Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Lielākā daļa jeb 87% iedzīvotāju uzskata, ka cenas pēc eiro ieviešanas ir palielinājušās, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Savukārt ekonomikas un politikas eksperti ir pretējās domās, norādot, ka straujas cenu izmaiņas nav novērotas un šāds viedoklis ir balstīts iedzīvotāju sajūtās, nevis faktos.

Komentējot šos datus, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzīmē, ka iedzīvotāju pārliecība, ka cenas palielinājušās, ir rezultāts tiem stereotipiem, kas zināmā sabiedrības daļā tika kultivēti pirms eiro ieviešanas. Nevar apgalvot, ka eiro ieviešanai nav bijusi ietekme uz cenu palielināšanos, tomēr tā nav tāda, kā to sajūt iedzīvotāji. To apliecina arī pakalpojumu un preču cenu monitorings un statistika par nelielo inflācijas līmeni valstī kopumā, saka asociācijas pārstāvis.

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums spriež Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Fragments no intervijas

Kā kompānija tirgojat dzīvokļus jaunajos projektos. Cik šobrīd ir jāpelna, lai varētu sākt domāt par dzīvokļa iegādi?

A. Šmits: 1000 eiro “uz rokas” ir par maz. Pat 1500 eiro “uz rokas” vēl ir par maz. Jaunajā projektā patlaban pērkot dzīvokli, runa ir par ģimeni, kur abi ģimenes locekļi pelna aptuveni 2000 eiro “uz rokas”. Tad var sakrāt pirmajai iemaksai un pēc pirkuma 30% no ieņēmumiem atlicināt maksājumiem ik mēnesi. Tas arī ir pie noteikuma, ka nav auto līzingi, pāris bērni, suns, kaķis un citi ikdienas izdevumi, kas patiesībā paņem lielu daļu ienākumu.

Jaunie projekti - kādas patlaban ir cenas par kvadrātmetru, kāda ir nākotnes tendence?

A. Šmits: Uzsāktajos jaunajos projektos pārdošanas cenas tiek prognozētas ap 2200 eiro par kvadrātmetru. Te ir runa par ekonomiskās klases mājokļiem. Piedāvājumus zem 2000 eiro par kvadrātmetru praktiski nav iespējams atrast.

M. Laukalējs: Vēl pērnā gada sākumā runājām par 1500 līdz 1600 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd 2000 ir zemākais piedāvājums, bet ir līdz pat 2900 eiro par kvadrātmetru.

Kā prognozējat pārdošanas dinamiku?

A. Šmits: Ar to daudzviet varētu būt problēmas. Jāņem vērā, ka katrs mēnesis, kas pārdošanā ievelkas, nes zaudējumus, jo kapitāls maksā naudu. Tas mani dara bažīgu! Vēl nesen bija seminārs, kurā stāstīja, ka jāsāk pierast pie jaunā lēti, kas ir 2000 eiro par kvadrātmetru. Pat gads nav pagājis kopš šīs sarunas, kad jaunais lēti jau ir par 400 eiro vairāk.

Igaunijā un Lietuvā dzīvokļi maksā vēl dārgāk!

A. Šmits: Taisnība, mēs esam naski salīdzinātāji. Igaunijā līdzīga līmeņa projektos dzīvokļi maksā, sākot no 3000 eiro par kvadrātmetru un vairāk. Lietuvā viss izpārdots par labām cenām. Ķeza jau ir, ka Latvijā nav šīs pārdošanas dinamikas pat pie zemākas cenas.

M. Laukalējs: Jā, viens no dzinuļiem, kas cenu dzen uz augšu arī Latvijā, ir tuvākās kaimiņzemes - Lietuva un Igaunija. Nesen Klīversalā, jaunajā projektā, atbrauca igaunis un rezervēja pārdesmit dzīvokļus. Pēc šīs rezervācijas cena pieauga par 20% līdz 30%. Saprotams, ka, atbraucot no Igaunijas, cilvēks redz labu cenu par līdzvērtīgu produktu. Šis apstāklis dzīvokļu pārdošanas cenu ietekmē, neievērojot Latvijas cilvēku pirktspēju.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Lai arī kopš eiro ieviešanas pagājuši vien pāris mēneši, zināmi priekšstati iedzīvotājiem par «kopdzīvi» ar jauno valūtu jau radušies - to apliecina arī nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati. Tiesa, jārēķinās gan, ka tie ir pirmie priekšstati un spriest par sekām ilgtermiņā laikam nevar nedz eksperti, analizējot ekonomiskos rādītājus, nedz arī iedzīvotāji, pētot situāciju savos naudas makos.

