Grenardi Group izaugsmes stratēģija ir veicinājusi līdera pozīciju nostiprināšanos Baltijā. 2024. gada 8. maijā AS Grenardi Group obligācijas sāka veiksmīgi kotēt Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus obligāciju sarakstā. Pateicoties pārdomātajam konceptam, kas radīts tepat Latvijā, AS Grenardi Group ir veiksmīgi izdevies sevi pieteikt Lietuvas un Igaunijas noieta tirgos, atverot veikalus lielāko pilsētu tirdzniecības centros.

AS Grenardi Group, vadošais juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Baltijā, pērn turpināja paplašināties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar GRENARDI un GIVEN veikalu zīmoliem.

Līdz ar 11 jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu pērnajā gadā, Grenardi Group Baltijas valstīs pašlaik ir 82 veikali. 2023. gadā Grenardi Group mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 40%, liecina neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti. Pieaugumu veicināja mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanās, pārdošanas apjoma pieaugums esošajā veikalu tīklā un GRENARDI iegāde.

2023. gada 1. decembrī AS GIVEN Jewellery iegādājās mazumtirdzniecības tīklu GRENARDI (kurā ietilpst SIA Grenardi Latvia un OÜ Grenardi Estonia) un pēc darījuma mainīja nosaukumu uz AS Grenardi Group. Darījums ļāva Grenardi Group nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajam un straujāk augošajam juvelierizstrādājuma nozares spēlētājam Baltijā. GRENARDI iegādes cena ir ~10 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu finansēja grupas akcionāri, palielinot pamatkapitālu par 6,2 miljoniem eiro. Grupā tagad darbosies abu zīmolu veikalu tīkli – GIVEN, kas piedāvā mūsdienīgas rotas par pieejamām cenām, un GRENARDI, kam piedāvājumā ir ekskluzīvas juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Starptautiskā enerģētikas kompānija “Ignitis Group” sākusi sadarbību ar Norvēģijā reģistrētu investīciju banku “Norne Securities”, kas nodarbojas ar pašu kapitāla izpēti, kā arī akciju brokeru un akciju un fondu tirdzniecības pakalpojumiem.

Sadarbība paredz “Ignitis Group” darbības un akciju seguma izvērtējumu. “Norne Securities” jau sagatavojusi sākotnējo uzņēmuma novērtējuma ziņojumu.

“Ignitis Group” darbības izvērtējuma ietvaros tiks apskatīti uzņēmuma grupas darbības rādītāji, veikta potenciāla analīze, kā arī sniegtas prognozes un darbības vērtējums. Papildus sākotnējam ziņojumam “Norne Securities” sniegs arī ceturkšņa novērtējuma atskaites, kas būs pieejamas “Ignitis Group” mājaslapā.

“Kopš sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma 2020. gadā mūsu akcionāru skaits ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar būtisku privāto investoru piesaisti akciju iegādei. Patlaban investoru skaits jau pārsniedz 20 000 akcionāru. Ņemot vērā, ka “Ignitis Group” ir kļuvusi par lielāko akciju emitentu Baltijas valstīs un bauda arvien lielāku privāto investoru uzticību, esam nolēmuši palīdzēt investoriem, piedāvājot augstas kvalitātes objektīvu vērtējumu par “Ignitis Group” aktuālajiem darbības rādītājiem un to nākotnes perspektīvām. Mēs sagaidām, ka sadarbības ietvaros ar “Norne Securities” tiks veicināta arī Skandināvijas valstu institucionālo investoru interese par “Ignitis Group” akcijām,” norāda “Ignitis Group” finanšu direktors Jonass Rimavičiuss (Jonas Rimavičius).

Biļešu tirgotāja SIA "Biļešu serviss" īpašnieks Igaunijas "Piletilevi Group" iegādājies vairākuma daļas divās Polijas biļešu tirdzniecības kompānijās - "Kicket" un "Biletomat", informē kompānijā.

