Kad Latvijas politiķi, amatpersonas un valsts kapitālsabiedrību darbinieki ārzemēs reklamē mūsu valsti kā konkurētspējīgu tranzīta koridoru, tad pamatā viņi stāsta par to, cik te ir laba ostu, ceļu un dzelzceļa infrastruktūra, noliktavu saimniecība un kompetenti komersanti. To pašu Eirāzijas loģistikas ķēdēs ieinteresētajiem gan rietumos, gan austrumos apgalvo arī pārējo Baltijas un citu valstu pārstāvji. Taču par to, kas tik tiešām interesētu lielākus spēlētājus Eiropā un Ķīnā, vismaz Latvijas pusei nav ko teikt. Par konkrētiem investīciju projektiem loģistikas jomā ar skaidriem biznesa plāniem diezin vai kāds būs dzirdējis. Tāpēc arī daudzviet lielo ostu teritorijās svilpo vējš un arī dziļāk sauszemē nav manīta darba duna intermodālu termināļu izveidē.
Kaut arī aizvien pastāv dažādi politiski un ekonomiski riski, pietuvojas brīdis, kad Rail Baltica projekts kļūs neatgriezenisks. Protams, iesaistīto pušu – Eiropas Komisijas kā galvenā donora, valstu kā projekta ieviesēju un kopuzņēmuma AS RB Rail kā uzraugošās ieviesējinstitūcijas ‒ intereses un viedokļi par projekta detaļām atšķiras, kā varēja pārliecināties projektam veltītajā forumā. Taču droši vien konsultantu, projektētāju un būvnieku lobiji darīs visu, lai 5,8 miljardus eiro vērtais projekts 2026. gadā kļūtu par realitāti.
Jautājums gan ir, ko Latvija no tā visa iegūs. Skaidrs, ka vairākus gadus daudzām celtniecības kompānijām būs darbs. Taču nav garantiju, ka mūsu būvnieki spēs sadarboties savā starpā vai ar Baltijas valstu kolēģiem, lai pēc tam ar iegūto kompetenci varētu startēt iepirkumos citviet Eiropā. Ir izlemts, ka intermodālajam loģistikas centram Latvijā vispiemērotākā vieta ir Salaspils, kur jaunā infrastruktūra krustotos ar esošajām sliedēm, nodrošinot pārkraušanas iespējas precēm, kas tiek vestas ziemeļu‒dienvidu vai austrumu‒rietumu virzienā. Vietas nospraušana kartē gan negarantē, ka šis objekts tiks laikus izveidots un Latvijai pogas neizgriezīs termināļi Tallinas ostā vai Kauņā.
Forumā eksperti uzsvēra, ka loģistikas centrā nepieciešami papildu pakalpojumi, piemēram, komplektēšana un citas augstas pievienotās vērtības operācijas. Ja jautāsiet Satiksmes ministrijai, kurš šobrīd ir Salaspilī iecerētā objekta kurators, jums atbildēs, ka konkrēta viena nav, bet tie ir Dzelzceļa un Tranzīta politikas departamentu darbinieki atbilstoši savai kompetencei. Citiem vārdiem, laikam īsti nav neviena, kas jau šobrīd runātu ar potenciālajiem kravu pārvadātājiem, nosūtītājiem un saņēmējiem Eirāzijas loģistikas ķēdē. Tā kā somu kravas ies caur Mūgas termināli, bet Kauņā intermodālais dzelzceļa terminālis jau gatavs, var iznākt, ka viss, ko reklamēsim pēc septiņiem gadiem, būs sliežu infrastruktūra, pa ko traukties kravu pārvadātājiem uz Igauniju vai Lietuvu.