Pirmais, kas nu ir skaidrs visiem, - neraugoties uz garo «godīgo eiro ieviesēju» sarakstu, 87% aptaujāto uzskata, ka cenas precēm un pakalpojumiem kopš Jaunā gada ir palielinājušās. Tostarp 42% aptaujāto atzīmē, ka tās ir ievērojami palielinājušās. Tiesa, 43% aptaujāto tas nav licis mainīt tērēšanas paradumus. Tomēr gandrīz tikpat respondentu atzīst, ka ir gan kļuvuši taupīgāki.

Cenu palielināšana ir arī viena no biežāk minēto ar eiro ieviešanu saistīto problēmu grupām, ar ko iedzīvotāji ir saskārušies: 37% norāda, ka pamanījuši negodīgu eiro ieviešanas praksi. Ar praktiskām problēmām veikalos – tirgotāju kļūdīšanos, izdodot naudu, vai lēnākām rindām – iedzīvotāji saskārušies retāk (17% un 15%). Interesanti, ka otra biežāk minētā problēma (pēc nemitīgās cenu salīdzināšanas eiro un latos, kuru minēja 57% aptaujāto) ir grūtības pierast pie eiro monētām un banknotēm (49%).

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pirmdien nolēmusi neizsludināt pagājušajā mēnesī parlamentā pieņemto likumu par tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un atdevusi to Rīgikogu otrreizējai caurlūkošanai.

Skaidrojot savu lēmumu, viņa norādījusi, ka atbalsta jaunā likuma mērķi - samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem, - taču iebilst pret likuma punktu, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz tiem saldinātajiem dzērieniem, kas tiek tirgoti starptautiskās satiksmes kuģos un lidmašīnās.

Kā teikts Kaljulaidas paziņojumā, kas publicēts prezidentes oficiālajā interneta vietnē, šis izņēmums ir pretrunā ar Igaunijas konstitūcijā ietverto līdztiesīgas attieksmes principu, jo likumdevējs nepamatoti paredzējis priekšrocības vienai nozarei salīdzinājumā ar citām.

Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti pēc parlamenta Finanšu komisijas ieteikuma nolēma iekļaut likumā punktu, kas paredzētu atbrīvot no nodokļa saldinātos dzērienus, kuri tiek piegādāti starptautisko reisu kuģiem vai lidmašīnām. Šādu izņēmumu komisijai maijā lūdza Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink, skaidrojot, kā jaunais nodoklis ietekmēs kuģniecības nozari.

No 1.janvāra sastopami gadījumi, kad vienas tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas ietvaros pieejamas dažādu veidu cenu norādes, kur vienā cenu zīmē izcelta vai lielākā izmērā sniegta latu cena, citā - eiro cena, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC uzsver, ka normatīvie akti pieļauj dažādu veidu cenu norāžu izmantošanu, nenosakot konkrētus kritērijus un ļaujot komersantiem izvēlēties - vai cenas cenu zīmē latu un eiro valūtās tiek norādītas vienādā izmērā vai tiek izcelta kāda no valūtām, valūtu secību. Tomēr, ņemot vērā pārbaužu ietvaros novēroto un saņemtos signālus no patērētājiem, speciālisti vienojušies un aicinājuši komersantus pieturēties pie vienotas prakses, veidojot cenu norādes, vienas tirdzniecības vietas ietvaros, tādējādi veicinot cenu vienkāršāku uztveramību.

Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana veicama, ievērojot Ministru kabineta kārtības, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas, noteiktos principus, īpaši ņemot vērā prasību, ka cena norādāma tā, lai tā būtu nepārprotama, viegli identificējama un skaidri salasāma un lai patērētājam būtu pilnīgi skaidrs, uz kuru preci vai pakalpojumu tā attiecas.

Igaunijas parlaments (Rīgikogu) pirmdien pieņēmis likumu, kas paredz aplikt ar nodokli saldinātos dzērienus, kuri satur vairāk par pieciem gramiem cukura uz 100 mililitriem.

Šāda likuma pieņemšanu atbalstījuši 52 deputāti, pret to balsojuši 37.

Jaunā nodokļa mērķis ir samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem.