Līdz ar šo darījumu "Piletilevi Group" piederēs 77% akciju iegādātajos uzņēmumos, bet kompānijas līdzdalības apmērs līdz 2026.gadam pieaugs līdz 83,8%.

Darījumam piesaistīts SEB aizdevums. Darījuma summa netiek atklāta.

Darījums noslēgts 30.aprīlī Polijas galvaspilsētā Varšavā.

"Piletilevi Group" līdzīpašnieks un izpilddirektors Svens Nūtmans norāda, ka šobrīd lielākās ieguldītās investīcijas Piletilevi Group vēsturē dos iespēju apvienotajam uzņēmumam Polijā tuvākajā laikā kļūt par tirgus līderi. "Šobrīd mūsu uzdevums ir efektīvi savienot iegādātos uzņēmumus un mūsu esošo uzņēmumu GoOut Poland, lai Piletilevi Group un jauno partneru labākie tehniskie risinājumi un funkcionalitāte pēc iespējas ātrāk sasniegtu visus mūsu klientus," sacīja Nūtmans.

Aizdevums, kura atmaksas termiņš ir noteikts pēc septiņiem gadiem, tiks piešķirts Eleving Group meitasuzņēmumam Kenijā. Aizdevuma mērķis ir paplašināt elektrisko transportlīdzekļu finansēšanas portfeli un palielināt zaļās mobilitātes alternatīvas pašnodarbinātajiem un MVU Kenijā.

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, Kenijas valdība līdz 2030. gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot bezemisiju mobilitāti valstī. Transporta nozarē, kas rada 67% ar enerģiju saistītā CO2 un 11,3% no kopējām emisijām, darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmēju, kuriem nav pieejams finansējums transportlīdzekļu iegādei, kas nereti kalpo kā peļņas gūšanas instruments. Ar šo ieguldījumu ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija (U.S. Internationl Devleopment Finance Corporation - DFC) un Eleving Group vēlas veicināt ilgtspējīgāku mobilitāti, piedāvājot transportlīdzekļu finansējumu privātpersonām un MVU segmentam transporta nozarē.

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien par padomes priekšsēdētaju ievēlēts Guntars Reidzāns, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Matiass Kolenbahs un Kirils Neujmins.

Līdz šim padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet priekšsēdētāja vietnieki - Juris Savickis un Olivers Gīze.

LETA jau ziņoja, ka akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē atkārtoti ievēlēti Kolenbahs, Seļezņovs, Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs un Jeļena Mihailova. No jauna ievēlēts Reidzāns, Neujmins, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis, Kristians Janzens.

Padomi atstājis Savickis un Oļegs Ivanovs.

Uzņēmuma lielāko akcionāru "Gazprom" pārstāv Seļezņovs, Ivanovs, Hatjkovs, Mihailova un Neujmins. "Rietumu banku" pārstāv Bļugers, Dorofejevs, Reidzāns, un Buncis. Savukārt "Uniper Ruhrgas International GmbH" pārstāv Kolenbahs un Janzens.

Latvijā dibinātais lietoto auto tirgotājs A/S “Longo Group” pirmo reizi iekļauts biznesa medija “Financial Times” straujāk augošo uzņēmumu topā FT 1000 un atzīts par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu.

Kompānija šajā reitingā ierindota 550.vietā, sasniedzot visaugstāko rezultātu no Latvijas uzņēmumiem, savukārt auto nozarē sasniedza pat 10.vietu.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” veidotais FT 1000 tiek gatavots ik gadu sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”, iekļaujot tajā tūkstoš Eiropas uzņēmumus, kas četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu.

