Šā gada trešajā ceturksnī eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 0,1%, bet Eiropas Savienībā – par 0,2%, liecina Eurostat dati.
Otrajā ceturksnī gan eirozonā, gan ES ekonomika auga par 0,3%. Tādējādi izaugsme palēninājusies, ko veicināja Vācijas ekonomikas kāpuma bremzēšanās, Francijas ekonomikas negaidīts kritums un rekordilgās recesijas turpināšanās Itālijā.
Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, IKP sarucis par 0,4% eirozonā, bet ES pieaudzis par 0,1%.
Trešajā ceturksnī Latvijai bijis otrs straujākais ekonomikas pieaugums starp ES valstīm, par kurām dati ir pieejami. Ekonomika augusi par 3,9%, ierindojoties aiz Rumānijas, kuras ekonomikas izaugsme bijusi 4,1%.
Ekonomikas izaugsmes palēnināšanos eirozonā veicina parādu krīzes sekas, jo bezdarba līmenis turpina turēties rekordaugstā 12,2% līmenī, bet inflācija oktobrī ir sarukusi līdz četru gadu zemākajam līmenim – 0,7%, liekot Eiropas Centrālajai bankai negaidīti samazināt bāzes procentu likmi no jau tā rekordzemā līmeņa līdz 0,25%.