Dzērieniem ar cukura saturu 5-8 grami uz 100 mililitriem nodoklis tiks noteikts 10 eiro centi par litru, bet, ja cukura saturs būs lielāks - 30 eiro centi par litru.

Dzērieniem, kas satur saldinātājus, nodokļa likme arī būs 10 eiro centi par litru. Nodokļa likme dzērieniem, kas satur gan saldinātājus, gan cukuru, tiks noteikta tādā pašā kārtībā kā cukuru saturošiem dzērieniem. Saldinātajiem dzērieniem, kas pirms lietošanas jāatšķaida, nodokli noteiks atkarībā no cukura un saldinātāja satura atšķaidījumā.

Laikā no šī gada 1.oktobra līdz 30.novembrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis 7599 pārbaudes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, no tām neatbilstības konstatētas 41% gadījumu, kas vairāk nekā 75% gadījumu novērstas pārkāpuma konstatēšanas brīdī vai piecu darbdienu laikā.

Kā informē PTAC, kopējam konstatēto neatbilstību skaitam ir tendence samazināties. Līdzīga tendence eiro ieviešanas periodā tika novērota arī Igaunijā.

Pēc PTAC atkārtotajām pārbaudēm 2% gadījumu pieņemti administratīvo pārkāpumu lēmumi, jo konstatēti būtiski atkārtoti pārkāpumi. Lai sabiedrībai būtu iespēja izvērtēt komersantu rīcību un pieņemt uz informāciju balstītu izvēli, PTAC publiskojis komersantu sarakstu, pret kuriem pieņemts administratīvo pārkāpumu lēmums par cenu norādīšanas kārtības neievērošanu paralēlo cenu atspoguļošanas periodā.

Gadījumos, kad komersanti neiesniedz pierādījumus par neatbilstību novēršanu, tiek veiktas atkārtotas pārbaudes. Kopā pārskata periodā veiktas 427 atkārtotas pārbaudes. Pēc atkārtotu pārkāpumu konstatēšanas, desmit gadījumos pieņemts administratīvo pārkāpumu lēmums un septiņiem komersantiem piemērota soda nauda no 20 latiem līdz 350 latiem.

Ar "ZenBook Duo" klēpjdatoru "Asus" padara divu ekrānu ierīces pieejamākas plašākam lietotāju lokam.

Nebija pagājis pat pusgads kopš "Asus" izrādīja intriģējošo divu ekrānu klēpjdatoru "ZenBook Pro Duo", kad pa tā iemīto taciņu pie patērētājiem devās "vieglākā" versija "ZenBook Duo". Tas bija sagaidāms un loģisks solis, jo aptuveni 3000 eiro cenas dēļ sākotnējais modelis ir pa kabatai vien nelielam pircēju lokam. "Duo" reti izmantoto divu ekrānu risinājumu padara pieejamu vairāk lietotājiem, nelaupot īpaši daudz no oriģinālās ieceres.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

"ZenBook Pro Duo" aptaustījušajiem "Duo" vairs neizsauks tādu sajūsmu, kā "pirmatklājējiem". Abi ir ļoti līdzīgi, tomēr šādas tādas atšķirības "lec acīs". Pirmā no tām ir izmērs. "Duo" ir kompaktāks un vieglāks. Ja "Pro" modelim galvenais ekrāns ir 15 collas un sekundārais 14, tad "mazākais brālis" apveltīts ar 14 collu galveno un 12,6 collu sekundāro ekrānu virs tastatūras. Tas arī ir vienīgais skārienjutīgais šajā modelī.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstāku apgrozījumu, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.

Tā intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Fragments no intervijas

Mani mulsina, ka tagad, tā teikt, pa labi un pa kreisi tiek dalīta dažāda atbalsta nauda, daudzi tā var pierast, kļūt atkarīgi no šādām piešpricēm un tad vēlāk, ja mudinās, teiksim, strādāt attālināti, prasīs, lai valsts par to atsevišķi maksā. Tas šķiet attīstību bremzējošs faktors. Vajadzētu domāt, kā veicināt strādāšanu, nevis pa līdzības saņemšanu no valsts.