“Pēdējos gados esam spējuši A/S “Longo Group” attīstīt par tirgus līderi Latvijā, izveidojot meitas kompānijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, nodrošinot darbu vairāk nekā 140 darbiniekiem. Mūsu mērķtiecīgais darbs ir atalgots, kļūstot par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu, ko pierāda “Financial Times” augstais novērtējums,” saka A/S “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps, piebilstot, ka topa veidotāji atlases posmā noteikuši ļoti stingrus kritērijus, tostarp veic arī grāmatvedības datu pārbaudi un analīzi, lai precīzi sagatavotu reitingu.

Baltijā vadošais un visstraujāk augošais juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 12 miljonu EUR apmērā ar fiksētu procenta likmi 10%.

Kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija 21 miljons EUR no vairāk nekā 1300 investoriem, kas sākotnējo obligāciju piedāvājumu 12 miljonu EUR apmērā pārsniedza par 75%. Latvijas investori veidoja 85% no kopējā pieprasījuma, Igaunijas investori – 12%, savukārt Lietuvas – 3%.

Ģirts Rudzītis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors: “Investoru lielā aktivitāte ir pierādījums tam, ka ne tikai mēs, bet arī investori novērtē juvelierizstrādājumu nozares noturību, ko apliecina arī Grupas pēdējo gadu straujā izaugsme un attīstība. Mēs pateicamies ikvienam investoram, kurš izteica uzticību uzņēmumam, piedaloties šajā publiskajā obligāciju piedāvājumā. Esmu pārliecināts, ka kopā varēsim sasniegt jaunas virsotnes!”

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group, kas darbojas transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanas segmentos 16 pasaules valstīs, pirmo ceturksni ir noslēdzis ar 22,0 milj. eiro lielu EBITDA rādītāju un 51,8 milj. eiro apgrozījumu.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi 3 mēnešu periodā veidoja 18,1 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sasniedza 11,4 milj. eiro. Savukārt, patēriņa finansēšanas produkti trīs mēnešu ieņēmumus papildināja ar 22,3 milj. eiro.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 22,0 milj. eiro, salīdzinot ar 17,8 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 7,8 milj. eiro, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 330,5 milj. eiro attiecībā pret 278,0 milj. eiro 2023. gada 1. ceturksnī.

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar, intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.marta žurnālā lasi:

Statistika

Krievijas loma tirdzniecībā mazinās

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Ēnu ekonomika

Nedeklarētā alga 1,75 miljardi eiro

Mēbeļu nozare

Gaida mēbeļu tirgus atgūšanos

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bio platību un ražotāju skaits pasaulē pieaug

Finanses

Eleving Group paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Būvniecība

Pillar Contractor – ar skatu uz izaugsmi

Portrets

Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Artjoms Milovs, AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs

Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) paziņo par publisko obligāciju piedāvājumu 12 miljonu eiro apmērā visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs līdz 15. aprīlim, un tajā var piedalīties gan profesionāli, gan privātie investori.

"Teju 25 gadu laikā mēs esam ne tikai nostiprinājuši savu līderpozīciju Baltijā, bet arī pārliecinājušies par juvelierizstrādājumu nozares noturību. Grupas panākumu pamatā ir pārdomāta koncepcija un plašs juvelierizstrādājumu klāsts – gan pasaules zīmoli, gan pašu veidotas, unikālas rotu kolekcijas. Mēs esam piemērs tam, kā latviešu iedzimto mīlestību pret estētisko un skaisto var pārvērst veiksmīgā biznesā. Tāpēc esam gandarīti, ka šī obligāciju emisija būs pieejama plašākai sabiedrībai, ļaujot gan profesionālajiem, gan privātajiem investoriem, tostarp mūsu klientiem, piedalīties Grupas veiksmes stāstā," saka Ģirts Rudzītis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” ir noslēdzis nozīmīgu sadarbības līgumu ar “Apollo Group” par Tallinas izklaides centra “Coca-Cola Plaza” telpām. Jaunais ilgtermiņa darījums ir parakstīts ar Baltijā lielāko izklaides uzņēmumu “Apollo Group”, kā arī ir pagarināti vairāki sadarbības līgumi par blakus esošā tirdzniecības centra “Postimaja” telpām, tā nodrošinot “Baltic Horizon Fund” piederošā kompleksa pilnu noslogojumu.