Principā tā tas ir. Bet šī ir ļoti neordināra situācija, tirgus ir mainījies, bizness ir mainījies ārējā pieprasījuma trūkuma dēļ. Līdz ar to mums ir kaut kādā veidā jāiekonservē, jāsaglabā biznesa infrastruktūra. Paldies Dievam, 2020. gads bija ļoti labs eksportā – mums pat ir izaugsme, lielāks eksports nekā 2019. gadā, bet mēs palīdzējām arī eksportējošiem uzņēmumiem. Savukārt, ja runājam par atbalstiem kā tādiem, piemēram, dīkstāves pabalstu pavasarī saņēma aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Cita veida krīzē, kāda bija, teiksim, 2009. gadā, visi šie cilvēki būtu kļuvuši par bezdarbniekiem, taču šajā situācijā viņi turpina strādāt iepriekšējās darbavietās, nevis meklē alternatīvas. Tātad mēs pasargājām darba devējus no darbinieku aizplūšanas. Tas pats ir arī pašreizējā situācijā. Līdz ar to es nedomāju, ka uzņēmēji vai strādājošie būs pieraduši pie pabalstiem. Es domāju, ka lielāka problēma ir visāda veida ierobežojumi, kas gan šajā situācijā ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, jo palīdzējuši mums izvairīties no saslimšanas pīķiem, kādi bijuši gan mūsu kaimiņvalstīs, gan citās Eiropas valstīs. Mums tas bija ļoti svarīgi tādēļ, ka mūsu veselības aprūpes sistēmas kapacitāte ir zemāka, līdz ar to, lai neuzspridzinātu veselības aprūpes sistēmu, mēs bijām spiesti ierobežojumus ieviest stipri ātrāk, pat pie zemākiem rādītājiem nekā citiem. Man rudenī pārmeta, ka es skatos tikai uz vienu rādītāju – bezdarbu, bet atcerēsimies, kā bija 2008. gadā, kad bija cilvēku masveida aizbraukšana, traģēdijas ģimenēs, atkarības utt. Viss sliktais, kas ir, nāk no bez darba. Šajā gadījumā mums bija iespēja no tā izsargāties. Mūsu pieejas pareizību ap liecina arī, piemēram, tas, ka no novembra esam bezdarba līmeņa rādītājā zem Igaunijas – tā ir pirmo reizi pa 30 gadiem, Igaunija ar zemāku bezdarbu vienmēr mūs ap steidza. Arī pašreiz mums turas kaut vai par pusprocentu labāks rādītājs, bet, ņemot vērā tur izskanējušo informāciju ar ļoti krasiem ierobežojumiem augstā saslimstības līmeņa ar Covid-19 dēļ, pat pie lielāka IKP un lielākām finanšu iespējām viņu gatavotā atbalsta pakete ir 500–800 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka vēl pieaugs arī bezdarba rādītāji. Un jāatgādina, ka viņu atbalsts uzņēmējiem ir tad, ja apgrozījums krītas vairāk nekā par 50%, mums ir 20% pret 2020. gadā strādājošiem mēnešiem un 30% pret 2019. gadu.

Šonedēļ notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā kārtējo reizi lielākā uzmanība tika veltīta iestādes vadītāja Mario Dragi komentāriem par reģiona tautsaimniecības veselību un netradicionālo ekonomikas stimulēšanas pasākumu nākotni. Eiro bāzes likme mainīta netika – tā palika pie 0,05% atzīmes, bet eiro depozītu likme – pie -0,2% atzīmes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labāka dinamika

Eirozonas ekonomikas dati pēdējā laikā bijuši nedaudz labāki kā vidēji prognozē analītiķi, un atdzīvošanās pazīmes sākusi uzrādīt pat inflācija. Tiesa gan, atkorķēt šampaniešus Eiropas monetārās politikas noteicējiem, visticamāk, būtu pāragri. Ir pietiekami daudz neskaidrību, kas aptver Grieķijas spēju noturēties eirozonas sastāvā, kur ļoti liela teikšana ir tieši ECB. Tāpat zināms riska faktors varētu būt eirozonas valstu obligāciju izpārdošanas vilnis, kam seko to ienesīguma kāpums, kur normālā tirgus funkcionēšanā arvien lielāku lomu spēlē tieši ECB veiktās vērtspapīru iegādes. Katrā ziņā šis tirgus ir kļuvis krietni neparedzamāks un arī M. Dragi savā pēcsēdes preses konferencē atzina, ka finanšu tirgiem vajadzētu sākt pierast pie straujākām cenu svārstībām, kas kopumā neesot nekas neparasts. ECB vēsturiski ir bijusi visai konservatīva centrālā banka, kas kādus neordinārus ekonomikas stimulēšanas pasākumus pieņem visai nelabprāt. Jautājums ir, vai iestāde, ekonomikai un inflācijai augot straujāk, pilnā apmērā gribēs īstenot savu aktīvu uzpirkšanas programmu (aptuveni 1,1 triljona eiro apmērā).

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Kompaktāks no ārpuses un ērts no iekšpuses. Tam visam klāt ir pilnīgi cita tehnika, kas turpmāk būs jaunā minivena Citroen C4 Picasso rīcībā.

Iepriekšējās paaudzes C4 Picasso ar pircēju uzmanību Latvijā, maigi sakot, nevarēja lepoties, jo daudzos aspektos tas bija tehniski un morāli novecojis modelis, kas nespēj konkurēt ar savas klases līdziniekiem. Turklāt ir jāatzīst, ka līdz ar straujo korosoveru un kompakto SUV modeļu popularitātes bumu Eiropā proporcionāli ir sarukusi pircēju apetīte pēc ģimeniskajiem miniveniem. Taču tas nenozīmē, ka šīs klases modeļi pilnībā ir zaudējuši asumu. Paraugoties uz jaunākās paaudzes Citroen C4 Picasso futūrisko eksterjera un interjera dizainu, kam zem čaulas paslēpta pilnīgi jauna tehnika, ir skaidri noprotams, ka Citroen noteikti nav metis plinti krūmos un tic šī segmenta attīstībai un pieprasījumam arī turpmāk.

Ģirts Cimermans, kura pārziņā šobrīd ir viena no vadošajām medicīnas aprīkojuma impērijām pasaulē, Latviju pameta ar vidējo izglītību un 20 dolāriem kabatā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2013. gada viņš ir izpilddirektors un veselības aprūpes segmenta vadītājs HOYA Corporation.

Visās darba vietās, kurās Ģirts Cimermans ir strādājis savas mērķtiecīgās un straujās karjeras laikā, viņš ir centies ne tikai atstāt savu nospiedumu, izmainot kompānijas kultūru un filozofiju un palielinot tās tirgus vērtību, bet arī nosmelt gandarījumu. Viņa ambīcijas joprojām ir lielas – vadīt vēl lielāku kompāniju. Šobrīd viņa pakļautībā ir vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku.

Cik bieži jūs esat Latvijā?

Pa Ziemassvētkiem es esmu šeit, vasarā cenšos vienu, ja sanāk, divas nedēļas šeit būt. Kopumā, varētu teikt, kādas četras reizes gadā. Mana mamma dzīvo Latvijā.

Igaunijas pārtikas nozares pārstāvji par diskriminējošu uzskata valdības lēmumu ieviest tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un pieļauj, ka ieguvēji būs Latvijas ražotāji.

Igaunijas Pārtikas rūpniecības uzņēmumu savienības vadītāja Signe Potisepa norādīja, ka šāds nodoklis nav taisnīgs attiecībā pret patērētājiem.

«Gada garumā tika runāts par visdažādākajām nodokļa likmēm, bet tagad noteiktas tādas likmes, kas ir augstākās Eiropā. Situācijā, kad Igaunijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropā, tas nav attaisnojams,» viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai BNS.

«Mūs satrauc, ka nodoklis saldinātajiem dzērieniem faktiski nevairos sabiedrības veselību. Turklāt šis pasākums nav taisnīgs un diskriminē tos patērētājus, kuri spēj izdarīt normālu izvēli, kā arī vietējos ražotājus. Šāda nodokļa ieviešana var samazināt bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, bet nekur Eiropā nav palīdzējusi ierobežot aptaukošanos vai uzlabot veselības rādītājus. Liekais svars un aptaukošanās ir tik sarežģīta problēma, ka to nevar atrisināt tikai ar nodokļiem vien,» spriedusi Potisepa.

Biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) izpilddirektors Zigmārs Brunavs uzskata, ka ceļu kvalitāte Latvijā palēnām uzlabojas un tā esot atbilstoša tam, kas ir pasūtīts. «Ja tu nevari nopirkt mersedesu, tad ir jāskatās uz opeli. Līdzīgā režīmā tiek organizēti arī ceļu būves pasūtījumi. Mēs organizējam ceļus nevis Mercedes, bet Opel līmenī. Jāsaka, ka kvalitāte ar katru dienu aug, jo ir arvien stingrākas kontroles prasības, arī nolikumos parādās papildu lietas, kas tiek pakļautas kontrolei,» viņš saka laikrakstam Diena, piebilstot, ka būvniecības prasības palēnām kļūst nepārprotamākas, radot būvniekiem pateicīgākus apstākļus šo prasību izpildīšanai.