“Mūsu lielākā sadarbības partnera kinoteātris “Apollo Cinema” radīs spēcīgu sinerģiju ar citiem “Coca-Cola Plaza” telpās mītošajiem izklaides un sabiedriskās ēdināšanas zīmoliem, integrējoties Tallinas dzīvesveida ritmā. Šī mijiedarbība līdz ar blakus esošo tirdzniecības centru “Postimaja” nodrošinās izcilu mazumtirdzniecības, pakalpojumu un izklaides klāstu, apmierinot visas klientu vajadzības. Ir sākusies šī kompleksa jaunā ēra,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

5200 m2 lielo kinoteātri “Coca-Cola Plaza”, kurā ir 11 kinozāles, šobrīd apsaimnieko “Apollo Cinema”. Gan “Apollo Group”, gan “Apollo Cinema” ir noslēguši ilgtermiņa līgumus un darbosies “Coca-Cola Plaza” vismaz desmit gadus.“|Apollo Group” plāno “Coca-Cola Plaza” telpās atklāt izklaides vietas, restorānus un grāmatnīcu. “Kā uzņēmums mēs pastāvīgi meklējam jaunas attīstības iespējas, lai saviem klientiem piedāvātu jaunu un unikālu pieredzi. “Coca-Cola Plaza” ir iespēja kļūt par unikālu vietu Tallinas centrā. Mēs ar nepacietību gaidām šo sadarbību un tai sekojošās pārmaiņas,” stāsta “Apollo Group” padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir izsludinājusi konkursu uz VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un lidostas darbības jomā, liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Mēneša bruto atlīdzība Rīgas lidostas padomes loceklim noteikta 2710 eiro.

Pretendenti aicināti pieteikties līdz 2024.gada 11.jūnijam.

Amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība finansēs, ekonomikā, vadībzinībās, tiesību zinātnē, inženierzinātnē vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā, tostarp vismaz triju gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatā, vai vismaz divu gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības padomes locekļa amatā, vai arī vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā (iestādes vadītājs vai tā vietnieks) valsts vai pašvaldības institūcijā, kas atbildīga par aviācijas nozares politikas veidošanu vai īstenošanu.

Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

Igaunijas valdība piekritusi Klimata ministrijas ierosinājumam, un tādējādi tiks sākts valstij piederošās nacionālās lidsabiedrības "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" privatizācijas process.

Lēmuma pavaddokumenti sniedz pilnvaru ministram nodot tālāk 400 000 pašlaik valstij piederošo "Nordic Aviation Group" akciju ar nosacītu vērtību 10 eiro. Akciju nodošana veicama ar ministra lēmuma procedūru, kas neparedz akciju novērtējuma ziņojuma sagatavošanas.

Igaunijas valdība norādīja, ka akciju novērtējuma ziņojums nav nepieciešams, jo akciju parastā vērtība tiks noteikta konkurējošu piedāvājumu kārtībā, savukārt dokumentācijā ir paskaidrots, ka Igaunijas valstij vairs nav nepieciešamības būt līdzdalībniekam "Nordica".

Kā pausts ar lēmumu saistītajā dokumentā, "Nordic Aviation Group" uzņēmējdarbības stratēģija paredz, ka pārsvarā tiek piedāvāti ārpakalpojumi. Uzņēmums nesniedz pasažieriem lidojumus no Tallinas savā vārdā, kā arī tam nav reālu pieņēmumu par lidojumu pakalpojumu sniegšanu no Tallinas; tas nepalielina savienojamību ar Igauniju, savukārt Igaunijas valstij nav nepieciešamības būt uzņēmuma īpašniecei. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, klimata ministrs ierosina uzņēmumu pārdot".

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.

D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”