Siltākam laikam iestājoties, sākusies arī Latvijas ceļu būvēšanas sezona, ceturtdien raksta Diena. Vecpiebalgas novada iedzīvotājiem šis ir sen gaidīts laiks, jo beidzot notiek remontdarbi uz reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona. Tas iepriekš bija tik ļoti klāts ar bedrēm, ka nesalauzt mašīnu, braucot ar atļauto ātrumu, būtu brīnums. Vēl pirms neilga laika vietējie bez ironijas pauda izmisumu, sakot, ka ceļš esot kā pēc kara. Ja piebaldzēni nebūtu piedalījušies raidījumā Sastrēgumstunda un neprotestētu pie Saeimas, iespējams, atbildīgie izliktos nemanām katastrofālo stāvokli.

Kopējās šī posma rekonstrukcijas izmaksas ir apmēram 9,4 miljoni eiro. Darbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un būvniecības termiņam ir jāiekļaujas 330 kalendārajās dienās, kas nozīmē, ka darbi turpināsies ar nākamgad.

Kaimiņa labklājība ir arī mana labklājība. Šāds secinājums dzirdēts ne vienu reizi vien, un starpvalstu līmenī šī teiciena nozīmība ir daudz lielāka par ikdienišķo sadzīvi.

Tādēļ pēdējās dienās aizvien lielāku aktualitāti iegūst informācija par Krievijas rubļa vērtības kritumu, kura beigas var nebūt visai drīzas. Pie kaimiņvalsts ekonomiskās, tostarp arī valūtas nestabilitātes, šķiet, jau vajadzētu pierast. Arī uzņēmēji ne vienu reizi vien ir atzinuši, ka neliels rubļa vērtības kritums līdz 10% nav nekas ārkārtējs. Tomēr attiecībā uz kaimiņvalsts valūtu šoreiz situācija ir stipri savādāka nekā citas reizes. Šāds secinājums rodas ne tikai tāpēc, ka kopš gada sākuma uzņēmēju minētais svārstību koridors ir caursists, bet arī tāpēc, ka šobrīd nav pilnīgi nekādu pazīmju, kas varētu liecināt par tendences maiņu. Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret eiro ir sarukusi par 11%, savukārt kopš pagājušā gada maija beigām kritums sasniedz pat 25%.

Iespējams, daudzi gaidīja pienākam 19. augustu, lai dotos uz 2. Valkas Alus festivālu pilsētas brīvdabas estrādē, kur par simbolisku ieejas maksu (trijiem eiro vienam cilvēkam) tika solīti vilinoši labumi: iespēja baudīt un degustēt Latvijas un Igaunijas alus darītavu produkciju un dzirdēt muzicējam septiņus dažādus mūzikas žanrus pārstāvošus izpildītājus, tai skaitā Latvijas roka leģendu Opus Pro.

Diemžēl korekcijas cilvēku plānos ieviesa īsi pirms festivāla sākuma ap pulksten sešiem vakarā uznākusī pamatīgā lietusgāze, kas nemitējās līdz pat aptuveni pulksten 23, kad puse mūziķu jau bija uzstājušies, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Uz 2. Alus festivālu ieradušies vien aptuveni 600 apmeklētāju.

«Jā, tagad esam mīnusos, bet šovbiznesā tā ir,» vērtējot 2. Alus festivāla ienākumus un izdevumus, Ziemeļlatvijai atzīst Valkas kultūras nama direktors Māris Žigats. Viņš informē, ka šā pasākuma organizēšanas izmaksas, rupji rēķinot, ir robežās no 5000 līdz 6000 eiro, un tā ir domes nauda. Valkas novada dome arī ir šā pasākuma organizatore kopā ar savu struktūrvienību Valkas kultūras namu.

Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem, otrdien valdības sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.

Kariņš precizēja, ka minētais finansējums ir "aizņemta nauda", kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija "milzu soļiem" tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta.

Reirs pauda bažas, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija rudenī saasināsies, nav iespējams prognozēt valsts iespējas turpināt sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem.

Premjers gan norādīja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.